BIZNESS

Pagājušās nedēļas laikā iniciatīvai “Godīgs eiro ieviesējs” pievienojušies gandrīz 100 jauni atbalstītāji – uzņēmumi no dažādiem Latvijas novadiem, informēEkonomikas ministrija. Patlaban 390 iniciatīvas atbalstītāji Latvijas iedzīvotājiem nodrošina vairāk nekā 4500 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās var rēķināties ar godprātīgu cenu pārrēķinu. Iniciatīvai pievienoto tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu sadalījums pa reģioniem ir līdzīgs. Lielāko pieaugumu nodrošinājusi mazumtirdzniecības nozare, kas vieš pārliecību, ka iniciatīvas atbalstītāju skaits aug tieši patērētājiem vistuvākajā jomā, - veicot ikdienas pirkumus. Papildus informācija – www.godigseiroieviesejs.lv. Iniciatīvai pievienojies arī tiešās tirdzniecības nozares uzņēmums SIA Avon Cosmetics, kura pārstāve Dagnija Lāce uzskata: “Mūsu uzņēmējdarbība ir izteikts uzticības bizness, tāpēc mums ir svarīgi, lai pāreja uz eiro mūsu konsultantiem un viņu klientiem būtu pēc iespējas labāk saprotama. Ar dalību iniciatīvā varam demonstrēt saviem konsultantiem, un viņi savukārt to apliecina saviem klientiem, ka mūsu cenas būs tieši tādas, kā bijušas, tikai citā valūtā. Esam priecīgi un pateicīgi par šo atbalstošo iniciatīvu!” Ekonomikas...

2013. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 503 lati, kas bija par 4,7% vairāk nekā pirms gada. Bruto darba samaksa gada laikā straujāk pieauga privātajā sektorā (par 5,3%), savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija mērenāks – par 3,9 procentiem, informē Laura Stelmaka Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas speciāliste. 2013. gada 2. ceturksnī darba samaksas dinamika tautsaimniecības nozarēs bija atšķirīga. Salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo periodu, š.g. 2. ceturksnī straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams ieguves rūpniecībā. Straujo pieaugumu sekmēja darbinieku skaita samazināšana un atalgojuma fonda pieaugums nozarē. Darba samaksa palielinājās arī būvniecībā, finanšu un apdrošināšanas jomā un IKT nozarē. Savukārt transporta un uzglabāšanas nozarē darba samaksa nedaudz samazinājusies. Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā 2013. gada 2. ceturksnī darba samaksa pieauga par 4,7%. Visstraujāk darba samaksa palielinājās papīra ražošanā un poligrāfijā – par 9%. Mērenāks darba samaksas pieaugums bija vieglajā rūpniecībā – par 7,1%,...

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA), kas pārstāv Latvijas iespiedindustrijas intereses, 2013.gada 30.augustā nosūtīja atklātu vēstuli Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai,Kultūras ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai par reklāmas materiālu aplikšanu ar dabas resursu nodokli. Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija vērš uzmanību uz negatīvajām sekām, ko radīs Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanā. Ministru kabineta sēdē 2013. gada 20.augustā jau saskaņota VARAM ierosinātā likumdošanas iniciatīva, kas paredz ieviest dabas resursu nodokli (DRN), reklāmas izdevumiem un materiāliem Ls 0,91 apmērā par vienu kilogramu. Izraksts no Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas): "Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam ražotāju atbildības princips un princips "piesārņotājs maksā" attiecināms arī reklāmas izdevumiem un materiāliem, kas ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts iespiests paziņojums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc...

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) 28.augustā organizēja semināru "Eksporta ABC - IT piedāvājums ASV tirgum". Pasākumā piedalījās vairāk nekā 40 uzņēmēji un industrijas pārstāvji. Atklājot semināru, Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs - vēstnieks Einars Semanis norādīja, ka viena no ārlietu dienesta prioritātēm ir ekonomisko attiecību stiprināšana un eksporta tirgu paplašināšana, tāpēc Ārlietu ministrijai ir nozīmīga sadarbība un regulāra dialoga uzturēšana ar uzņēmējiem. E.Semanis aicināja uzņēmējus aktīvi sadarboties ar ārlietu dienestu un izmatot tā piedāvātās iespējas. ASV ir gan Latvijas vēstniecība, gan 16 goda konsuli, kas var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem izvērst plašāku sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē. Seminārā jaunizveidoto uzņēmumu atbalsta platformas iniciatīvas StartupLatvia valdes priekšsēdētājs Artūrs Zandersons klātesošos iepazīstināja ar IKT biznesa ideju uzsākšanu un realizēšanu Silīcija ielejā, ASV, mudinot Latvijas uzņēmējus piedalīties biznesa misijās un izmantot to piedāvātās iespējas, īpaši pielāgojot pasākumus attiecīgajai nozarei, sākot no produkta prezentācijas līdz pat kontaktu nodibināšanai ar...

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādāto darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" sadaļu "Mazo un Vidējo uzņēmumu konkurētspēja", kategoriski iebilst par minētās programmas pašiem pamata principiem, jo ieplānotie atbalsta instrumenti ir vērsti uz ļoti šauru uzņēmēju grupu neparedzot nekādus atbalsta mehānismus lielākajai daļai Latvijā esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Esošā programmas versija paredz sniegt atbalstu: - Uzņēmējiem austrumu pierobežā un Baltijas jūras piekrastē; - Sekmēt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās, no aktivitātes izklāsta programmā var secināt, ka esošais atbalsta instruments būs bāzēts uz jau pastāvošo Latvijas Garantiju aģentūras un Hipotēku bankas sniegtajiem atbalsta instrumentiem, kurus uz doto brīdi izmanto tikai neliela daļa Latvijas uzņēmumu; - Veicināt apstrādes rūpniecības attīstību; - Palielināt Latvijas tūrisma piedāvājuma starptautisko konkurētspēju; - Veicināt vietējo un starptautisko MVK sadarbību, no aktivitātes izklāsta programmā var secināt, ka esošais atbalsta instruments būs bāzēts uz jau pastāvošo programmu Ārējo tirgus apgūšana, ārējais mārketings; -...

Pēc vairāk nekā gadu ilgušajām smagajām diskusijām ar Finanšu ministriju (FM), otrdien, 27. augustā, Ministru kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, lai motivētu uzņēmumus veikt investīcijas pētniecībā un attīstībā, attīstot tehnoloģijas un jaunu produktu ražošanu. UIN atvieglojumi pētniecībai un attīstībai radīs stimulus komersantiem veikt investīcijas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, tādējādi paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju, radot iespējas veidot jaunas darbavietas un celt atalgojumu strādājošajiem. Tāpat UIN atvieglojumi rada nepieciešamos priekšnoteikumus ciešākai sadarbībai starp komersantiem un pētniecības institūcijām. Tāpat Ekonomikas ministrija pauž gandarījumu, ka pēc smagajām diskusijām ar Finanšu ministriju ir izdevies rast risinājumu, lai pagarinātu jau esošās UIN atlaides par jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām vismaz līdz 2020.gadam, kā arī saglabāti UIN atvieglojumi arī par lielajiem investīciju projektiem virs 10 miljoniem eiro. Vienlaikus Ekonomikas ministrija pauž cerību, ka UIN atvieglojumu administrēšanā komersantiem netiks radīts nesamērīgs birokrātiskais slogs un Valsts ieņēmumu dienests (VID) balstīsies...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izmantot iespēju un sagatavot sev nepieciešamos darbiniekus, piedaloties NVA pilotprojektā "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs". Pirmie darba devēju pieteikumi ir saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē. Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz 5 bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem. Darba devējs saņem finanšu atbalstu: izmaksām apmācības īstenošanai - ne vairāk kā 200 latu apmērā par viena bezdarbnieka apmācību ekspertu vai darba vadītāju pakalpojumiem; līdz 20 latiem par viena bezdarbnieka obligātās veselības pārbaudes veikšanu; dotāciju - līdz...

"Finanšu ministrijas publiskotā Darbības programmas "Nodarbinātība un izaugsme" otrā versija daudziem uzņēmējiem ir radījusi vilšanos un pat vēlmi pamest Latviju, jo esošajiem uzņēmumiem vairs nav paredzēts neviens reāls to darbības atbalsta instruments, kas nodrošinātu attīstību un izaugsmi," satraukumu paziņojumā presei pauž nesen izveidotās Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Uldis Vītoliņš. Uldis Vītoliņš atceras, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi ar lielām cerībām gaidīja valdības priekšlikumus Eiropas Komisijai par nākamo Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodu, lai saprastu, kādas būs to attīstības iespējas tuvākajos septiņos gados. Taču tagad izrādoties, ka cerības bijušas veltas. "Līdz šim maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vismaz teorētiskas iespējas atbalstu saņemt. Diemžēl, saskaņā ar valdības šī brīža nostāju, nākošajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā (2014.-2020.) tas vairs nebūs iespējams," skaidro Uldis Vītoliņš, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstības virzienā valdība ir paredzējusi veikt milzu soli atpakaļ, nevis uz priekšu, jo atšķirībā no esošā plānošanas perioda, nav paredzēta neviena programma,...

Lai arī Latvijas ekonomika gada griezumā uzrādījusi straujāko kāpumu Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmēju noskaņojumā nav vērojams konsekvents optimisma pieaugums. Citadele Index vērtība šā gada otrajā ceturksnī ir kritusies par 0.59 punktiem un ir 52.36, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais Citadele Index pētījums. Latvijas uzņēmēju vidū vērojams mērens optimisms, un Citadele Index vērtība kopš 2012.gada 1.ceturkšņa arvien ir virs 50 punktu robežas, tomēr indeksa vērtība svārstās un nav novērojams konsekvents optimisma pieaugums. Šī gada 2.ceturksnī tagadnes vērtējumā uzņēmēji ir visai piesardzīgi - tās indekss ir 50.83 punkti, savukārt nākotnes indekss ir noslīdējis no 56.74 punktiem līdz 53.89 punktu atzīmei. Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu. Ir kritušās visu Citadele Index veidojošo astoņu apakšindeksu vērtības, izņemot uzņēmēju vērtējumu attiecībā uz investīciju apjomu uzņēmumā, kur vērojams 0,97 punktu pieaugums. Uzņēmēju...

Atsaucoties uz iedzīvotāju bažām par atsevišķu uzņēmēju negodprātīgu praksi, eiro ieviešanas aizsegā ceļot cenas, eksperti iesaka iedzīvotājiem apzināties savu pircēja varu un to mērķtiecīgi izmantot, šādas preces neiegādājoties, jo, kā liecina pētījumi un citu valstu pieredze - eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu ir 0,2 - 0,3%. "Cenu jautājuma aktualizēšanās sabiedrībā ir pašsaprotama. Tomēr, vai cenas patiešām pieaugs, lielā mērā noteiks paši iedzīvotāji, aktīvi paužot savu nostāju un līdzdarbojoties - nepērkot preces, kurām, viņuprāt, ir nepamatoti celtas cenas. Šobrīd atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro un apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas - cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums - pirkt vai nepirkt," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. "Kā liecina citu valstu pieredze, eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu bija niecīga - Igaunijā tā bija 0,3%, Maltā - 0,2% un Slovākijā - 0,25%. Tas nozīmē, ka kopumā statistiski...

Uz cik valstīm Latvijas uzņēmumi eksportē savus produktus un pakalpojumus? Kura ir ģeogrāfiski vistālākā Latvijas eksportvalsts? Par šiem un vēl citiem jautājumiem ikviens var pārbaudīt savas zināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotajā interneta aptaujā, kuras mērķis ir noskaidrot, cik daudz mēs zinām par Latvijas eksportētājiem. Līdz 27.augustam LIAA aicina ikvienu interesentu piedalīties aptaujā par Latvijas eksportu, kas veidota, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Latvijas ārējo tirdzniecību. Aptauja pieejama LIAA mājaslapā: www.liaa.gov.lv/lv/aptauja-latvijas-eksports). LIAA direktors Andris Ozols norāda: "Mūsu uzņēmumu sasniegumi un panākumi eksporta tirgos pēdējos gados bijuši vieni no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu valsts kopējās tautsaimniecības atveseļošanos un sabalansētu ekonomisko attīstību. Tāpēc ir būtiski vairot sabiedrības informētību un paust atbalstu ikvienam eksportspējīgam uzņēmumam Latvijā." Viena no galvenajām valstiskajām iniciatīvām eksportējošo uzņēmumu godināšanā un popularizēšanā ir ikgadējā "Eksporta un inovācijas balva", ko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko LIAA. Šogad balvas sešas kategorijās tiks pasniegtas jau devīto reizi, plašāka informācija par pieteikšanos šī...

Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi sākotnējo Latvijas pozīciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostas finanšu pārredzamības sistēmu. Pozīcijas izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar nozari - ostām un asociācijām, kuru rezultātā pausts noraidošais skatījums uz Regulas šābrīža redakciju un izstrādātajā pozīcijā ietvertas Latvijas ostu sektora intereses. Regulas projekts skatīts arī Saeimas Eiropas lietu komisijā, kas atzinusi to par Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošu un iesniegusi Eiropas Savienības (ES) institūcijām pamatoto atzinumu par projekta neatbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. SM uzskata, ka jautājumi, kas skar Latvijas ostu attīstību un to konkurētspējas celšanu, vislabāk risināmi uz vietas - nacionālajā līmenī. Vienots regulējums ES krietni mazinās mūsu iespējas pašiem lemt par savu ostu attīstību un sniegt pievilcīgākus nosacījumus kravu īpašniekiem un potenciālajiem investoriem. Rīt, 21.augustā, notiks Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde. Tās darbakārtībā iekļauts arī projekts sākotnējai Latvijas pozīcijai par t.s.ostu pakalpojumu regulu. Padomes sēdē...

Otrdien, 13.augustā, Ministru kabineta sēdē skatīti "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.328 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" projektu iesniegumu atlases otro kārtu"", ar ko nolemts ES struktūrfondu programmai piešķirt papildu finansējumu 4,36 milj. latu apmērā, kas ļaus apmācīt vēl vismaz 4360 darbiniekus. Tādējādi programmas kopējais budžets sasniedzis vairāk kā 19,5 milj.latu. Tāpat tiek pagarināts projektu īstenošanas laiks līdz 2015.gada vidum ar nosacījumu, ja līdzšinējais projekta īstenošanas progress ir bijis sekmīgs - t.i., ir apmācīti vismaz 70% no projektā sākotnēji plānotā komersantu darbinieku skaita. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu komersantiem darbaspēka kvalifikācijas celšanai, tādējādi sekmējot to darba ražīgumu, veicinot darba tirgus un komercdarbības attīstību, līdz ar to ceļot gan darbinieka, gan komersanta, gan ekonomikas kopējo konkurētspēju. Programmu kopš 2010.gada ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Programmas ietvaros līgumus ar LIAA ir noslēgušas 16 biedrības, kuras organizē apmācības...

Lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu interešu aizstāvību, uzņēmumu attīstību, konkurētspēju un zināšanu izmantošanu, ir izveidota Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija. "Jau vairāk nekā 100 biedru ir izteikuši gatavību aktīvi līdzdarboties asociācijas darbā. Tie ir gan komersanti un privātpersonas, gan arī nevalstiskās organizācijas," informē jaunizveidotās asociācijas valdes loceklis Uldis Vītoliņš. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija tika izveidota ar mērķi aizstāvēt mikro, mazo un vidējo uzņēmumu intereses saistībā ar dažādu atbalsta instrumentu nepietiekamu atbalstu tieši esošajiem veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem, kā arī nepietiekamu atbalstu jaunizveidotajiem uzņēmumiem. "Kā rāda esošā valdībā izstrādātā prakse, atbalstīti tiek pēc Latvijas mērogiem lieli uzņēmumi, gan attiecībā uz ražošanas telpu izveidi (sākot no 4000 kvadrātmetriem), gan jaunu iekārtu iegādi sākot no 100 000 latu. Tādējādi netiek domāts par atbalstu tieši nelieliem uzņēmumiem, jo viņiem nevajag ne tik plašas telpas, ne arī tik lielu finansējumu," skaidro Uldis Vītoliņš. Uldis Vītoliņš saka, ka veiksmīgi ražojošie un eksportējošie uzņēmumi, kuri atrodas...

Valsts Darba inspekcija laidusi klajā darba devējiem paredzētu rokasgrāmatu, kas veltīta brīvprātīgo darba tematikai. Rokasgrāmatā vienkāršā valodā izklāstīti konkrēti ieteikumi prakses un brīvprātīgā darba organizācijai, kā arī iespējams iepazīties ar virkni veiksmes stāstu par to, kā jauniešus savā komandā uzņēmuši citi darba devēji. Uzņēmumiem, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām prakses un brīvprātīgā darba īstenošana ir iespēja iegūt motivētus un entuziastiskus papildspēkus. Rokasgrāmata veidota projekta “Brīva vieta jaunietim” ietvaros.