BIZNESS

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 2013.gads ir sācies ar grozījumiem Komerclikumā, kas galvenokārt attiecas uz kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas procedūru, tomēr vienlaicīgi Komerclikumā tiek ieviesta arī jauna procedūra komersanta darbības apturēšanai uz laiku, kā arī precizēti ierobežojumi fiziskai personai veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, ja tas izriet no kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtiem nolēmumiem. Kapitālsabiedrību darbības izbeigšana Ar grozījumiem tiek būtiski paplašināts to subjektu loks, kas var ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Turpmāk šādas tiesības būs gan nodokļu administrācijai, gan ikvienai trešajai personai. Nodokļu administrācija varēs ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu situācijās, kad kapitālsabiedrība ilgstoši neiesniedz gada pārskatus vai nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai kad kapitālsabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu. Ikviena trešā persona varēs izmantot šīs tiesības, ja tās likumīgās intereses būs aizskartas ar to, ka kapitālsabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām vai ka kapitālsabiedrība neiesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas vai dokumentus. Vienlaicīgi ar grozījumiem tiek atvieglota...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.martā, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunu kompensāciju piešķiršanas kārtību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” tika izstrādāts, lai samazinātu kopējo nepieciešamo finanšu apjomu un ietekmi uz valsts budžetu, nosakot, ka kompensācijas maksās no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Proti, atsakoties no vienreizēja maksājuma par neiegūtajiem ienākumiem, notiks pāreja uz ikgadējiem maksājumiem, kuri tiks veikti, kombinējot valsts budžeta un ES līdzekļus, norādījuši likumprojekta autori. Likumprojektā noteikts kompensāciju veids - atbalsta maksājumi par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Plānots, ka atbalsta maksājumus varēs izmaksāt, tiklīdz būs pieejams nepieciešamais finansējums no ES fondu līdzekļiem, un šos maksājumus, tāpat kā maksājumus attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām, administrētu atbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Jaunajā regulējumā tiek saglabātas...

1. martā pagaidu kārtā ir stājies spēkā Eiropas Savienības (ES) - Peru Brīvās tirdzniecības nolīgums un drīzumā tam sekos ES-Kolumbijas un ES-Centrālamerikas valstu Brīvās tirdzniecības nolīgumi. Lēmumu padziļināt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Latīņamerikas reģionā ietilpstošo Andu Kopienu (Peru, Kolumbiju, Bolīvija, Ekvadora) un Centrālameriku (Panamu, Nikaragvu, Kostariku, Hondurasu, Salvadoru un Gvatemalu) ES pieņēma 2007. gadā, ņemot vērā Latīņamerikas reģiona augsto ekonomiskas izaugsmes potenciālu. 2012. gada jūnijā vienošanās tika parakstītas ar visām minētajām valstīm (izņemot Bolīviju un Ekvadoru, kas procesa gaitā no sarunām izstājās) un šobrīd puses veic nepieciešamās apstiprināšanas procedūras, lai nolīgumi varētu pilnībā stāties spēkā. Noslēgtie nolīgumi ir nozīmīgs solis ES tirdzniecības attiecībās ar Latīņamerikas reģionu. Tie paredz pakāpenisku un savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, kā arī brīvās tirdzniecības telpas izveidi atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas normām. Kamēr puses veic savas apstiprināšanas procedūras, ir paredzēta nolīgumu piemērošana pagaidu kārtā, kas nozīmē, ka nolīgumu slēdzējas puses jau tagad var piemērot samazinātos ievedmuitas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi gandarījumu par kompromisiem likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izstrādē, kas panākti sarunās Darba lietu trīspusējā apakšpadomē ar sociālo partneri Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Labklājības ministriju. Sarunās tikuši atbalstīti vairāk kā puse no priekšlikumiem, ko rosināja LDDK biedri, tādēļ LDDK aicinās Ministru kabineta pārstāvjus, kā arī Saeimas deputātus ņemt vērā saskaņoto pozīciju un diskutēt par jautājumiem, kuros vēl nav panākts kompromiss. Ja Ministru kabinets un Saeimas deputāti pieņemts sociālā dialoga ietvaros saskaņotos grozījumus, tiks sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai, uzskata LDDK. Saskaņotie grozījumi paredz samazināt virsstundu apmaksu vai piemērot kompensējošo brīvdienu, tiks ierobežots donordienu skaits, kā arī ierobežota ikgadējā atvaļinājuma kompensācija, kas kopumā samazina darba devēju izmaksas par darbiniekiem. Tiks pagarināts arī disciplinārsodu noilguma termiņš, kas samazinās iespēju darbiniekiem izvairīties no atbildības par darba vietā veiktajiem disciplinārajiem pārkāpumiem, kā arī samazināti administratīvie šķēršļi uzteikuma paziņošanas procedūrai gadījumā, kad darbinieks ir pazudis. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone...

Lai mazinātu administratīvo slogu kuģu īpašniekiem, Satiksmes ministrija rosina starptautisko tiesību aktu prasībām pakļautajiem kuģiem izsniegt beztermiņa reģistrācijas apliecības. Pašreiz šādiem kuģiem izsniegto reģistrācijas apliecību derīguma termiņš ir divi gadi. Līdz ar to tiks samazināts gan administratīvais slogs, gan kuģu īpašnieku maksājumi, paredz sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.467 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā", kas ceturtdien, 14.martā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai izsludinātie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā. Izstrādātie grozījumi attieksies uz 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) prasībām pakļautajiem kravas un pasažieru kuģiem - ar bruto tilpību, vienādu vai lielāku par 500. Latvijas Kuģu reģistrā šobrīd ir reģistrēti 16 šādi kuģi, tostarp atsevišķi kompānijas Tallink kuģi. Projekts paredz arī vairākus precizējumus, lai pašreiz spēkā esošo noteikumu prasības saskaņotu ar Jūras kodeksā iekļauto regulējumu - piemēram, gadījumā, ja kuģis ir kopīpašumā, tad, lai to reģistrētu Latvijas Kuģu reģistrā, ir jāiesniedz visu...

Līdz 2013. gada 16. martam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāiekļauj nacionālajos tiesību aktos pārskatīto maksājumu kavējumu direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz, ka valsts iestādēm rēķini būs jāapmaksā 30 vai - ārkārtas gadījumos - 60 kalendāro dienu laikā, bet uzņēmumiem - 60 dienu laikā (ja vien nav skaidras vienošanās par ko citu un ja tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru). Jaunie noteikumi īpaši svarīgi būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem būtiska rēķinu laicīga apmaksa - kavētu rēķinu dēļ katru dienu bankrotējot desmitiem Eiropas MVU. "MVU ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības uz tūlītēju samaksu. Novēloti maksājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir zaudēts laiks un nauda. Turklāt katrs konflikts var sabojāt attiecības ar klientiem. Ir pienācis laiks dalībvalstīm transponēt novēlotu maksājumu direktīvu savos tiesību aktos, lai sniegtu MVU nepieciešamo atbalstu šajos grūtajos laikos un palīdzētu tiem pildīt svarīgo lomu darbvietu radīšanā", sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ideja un mērķis vēsturiski nebija plānots kā pagaidu risinājums krīzes radītajām sekām, bet tika ieviests, lai sniegtu atbalstu jauniem uzņēmējiem, kā arī mājsaimniecībām, kuras nodarbojas ar ģimenes biznesu, iznākt no ēnu ekonomikas un maksāt nodokļus valstij. LDDK norāda, ka nav pieņemams, ka valsts mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija atrunas par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei. „MUN režīms ir bijis pieejams jaunajiem uzņēmējiem tikai divus pilnus taksācijas periodus, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai sāktu diskusijas par nodokļu likmes izmaiņām. Lai veiktu kvalitatīvu un ekonomisku izvērtējumu, ir nepieciešams 3-5 gadu nodokļu režīma darbības periods. Tāpat viena konkrēta nodokļa izmaiņas nevar skatīt atrauti no visa darbaspēka nodokļu sloga kopumā. Mēs apzināmies, ka likums ir nepilnīgs, tādēļ rosinām priekšlikumu MUN režīma – Latvijas atbalsta...

Lai Latvijas un Indijas uzņēmējiem būtu drošība par nodokļu maksāšanas režīmu stabilitāti, investējot katrā no valstīm, otrdien, 12.martā, valdība pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem". Šobrīd Latvijas un Indijas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, un otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašlaik abu valstu investoriem netiek garantēta nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Līgums atvieglos Latvijas investoru darbību Indijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Līguma uzdevumi ir nodrošināt abu valstu investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, kuru neietekmē otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kā arī radīt likumīgu...

Jau ceturto gadu vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumi piedalīsies Ilgtspējas indeksā, lai bez maksas novērtētu savu ilgtspēju un konkurētspēju atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK gan pauž nožēlu par to, ka šo uzņēmumu vidū ir tikai 6 valsts kapitālsabiedrības, kas ir divreiz mazāk nekā pagājušajā gadā. „Memorandu par Korporatīvās sociālās atbildības principiem Latvijā ir parakstījušas 33 organizācijas. No tām trešā daļa ir publiskā sektora organizācijas, kuru pārvaldībā arī ir kapitālsabiedrības. Publiskā sektora uzdevums būtu rādīt priekšzīmi, demonstrējot labu pārvaldību un caurspīdību komunikācijā. Esam pārliecināti, ka arī valstij kā akcionāram ir labi pārvaldīti uzņēmumi. Bet līdz šim ir bijusi tikai neliela iespēja par to pārliecināties. Tāpēc ceram, ka nākamajā gadā uzņēmumu vadība pieņems stratēģisku lēmumu un piedalīties Ilgtspējas indeksā, lai saņemtu vērtējumu par labi izkopto praksi,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Privāto sektoru Ilgtspējas indeksā pārstāv ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Tomēr šogad pirmo reizi būs pārstāvēti arī farmācijas...

Mikrouzņēmuma nodokļa ideja un mērķi ir ļoti pareizi - tautsaimniecības krīzes brīdī sniegt iespēju bez darba vai iepriekšējā biznesa palikušajiem uzsākt jaunu uzņēmējdarbību atvieglinātā nodokļu režīmā, uzskata Saeimas deputāte Elīna Seliņa, kuras vārds bieži izskan kontekstā ar pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļa likmes un regulējuma kritiku. Deputāte pauž viedokli, ka esošajā formā mikrouzņēmumu niecīgā dalība nodokļu sistēmā ilgtermiņā rada ievērojamus draudus darbinieku sociālajai drošībai, ir netaisna pret pārējiem nodokļu maksātājiem, kas ar saviem nomaksātajiem nodokļiem jau šodien spiesti uzturēt mikrouzņēmumos strādājošos, kā arī kropļo konkurenci gan darba tirgū, gan atsevišķās biznesa nozarēs. Viņa atgādina, ka vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai. Sākotnēji uzstādītos mērķus daļēji ir izdevies sasniegt - līdz 2012.gada beigām ir izveidoti aptuveni 22 000 mikrouzņēmumu, tajos strādā vidēji 50 000 darbinieku. Bet medaļai ir otra puse, uzskata deputāte. Pirmkārt, modelis joprojām piedāvā nepamatotas nodokļu optimizācijas shēmas, piemēram, manipulācijas ar algām, fiktīvi nodarbinot radiniekus un draugus. Par shēmām...

Saeimā ceturtdien, 7.martā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam mikrouzņēmumu nodokļa 20 procentu likme tiks piemērota tad, ja uzņēmums vairs neatbildīs mikrouzņēmuma statusam, bet turpinās izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu. Grozījumi tāpat paredz, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību. Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Darba devējam būs pienākums vienu mēnesi iepriekš informēt darbiniekus, ja paredzams, ka uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma statusu. Savukārt, ja darbinieki nebūs saņēmuši brīdinājumu par iespējamo nodokļu maksāšanas režīma maiņu, darba devējam algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku būs jāveic no saviem līdzekļiem. Kā jau iepriekš esam informējuši, izmaiņas likumā rosinātas, lai novērstu gadījumus,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izteikusi asu kritiku deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumiem samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 000 latu līdz 40 000 latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15 % no apgrozījuma. "LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011-2014.gadam. Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas "mazajai" uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu "ēnu" ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties!", uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs, Tautsaimniecības padomes Mikro un mazo uzņēmumu komitejas vadītājs Jānis Endziņš, jautājot: "Vai vēlamies, lai "ēnu ekonomikai" atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas?". "Uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus "mikrobiznesa" sekmēšanai - mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 000 latiem gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus...

Kā liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoft apkopotā statistika, 2012.gadā Latvijā dibinātas 15 753 SIA, no kurām 10 939 jeb 70% bijušas mazkapitāla. Attiecīgi 2011.gadā Latvijā reģistrētas 11 657 mazkapitāla SIA,. Komerclikums noteic, ka ar laiku mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir jāpalielina. Likumā netiek atrunāts, cik ilgā laika posmā pamatkapitāla palielināšana jāveic, tādēļ Lursoft veicis pētījumu, lai noskaidrotu, cik aktīvi uzņēmēji palielina mazkapitāla SIA pamatkapitālu, un uz kādām summām tas visbiežāk tiek palielināts. Apkopotie dati liecina, ka tikai 18,36% no visām līdz šim reģistrētajām mazkapitāla SIA ir palielināts pamatkapitāls. Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA. Analizējot datus par to, uz kādu summu uzņēmēji visbiežāk izvēlas palielināt mazkapitāla SIA pamatkapitālu, redzams, ka 83,12% gadījumos pamatkapitāls palielināts uz 2 000 latu, kas nozīmē, ka komersants kļuvis par "pilntiesīgu" SIA. Jānorāda, ka no visām mazkapitāla SIA, kurām līdz šim palielināts pamatkapitāls, 599 palielināšana veikta uz summu, kas lielāka par 2000 latiem, savukārt 170 SIA ar samazinātu...

Otrdien, 12.martā, plkst.10.00-14.00 Biznesa augstskolā Turība C 323.auditorijā notiks Drošības akadēmijas trešais seminārs uzņēmumu vadītājiem un par drošību atbildīgajām personām par apsardzes jomā aktuāliem jautājumiem. Dalība akadēmijā ir bez maksas. Trešajā Drošības akadēmijas seminārā Inta Vagale, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Pakalpojumu un tirdzniecības vietu 3.pārbaužu nodaļas vadītāja, stāstīs par apsardzes nozares ēnas pusēm Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā, 2012.gadā VID veiktajiem kontroles pasākumiem un raksturīgākajiem pārkāpumiem apsardzes uzņēmumos. Algirdas Skužinskas, Drošības kompānijas GRIFS AG Baltijas valstu attīstības vadītājs, dalīsies zināšanās par prevenciju drošības jomā jeb kā domāt soli uz priekšu (šīs semināra sadaļas darba valoda - krievu). Savukārt Mag.iur. Leonīds Makans, asociētais profesors un Biznesa augstskolas Turība lektors, skaidros, kas ir būtiskākie organizācijas drošības pamati, lai praksē ļautu īstenot uzņēmuma (organizācijas) sekmīgu un radošu funkcionēšanu. Vairāk par semināra programmu un Drošības akadēmiju var uzzināt www.drosibasakademija.lv. Apmeklētājiem, lūdzam, savu dalību apstiprināt rakstot uz e-pasta adresi: [email protected] līdz š. g. 8.martam. Pietiekties var arī akadēmijas...

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja vakar, 7. martā, akceptēja priekšlikumu veidot vienotu iznomāšanas praksi parku teritorijās Rīgā komercdarbības veikšanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar parku apsaimniekotāju SIA "Rīgas Meži" ir noteicis iespējamās teritorijās parkos, kur būtu iespējama komercdarbība, vienlaikus nodrošinot parku vienotu apsaimniekošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu, aizsardzību un izmantošanu sabiedrības interesēs. Patlaban Mājokļu un vides departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisija ir noteikusi kopumā aptuveni 20 vietas vairākos pilsētas parkos: Kronvalda parkā, Bastejkalnā, Dzegužkalnā, Uzvaras parkā, Arkādijas parkā, Esplanādē un Vērmanes dārzā, kuras varētu iznomāt komercdarbības veikšanai. Izvēlētās platības atrodas tādās vietās, lai nebojātu apstādījumus un parku ainavisko kvalitāti. Iznomātajās teritorijās drīkstēs izvietot tikai īslaicīga rakstura nojumes vai piepūšamās atrakcijas.