BIZNESS

Lursoft, apkopojot datus par pēdējos gados ierosināto maksātnespējas procesu skaita dinamiku, secinājis, ka pērn atkal novērota pieaugoša tendence, kā rezultātā ierosināto lietu skaits, salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis par 5,54%. 2013.gada divpadsmit mēnešos kopumā ierosināti 2 380 maksātnespējas procesi, kas ir par 125 vairāk nekā 2012.gadā un par 723 vairāk nekā 2011.gadā. Jānorāda, ka, neskatoties uz ierosināto lietu skaita pieaugumu, to kopējais apjoms nav sasniedzis 2010.gada rekordu, kad gada laikā tika ierosināti kopumā 2 814 maksātnespējas procesi. Lursoft apkopotie dati arī parāda, ka 2013.gadā ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri savu problēmu risināšanai sākotnēji izvēlējušies izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP). Ja 2012.gadā valstī tika reģistrēti 113 TAP, tad pērn to skaits pieauga jau līdz 166 (+46,90%), savukārt ierosināto ĀTAP skaits palielinājās par 44,18%, sasniedzot 49. Visskaļākā aizvadītā gada lieta viennozīmīgi ir Liepājas rūpniecības milža AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa pasludināšana. Sākotnēji uzņēmumam gan tika ierosināts tiesiskās aizsardzības...

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad divpadsmit mēnešu laikā Latvijā tika reģistrēti 18 045 jauni subjekti, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti. Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums, liecina Lursoft veiktā pētījuma ietvaros apkopotie dati. 93,77% no pērn reģistrētajiem uzņēmumiem - SIA Lursoft pētījums parāda, ka 2013.gadā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16 365 jauni subjekti, kas ir par 9,31 % mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā. Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrētas 15 345 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77 % no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Jāpiebilst, ka no visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 16 175 jeb 98,84% ierakstīti Komercreģistrā. Vērtējot pagājušajā gadā likvidēto uzņēmumu skaitu, jāsecina, ka, salīdzinājumā ar 2012.gadu, kad likvidēti 4 307 uzņēmumi, pagājušais gads iezīmējies ar nepilnu 4% kritumu. Lursoft...

Ar 2014. gada 1.janvāri ir ieviests pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājums PVN maksātājam, kurš darbojas vai paredzējis veikt darbības ar naftas produktiem kā apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts nosūtītājs vai saņēmējs atbilstoši likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajam. Minētais nodrošinājums ir paredzēts 12 mēnešu periodam, un tas ir fiksēts apmērs - 1 000 000 eiro. Nodrošinājums ir vērsts uz komercdarbības un saimnieciskās darbības vides sakārtošanu ar mērķi izslēgt no tās negodprātīgus komersantus. Tādējādi ir paredzēts, ka nodrošinājums tiks piemērots tikai komersantiem ar augstu nodokļu nemaksāšanas riska pakāpi. Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) ir tiesības pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa parādu, vēršoties pie nodrošinātāja. Savukārt uz tiesībām neiesniegt nodrošinājumu vai piemērot nodrošinājuma apmēra samazināšanu var pretendēt personas, kurām VID vērtējumā šāds risks ir minimāls. Nodokļu maksātājam, kurš ir reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodrošinājums iesniedzams ne vēlāk kā kalendārā mēneša laikā pēc tam, kad nodokļu maksātājs saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta...

Piemērojot nodokļu atlaides sociāli atbildīgiem darba devējiem, valsts varētu iedarbīgāk apkarot ēnu ekonomiku, ir pārliecināts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. Pēc viņa paustā, valstij būtu jāsniedz papildu atbalsts godīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmējiem, kuri slēdz koplīgumus ar saviem darbiniekiem un kuri nodrošina saviem darbiniekiem cienīgu darbu un algu. "Vairumā lielo uzņēmumu jau darbojas koplīgumi, kas labvēlīgi gan darba ņēmējiem, gan devējiem. Koplīgumu pārklājums būtu jāpalielina arī mazajos un vidējos uzņēmumos, lai arī šajā sektorā strādājošie justos drošāki par savām darba vietām un pasargātāki no darba devēju iespējamas patvaļas," norādīja Krīgers. Pēc viņa paustā, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirīga nozīme Latvijas ekonomikas turpmākā atveseļošanā un jaunu darba vietu radīšanā, tāpēc to darbība ir pēc iespējas jāatbalsta. Lai palielinātu koplīgumu pārklājumu mazajos un vidējos uzņēmumos, LBAS strādā pie jaunas iniciatīvas, kas paredz nodokļu atvieglojumus privātajiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, kuros ir koplīgumi un/vai nozaru ģenerālās vienošanās. Nodokļu atlaides...

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Piedāvājam vēlreiz rūpīgi ieklausīties Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas jurista Viļņa Virzas skaidrojumā par to, kā darba tiesiskās attiecības ietekmē pārejas process no latiem uz eiro un kas būtu jāzina kā darba devējam, tā darba ņēmējam. Video:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2013.gada 6.novembrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas uzliek pienākumu VID ar 2014.gada 1.janvāri uzturēt riska personu reģistru un nodrošināt informācijas par riska personu reģistrā reģistrētajām riska personām nodošanu Uzņēmumu reģistram. Riska persona ir fiziska persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību; b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst terminam "riska adrese"; c) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu nav pagājuši divi gadi. d) persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā ir nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā,...

Lai ilustrētu, kāds ir atbildīgs uzņēmējs un kas jāņem vērā, lai par tādu kļūtu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūtu ir sagatavojuši infografiku. Tajā norādītas ne tikai atbildīgu uzņēmēju raksturojošas iezīmes, bet arī aktuālo pētījumu dati par korporatīvo sociālo atbildību Latvijā. Infografika pieejama tiešsaistē: http://www.slideshare.net/Ilgtspeja/infografika-kds Lai veicinātu Latvijas mazo uzņēmumu sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, ilgtspējas jautājumu un nefinanšu ziņošanas eksperti izstrādājuši bezmaksas pašvērtējuma rīku „Atbildīga biznesa novērtējums”. Šo pašvērtējuma instrumentu bez maksas divas reizes gadā var izmantot ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums, tomēr prioritāri tas paredzēts uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 50. Šis stratēģiskais rīks uzņēmumiem sniedz iespēju ne vien novērtēt savu uzņēmējdarbības vidi atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem, bet arī salīdzināt savu sniegumu ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem nozares griezumā vai savā vietējā kopienā. Atbildīga biznesa novērtējuma rīks bez maksas pieejams tiešsaistē: http://ilgtspeja.lv/atbildigabiznesanovertejums.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešajā kārtā saņemti 126 projektu pieteikumi no dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā par kopējo atbalsta summu 51,5 miljoni latu. Kopējais plānotais investīciju apjoms šajos projektos ir 149,63 miljoni latu. "Uzņēmumu modernizācijas un attīstības projektiem šajā kārtā ir pieejami 40 miljoni latu. Programmā veiktie uzlabojumi, paplašinot tās pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, snieguši rezultātus un šajā kārtā jau daudz plašāks uzņēmēju loks ir pieteicis modernizācijas projektus. Turklāt pozitīvi, ka projekti ir pieteikti no dažādu nozaru uzņēmumiem visos Latvijas reģionos. Programmas ceturtajā kārtā, kas tiks izsludināta nākamgad, šim mērķim būs pieejami vēl vismaz 24 miljoni latu. Par šiem 64 miljoniem latu kopumā varēsim atbalstīt vismaz 72 uzņēmumu modernizācijas projektus, kopējam investīciju apjomam sasniedzot aptuveni 145 miljonus latu. Ar valsts atbalstu īstenotie modernizācijas projekti radīs arī vairākus simtus jaunu darbavietu, palielinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un pelnītspēju," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Trešajā kārtā iesniegto projektu...

Lai veicinātu Latvijas mazo uzņēmumu sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, ilgtspējas jautājumu un nefinanšu ziņošanas eksperti izstrādājuši bezmaksas pašvērtējuma rīku „Atbildīga biznesa novērtējums”. Iniciatīvu īstenojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu. „Apzinoties, ka arī mazajiem ražošanas, tirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem ir svarīgi iegūt objektīvu pārskatu par savu darbību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, piedāvājam tiem jaunu iespēju — Atbildīga biznesa novērtējumu, kas pieejams tiešsaistē www.ilgtspeja.lv. Tas iecerēts kā atbalsta instruments gan izpratnes paaugstināšanai par stratēģisku biznesa praksi, gan informācijas iegūšanai par nepieciešamajiem uzlabojumiem uzņēmumu sniegumā,” norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja. Ikvienas organizācijas un uzņēmuma ilgtspēja balstās atbildībā pret sociālajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem. Līdzīgi kā Ilgtspējas indeksā, arī Atbildīgā biznesa novērtējumā visi šie aspekti ir ietverti kritērijos, kas sadalīti piecās sekcijās: stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, vide un sabiedrība jeb vietējā kopiena. Šo pašvērtējuma instrumentu bez maksas divas reizes gadā varēs izmantot ikviens Latvijā reģistrēts...

2013.gada 12.decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone piedalījās Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas organizētajās ikmēneša vakariņās. Tikšanās laikā ar asociācijas biedriem un atbalstītājiem tika pārrunāti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aktuāli jautājumi nodokļu jomā un sadarbībā ar VID. Tikšanās laikā, kurā piedalījās 25 uzņēmēji, VID ģenerāldirektore I.Pētersone sniedza aktuālāko informāciju par savu pārraugāmo sfēru - nodokļu administrēšanu un kontroli. Tāpat I.Pētersone atbildēja un diskutēja ar uzņēmējiem par virkni jautājumiem, kas skar nodokļu administrēšanu, likumdošanas izmaiņas attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un grāmatvedības nozares sakārtojumu. Pārrunu temati bija arī VID plānotās aktivitātes cīņā pret "ēnu" ekonomiku, VID servisa kvalitātes uzlabošanas un pilnveidošanas pasākumi, dienesta nākamā gada prioritātes un citi aktuālie nozares jautājumi. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Tieši mazie un vidējie uzņēmumi veido mūsu valsts ekonomikas lielāko daļu. Šo uzņēmumu dibinātāji un vadītāji, kas bieži vien reizē ir arī tiešie darba veicēji, grāmatveži un juristi vienā personā, ar savu...

Šā gada 10.decembrī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi 2009.gada 15.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1065 „Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”, kuras ietvaros finansējumu var saņemt mazie un vidējie komersanti, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuriem ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ. Grozījumi paredz pagarināt aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņu līdz 2014.gada 30.jūnijam, kā arī noteikumu ietvaros minētās valūtas pāreju uz eiro. Atbalsts komersantiem šīs programmas ietvaros pieejams Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Tāpat grozījumi paredz noteikt vienādu pieeju līdzfinansējuma noteikšanā gan lauksaimniekiem, gan arī nelauksaimniekiem. Attiecīgi minimālais līdzfinansējuma apjoms tiks samazināts no 25% uz 10%. Lai varētu piesaistīt vairāk potenciālo aizņēmēju skaitu, grozījumi paredz atļaut šīs programmas ietvaros piešķirtos aizdevumus apvienot ar SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” garantijām programmas „Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros. Šis grozījums arī...

Ministru kabineta sēdē š.g. 10.decembrī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 „Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, kuras ietvaros Latvijas Hipotēku un zemes bankā komersanti var saņemt aizdevumus konkurētspējas uzlabošanai. Grozījumu mērķis ir pagarināt aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņu līdz 2014.gada 30.jūnijam. MK tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums veikt izmaiņas Konkurētspējas programmas ieviešanas nosacījumos, nosakot, ka aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2014.gada 30.jūnijam. Tāpat noteikumu projekts paredz nodrošināt noteikumos lietotās valūtas pāreju uz eiro. Tāpat sēdē tika atbalstīti grozījumi 2009.gada 31.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.293 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”” (t.s. Starta programmā), kuras ietvaros jaunie komersanti Latvijas Hipotēku un zemes bankā var saņemt valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā valsts atbalsta apmērs uzņēmējdarbības uzsācējiem kļūs vēl lielāks. Grozījumi Starta programmā...

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir izsludinājusi pieteikšanos atklātam konkursam mikro aizdevumu finanšu starpnieku atlasei. Šā gada 18. jūnijā Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus Nr.327 „Noteikumi par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”, kas paredz, ka turpmāko divu gadu laikā, līdz 2015. gada beigām, tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā. Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas kavē mikro un mazajiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem un to kopējais apjoms var sasniegt pat 10 miljonus eiro, no kuriem 5 miljoni ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums. Šobrīd noris pieteikšanās finanšu starpnieku atlasei, kur liels uzsvars tiek likts uz to pieredzi mikro kredītu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām...

Saeima ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda Latvijas uzņēmumos. Ar likuma grozījumiem papildināti nosacījumi par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Kā papildu nosacījums ieguldījumiem virs 150 tūkstošiem eiro noteikts, ka šajā kapitālsabiedrībā jāstrādā vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam vai bilancei jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Tiek saglabāta iespēja ieguldīt arī mazākos uzņēmumos, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro, un saimnieciskā gada laikā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos samaksā ne mazāk kā 40 tūkstošus eiro. Minimālais ieguldījums šādos uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai būs 35 tūkstoši eiro, bet ar noteikumu, ka, ieguldot vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki. Likumprojekta autori norādījuši, ka, izmantojot pašreizējā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu - katrs...

Latvijas iedzīvotāji sagaida no uzņēmumiem sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem biežāk nekā lielajiem uzņēmumiem pietrūkst izpratnes par tās īstenošanu, to apliecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta apkopotie dati. Lai veicinātu zināšanas par stratēģisku un atbildīgu biznesa pieeju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu veido praktisku pašvērtējuma rīku maziem uzņēmumiem. Absolūtajam vairākumam (83%) Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos atbilstoši ētikas principiem, to atklāj pētījumu kompānijas TNS 2013. gadā veiktā aptauja par korporatīvo sociālo atbildību. Turklāt 39% iedzīvotāju atzīst, ka ir pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību tie neatbalsta. Līdz ar to, ja uzņēmumi rīkojas pretēji sabiedrības interesēm, tad tie riskē ne tikai ar savu reputāciju, bet arī ar peļņas samazināšanos, norāda TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele. „Lai veidotu atbildīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, esam secinājuši, ka nepietiek tikai ar lielo uzņēmumu aktivitātēm, ko ik gadu redzam Ilgtspējas indeksa dalībnieku vidū. Lai veicinātu...