BIZNESS

Piektdien, 11.oktobrī tradicionālās izstādes "Rēzeknes uzņēmējs 2013" ietvaros Rēzeknes pilsētas dome godināja uzņēmumus, kas aizvadītā gada laikā uzrādījuši vislabākos darbības rādītājus. Uzņēmumi tika godināti un saņēma pateicības rakstus no Rēzeknes pilsētas domes astoņās nominācijās: gada ražotājs ar ievērojamu ieguldījumu pilsētas ekonomikā - SIA "Rēzeknes gaļas kombināts"; gada lielākais eksportētājs un sociāli atbildīgākais uzņēmums - "NewFuels" RSEZ SIA; gada stabilākais nodokļu maksātājs - SIA "Latgales druka"; ievērojamākais darba apjomu kāpums būvniecības nozarē - SIA Būvfirma "Ceļi un tilti"; stabilākais ražošanas kāpums pārtikas rūpniecības nozarē - SIA RSEZ "DFD"; lielākais nodarbināto skaita pieaugums mazum un vairumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - SIA "Lekon"; stabilākie darbības rādītāji kravu pārvadājumu nozarē - SIA "SV TRANS". Lai noteiktu labākos uzņēmumus šajās nominācijās, tika izmantoti statistikas dati (apgrozījums, nodokļu maksājumu summa, investīciju apjoms, darbavietu skaits). Šogad pirmoreiz tika vērtēti arī pašvaldības uzņēmumi un par uzvarētāju nominācijā "Gada inovāciju ieviesējs" tika izvēlēts uzņēmums a/s "Rēzeknes siltumtīkli". "Ne pirmo gadu...

"Lai padziļināti izsvērtu deputātes Elīnas Siliņas rosināto un valdības koalīcijas partiju atbalstīto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no šā brīža 9% paaugstināt līdz 15%, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 16.oktobrī uz diskusiju aicinājusi Saeimā pārstāvēto politisko partiju deputātus, Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministriju pārstāvjus," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Šā brīža piedāvājumu izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā uzņēmēji vērtē kā katastrofu Latvijas "mazajam" biznesam!", atgādina LTRK vadītājs, uzsverot, ka politisko partiju konsultācijas ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām jautājumā nav notikušas, bet ir vitāli nepieciešamas. Diskusijā dalību apstiprinājuši Saeimas deputāti - Elīna Siliņa (bez partijas piederības), Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), Dana Reizniece (Zaļo un Zemnieku Savienība) un Ivars Zariņš (Saskaņas Centrs.) Ekonomikas ministriju diskusijā pārstāvēs tās parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Reformu partija). LTRK priekšlikumus mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas maiņai prezentēs biedrības viceprezidente Lienīte Caune, kā arī vairāki biedri - mikrouzņēmumu pārstāvji; LDDK pārstāvēs tās viceprezidente Aiva Vīksna. Dalību 16.oktobra pasākumā ir atteicis Saeimas Budžeta un...

Valsts sekretāru sanāksmē 10. oktobrī izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais projekts „Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014. - 2018. gadam”. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā un nodrošināšanā turpmākajiem pieciem gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Pamatnostādņu mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī – indivīda (autors, izgudrotājs, kas rada intelektuālo īpašumu) darbība un uzņēmējdarbība ar augstāko pievienoto vērtību intelektuālā īpašuma tiesību jomā, intelektuālā īpašuma jomā izglītota sabiedrība un paaugstināts novitāšu aizsardzības līmenis. Pamatnostādņu kopsavilkumā norādīts, ka jāatrisina šādas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas: nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību; Nepilnības sabiedrības un uzņēmēju izglītības un informēšanas jomā; Nepilnības izgudrotājdarbības veicināšanas jomā; Pētījumu trūkums intelektuālā īpašuma tiesību jomā; Trūkumi cīņā ar pirātismu internetā. Lai sasniegtu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības politikas mērķi, tiek...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) sagatavotais Mežsaimniecības nozares analītiskais apskats liecina, ka VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada septiņos mēnešos no nozares nodokļu maksātājiem ir 66,13 miljoni latu. Tas ir par 9,98 miljoniem latu jeb 13,1% mazāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā. Nozares kopējos ieņēmumos minētajā periodā 47,32 miljoni latu jeb 71,6% ir ieņēmumi no nodokļu maksātājiem, kam pamatdarbības veids ir mežsaimniecība un mežistrāde. Pēc informācijas uz 2013.gada 15.augustu nozarē darbojas 15 108 nodokļu maksātāji (4,9 % no visiem nodokļu maksātājiem), t.sk. 4 007 (26,5 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātāji un 1 213 (8,0 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Dati liecina, ka nozarē strādā pieredzējuši uzņēmumi, jo nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 11,35 gadi. Nozares analītiskais apskats, apstrādājot VID rīcībā esošos pārskatus un informāciju nozaru griezumā, ir sagatavots uz 2013.gada 15.augustu. Analīzei izmantoti dati no nodokļu maksātāju iesniegtajiem nodokļu pārskatiem, ko nodokļu maksātāji drīkst precizēt triju gadu...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus sagatavot sev nepieciešamos darbiniekus ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu, piedaloties NVA pilotprojektā "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs". Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks - pieprasītu profesiju un darbu. Praktisko apmācību prioritārajās nozarēs var īstenot komersanti, izņemot izglītības un ārstniecības iestādes, pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas. Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz pieciem bezdarbniekiem. Darba devējam pēc apmācībām ne mazāk kā sešus mēnešus jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem. Darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā jau ir izmantojuši šo iespēju un pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot...

Lai iedzīvotājus pieradinātu pie gaidāmajām pārmaiņām, jau no 1.oktobra Latvijā cenas jāatspoguļo divās valūtās - latos un eiro. Kā noskaidrots Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktajā aptaujā, šis jautājums satrauc 64% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka uzņēmumi eiro ieviešanu izmantos savās interesēs, lai celtu produktu cenas. "Man dēls spēlē hokeju un es uz ledus halles kafejnīcu dodos vairākas reizes nedēļā, pārzinot katra produkta cenu. Uzvaras parasti atzīmējam ar pudeli šampanieša, par kuru iepriekš maksāju virs sešiem latiem, šobrīd ir jāmaksā jau virs desmit, par kafiju maksāju gandrīz 30 santīmus vairāk. Vai šajā valstī kaut kas reiz notiks godīgi?", jautā 40 gadus vecs aptaujas dalībnieks no Rīgas. Savukārt, tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumi būs godīgi un cenu pieaugums netiks novērots, bet 32% aptaujas dalībnieki uzskata, ka cenu kāpums noteikti būs, jo, tajā pašā laikā, palielināsies arī degvielas un elektrības cenas, bet 2% nav viedokļa. "Eiro ieviešana ir aktuālākais jautājums ikvienā...

Unikāla biznesa ideja un lieliskas pārdošanas prasmes ne vienmēr ir zelta atslēga uz investora sirdi, turklāt sava biznesa uzsākšanai nebūt nav nepieciešams par katru cenu piesaistīt privātās investīcijas, tā secināts Nordea biznesa skolas ceturtās sezonas atklāšanā rīkotajā Latvijas privāto investoru diskusijā "Brokastis ar investoru". Jaunā uzņēmēja vīzijas realizēšanai nepieciešamo finansējumu palīdzēs piesaistīt konkrēti pierādījumi idejas dzīvotspējai, un arī tad ir rūpīgi jāapsver šādu ilgtermiņa attiecību ar investoriem uzņemšanās nosacījumi. Investora piesaisti nevajag sasteigt Juris Grišins, Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un finanšu konsultāciju uzņēmuma Capitalia vadītājs, norāda, ka lēmumu par investora piesaisti nedrīkst sasteigt - tam nepieciešams kas vairāk par pāris randiņiem: "Uzņēmēja attiecības ar investoru var pielīdzināt laulības dzīvei - pirms uzņemties abpusējas saistības, svarīgi pārliecināties, ka varat viens otram uzticēties un kopā sastrādāties. Investors nav tikai naudas devējs, viņš sniedz arī pievienoto vērtību ar savām zināšanām un kontaktiem, kā arī uzņemas daļu riska. Vienlaikus tas arī nosaka, ka investors...

2013.gada 3.oktobrī, notika kārtējā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk - LTRK) tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti aktuālie sadarbības jautājumi. Tikšanās laikā tika runāts par iespējamo deklarāciju vienkāršošanu, par nepieciešamību pilnveidot datu apmaiņu ar citām iestādēm, vienkāršojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu, par VID Rīgā esošo struktūrvienību plānoto pārcelšanos uz jauno ēku, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. VID aicināja LTRK un LDDK biedrus izvērtēt dienestam iesniedzamo deklarāciju apjomu un saturu un nākamajā tikšanās reizē informēt par to, kuru deklarāciju aizpildīšana un iesniegšana uzņēmējiem prasa visilgāko laiku un kas, viņuprāt, tajās būtu vienkāršojams. Vienlaikus arī VID apņēmās izanalizēt saņemtajās deklarācijās norādītas informācijas lietderību un pielietojamību VID darbā. Apkopojot un izvērtējot iegūtos rezultātus, VID lems par iespējamo deklarāciju formu vienkāršošanu, apvienošanu vai, iespējams, pat atteikšanos no kādiem deklarāciju veidiem, tādējādi samazinot gan nodokļu maksātāju, gan nodokļu administrācijas izmaksas. VID informēja,...

Kopš 2011.gada aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" aktivitāti „Darba vieta jaunietim”. Šajā laika posmā 415 uzņēmumos tika nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki, kuri guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū. Ar NVA finansiālo atbalstu darba vietu jaunietim var izveidot komersanti, izņemot izglītības un ārstniecības iestādes, pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas. Darba vieta jaunietim netiek organizēta nekvalificētu un mazkvalificētu darbu veikšanai. Viena pasākuma dalībnieka nodarbinātības ilgums – 9 mēneši. Darba devēji, kuri piedalās pasākumā, pirmo sešu mēnešu laikā saņem dotāciju jaunieša bezdarbnieka algai -100 Ls mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 150 Ls) un pēdējo trīs mēnešu laikā - 50 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 100 Ls) proporcionāli nostrādātajam laikam. Taču darba devējam jaunieša bezdarbnieka darba algai ir jānodrošina papildu finansējums, jo darba samaksa nevar būt zemāka par valstī noteiktās minimālās algas apmēru....

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem, uzskata Finanšu ministrija. Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām, tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem, godprātīgi jāmaksā nodokļus. Latvijā 2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012.gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads. Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, ir secināts, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez...

Ministru Kabineta 24.septembrī apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt, uzskata jaunie uzņēmēji, kuri iesnieguši protesta vēstuli, kuras teksts lasāms turpmāk. "Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirība no anotācijas, likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis - 4919,63 Ls gadā. Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas. Esošajā redakcijā, pateicoties ielaistajām kļūdām, efekts no 2014.gada 1.janvāra būtu nevis tāds kā aprēķināts anotācijā, bet gan nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram. Grozījumi nozīmētu, ka uzņēmumam ar 4919,63 Ls gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodevu vien būtu jāstrādā ar 22,4% rentabilitāti. Salīdzinoši monopoluzņēmuma "Latvenergo" rentabilitāte ir 5,9%. Piemēram, mazajam...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu "Kases aparāti, kuru konstrukcija nenodrošina darījuma kopsummas norādīšanu latos un euro" Ar grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumi Nr.483 „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””), ir apstiprināts kases aparātu modeļu saraksts, kuru konstrukcija nenodrošina darījuma kopsummas norādīšanu latos un euro, tādējādi uz tiem neattiecina Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda prasību kases čekā norādīt darījuma kopsummu latos un euro. VID vērš uzmanību, ka sarakstā minētajam kases aparāta lietotājam pēc patērētāja – fiziskas personas pieprasījuma ir jāveic ar roku papildu ieraksts kases čekā, darījuma kopsummu norādot latos un euro un apstiprinot ierakstu ar ierakstu veikušās personas parakstu. Nr. p.k. Marka Modelis (modifikācija) 1.

Ceturtdien, 26. septembrī, Saeima pirmajā lasījumā ar 86 balsīm "par", nevienam nebalsojot pret un neatturoties, pieņēma apjomīgus grozījumus Komercķīlas likumā. Grozījumi paredz, ka par komercķīlām varēs reģistrēt arī preču zīmes, patentus, dizaina paraugus un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas - šos objektus varēs ieķīlāt jebkura persona, kam tie pieder. Savukārt finanšu ķīlas līdz ar šiem grozījumiem tiek skaidri nodalītas no komercķīlām - likuma izpratnē ar finanšu instrumentiem ir saprotami tie finanšu instrumenti, par kuriem var noslēgt finanšu ķīlu atbilstoši Finanšu nodrošinājuma likumam, proti, tie ir finanšu instrumenti, kas tiek iegrāmatoti finanšu instrumentu kontos. Likumprojekts paredz, ka arī kredītprasības Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē nevar būt par komercķīlas priekšmetu. Tāpat grozījumi paredz jaunu kārtību SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - SIA pamatkapitāla daļas tiek pielīdzinātas reģistrācijai pakļautām kustamām lietām. Līdz ar to uz tām attieksies arī citi Komercķīlas likuma īpašie noteikumi, kas reglamentē reģistrācijai pakļautās kustamās lietas, un Uzņēmumu reģistrs likumā noteiktajos gadījumos varēs atteikt attiecīgi komercķīlas...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pagājušajā ceturtdienā organizētajā diskusijā ar nozaru un Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem uzņēmēji aicināja politiķus nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, norādot, ka pašreizējie pretrunīgie izteikumi rada nestabilitāti uzņēmējdarbības vidē un kaitē Latvijas reputācijai starptautiskajā investīciju vidē. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs pauž, ka „Vairāku pasaulē respektablu auditorkompāniju veikti pētījumi liecina, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ir vispārpieņemta un pozitīva pasaules prakse, un pašreizējā veidolā Latvija spēj būt konkurētspējīga vairāk nekā 30 citu pasaules valstu vidū. Tomēr jebkādas sasteigtas un nepārdomātas izmaiņas šajā sistēmā negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko reputāciju, ārvalstu investīciju piesaistes iespējas un, galvenais, valsts budžeta ieņēmumus.” V.Gavrilovs uzsver, ka investīcijas, tostarp nekustamajā īpašumā veicina gan citu nozaru attīstību, gan liek pamatu turpmākām investīcijām uzņēmējdarbībā. Nozare neapšaubāmi piekrīt, ka ilgtermiņā valstij stratēģiski nozīmīgi ir veicināt augstas pievienotās vērtības ekonomikas izaugsmi, taču tās pamati liekami, atbalstot nozares, kas spēj tūlītēji radīt darba vietas un pienesumu ekonomikai. Diskusijas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka darba vai sociālo konfliktu risināšana ar streiku palīdzību nekādā veidā neveicinātu strādājošo dzīves līmeņa uzlabošanos, jo tie negatīvi ietekmētu gan valsts iekšzemes kopproduktu, gan darba ražīgumu, gan darba devēju ienākumus un līdz ar to viņu iespējas uzlabot strādājošo atalgojumu, sociālās garantijas un darba apstākļus. Tādā veidā nebūtu iespējams arī straujāk likvidēt Latvijas atpalicību no attīstītajām ES valstīm. Tāpēc šādi aicinājumi ir naivi un bezatbildīgi. Neapstrīdot strādājošo tiesības Latvijā likumā paredzētajā kārtībā izmantot arī streikus kā konfliktu, tostarp sociālo konfliktu risināšanas galējo līdzekli, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž izbrīnu un neizpratni par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna Latvijas Radio 25. septembrī pausto viedokli, ka iedzīvotāji esot pārāk kūtri un vāji spējot aizstāvēt savas intereses, bet streikiem esot jābūt biežākiem. LDDK vienmēr ir ļoti augstu vērtējusi Latvijas strādājošo izpratni par ekonomiku un gatavību risināt problēmas dialoga ceļā, balstoties uz racionāliem argumentiem, ko...