BIZNESS

Kā liecina Lursoft veiktais pētījums, gada pirmajos trīs mēnešos Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēti 4 436 jauni subjekti, kas ir vien par trim vairāk nekā 2012.gadā attiecīgajā periodā. Latvijā vēl aizvien augstu popularitāti saglabājušas mazkapitāla SIA - šogad pirmajā ceturksnī reģistrētas jau 2 950 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas ir vairāk nekā puse no visiem jaunajiem komersantiem. Tomēr pirmajos trīs mēnešos reģistrēti arī vairāki jaunie komersanti, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos. Absolūts rekordists pamatkapitāla ziņā ir 28.februārī reģistrētais SIA Mariner Finance Baltic. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 28,113 milj.Ls. Jaunreģistrētā komersanta vienīgais īpašnieks ir Maltas Mariner Capital Limited. Otrs lielākais šogad reģistrētais komersants pēc pamatkapitāla apjoma ir AS A.O.I., kura pamatdarbības joma ir holdingkompāniju darbība. Jaunā komersanta pamatkapitāls ir 9,561 milj.Ls. Trešajā vietā ar 3,397 milj.Ls pamatkapitālu ierindojas 21.februārī reģistrētais SIA Dzintara rezidence, kura dalībnieku sarakstā minēti divi citi komersanti - SIA MM investīcijas (95,30%) un SIA GRIF 26 (4,70%). Lursoft pētījums...

Otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas noteic, ka turpmāk Uzņēmumu reģistram (UR) vairs nebūs obligāti jāizsniedz reģistrācijas apliecība reģistrētajiem tiesību subjektiem. Tam vienkārši vairs nav juridiskās nozīmes, jo šobrīd reģistrācijas apliecības pilnībā aizstāj elektroniskie reģistra ieraksti. Likumprojekts gan vēl jāatbalsta Saeimai. Gadījumā, ja persona tomēr vēlēsies saņemt reģistrācijas apliecību, par to noteikta maksa, kas nepārsniedz ar šī pakalpojuma nodrošināšanu saistītos administratīvos izdevumus. Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas paredz samazināt administratīvo slogu UR vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, nosakot, ka nav nepieciešama reģistrācijas apliecības uzrādīšana, tās kopijas iesniegšana vai citas atsauces uz reģistrācijas apliecības norādīšanu, iesniedzot dokumentus valsts vai pašvaldību institūcijās, lai persona saņemtu kādu valsts pakalpojumu vai nokārtotu saistības ar valsti. Valsts iestādes nepieciešamo informāciju par tiesību subjektiem gūs nepastarpināti no UR. Tāpat likumprojekts paredz, ka gan personām, gan...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un nozaru ministrijām izstrādājusi un otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2012.gadam" uzdevuma izpildi un situācijas izpēti un rekomendācijām atļauju izsniegšanai elektroniskā formā" un apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2013.-2014.gadam. Plānā iekļauti 32 pasākumi, kuru īstenošana virzīšot Latviju tuvāk izcilai uzņēmējdarbības videi un augstākai vietai starptautiskajā Pasaules Bankas Doing Business indeksā. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2104.gadam izstrādes procesā uzsvars likts tieši uz Doing Business 2013.gada ietverto rādītāju uzlabošanu, ņemot vērā pasaules labās prakses analīzi, un tādu pasākumu izvirzīšanu, kas paredz iespēju saņemt kvalitatīvākus e-pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2013.-2014.gadam ir paredzēti 32 pasākumi, no kuriem nozīmīgākie ir šādi: uzņēmējdarbības uzsākšanā: izvērtēt uzņēmumu (t.sk. mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju, samazināt nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija, paplašināt...

Izvērtējot „klusēšanas – piekrišanas” principa ieviešanu un piemērošanu administratīvajā praksē, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2012.gadā tas jau veiksmīgi ieviests un tiek pielietots 9 valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos, tuvākajā laikā tas tiks piemērots vēl 3 pakalpojumu sniegšanā, savukārt līdz 2013.gada beigām „klusēšanas – piekrišanas” principu plānots ieviest vēl 3 pakalpojumu sniegšanā. Otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija iepazīstināja ministrus ar informatīvo ziņojumu "Par Pasākumu plānā "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē noteikto uzdevumu izpildes gaitu". „Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu. „Klusēšanas – piekrišanas” principa ieviešana valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos ir būtisks solis administratīvo šķēršļu mazināšanā, tas ļauj ne tikai atvieglot uzņēmējdarbības veikšanu, samazinot gan komersanta izmaksas, gan dažādās birokrātiskās procedūrās patērēto laiku, bet arī padarot...

Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2013 Latvija 185 valstu konkurencē ierindota augstajā 25.vietā un atrodas 8.vietā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, vēstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informācijā. Latvijas vērtējums ir krities salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš – Latvija Doing Business 2012 bija 21.vietā starp 183 pasaules valstīm un 7.vietā – starp ES dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai un Igaunijai. Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 2 vietām (no 19.vietas uz 21.vietu), savukārt Lietuva saglabājusi nemainīgu pozīciju - tāpat kā gadu iepriekš (27.vieta). Latvija abas kaimiņvalstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā. Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās: Igaunija – uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā, Lietuva – būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā un līgumu izpildē. Doing Business 2013.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas...

Rīt kārtējā Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2013.-2014.gadam (Plāns 2013.-2014.gadam). Kā norādītsprojekta kopsavilkumā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus. Plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir „vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu” un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt sekojošās jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanā, neskatoties uz ieviesto uzņēmumu elektronisko reģistrāciju Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir jāizvērtē uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju, samazināt nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija, paplašināt e-paraksta funkcionalitāti uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv, u.c. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana un ieviestā uzņēmumu elektroniskā reģistrācija Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv kopumā nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 39 vietām (no 59.vietas...

Saeima ceturtdien, 4.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas paredz līdz 2035.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kādā licencētas kapitālsabiedrības un brīvostas pārvaldes ir tiesīgas piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus. Nodokļu atvieglojumu piemērošanas termiņš pagarināts, lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti, jo ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumiem gan Rīgas un Ventspils brīvostās, gan arī Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās nebija iespējams pilnvērtīgi izmantot noteiktos atvieglojumus un piesaistīt pietiekami daudz jaunu investīciju. Iepriekš nodokļu atvieglojumu piemērošanas termiņš tika noteikts līdz 2017.gada beigām. Ar likuma grozījumiem arī noteiktas starp kapitālsabiedrību un brīvostas pārvaldi vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi slēdzamā līguma sastāvdaļas un maksimālais termiņš, kas nepārsniedz piecus gadus no līguma slēgšanas dienas, lai komercsabiedrība varētu saņemt paredzētos valsts atbalsta pasākumus. Likumā arī noteikta kārtība, kā piemērojami valsts atbalsta pasākumi, ja kapitālsabiedrība nav noslēgusi līgumu ar zonas pārvaldi vai brīvostas pārvaldi par ieguldījumu veikšanu.

Saeima ceturtdien, 4.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”, kas paredz jaunu kompensāciju piešķiršanas kārtību zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Kompensāciju izmaksu plānots atsākt no nākamā gada. Atsakoties no vienreizēja maksājuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jaunais regulējums paredz ieviest ikgadējos atbalsta maksājumus un kompensācijas gan no Eiropas Savienības (ES) fondu, gan valsts budžeta līdzekļiem. Pieņemtais likums paredz atbalsta maksājumus par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Savukārt dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā kā kompensācijas mehānisms saglabāta zemes atpirkšana neapbūvētai zemei. Jaunajā regulējumā tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz - ja zemes īpašniekam uzlikts sods par pārkāpumiem vides jomā, kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, ja naudas sods par pārkāpumiem ir samaksāts un ir atlīdzināti videi nodarītie zaudējumi. Tāpat tiek saglabāts arī regulējums...

Lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba drošības jautājumiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"ietvaros ir izveidojusi infografiku, kurā apkopoti aktuālākie ar darba drošību saistītie fakti un skaitļi, kā arī padomi - kā pasargāt sevi no nelaimes gadījumiem darbā.Katru gadu Latvijā nelaimes gadījumos darbā cieš vairāk nekā 1000 cilvēku - 2012.gadā šādos negadījumos cietuši 1510 strādājošie.* Visbiežāk negadījumi notiek pilsētās, kurās koncentrēti ražošanas uzņēmumi - Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā. To raksturīgākie cēloņi - strādājošo neuzmanība un pārgalvība, kā arī darba devēju formālā attieksme pret darba drošību.Kaut arī saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem pērn visvairāk nelaimes gadījumu darba vietā notika Kurzemē un Rīgas reģionā, LBAS veiktās aptaujas dati** liecina, ka tieši šo reģionu iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka ikdienā strādā drošā darba vidē, piemēram, birojā. Vidzeme Visatbildīgāk pret savu un kolēģu dzīvību darbā attiecas vidzemnieki. Proti, regulāra...

Trešdien, 3. aprīlī, SEB bankas telpās tika prezentēti pētījuma "Būtiskākie šķēršļi un izaicinājumi, uzsākot uzņēmējdarbību Baltijā" rezultāti. Izrādās, ka, skaitot kopā tos, kas izteikuši gatavību uzsākt biznesu un tos, kam jau ir savs bizness, tieši latvieši Baltijas valstu vidū ieņem pirmo vietu ar 62%, kam seko lietuvieši ar 60%, bet igauņi krietni atpaliek - 48%. Pēc aptaujas datiem, visās Baltijas valstīs ir kopīgi divi galvenie iemesli, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības sākšanas - finansējuma nepieciešamība un likumdošanas prasības. Taču katrā valstī ir vairāki atšķirīgi iemesli, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības sākšanas. Piemēram, Igaunijā 40% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem trūkst radošas idejas, Lietuvā 41% nespēj atteikties no pašreizējiem regulārajiem ienākumiem, savukārt Latvijā 41% no respondentiem atzīst, ka baidās no riska piedzīvot neveiksmi (gandrīz tikpat - 40% no tā baidās arī Lietuvā). Ka galveno šķērsli biznesa sākšanai respondenti min finansējuma trūkumu, ko atzīst liels respondentu īpatsvars visās Baltijas valstīs - Igaunijā 61%, Latvijā -...

28.martā noslēgusies projektu iesniegšana atbalsta programmā komersantiem “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai”. Programmā līdz šim saņemti seši projektu pieteikumi par kopējo atbalsta apjomu 4,55 miljoni latu, tomēr, ņemot vērā, ka projektu pieteikumi var tikt iesniegti arī ar pasta starpniecību, tad precīzs projektu pieteikumu skaits būs zināms šīs nedēļas laikā. Projektu vērtēšana notiks trīs mēnešus. Kā zināms, š.g. 12.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai un tādējādi programmā kopējais pieejamais finansējums ir 7 miljoni latu. Programmas atbalsta piešķiršanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuri investē ne mazāk kā LVL 3,5 milj., vai kuri rada vismaz 50 jaunas...

Ministru kabinets vakar, 2. aprīlī, apstiprināts noteikumu projekts "Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" īstenošanas kārtība" , kas paredz Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts atbalstu uzņēmējiem inovatīvas "zaļās" ražošanas attīstīšanai un inovācijām Latvijā 8,8 miljonu latu apjomā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēris, ka zaļās ražošanas attīstības programma ir viens no pilotprojektiem, ko īsteno Nacionālās industriālās politikas ietvaros, lai veicinātu ražošanas attīstību, sniegtu atbalstu jauniem inovatīviem zaļās ražošanas projektiem, veidotu jaunas darbavietas, kā arī virzītos uz ienesīgāku produktu un pakalpojumu radīšanu. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz viena iepriekš noteiktā projekta „Zaļo Tehnoloģiju inkubators”, neliela apjoma grantu shēmas un programmas divpusējās sadarbības fonda īstenošanas kārtību, kā arī vispārīgos programmas ieviešanas nosacījumus. Zaļo Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus sniegt atbalstu inovatīviem, uz pētniecības un attīstības aktivitātēm orientētiem komersantiem to ideju tālākai attīstīšanai, līdz gatavībai pilnvērtīgi pretendēt uz tirgus finanšu instrumentiem un citām atbalsta programmām. Programmas ietvaros ir paredzēts izveidot vienu Zaļo Tehnoloģiju inkubatoru, kā arī īstenot atklātu...

Pirmdien, 1.aprīlī spēkā stājušies būtiski Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu attiecībā uz juridiskajām personām. Par paredzamajām likuma izmaiņām portālā jau informējām arī iepriekš (skat. šeit). Atgādinām, ka minētie grozījumi paredz precīzāk definēt to personu loku, kurām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kā arī iespēju izdalīt atsevišķā lietvedībā procesu pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem piespiedu ietekmēšanas līdzekli varēs piemērot privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai. Turklāt attiecībā uz minētajām personām turpmāk varēs piemērot vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi. Krimināllikuma grozījumi nosaka, ka tiesību ierobežošana nozīmē noteiktu tiesību vai atļauju atņemšanu vai aizliegumu juridiskajai personai izmantot noteiktas tiesības, saņemt valsts atbalstu vai palīdzību, piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā. Šādu tiesību...

Konkurences padome 27. martā saņēmusi UAB "Malinvest" un AS "Rīgas Dzirnavnieks" apvienošanās ziņojumu. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei būs jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Subsidētās nodarbinātības pasākumos darba līgumus ar bezdarbniekiem, kuri ir „nelabvēlīgākā situācijā” uz noteiktu laiku varēs slēgt ne tikai uz 12 mēnešiem, bet arī uz īsāku laiku, taču ne īsāku par 6 mēnešiem, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 26.martā, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.258 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem"". Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus. LM uzsver, ka 6 mēneši ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta. Subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts...