BIZNESS

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča delegācija oficiālās vizītes laikā Indijas Republikā 18.septembrī un 19.septembrī Latvijas un Indijas ārlietu ministri parakstīja "Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Abas puses izteica pārliecību, ka līguma noslēgšana veicinās savstarpējo ekonomisko sadarbību, nodrošinot labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai. Ārlietu ministri pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības un starptautiskās aktualitātes. Latvijas ārlietu ministrs informēja kolēģi par nākamā gada sākumā plānoto Latvijas vēstniecības atvēršanu Deli, kas stiprinās Latvijas klātbūtni Indijā, kā arī abu valstu kontaktus. Indijas ārlietu ministrs izteica gandarījumu par Latvijas un Indijas labajām attiecībām, ko atspoguļo gan plānotā Latvijas vēstniecības atvēršana, gan šī Latvijas ārlietu ministra un uzņēmēju delegācijas vizīte. Ministri izmantoja tikšanos, lai pārrunātu sadarbības ieceres augstākās izglītības jomā. Abas puses bija vienisprātis, ka studentu un mācībspēku apmaiņai būs ievērojama nozīme starpvalstu sadarbības stiprināšanā. Šogad novembra sākumā Deli tiek plānota ES un Āzijas valstu (ASEM) ārlietu ministru tikšanās, kurā...

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas paredz noteikt, kā turpmāk publiskajai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības. Jauns likums izstrādāts, lai ieviestu vienotus pārvaldības standartus, caurspīdību valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī ekonomikai kopumā, norāda likumprojekta autori. Jaunais regulējums noteiks publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtību, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, tostarp sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Paredzēts ieviest daļēji centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli, tostarp izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju un noteikt tā darbības principus. Likumprojekts arī paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, motivējošas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atalgojuma sistēmas ieviešanu, kritērijus kapitālsabiedrības padomes izveidei, kā arī kapitāla daļu atsavināšanu. Paredzēts ieviest obligātu pienākumu kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas, kā arī uzņēmuma valdi ievēlēt uz stratēģijas darbības...

"Valstīm ir nepieciešams jauns līdzeklis, lai cīnītos pret nelegāli iegūtas naudas legalizāciju, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Dalībvalstīm jāzina patiesie uzņēmumu īpašnieki, kas slēpjas ofšoros," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš 18. septembrī Briselē notikušajā diskusijā par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu. Vakar Eiropas Parlamentā notika deputāta K. Kariņa organizētā diskusija par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu, pie kura šobrīd Parlamentā notiek aktīvs darbs. Deputāts Krišjānis Kariņš ir nominēts par šīs direktīvas galveno virzītāju Eiropas Parlamentā. Diskusijā par jauno likumprojektu piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisijas un ES lielāko banku asociāciju un banku pārstāvji. Banku pārstāvji pauda atbalstu K. Kariņa ierosinājumam par nepieciešamību pēc patiesā labuma guvēju reģistra dalībvalstīs, uzsverot, ka tas dotu nepieciešamo informāciju ne tikai varas iestādēm, bet arī industrijai. Vienlaikus banku pārstāvji norādīja, ka pašlaik ir izjaukts balanss starp datu aizsardzību un informāciju, kas nepieciešama, lai varas iestādes varētu cīnīties ar nelegālas naudas legalizāciju. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas nepieciešami valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas īstenošanai. Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt iespēju kapitālsabiedrību padomju locekļiem savienot amatus, tostarp ar amatu privātā kapitālsabiedrībā. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai valsts uzņēmumu pārvaldībā varētu piesaistīt profesionāļus no privātā sektora un starptautiskā tirgus, norāda likumprojekta autori. Vienlaikus plānots saglabāt vispārējo ierobežojumu, ka amatpersona savu amatu var savienot ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem amatiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās publiskas personas institūcijās. Jaunais amatu savienošanas regulējums attieksies ne tikai uz valsts un pašvaldību kapitāla pārvaldību, bet arī uz citām atvasinātām publisku personu dibinātām un pārvaldītām kapitālsabiedrībām. Grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā ir saistīti ar jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas paredz, kā publiskai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības. Jaunais likums noteiks publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības...

Otrdien, 17.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja informatīvo ziņojumu "Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem” un uzdeva Valsts kancelejai sagatavot ziņojumu iesniegšanai Saeimai. Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā iekļauti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu pilsoņi, kuri veic komercdarbību vai veikuši investīcijas Latvijas Republikas tautsaimniecībā, var pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) Latvijas Republikā. Ziņojumā aplūkota TUA piešķiršanas dinamika, ar tām saistīto ārvalstu investīciju loma kopējā ārvalstu investīciju ieplūdē, kā arī ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības. Tāpat ziņojumā rūpīgi analizēts katrs no termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas veidiem, piemēram, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Ziņojumā sniegts attiecīgo Imigrācijas likuma normu ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecības reālo sektoru, finanšu sektoru un valsts budžetu. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 6 883 personu, tajā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Privātbanku asociācija un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA ir vērsušās pie valsts augstākajām amatpersonām, vēršot uzmanību uz to, ka pašreizējās emocionālās diskusijas par līdzšinējās termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas iespējamo pārtraukšanu ir nevēlamas Latvijas tautsaimniecībai un šāds solis būtiski kaitētu Latvijas starptautiskajai konkurētspējai, uzticamībai investoru acīs un tautsaimniecības attīstības perspektīvām nākotnē. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Trīs gadu laikā programma, kura paredz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem noteikta investīciju apjoma gadījumā, ir pierādījusi savu pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot jaunu investīciju plūsmu un pieaugošu labvēlīgo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tādēļ mēs aicinām pēdējā laikā izskanējušos pārspriedumus un spekulācijas par šīs programmas riskiem un iespējamo slēgšanu pavērst auglīgas, argumentētas diskusijas gultnē, izvērtējot tās līdzšinējo pienesumu ekonomikai un nākotnes perspektīvas." Kā liecina neatkarīgu ekspertu veikti pētījumi, trīs gadu laikā, kopš darbojas programma, valsts budžetā tās ietekmē ieplūduši vairāk nekā 145 miljoni latu un šī...

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas "Jauniešu garantija" ieviešanai. Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014.gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā. Visiem jauniešiem NVA piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē NVA, gan 1 - 1,5...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 11.septembrī, izskatīšanai Saeimā otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varēs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, nevis tikai pieciem gadiem, kā to nosaka pašreizējais regulējums. Grozījums paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varēs noslēgt līgumu uz ilgāku laiku, ja tas būs būtiski nepieciešams līguma izpildes nodrošināšanai tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Tāpat līgumu varēs noslēgt uz ilgāku laiku, ja šāds nosacījums būs paredzēts citā likumā. Likumprojekta autori norāda, ka izmaiņas likumā sagatavotas, lai nodrošinātu iespēju realizēt ilgtermiņa kapitālieguldījumus sabiedrības un tautsaimniecības attīstības interesēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Grozījumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā Saeima skatīs šodien, 12.septembra sēdē. Tāpat Tautsaimniecības komisijas deputāti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumu Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kas paredz atteikties no komersanta reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas.

Otrdien, 10. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Tie paredz noteikt tiesības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram, viņa vietniekiem un pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un vietniekiem pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbību izbeigšanu, kā arī iekļaušanu riska personu sarakstā. Par likumprojektu vēl lems Saeima. Likumprojektā ietvertais regulējums ir vērsts pret fiktīviem uzņēmumiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuru izslēgšana no uzņēmējdarbības vides veicinās godīgu konkurenci un uzņēmējdarbības attīstību kopumā, aizstāvot sabiedrības intereses. VID Komerclikumā noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Konstatējot personas atbilstību riska personas definīcijai, VID pieņems lēmumu par tās iekļaušanu riska personu sarakstā, tāpat VID būs pienākums uzturēt riska adrešu un riska personu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram (UR). UR, konstatējot, ka pieteikumā par uzņēmuma, komersanta, biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju, izmaiņām reģistrācijas lietā vai pārreģistrāciju norādītā informācija...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. Apdrošinot jauniešus visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, sociālās apdrošināšanas likme 24,09 procentu apmērā tiktu segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 11 procentus maksātu darba devējs. Komisijas deputāti ar balsu vairākumu šodien izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nolēma virzīt attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekta iesniedzēju vārdā deputāts Vladimirs Reskājs (SC) komisijas deputātiem norādīja, ka šis ir vienkāršs un uzņēmējiem saprotams risinājums jauniešu bezdarba mazināšanai. Turklāt tas aptvertu visus jauniešus, ne tikai tos, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Piedāvātais risinājums motivēs uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes, bet jauniešiem tā būs iespēja pierādīt sevi. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību, argumentējot, ka patlaban atbalsts nepieciešams apmēram 7000 jauniešu, kuriem trūkst pienācīgas izglītības. Savukārt likuma grozījumi attiektos uz daudz plašāku...

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2013. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies par vidēji 2,8% un gada kopējā alga - par 3,9%. Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 227 organizācijām par aptuveni 40 000 darbinieku, rezultātiem, pamatalgas nav mainītas 78% darbinieku, ir samazinātas 1,5% darbinieku, bet tiem 20,5% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks - vidēji 11,1% apjomā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši kvalificēti speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Tas sasaucas ar jau ilgu laiku vērojamo tendenci, ka darba tirgū trūkst augstas kvalifikācijas strādnieku, inženieru, IT speciālistu un pārdošanas speciālistu. Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgā daļa (šogad saņēmuši 51% darbinieku), bet arvien izteiktāka tendence ir pusgada vai gada prēmiju nopelnīšana par iepriekšējā gada rezultātiem - tās šogad izmaksātas 49% darbinieku, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2012.gadu, kad tās tika izmaksātas 32% darbinieku. Mēneša kopējā alga (ieļaujot prēmijas...

Ņemot vērā, ka patlaban aktuāls valdības diskusiju objekts ir nākamā gada valsts budžets un ar to saistītās iniciatīvas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības sociālais partneris vēlas uzsvērt, ka jebkādi lēmumi, kas skar nodokļu sistēmas izmaiņas un paredz papildu izmaksas uzņēmējiem, ir jādiskutē savlaicīgi un tos nevar iekļaut nākamā gada budžetā pēdējā brīdī. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „2014.gada budžetu patlaban plāno ne tikai valdība, bet arī uzņēmēji, turklāt daudziem uzņēmumiem jārēķinās ne vien ar ikdienas izmaksām, bet arī dažāda mēroga investīciju projektiem, kuru īstenošanu jebkādas negaidītas un neparedzamas pārmaiņas valsts nodokļu politikā nopietni apdraud.” Kaut arī 2011.gadā starp LDDK un Finanšu ministriju tika parakstīta „Nodokļu politikas stratēģija 2011. – 2014.gadam”, kas paredzēja, ka strauju izmaiņu nodokļu sistēmā pārskatāmā nākotnē nebūs un pēckrīzes periodā jebkādi nodokļu un citu saistītu izmaksu piemērošana tiks skatīta no Latvijas uzņēmēju konkurētspējas viedokļa Eiropas un pasaules tirgos, pēdējos mēnešos ir bijušas vairākas lēmumu pieņēmēju iniciatīvas, kuras nesaskan...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) paudusi bažas, ka ar plānotajām nodokļu izmaiņām mazajiem uzņēmumiem tiek būtiski palielināts nodokļu maksājumu slogs. Visgrūtāk klāsies mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 1000 latiem, kuriem jau šobrīd nodokļu īpatsvars apgrozījumā sasniedz 50%. Kārtējo reizi pasliktināšoties arī konkurences apstākļi starp maziem un lieliem tirdzniecības uzņēmumiem, kur mazajiem (līdz 1 miljonam latu apgrozījumam) nodokļi jau tagad sasniedz 9 - 12% no gada apgrozījuma. Savukārt lielajiem uzņēmumiem tie ir mazāki par 5%. Bagātajiem uzņēmumiem ir paredzētas lielākas nodokļu atlaides, norāda LTA. Tā darba devēja, kas maksā darbiniekam algu Ls 300, nodokļos iegūst Ls 0,50 ietaupījumu, savukārt tie, kas maksā Ls 1000 ietaupa uz katru strādājošo 10 reizes vairāk. Visgrūtāk būšot uzņēmumiem, kuri var atļauties strādājošiem maksāt tikai minimālo algu. Mazumtirdzniecībā šādi ir 70% strādājošo. Par darbiniekiem, kas saņem minimālo algu, darba devējam būs jātērē par Ls 30 vairāk kā šogad. Tajā skaitā viņi tiek "sodīti" ar paaugstinātu nodokli Ls 5 apmērā....

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis trešdien, 4. septembrī, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem, lai runātu par nepieciešamajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, lai tas atbilstu mūsdienu prasībām un aktualitātēm. Tikšanās laikā tika runāts arī par Jauniešu garantijas pasākumiem un iniciatīvām, kas jāveic, lai nodrošinātu jauniešu konkurētspēju darba tirgū. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs aicināja aktīvi turpināt uzsākto darbu pie Profesionālās izglītības likuma satura pārstrukturizācijas, lai nodrošinātu profesionālās izglītības atbilstību mūsdienu darba tirgus prasībām - likumā paredzot iespēju īstenot darbā balstītas izglītības formas, pēc duālās profesionālās izglītības principa. Tāpat ir jānosaka lielāka nozaru pārstāvju loma skolu pārvaldībā. IZM ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un LDDK pārstāvji vienojās, ka, stiprinot nozaru pārstāvju lomu profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības iestādes daudz ātrāk un efektīvāk radītu mācību programmas, kas būtu atbilstošas reālajam un prognozētajam darba tirgus pieprasījumam reģionos un valstī kopumā. Savukārt izglītības iestāžu sasaiste ar darba devējiem nodrošinātu studentiem plašākas prakses iespējas, un darba vietas pēc...

Ekonomikas ministrija (EM) izplatījusi paziņojumu, ka tā atzinīgi novērtē gan iedzīvotāju, gan plašsaziņas līdzekļu aktivitāti un pastiprinātas uzmanības pievēršanu cenu jautājumam, apzinot, analizējot un informējot citus iedzīvotājus par komersantiem, kas mārketinga nolūkos jau šobrīd paaugstinājuši dažādu preču un pakalpojumu cenas, lai eiro tās būtu "apaļas" summas. Lai gan EM neatbalsta šādu biznesa pieeju un aicina iedzīvotājus izvēlēties tos tirgotājus un pakalpojumu sniedzējus, kas šādi nerīkojas, vienlaicīgi ministrija pauž uzskatu, ka preču un pakalpojumu cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība un valsts nevar noteikt cenu, par kādu komersantam jārealizē savas preces un pakalpojumi. Ekonomikas ministrija nekontrolēs, vai uzņēmēji savām precēm palielinās cenas, izmantojot eiro ieviešanu. EM valsts sekretārs Juris Pūce norāda: "Ja valsts sāktu noteikt uzņēmumiem, par kādām cenām viņi drīkst tirgot savas preces, tas būtu brīvā tirgus gals! Tas ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, tāpēc nevienas demokrātiskas valsts pārvalde nevar to ne solīt, ne īstenot. Uzņēmējs ir vienīgais,...