BIZNESS

Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas rūpniecība 2012. gadā ir uzrādījusi spēcīgu izaugsmi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties par 6,2% un sasniedzot vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Galvenā izaugsmes nodrošinātāja pagājušajā gadā ir bijusi apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi ir palielinājušies par 9,3%, kamēr ieguves rūpniecībā sasniegts tikai 0,3% pieaugums, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bijis 2,8% kritums. Lielāko devumu rūpniecības pieaugumā arī devušas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – metālu ražošana, kur ražošanas apjomi 2012. gadā ir auguši par 33,6%, metālizstrādājumu ražošana – par 8,1%, un koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur bijis 5,4% pieaugums. Pārtikas produktu ražošana 2012. gadā ir palielinājusies par 1,7%, un pieaugums pagājušajā gadā sasniegts visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Pateicoties straujajai un diversificētajai apstrādes rūpniecības attīstībai, kopējais rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gadā ir pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni. Rūpniecības izaugsme pagājušajā gadā Latvijā ir bijusi straujāka nekā kaimiņvalstīs –...

Ceturtdien, 31. janvārī, Jelgavā norisinājās izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevēja, sadarbībā ar AS SEB banka organizētais bezmaksas Lielseminārs “Kvalitatīva likumdošana – pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei”. Kupli apmeklētajā (ap 80 cilvēku) seminārā vienas no karstākajām diskusijām izvērtās par Valsts ieņēmumu dienesta jaunajām datu bāzēm, īpaši nodokļu parādnieku datu bāzi, ar ko klātesošos iepazīstināja auditorkompānijas KPMG Baltics vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Publika uzdeva jautājumus saistībā ar dažādiem pārpratumiem un problēmsituācijām, kas varētu rasties saistībā ar nodokļu parādnieku datu bāzi, uz kuriem atbildes sniedza gan Gunta Kauliņa, gan Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”. Grozījumi skar galvenokārt piesārņojumu veicēju uzraudzību un kontroli. Likuma grozījumi noteic stingrākas prasības piesārņojošo darbību atļaujām, kā arī atskaitēm par atļauju nosacījumu ievērošanu. Piemēram, ja tiek izmantotas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, piesārņojumu veicējam jāizstrādā ziņojums un tas kopā ar iesniegumu atļaujas saņemšanai jāiesniedz reģionālajā vides pārvaldē. Ja ziņojumā informācija par augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli norādīs uz piesārņojuma līmeni, kas ietekmē vidi vai cilvēka veselību, vides pārvalde piesārņojuma veicējam varēs noteikt pasākumus, lai nodrošinātu iekārtas teritorijas sakārtošanu. Likuma grozījumi paredz, ka vides pārvalde var apturēt iekārtas darbību, ja tiks pārkāpti izdotās atļaujas nosacījumi un radīts apdraudējums cilvēka veselībai un videi. Likumprojekts papildināts ar regulējumu, kas augstākās kategorijas piesārņojuma veicējiem nosaka konkrētus termiņus pazemes ūdeņu un augsnes monitoringa veikšanai. Likumprojekts paredz, ka, nosakot īpašas prasības piesārņojošām iekārtām, turpmāk jāņem vērā Eiropas Komisijas (EK) secinājumi par...

No 1.februāra Konkurences padomē (KP) darbu uzsāks jauna struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums – mērķtiecīga un koncentrēta cīņa pret karteļiem, gan atkājot un novēršot šādus pārkāpumus, gan informējot un izglītojot uzņēmumus un budžeta iestādes visā Latvijā. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Pasaulē un arī Latvijā karteļi jeb centieni gūt ienākumus negodprātīgi bija, ir un būs, turklāt uzņēmumu zināšanas, izdoma un arī tehniskās iespējas slēpt nodarīto arvien aug. Tāpēc konkurences uzraugiem arvien jāattīsta sava varēšana, jāspēj būt soli priekšā, lai pēc iespējas efektīvi atklātu un novērstu pārkāpumus un tā aizsargātu patērētāju intereses gūt labumu no godīgas uzņēmumu konkurences.” Jaunās vienības kodolu veidos pieredzējuši KP darbinieki. Tās vadītāja Marika Grunte, kura līdz šim ieņēma KP Juridiskā departamenta direktora vietnieces amatu, skaidro: „Jaunā struktūrvienība palīdzēs iestādes uzkrāto pieredzi un zināšanas ļoti koncentrēti izmantot tieši smagāko pārkāpumu novēršanai. Mūsu arsenālā būs gan līdz šim izkoptā spēja atklāt pārkāpumus pašu spēkiem, gan prevencijas komponente – darīsim visu, lai nodrošinātu...

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012.gadā atklājusi 2928 bez rakstveida darba līguma strādājošos, kas tika nodarbināti 841 uzņēmumā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu par 30 personām ir samazinājies Darba inspekcijas konstatēto ēnstrādnieku skaits. 2011.gadā kopumā atklāti 2958 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. "Ēnstrādnieku skaita samazinājums skaidrojams ar mazāku apsekojuma skaitu, ko Darba inspekcijas inspektori veica pagājušajā gadā. Pērn veikti 3037 apsekojumi saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, savukārt gadu iepriekš - 3248. Apsekojumu skaits sarucis augstās kadru mainības dēļ, jo inspektori Darba inspekciju pameta, to mainot pret labāk atalgotu un mierīgāku darbu," norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. 2012.gadā palielinājies ēnstrādnieku skaits, jo vienā apsekojumā Darba inspekcija konstatēja vairāk bez rakstveida darba līguma strādājošos. Turklāt darba devēji bieži vien arī pēc pirmā Darba inspekcijas piemērotā administratīvā soda turpina iepriekšējo praksi, nodarbinot cilvēkus bez rakstveida darba līguma. 2011.gadā par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma sodīti 30 uzņēmumi, bet pērn jau 39. Visvairāk ēnstrādnieku...

Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?” problēmu ilustrē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus personu, kas ir 5,7 procenti no kopējā nodarbināto skaita. Daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39 procenti līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru SIA "TNS" ir uzsākusi apjomīgu pētījumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Tā mērķis ir noskaidrot situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā un izstrādāt ieteikumus šo jomu regulējošā tiesiska pamata pilnveidošanai, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, kā arī priekšlikumus citiem veicamajiem pasākumiem, lai uzlabotu darba apstākļus un darba vidi Latvijas uzņēmumos. Šis būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā. Viens no pētījuma svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, darba devēji un nodarbinātie apzinīgāk un biežāk nekā ekonomiskās krīzes laikā ievēro normatīvo aktu prasības. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Iepriekšējo pētījumu LDDK veica 2009.-2010.gadā, un tas parādīja, ka, lai arī darba devēji un nodarbinātie arvien vairāk apzinās,...

Konkurences padome saņēmusi SIA "EAST-WEST TRANSIT", SIA "Baltijas Degviela" un SIA "Baltijas Nafta" apvienošanās ziņojumu. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki. SIA "EAST-WEST TRANSIT" ir uzņēmums, kas pārvalda "Latvijas Naftas" degvielas uzpildes stacijas (kopumā 33 visā Latvijā), savukārt SIA "Baltijas Degviela" un SIA "Baltijas Nafta" kopīgais īpašnieks ir AS "Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība".

Ceturtdien, 24. janvārī, notika biedrības “Līdere”, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas Fakti” 2012. gada nogalē veiktā pētījuma „Sieviete uzņēmējdarbībā 2012” rezultātu un secinājumu prezentācija. Par sieviešu loma uzņēmējdarbībā Latvijā informēja Aiva Vīksna, biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja, kas ir arī izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilldirektore. Savukārt pētījuma rezultātus un secinājumus analizēja Aigars Freimanis, pētījuma vadītājs, bijušais “Latvijas Fakti” direktors. Par to, ko no pētījuma rezultātiembūtu jāņem vērā valsts politikas turpmākai veidošanai, sprieda Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova. Pētījuma laikā aizvadītā gada nogalē tika intervētas 200 uzņēmējas. Pētījumā konstatēts gan tas, kā sievietes vērtē Latvijas biznesa vidi, gan identificētas problēmas, ar ko sievietēm biznesā nākas saskarties, gan citi faktori. Līdzīgu pētījumu veica 2007. gadā, tāpēc bija iespējams salīdzināt, kas šo gadu laikā mainījies. Nedaudz vairāk par pusi (52%) aptaujāto sieviešu – uzņēmēju pārstāvēja viedokli, ka sievietei šobrīd uzsākt uzņēmējdarbību ir tikpat grūti kā pirms pieciem gadiem. 27% respondenšu...

Fiskālais deficīts, pārmērīgs regulējums un ekonomika ir galvenie draudi - to atklāj auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC)) 16. ikgadējā pasaules vadītāju aptauja, kuras ietvaros tika veiktas 1330 intervijas 68 pasaules valstīs 2012.gada pēdējā ceturksnī. Āzijas un klusā okeāna valstīs tika veiktas 449,Rietumeiropā - 312, Ziemeļamerikā - 227, Latīņamerikā – 165, Centrālajā un Austrumeiropā – 95, Āfrikā – 50 un Tuvajos Austrumos -32 intervijas. Tikai 36% uzņēmumu vadītāju visā pasaulē ir ļoti pārliecināti par sava uzņēmuma izaugsmes perspektīvām nākamajos 12 mēnešos, tā secināts PwC 16. ikgadējā pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā (16th Annual Global CEO Survey). Par īstermiņa izaugsmi ļoti pārliecināto uzņēmēju daudzums ir samazinājies no 40% - 2012. un 48% - 2011. gadā, taču joprojām saglabājies lielāks par 31% un 21% attiecīgi 2010. un 2009.gadā. Vispesimistiskāk noskaņoti par īstermiņa ieņēmumu pieaugumu ir Rietumeiropas uzņēmumu vadītāji. Arī pārējos, t.sk. tajos, kuri tiek uzskatīti par esošiem un nākamiem augstas attīstības reģioniem, šī pārliecība, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,...

Biedrība “Līdere” aicina interesentus uz pētījuma “Sieviete uzņēmējdarbībā 2012” rezultātu un secinājumu prezentāciju, kas notiks 24. janvārī, Ekonomikas ministrijā. Pētījums mērķis tika veikts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas Fakti”, un tā mērķis bija sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas sieviešu līdzdalībā ekonomiskajos un sociālajos procesos. Pētījuma laikā tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kas veicina sieviešu uzņēmējdarbību? Kādas atbalsta programmas tiek izmantotas uzņēmēju biznesa programmu īstenošanai? Kas motivē biznesa sievietes, kas uztrauc? Kur nepieciešama valsts un privātā sektora mijiedarbība, kur tās ir par daudz? Kādas uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas saskata sievietes uzņēmējas? Pētījuma rezultāti un secinājumi ir būtisks ieguldījums Latvijas uzņēmējdarbības vides izpratnē un uzņēmējdarbības politikas plānošanā. „Šis ir viens no pētījumiem, kas demonstrē labo praksi un ilglaicīgu, secīgu vides analīzi Latvijā. Biedrība “Līdere”, Ekonomikas ministrija un “Latvijas fakti” pētījumu “Sieviete uzņēmējdarbībā” veica no 2003. līdz 2007. gadam, izprotot tā nozīmi biznesa vides analīzē un novērtējumā. Šī gada...

Konkurences padome (KP) 2012. gadā veica transportbetona tirgus uzraudzību, apzinot izmaiņas un aktuālo konkurences situāciju konkrētajā tirgū, kā arī pārbaudot, vai nepastāv nepamatoti konkurences ierobežojumi. Uzraudzības gaitā konkurences tiesību pārkāpumi netika konstatēti, savukārt apkopotā informācija atspoguļo konkurences situāciju un tirgus attīstības tendences. Būtiskākie uzraudzības gaitā gūtie secinājumi: 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu transportbetona realizācija kritās aptuveni par 55,65%. Pastāv cieša korelācija starp transportbetona tirgu un būvniecības tirgu – aptuveni 88,13% no transportbetona tirgus apgrozījuma pārmaiņām ir skaidrojamas ar pārmaiņām būvniecības tirgus apgrozījumā. 2011.gadā iezīmējās realizētā transportbetona apjoma pieaugums, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu pieauga par 51,63%.Kopumā konkurence transportbetona tirgū laika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam saasinājās. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija par tirgus dalībnieku transportbetona apgrozījumu (LVL) un realizācijas apjomu (m3) 2011.gadā neliecina, ka Cemex realizē transportbetonu par zemāku cenu nekā konkurenti. Transportbetona tirgus uzraudzību Konkurences padome veica kā pēcpārbaudi iestādes 2008.gadā izskatītai lietai, kuras ietvaros tika pārbaudīts, vai SIA „Cemex” nav ļaunprātīgi izmantojusi...

Iznākusi jauna grāmata „Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri". Grāmata ir tapusi kā Latvijas Universitātes zinātnisks projekts, un tā ir domāta kā ceļvedis Uzņēmumu reģistra juridiskajos jautājumos. Grāmatas tapšanās piedalījušies vairāk nekā pussimts Latvijā atzītu juristu. Tā ir veidota ciešā sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un pirmkārt paredzēta kā praktisks palīgmateriāls iestādes klientiem – uzņēmējiem un to pārstāvjiem juristiem. Grāmatas pirmajā daļā ir izmantotas pēdējo piecu gadu laikā publicētās Uzņēmumu reģistra amatpersonu atziņas, kas guvušas lielu atzinību praktizējošu juristu vidū. Tās uzlabotas ar tiesu praksi un papildinātas ar Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes sēžu protokolu izvilkumiem. Šajā daļā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistās ar kapitāldaļu pāreju, kapitālsabiedrības daļu iedalījumu, par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksu, komersanta valdes tiesībām, valdes pārpilnvarojuma tiesībām un daudziem citiem būtiskiem komerctiesību aspektiem. Otrajā daļā ir iekļauti praktiķu (Ringolda Baloža, Gaida Bērziņa, Aivara Lošmaņa, Alda Gobzema, Kaspara Baloža, Aigars Strupiša, Aivara Paegles,...

Mikrouzņēmumiem nāksies maksāt paaugstinātu nodokli par laiku, kurā tie vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas trešdien, 16.janvārī, konceptuāli atbalstītie Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tiem būtu jānovērš iespēju uzņēmējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izmantot negodprātīgi. Grozījumi paredz, ja uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot labvēlīgo mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmuma nodokļa 20 procentu likme. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti. Tāpat paredzēts, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, izvairoties maksāt darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā. Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un saistītos grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas „Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Direktīvas izstrādes pamatā ir Eiropas Komisijas pieņemtais Eiropas Savienības Vienotais tirgus rīcības plāns, kurš tika apspriests Amsterdamā Eiropas Padomē 1997. gada jūnijā, un saskaņā ar kuru cīņa ar kavētajiem maksājumiem tika noteikta par galveno prioritāti Vienotā tirgus mērķu sasniegšanai, kā arī Eiropas Komisijas 2009. gada sākotnējās ietekmes novērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Līdz ar to Eiropas Komisija kavēto maksājumu novēršanu ir izvirzījusi kā prioritāru uzdevumu un dalībvalstīm ir pienākums nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt tās prasības un kritērijus, kuras Eiropas Komisija ir atzinusi par būtiskiem kavēto maksājumu ierobežošanā....