BIZNESS

19. un 20.februārī notiek Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kurā diskutē par Eiropas Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020.gadam - Uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā”, kā arī par ES Vienotā tirgus jautājumiem „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā. Sanāksmē piedalās arī Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. D.Pavļuts padomē paudīs atbalstu inciatīvai stiprināt uzņēmējdarbības prasmju apguvi jauniešu izglītības sistēmā, tādējādi sekmējot jauniešu iesaisti un darbību uzņēmējdarbības jomā. Atbalstāma būtu praktiskas pieredzes nodošanas sekmēšana skolēniem un studentiem, veidojot jauniešiem priekšstatu par uzņēmējdarbības ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā. Latvijas skatījumā ir jāveicina jaunās uzņēmēju paaudzes veidošanās, radot jauniešos interesi par uzņēmējdarbību un veidojot motivējošu vidi veidot jaunus inovatīvus uzņēmumus. Tāpat ekonomikas ministrs aizstāvēs Latvijas pozīciju, ka ES un dalībvalstu līmenī ir jāatbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz rūpniecības uzņēmumu sadarbības attīstīšanu, piemēram, atbalstot klasteru un sadarbības tīklu veidošanos. Tas sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu iekļūt jaunos tirgos un attīstīt tehnoloģijas. Tāpat Latvija uzsver, ka ir svarīgi...

Līdz ar pagājušajā gadā sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi arvien jūtamāk uzlabojas situācija arī darba tirgū - 2012.gada ceturtajā ceturksnī ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedzis 902,3 tūkstošus, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 13,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Finanšu ministrija. Nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni ir palielinājies par 2,9%, un gada otrajā pusē strādājošo skaita pieaugums ir bijis straujāks nekā gada sākumā, kad tas nedaudz pārsniedza 2% līmeni. Pateicoties šim kāpumam, darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 6,7% un darba meklētāju īpatsvars 2012.gada ceturtajā ceturksnī bijis par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada. Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka darba meklētāju skaita un bezdarba līmeņa samazināšanos jau no pagājušā gada sākuma ir nodrošinājusi tikai jaunu darba vietu rašanās. Iepriekš darba meklētāju skaitu un bezdarba līmeni bija samazinājusi arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, cilvēkiem atsakoties no darba meklējumiem vai dodoties ārpus Latvijas. Jaunu darba vietu veidošanos...

27.februārī notiks uzņēmējiem paredzēts seminārs "Eksporta ABC - ienākošais tūrisms no Krievijas", ko organizē Ārlietu ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos tika sasniegts Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs uzņemto Krievijas tūristu skaita rekords, taču tas nenozīmē, ka Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta potenciāls uz Krieviju ir izsmelts. Līdz ar to diskusijas mērķis ir rosināt tūrisma nozares pārstāvju diskusiju par to, kā arī nākotnē nodrošināt Krievijas tūristu skaita pieaugumu. Seminārā notiks arī uzņēmēju un ekspertu kontaktbirža, kurā uzņēmēji varēs ekspertiem uzdot jautājumus. Semināru atklās Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Brēmanis, kas iepazīstinās ar Ārlietu dienesta atbalstu uzņēmējiem. Par Latvijas tūrisma mārketinga pasākumiem Krievijā runās Tūrisma Attīstības valsts aģentūras Krievijas tūrisma tirgus eksperte Anita Priedīte. Siguldas Tūrisma Attīstības aģentūras direktore Laura Konstante diskutēs par to, kādi tūrisma pakalpojumi Krievijas tūristiem ir visinteresantākie, savukārt Ārlietu ministrijas Šengenas nodaļas otrā sekretāre Inga Stūrīte informēs par vīzu atvieglojumiem tūristiem un...

Piektdien, 15. februārī, Eiropas Komisija izsludinājusi 2013. gada Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvu nominācijas, lai noskaidrotu tās Eiropas iniciatīvas, kuras ir radošākās un veiksmīgākās uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta un jaunu darba vietu izveidošanas ziņā. Balvas piešķir labākajām publiskajām iniciatīvām un publiskā un privātā sektora partnerībām, kas veicina uzņēmumu attīstību un uzņēmējdarbību. Šogad ir pievienota jauna kategorija, kurā apbalvo par veiksmīgiem projektiem, kas vērsti uz videi labvēlīgu ekonomiku. Mazo un vidēju uzņēmumu darba vietu radīšanas potenciāls ir pat 85% no visām jaunajām darbavietām. 37% no visiem Eiropas iedzīvotājiem vēlētos būt paši sev noteicēji, ja tas būtu iespējams. Jauniešus uzņēmējdarbība iedvesmo vēl vairāk: 45% no 15-24 gadus veciem jauniešiem to redz kā reālu karjeras iespēju. Izmantojot šo potenciālu, gandrīz 20,8 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) Eiropas Savienībā pievienotos vēl miljoniem jaunu uzņēmumu. EEPA mērķis ir palīdzēt izmantot šo potenciālu, godinot sekmīgas iniciatīvas šajā jomā. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni:...

Par formāliem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās vairs nesodīs tik bargi, paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Atbalstītie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas paredzēts robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” skaidro par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka likuma piemērotājiem ir jāvērtē katra situācija un sods jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Savukārt...

Lai efektīvāk apkarotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, Saeima ceturtdien, 14.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas ļaus kapitālsabiedrību iekšējos strīdus izskatīt īsākos termiņos, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Pašreizēja likumdošana pieļauj situāciju, kad cietusī persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus, bet komersanta manta pa to laiku tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai. Grozījumi paredz, ka šādu komercstrīdu lietas tiesai būs jāskata paātrinātā termiņā − pirmajā instancē viena mēneša laikā. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas tiesa. Vienas tiesas noteikšana komercstrīdu gadījumos veicinās vienotu tiesu praksi, norāda likumprojekta autori. Paredzēts, ka komercstrīdu lietas tiesa pirmajā instancē skatīs rakstveida procesā, un to izskatīs ne vēlāk kā mēneša laikā. Lietas skatīs tiesas sēdē, ja to lūdz kāda no pusēm vai to par nepieciešamu uzskata pati tiesa. Tādā gadījumā tiesas diena tiks...

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2013.-2020.gadam un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un dažādākam eksporta grozam. „Periodā līdz 2020.gadam NIP īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānojam vairāk nekā 540 miljonus latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. NIP ietvaros EM īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu, piemēram, darba spēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai. Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latuplānojam investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos. Nozīmīga loma būs arī citām ministrijām, kuru plānotie finansējumi NIP rīcības virzienu īstenošanai tiks precizēti tuvāko mēnešu...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments janvāra nogalē apmierināja AS "PKL Flote" kasācijas sūdzību lietā par Konkurences padomes atteikumu ierosināt lietu pret Rīgas brīvostas pārvaldi par tās atteikumu PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā. PKL Flote sniedza velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā no 2003. gada līdz 2011. gadam, kad Rīgas brīvostas pārvalde atteicās pagarināt līgumu ar PKL Floteun tādā veidā nodrošināja monopolstāvokli velkoņu pakalpojumu jomā.Ņemot vērā, ka Konkurences padome Rīgas brīvostu bija jau trīs reizes sodījusi par tās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pret PKL Flote, bet tas Rīgas brīvostas pārvaldi nekādi neatturēja no jauniem pārkāpumiem, privātais velkoņu uzņēmums izlēma vērsties Konkurences padomē ar lūgumu ierosināt jaunu lietu pret Rīgas brīvostas pārvaldi. Tomēr Konkurences padome atteicās uzsākt lietas izmeklēšanu, norādot, ka Rīgas brīvostai ir rīcības brīvība izlemt, vai velkoņu pakalpojumus sniedz privāti uzņēmumi vai pati Rīgas brīvostas pārvalde monopola apstākļos. Ievērojot to, ka šādi secinājumi ir tiešā pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības...

Saskaņota normatīvās bāzes veidošana un Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešana, vienota un stabila nodokļu un rūpniecības politika un kopīgi infrastruktūras attīstības projekti Baltijas valstīs uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par to piektdien, 8.februārī, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu ekonomikā, Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē bija vienisprātis BA delegāti un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. "Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai katra atsevišķi sacenstos par investīcijām un eksporta tirgiem. Globalizētā tirgus ekonomikā mums ir jāapvieno pūliņi cīņā par eksporta tirgiem, investīciju attīstības projektiem, piesakoties Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, un jāuzlabo investīciju vide Baltijā, attīstot infrastruktūru un transportu," uzsvēra BA prezidents Raimonds Vējonis. Lai veicinātu Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, R.Vējonis aicināja biznesa nozares pārstāvjus veidot Baltijas trīspusējās ārējās ekonomiskās sadarbības politikas Koordinācijas padomi. Tāpat kopīgi jāveicina ārstniecības tūrisma attīstība Baltijas valstīs. R.Vējonis arī akcentēja, ka Baltijas Padomē jau runāts par Baltijas digitālā tirgus izveidi un ir jāmazina visi šķēršļi,...

Otrdien, 12. februārī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 Latvijas Darba devēju konfederācijas telpās tiks oficiāli atklāts 2013. gada Ilgtspējas indekss – iniciatīva, kas jau ceturto gadu Latvijas uzņēmumiem sniedz iespēju objektīvi novērtēt savu ilgtspējas līmeni atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem. Stabila, atbildīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir ikvienas uz ilgtspējīgu attīstību vērstas valsts ekonomikas pamats. Šīs iniciatīvas autori un īstenotāji – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (KIAI) – sadarbībā ar dažādu ilgtspējas jomu ekspertiem informēs par Ilgtspējas indeksa lomu uzņēmējdarbības vides attīstībā un valsts ilgtspējas veicināšanā un 2013. gada Ilgtspējas indeksa norisi, tostarp – izmaiņām uzņēmumu vērtēšanas kārtībā. Pasākuma viesus uzrunās: Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs Ingus Alliks, LR Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dalība Ilgtspējas indeksā ļauj uzņēmumiem ne vien novērtēt savu uzņēmējdarbības vidi piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība, bet arī saņemt vērtīgus...

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šī gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā. Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienam darba devējam, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus - vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī ilgstošs un uzticams darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām. Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu, un kas svarīgi - darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem. NVA Pakalpojumu departamenta Darba tirgus...

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenoto Apmācību pēc darba devēja pieprasījuma jau ir uzsākuši 18 bezdarbnieki, apgūstot pavāra, sociālās aprūpes darbinieka, autovadītāja, traktortehnikas vadītāja un kokkopja arborista profesijas pēc SIA „RIMI Latvia”, Maltas speciālās internātpamatskolas, SIA „Labie koki”, SIA „Unko R” un zemnieku saimniecības „Jasmīni" pieprasījuma. Uzņēmējiem tiek atgādināts, ka pēc darba devēja pieprasījuma NVA var sagatavot viņam vajadzīgo speciālistu, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamā profesijā jebkurā licencētā izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, aģentūra nepieciešamo apmācību programmu iepirks un uzņēmumam vajadzīgos speciālistus sagatavos. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 70 Ls mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā uz vismaz sešiem mēnešiem Uzņēmumiem nepieciešamo speciālistu apmācīšanu darba devēja izvēlētajā programmā NVA organizē un finansiāli nodrošina ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2” atbalstu. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību, darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums....

Eiropas Savienības mājā (ES mājā) 11.februārī no pulksten 11 līdz - 12 notiks bezmaksas seminārs "Kā attīstīt savu konkurētspēju?", kurā varēs iegūt informāciju par izglītības iespējām, resursiem, e-mācību vidi un neformālās izglītības atzīšanas procedūrām. Papildus tam interesenti tiek aicināti pieteikties arī individuālām konsultācijām, kuras notiks ES mājā no pulksten12 līdz 17! Seminārs notiek sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā", un tajā tiks skatīti jautājumi par konkurētspējas nozīmi un tās attīstīšanas iespējām, izmantojot dažādus izglītības piedāvājumus. Dalībniekiem būs iespēja gūt priekšstatu par NIID datu bāzes izmantošanu, e-mācību iespējām, neformālās izglītības resursiem un atzīšanas procedūrām. Semināru būs iespēja vērot arī tiešraidē www.esmaja.lv. Pēc semināra ikvienam interesentam būs iespēja saņemt individuālu konsultāciju, kādas ir optimālās mācību iespējas konkrētajā situācijā, lai attīstītu savu karjeru. Vienas konsultācijas aptuvenais garums ir 30 minūtes. Interesenti ir aicināti pieteikties iepriekš gan semināram, gan individuālajām konsultācijām, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanot...

Mazajiem uzņēmumiem jādod iespēja saņemt aizdevumus pēc īpašiem noteikumiem. Tiem vajadzīgas arī īpaši pielāgotas riska kapitāla formas, skaidrāk regulēta sadarbība ar aizdevējiem un laicīgāki maksājumi no citiem uzņēmumiem, uzskata Eiropas Parlamenta deputāti pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kur aicina izstrādāt īpaši mazajiem uzņēmumiem paredzētus tiesību aktus. "Eiropā ir vairāk nekā 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, un ikvienam no tiem ir savas vajadzības. Šajā milzu daudzveidībā vajadzīgi skaidri noteikumi par finansējuma saņemšanu un alternatīvas banku izsniegtiem aizdevumiem. Daudz varētu risināt ar novatoriskām riska kapitāla formām. Finanšu iestādēm un kreditoriem vajadzētu ieguldīt vairāk pūļu saziņā ar mazajiem uzņēmējiem un ievērot skaidrus noteikumus par galvojumiem, pirmstermiņa atmaksu un iespējamiem sodiem," uzsver par rezolūcijas sagatavošanu atbildīgais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Philippe De Backer (ALDE, BE). Valstu un Eiropas glābtās bankas varētu palīdzēt Maziem ģimenes uzņēmumi, augsto tehnoloģiju firmām un jaunizveidotiem uzņēmumi ir daudz grūtāk saņemt finansējumu nekā...

Ministru kabinets 5.februārī apstiprināja Latvijas Republikas un Moldovas Republikas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (turpmāk – SVK) Latvijas puses pārstāvjus, nosakot, ka no Latvijas puses SVK vadīs ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Šajās dienās Rīgā viesosies Moldovas Republikas amatpersonas, kā arī notiek Latvijas Republikas un Moldovas Republikas SVK otrā sēde, kuru no Moldovas puses vada ekonomikas ministra vietnieks Oktavians Kalmiks (Octavian Calmic). Šodien, 6. februārī, plānota D.Pavļuta un O.Kalmika divpusējā tikšanās, kā arī Latvijas – Moldovas SVK otrā sēde. Amatpersonu tikšanās laikā un sēdes ietvaros tiks pārrunāti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi, kā arī turpmākās ekonomiskās sadarbības attīstības virzieni uzņēmējdarbības, lauksaimniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, būvniecības, transporta, veselības aprūpes, reģionālās attīstības, vides aizsardzības, tūrisma, izglītības un zinātnes, kā arī citās perspektīvās jomās. Tāpat 6.februārī Ekonomikas ministrijas telpās notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizēts Latvijas – Moldovas biznesa seminārs, kurā piedalīsies 20 Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv ražošanas, enerģētikas,...