BIZNESS

Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultāte (ViA IF) jaunajā studiju gadā nāk klajā ar iniciatīvu akadēmiskās un biznesa vides sadarbības veicināšanai. Uzņēmumiem, kuru darbību varētu uzlabot dažādi informācijas tehnoloģiju risinājumi, bet pašiem trūkst finansiālu un intelektuālu resursu to īstenošanai, tagad ir iespēja tos pasūtīt ViA IF studentiem un mācībspēkiem. Sadarbība ir iecerēta tādējādi, ka uzņēmumu pārstāvji par savām vajadzībām informē ViA IF, kas tās iekļauj studiju procesā, un pēc tam piedāvā uzņēmumiem praktiskus IT risinājumus, kurus izstrādā studenti pieredzējušu mācībspēku vadībā. Šī iniciatīva ir iecerēta kā abpusēji izdevīgs sadarbības modelis, kas augstskolai dod iespēju studiju saturu tuvināt reālās biznesa vides prasībām, bet reģiona uzņēmējiem – ar minimāliem ieguldījumiem palielināt savu konkurētspēju. Uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot šo piedāvājumu, Vidzemes augstskola lūdz sazināties ar profesori Sarmu Cakulu, ViA IF dekāni (e-pasts: [email protected], t. 28301333).

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti 20. un 21. septembrī organizē starptautisku konferenci "Komerclikumam – 10 gadi". Tieslietu ministra biroja vadītāja Mg.iur. Ina Kļaviņa atskatās uz Komerclikuma rašanās iemesliem un informē par gaidāmo konferenci. Foto: Atis Ieviņš Varētu jautāt, kāpēc radās ideja par Komerclikumu, ja līdz tam atsevišķi bija likums „Par akciju sabiedrībām”, likums „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c. Taču tas radīja situāciju, kurā katram uzņēmumam bija savi noteikumi, kas sabiedrībā radīja apjukumu, jo nebija skaidrs, ko labāk dibināt un kādas ir atšķirības. Komerclikuma rašanās bija pašas sabiedrības definēta vajadzība. Ja, piemēram, kādam komersantam neveicās darbība un tas bija jālikvidē, tad komersantam nebija skaidrs, kā to izdarīt, savukārt kreditori nevarēja saprast, kurā brīdī izvirzīt savas prasības. Pieņemot Komerclikumu, kur ir gan kopējie noteikumi, gan arī norādītas konkrētas atšķirības uzņēmējdarbības formās, šie noteikumi tika skaidrāk definēti. Komerclikuma stāšanās spēkā pirmajos gados liela nozīme bija arī pavadošajam – Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam....

Lai mazinātu kontrabandu un nelegālo tirdzniecību, iespējams, būs nepieciešami arī vairāki normatīvo aktu grozījumi – to paredz Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par tiesību aizsardzības iestāžu veiktajiem uzdevumiem un darba rezultātiem nelegālās akcīzes preču aprites apkarošanā", kas tiks skatīts valdības sēdē otrdien, 18. septembrī. Finanšu un Iekšlietu ministrijām padotās tiesību aizsardzības iestādes ziņojumā informē par paveikto „melnā tirgus” apkarošanā vairākos darbības virzienos – sadarbības pilnveidošanā un informācijas apmaiņā ar citām iesaistītajām institūcijām, kā arī legālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem, resursu optimizācijā un kapacitātes paaugstināšanā, normatīvo aktu izmaiņu apzināšanā un sabiedrības informēšanā. Normatīvo aktu vājās vietas – akcīzes preču uzskaite un sodi par telpu izmantošanu nelegālā alkohola uzglabāšanai Tiesību aizsardzības iestādēm pagaidām izdevies atrast divus iespējamos „Ahilleja papēžus” pašreizējā likumdošanā, kas varētu veicināt likumpārkāpumu izdarīšanu nelegālo preču tirgū. Viens no tiem ir akcīzes preču uzskaites normatīvais regulējums, bet otrs - sankcijas un atbildība par telpu izmantošanu alkoholisko dzērienu nelikumīgai ražošanai, uzglabāšanai vai realizācijai. Pašlaik tiekot...

Otrdien, 18. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN), ar ko paredzēts ieviest nodokļu pretizvairīšanās normu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Pielīdzinot minētos avansus algota darba ienākumam, par tiem būs jāaprēķina IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algota darba gūta ienākuma, aprēķinos pieņemot, ka skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa summa, par kuru nav veikti norēķini, ir personas neto alga. Likumprojektā paredzēto nepiemēros gadījumā, ja kopējo izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniegs valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru. Piemēram, avansu norēķinu personai 2013.gada 2.janvārī ir izsniegts...

Konkurences padome (KP) 24.augustā pieņēma lēmumu izbeigt lietu par iespējamiem pārkāpumiem Peugeot automašīnu pilnvaroto izplatītāju un remontdarbnīcu darbībās, jo lietas ietvaros netika gūti pierādījumi par aizliegtu vienošanos attiecībā uz automašīnu garantijas noteikumiem. Vienlaikus KP arī secināja, ka patērētāju zināšanas par iespēju veikt remontu un tehniskās apkopes neautorizētā remontdarbnīcā, nezaudējot ražotāja garantiju, ir nepietiekamas. KP veiktā Peugeot automašīnu īpašnieku aptauja apliecina, ka tie automašīnu īpašnieki, kuri ir iegādājušies salīdzinoši lielu skaitu jaunu Peugeot transportlīdzekļu, izprot savas tiesības izmantot arī neatkarīgos servisus, tomēr tādi, kas iegādājušies pa vienai automašīnai, nereti savas tiesības neapzinās. Attiecīgi KP skaidro - ražotājs nav tiesīgs atteikt garantijas remontu, ja remontu un tehniskās apkopes, ko garantija nesedz, auto īpašnieki ir veikuši pie neatkarīgiem auto remonta un tehniskās apkopes veicējiem, un ja remontam ir izmantotas līdzvērtīgas kvalitātes rezerves daļas, kas nav ražotāja oriģinālās rezerves daļas. Ražotāja garantija pēc remonta neatkarīgā servisā var tikt atteikta tikai tad, ja konkrētais defekts ir radies...

Saeima vakar, 13. septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Civilprocesa likumā, kas paredz jaunus risinājumus cīņai ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu. Viens no izplatītākajiem reiderisma veidiem ir izmaiņu veikšana kapitālsabiedrību pārvaldēs, jo īpaši SIA valžu sastāvā vai AS valžu un padomju sastāvos. Lai to ierobežotu, Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civillikumā paredz noteikt īpašu tiesvedības kārtību (paredzot pirmās instances un kasācijas instances modeli) lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Svarīgākos iekšējos strīdus varēs izskatīt samērā īsos termiņos, un tie visi tiks skatīti vienā - Jūrmalas pilsētas tiesā. Vienas tiesas noteikšana veicina vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, skaidro Tieslietu ministrija (TM). Lietu varēs ierosināt un izskatīt attiecībā uz lēmumiem par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās, par izmaiņām pamatkapitāla apmērā, par grozījumu izdarīšanu statūtos, par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Tiesai...

Arī otrajā pieteikšanās termiņā neviens investors nav pieteicies izsolei, kurā bija paredzēts privatizēt valsts īpašumā esošo mērniecības uzņēmumu SIA "Latvijasmernieks.lv". Privatizācijas aģentūra nolēmusi mainīt uzņēmuma pārdošanas noteikumus un noteikt jaunu pieteikšanās termiņu nākamajai izsolei. Pagaidām vēl jaunie pārdošanas noteikumi nav izstrādāti, par tiem lems PA valde. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka uzņēmuma 100% jeb 571 900 pamatkapitāla daļas tiek piedāvāts iegādāties mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienā paketē. Izsoles sākumcena bija noteikta 263 000 latu ar izsoles soli 5000 latu, samaksu veicot 100% latos. Otrreizējā pieteikšanās izsolei bija noteikta līdz vakardienas, 12.septembra, plkst.15, savukārt pati izsole bija paredzēta šā gada 28.septembrī. Par iespējām iegādāties uzņēmumu tika informētas ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas mērniecības nozares organizācijas. Īpašā prezentācijā iespējamie interesenti tika aicināti iepazīties ar uzņēmuma darbību un pārdošanas procedūru. Jūlija beigās noslēdzās pieteikšanās pirmajā izsolē iegādāties valsts mērniecības uzņēmumu "Latvijasmernieks.lv", tomēr noteiktajā termiņā neviens investors neizteica interesi to iegādāties. "Latvijasmernieks.lv" ir...

Jau otro gadu pēc kārtas par uzņēmuma vadītāju ar vislabāko reputāciju iedzīvotāji atzinuši maizes ceptuves "Lāči" īpašnieku un vadītāju Normundu Skauģi, liecina biznesa žurnālā "Lietišķā Diena" publiskotais pētījums, kas tapis sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru "Nords Porter Novelli" un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Otrajā vietā, arī tāpat kā pērn, ierindojies AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, trešo vietu topā ieņem "Lido" vadītājs Gunārs Ķirsons, kurš pērn neiekļuva topa desmitniekā. Savukārt ceturto vietu ieņem SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde. Pirmo topa piecinieku noslēdz "Stendera" vadītājs Jānis Bērziņš. Kā atzinību "Lāču" vadītājs no "Nords Porter Novelli" un laikraksta "Dienas Bizness" saņēma simbolisku piemiņas balvu - apzeltītu diriģenta zizli, lai arī turpmāk uzņēmuma labais vārds skanētu tikpat plaši. Taujāts par savas kā vadītāja veiksmes recepti, Skauģis sacīja, ka uzņēmuma panākumi ir visas komandas darba nopelns. Vienlaikus viņš arī atzīst, ka vadītāja loma uzņēmuma publiskajā tēlā ir ļoti nozīmīga, jo iedzīvotāji vēlas zināt,...

Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumos būs skaidri jādefinē informācijas apjoms, kas uzņēmumam ir jānorāda komersanta plānotās darbības aprakstā un komersanta plānotā tehniskā nodrošinājuma aprakstā, iesniedzot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegumu licences saņemšanai vai licences nosacījumu grozīšanai, paredz otrdien, 11. septembrī, valdībā atbalstītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumos. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka komersantam, iesniedzot SPRK iesniegumu licences saņemšanai vai licences nosacījumu grozīšanai, ir jāpievieno komersanta plānotās darbības apraksts un komersanta plānotā tehniskā nodrošinājuma apraksts, bet nav definēts minētajos dokumentos norādāmās informācijas apjoms. Līdz ar to pastāv iespēja dažādi interpretēt iesniedzamā dokumenta saturu. Ņemot vērā minēto, lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas, kā arī komersantam samazinātu administratīvo slogu, bija nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus noteikumos, skaidri definējot komersantam norādāmās informācijas apjomu. Turpmāk iesniegumam par sabiedriskā pakalpojuma licences saņemšanu vai licences nosacījumu grozīšanu būs jāpievieno vispārīgās ziņas (komersanta reģistrācijas datums un numurs, darbības veidi, iepriekšējā gada darbības finanšu rādītāji, izņemot jaunizveidotiem komersantiem, kas nav...

Šī gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar Business Software Alliance (BSA) un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību "Datorprogrammu autortiesību apvienība" ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Pārbaužu rezultātā ierosināti 43 kriminālprocesi pret tā sauktajiem "gala lietotājiem" - uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbībā izmanto prettiesiski lejupielādētas no interneta vai nelikumīgi iegādātas "melnajā tirgū" datorprogrammas. Šādās situācijās atbilstoši likumam lietas tiek ierosinātas pret uzņēmumu vai organizāciju vadītajiem. Datorprogrammu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā. 19 no uzsāktajiem kriminālprocesiem ir izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk kā 33 000 latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās. Ingŗīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā, norāda, ka, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. "Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu...

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes 10. septembrī publicētajiem datiem, Latvijas preču eksporta apjomi 2012. gada jūlijā, salīdzinot ar 2011.gada jūliju ir pieauguši par 16,5% (faktiskajās cenās). Arī salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir vērojams pieaugums - par 2,5 procentiem. Pieaug arī Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi - apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem 2012. gada jūlijā pieaudzis par 3.3%. Eksporta kāpumā mēneša laikā lielāko ieguldījumu ir devis minerālo produktu pieaugums, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksporta kāpums. 2012.gada septiņos mēnešos kopumā, salīdzinot ar 2011.gada janvāri-jūliju, eksporta apjomi ir pieauguši par 11,2%. Šajā periodā lielākais ieguldījums eksporta apjomu izmaiņās bija lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijai. Kopumā šīs preču grupas nodrošinājušas ap 70% no visa eksporta pieauguma šī gada septiņos mēnešos. Lēnāk nekā eksports, arī importa apjomu tempi jūlijā ir auguši (mēneša laikā – pieaugums par 1,2%). Preču imports 2012. gada septiņos mēnešos pieauga par 14,3% (faktiskajās...

Sākot ar šī gada 1. novembri, gandrīz visiem Latvijas uzņēmumiem elektroenerģija būs jāiegādājas atvērtajā tirgū. To paredz Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr.579 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. novembra noteikumos Nr.914 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"", kas stājās spēkā 31. augustā. Tas iezīmē aktīva darba perioda sākumu uzņēmumiem, kuriem jau tagad ir jāsāk interesēties par elektroenerģijas iegādes risinājumiem. Saskaņā ar izmaiņām elektroenerģijas tirgu regulējošajā likumdošanā, sākot ar šī gada 1. novembri, elektrību par regulēto gala tarifu varēs iegādāties tikai mājsaimniecības un juridiskās personas, kuru apakšlietotāji ir tikai mājsaimniecības. Uzņēmumiem elektroenerģijas iegādes risinājums turpmāk būs jāizvēlas pašiem, izvēloties savu tirgotāju. Lai sāktu elektroenerģijas iegādi atvērtajā tirgū likumā noteiktajā termiņā, līgums ar elektroenerģijas tirgotāju jānoslēdz līdz 10. oktobrim. Elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzskata, ka uzņēmumiem ir jābūt aktīviem un savlaicīgi jāpieprasa sadarbības piedāvājumi no tirgotājiem, lai nodrošinātu sev izvēli vismaz starp divu tirgotāju piedāvājumiem, kas praktiski ir vienīgais...

Brīvības un solidaritātes fonds ar Ziemeļu Ministru padomes un Eiropas Progresīvās izpētes fonda atbalstu rīko forumu „Latvijas zaļās tautsaimniecības potenciāls – Ziemeļeiropas prakses izmantošanas iespējas un šķēršļi” šī gada 14. septembrī plkst. 9 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība mājā, 2. stāva zālē, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā. Foruma gaitā paredzēts uzklausīt dažādu jomu speciālistus un politiķus, lai diskutētu par jau paveikto zaļās tautsaimniecības veidošanā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, kā arī par nākotnē darāmo. Forumā tiks izklāstīti un diskutēti jautājumi, kas skar gan katra indivīda rīcību, gan valsts soļus, lai rūpētos par sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību. Kā svarīgs aspekts, kam tiks pievērsta īpaša uzmanība, būs Latvijas zaļais kapitāls un iespējas to pārvērst ekonomiskā ieguvumā vienlaicīgi neapdraudot vidi. Dalību forumā var pieteikt līdz 12. septembra plkst. 22 pa e-pastu [email protected]. Foruma laikā tiks nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu/angļu valodās. Daudziem iedzīvotājiem un politiķiem ir nepilnīga un neskaidra izpratne par to, ko nozīmē "zaļā ekonomika". Bieži vien...

Latvijas vēstniecībā Igaunijā 10.septembrī jau strādājoši vai pārstāvībā ieinteresēti Latvijas uzņēmumi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojās par Latvijas Tirdzniecības palātas Igaunijā (LTPI) (The Latvian Chamber of Commerce in Estonia (LCCE)) izveidošanu, informē Latvijas vēstniecība Igaunijā. Latvijas uzņēmumus apvienojoša ietvara izveidošana ir loģisks turpinājums virknei vēstniecības rosinātu un atbalstītu aktivitāšu, kuru sekmīgā norise pierādīja, ka Latvijas uzņēmēji vēlas veidot ciešākus kontaktus, apmainīties ar informāciju un pieredzi, kā arī uzskata, ka kopīgiem spēkiem izdosies veicināt kompāniju atpazīstamību un nostiprināt mūsu valsts pozitīvo tēlu Igaunijā. Tikšanās laikā Tallinā sākotnējā iecere veidot Latvijas Uzņēmēju klubu Igaunijā ieguva konkrētākas aprises un tika nolemts piešķirt resursus LTPI dibināšanai. Dibinātāju grupa akceptēja turpmākās darbības bezpeļņas apvienības reģistrēšanai un praktiskās darbības uzsākšanai jau tuvākajā laikā. Viena no iecerēm ir attīstīt LTPI un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas sadarbību. Tāpat tiek domāts par uzņēmējdarbības balvas iedibināšanu, kas varētu saukties "Livonijas balva", simboliski pieminot tos laikus, kad abu valstu...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar SIA "Grupa ’93" aicina līdz 24. septembrim biznesa projektu attīstītājus un autorus, kā arī topošos un esošos uzņēmējus pieteikt savu dalību forumā, kurā investoriem tiks prezentēti potenciāli investīciju izvietošanas projekti. Kontaktbirža paredzēta 2012. gada 15. novembrī un tās darba valoda būsd angļu valoda. Pasākuma norises vieta vēl tiks precizēt. Projektu rakstītāji, kuri vēlas uzlabot savas zināšanas par inovatīva projekta vadīšanu, attīstīšanu un investīciju piesaisti, ir aicināti aizpildīt elektronisko pieteikuma formu līdz 24. septembrim. Pieteikuma forma (angļu valodā) pieejama šeit. Labāku rezultātu sasniegšanai: 20 labākajiem biznesa ideju autoriem tiks piedāvāta iespēja piedalīties apmācību seminārā 2012. gada 17.-18. oktobrī (informācija par apmācību semināru šeit; 5 perspektīvākajiem projektiem organizatori nodrošinās padziļinātas ekspertu konsultācijas tirgus novērtēšanā un investīciju piedāvājuma pilnveidošanā. Ņemot vērā to, ka dalībnieku skaits apmācībās un kontaktbiržā ir ierobežots, pieteikto dalībnieku biznesa idejas izvērtēs organizatoru komisija pēc noteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Nozīmīgākie no tiem: projekta konkurētspēja, novitāte,...