BIZNESS

Šī gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli, informē Elita Rubesa-Voravko no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kredītspējas vērtēšanas kvalitātes uzlabošanos, lai veicinātu kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi samazinot pārmērīgas aizņemšanās risku, kā arī nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam. Tāpat kredītbiroju izveide sekmēs vispārējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, nenokārtoto saistību apjoma samazināšanos, kā arī mazinās kredītrisku, padarot kreditēšanas pakalpojumus lētākus un pieejamākus. Plānots, ka kredītbiroji būs komersanti, kas veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas. Kredītbiroji neveidos atsevišķus reģistrus, bet gan pēc kredītdevēja pieprasījuma apkopos datus par saistību izpildes pārkāpumiem, kā arī kredītinformāciju no Kredītu reģistra un attiecīgām valsts informācijas sistēmām. Kredītbirojs apkopos informāciju no dažādiem avotiem – Kredītu reģistra, nebanku kredītdevējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldīšanas un citu ar...

Ministru kabineta sēdē 19.jūnijā tika akceptēti grozījumi Latvijas Garantiju aģentūras administrētajā mezanīna aizdevumu atbalsta programmā, nodrošinot plašāku pieejamību finanšu resursiem komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī nosakot, ka mezanīna aizdevumu var izsniegt ne tikai kopā ar ilgtermiņa aizdevumu, bet arī finanšu līzingu, Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. „Mezanīns ir Latvijas uzņēmējiem salīdzinoši jauns finanšu instruments, taču pasaulē tas ir kļuvis par uzņēmēju vidū novērtētu instrumentu gadījumos, kad banku finansējums vairs nav pieejams. Paplašinot mezanīna aizdevumu programmu, Ekonomikas ministrija sper vēl vienu soli tuvāk komersantiem, nodrošināt plašākas alternatīvas banku finansējumam. Nacionālā industriālā politika attsītīs riska kapitāla, mezanīna un starta kapitāla instrumentus, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot projektus un biznesa idejas, kas bankām šķiet pārāk riskantas. Kā zināms, bizness vienmēr ir risks, bet, tikai uzņemoties risku, varam radīt unikālus, konkurētspējīgus un dzīvostpējīgus pakalpojumus un produktus,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Vienlaikus tiek atcelts minimālais aizdevuma apjoms. Ņemot vērā komersantu pieprasījumu, EM...

15. jūnijā uz noslēguma semināru Rīgā pulcējās Valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk LIAA) 2012. mentoringa programmas dalībnieki un organizatori, informē Zanda Raciborska, biedrības LĪDERE projektu vadītāja. Mentoringa programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Mentorings uzņēmējdarbībā ir sistemātiski veidotas attiecības, kas balstītas uz ilglaicīgu un brīvprātīgu atbalstu starp veiksmīgu uzņēmēju ar pieredzi un uzņēmējdarbības iesācēju, kurš vēlas gūt zināšanas sekmīgas uzņēmējdarbības attīstībai. Programma tika uzsākta šī gada janvārī, un tās ietvaros tika izveidoti 15 sadarbības pāri. Šo sešu mēnešu laikā jaunie uzņēmēji saņēma pieredzējuša uzņēmēja jeb mentora atbalstu, kā arī padomus sava uzņēmuma attīstībai, darbības pilnveidošanai, ņemot vērā sadarbības sākumā nospraustos mērķus un darba uzdevumus. Programmā piedalījās jaunie uzņēmēji no Rīgas un Rīgas reģiona, Alūksnes, Jelgavas novada, Lielvārdes un Valmieras. Programmas gaitā jaunie uzņēmēji sadarbībā ar mentoriem ir īstenojuši un pat pāsnieguši izvirzītos mērķus un uzdevumus. Izveidots vērā ņemams klientu loks, atrasti sadarbības partneri ne tikai Latvijā, bet arī...

Jau 15. gadu "Latvijas Avīze" organizē vēstuļu konkursu un biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna piedalījās konkursa Sieviete Latvijai žūrijas darbā. Arī šogad kandidātes tika izvirzītas trijās nominācijās - "Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai","Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā" un "Par ģimenes stiprināšanu. Lūk, šī gada konkursa laureātes: Sieviete par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai: Nellija Janaus – Rīgas kosmētikas skolas izveidotāja. Inese Apse-Apsīte – zīmolu ligzdas MATKA izveidotāja. Dace Meldere – privātaptiekas Sauleskalnā vadītāja, z/s „Līvi” saimniece. Gunta Čepuka – SIA „Omes bodīte” un z/s „Kraujas” īpašniece. Sieviete par ģimenes stiprināšanu: Anna Volcīte – 6 bērnu, 13 mazbērnu un 4 mazmazbērnu audzinātāja no Alūksnes novada Alsviķiem. Baiba Ozola – 7 bērnu māmiņa no Jelgavas. Olita Spangere – 3 bērnu mamma no Bauskas novada Vecsaules pagasta. Indra Abzalone – 5 bērnu māmiņa no Pārgaujas novada Straupes pagasta. Sieviete par nesavtīgu darbu sabiedrības labā: Benita Spalviņa – lauku sieviešu kluba „Dore” vadītāja no Atašienes. Sigita Vaivade –...

Noteikumu projekts "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" tika izskatīts 18. jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas izstrādājusi šo noteikumu projektu, noteikumu projekts vēl jāsaskaņo attiecīgajās institūcijās - ar Tieslietu ministriju un Satiksmes ministriju, un tad tas jāskata Ministru kabinetā. Tad noteikumu projekts stātos spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī. Pašlaik noteikumu projektā paredzēts, ka pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību šiem noteikumiem nodrošina sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, bet attiecībā uz reklāmām, kas izvietotas gar ceļiem, paredzēts, ka atsevišķi noteikumu punkti stājas spēkā četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Plānots arī, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra līdz 2013.gada 1.septembrim tīmekļa vietnē www.latvija.lv izveido speciālu tiešsaistes formu reklāmas vai reklāmas objekta saskaņošanai ar vietējo pašvaldību, savukārt pašvaldības reklāmas vai reklāmas objekta saskaņošanas kā elektroniskā pakalpojuma, izmantojot speciālu tiešsaistes formu, ieviešanu nodrošina līdz...

Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Reklāmas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika izskatīti 18. jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. Grozījumi skar rnegodīgās komercprakses īstenotājus, kā arī personas, kuras vēršas t.s. uzraudzības iestādē ar iesniegumu par reklāmas vai komercprakses neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Kā plz.lv jau informējis, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas sagatavoto informāciju, grozījumu mērķis ir izveidot patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības uzraudzības sistēmu un uzlabot uzraudzības iestāžu darbu saistībā ar komercprakses atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu. Cita starpā, grozījumi Negodīgas komercpraksesa aizlieguma likumā paredz, ka t.s. uzraudzības iestāde būs tiesīga uzlikt soda naudu par negodīgo komercpraksi līdz simt tūkstoš latiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centra prakse rāda, ka šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais sods fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem ir neefektīvs, jo zaudējumi, kas tiek nodarīti...

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 14. jūnijā izsludināti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tostarp, grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” par atteikšanos no obligātas reģistrācijas apliecību izsniegšanas, informē Evija Ivdra, Uzņēmumu reģistra referente. VSS apsprieda jautājumu par reģistrācijas apliecības izsniegšanas nepieciešamību, reģistrējot uzņēmumu u.c. tiesību subjektus. Līdz šim Uzņēmumu reģistra valsts notārs, reģistrējot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izsniedz uzņēmējam reģistrācijas apliecību, kurā ierakstīta pamatinformācija par tiesību subjektu - nosaukums, reģistrācijas numurs, datumus, juridiskā adrese u.c. Tomēr Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu tiesisko pamatu nenosaka reģistrācijas apliecības izsniegšana. Reģistrācijas apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz tika reģistrēts, taču tā nav uzskatāma par apliecinājumu tam, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Līdz ar to reģistrācijas apliecības izsniegšanai nav juridiskas nozīmes. VSS izskatīja priekšlikumu atteikties no Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas, paredzot apliecību izsniegšanu tikai pēc...

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi nosaka īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā definēts, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums. Lai neapgrūtinātu mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), šos nosacījumus piemēros, ja darījuma summa būs lielāka par 200 latiem jeb vienu desmito daļu no SIA minimālā pamatkapitāla. Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt...

Saeima 14.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātos likuma grozījumus, lai novērstu situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības ir vērsušas komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavoja attiecīgas likuma izmaiņas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savus prasījumu apmierinājumu no garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis no darba tiesiskajām...

Grozījumus Gada pārskatu likumā trešajā galalasījumā plānots skatīt 14. jūnija Saeimas sēdē. Plānots, ka grozījumi stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā. Ar šiem grozījumiem ir saistīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Komerclikumā. Ar grozījumiem Gada pārskatu likumā plānots noteikt regulējumu attiecībā uz darījumu, kurš satur interešu konfliktu, apstiprināšanas kārtību kapitālsabiedrības iekšienē. Komerclikumā tiks paredzēta iespēja piesaistīt arī trešo personu šāda darījuma pārbaudei (Komerclikuma 183.panta 11 daļa). Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011. gadam, cita starpā, paredzēts noteikt, ka iespējams piesaistīt ārējo auditoru, lai pārbaudītu darījumu, kurš satur interešu konfliktu. Ievērojot šo uzdevumu, tiks papildināts Komerclikuma 183.pants. Tiks paredzēts, ka padome vai, ja tāda nav izveidota, dalībnieku sapulce, apstiprinot darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai piekrītot darījuma slēgšanai ar personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli, var pieprasīt sabiedrības iekšējās revīzijas veikšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to Gada pārskatu likumā jāpapildina 53. 1 pants ar ceturto daļu, paredzot, ka...

Kā steidzamus otrajā, galalasījumā 14. jūnija Saeimas sēdē plānots skatīt grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā ar prasības pieteikumu par no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu maksājumu piedziņu no darba devēja, vai pieteikuši darba devēja maksātnespēju un kuru prasījumus nodarbinieku prasījumu garantiju fonda saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu nav iespējams apmierināt. Proti, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteikto no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināmi tikai tādi darbinieku prasījumi, kas radušies ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās (neattiecas uz prasījumu saistībā ar kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību). Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savu prasījumu apmierinājumu no darbinieku prasījumu garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis darbiniekam no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus maksājumus, kas ir pirmās kārtas maksājumi,...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" 12. jūnijā tika apstiprināti Ministru kabinetā (MK) . Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl skatīs un par tiem lems Saeima, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus. Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu. Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi. Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā,...

12.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavotais pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu. „Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu, informē Daiga Grūbe, Ekonomikas ministra preses sekretāre. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji, ir administratīvo procedūru sarežģītība. Tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm iesniedzamo dokumentu vai citu formalitāšu skaitu, bet arī procedūru ilgumu un nereti arī tiesisko nenoteiktību. Šādu situāciju nereti veicina atbildīgo iestāžu nepamatota kavēšanās pieteikumu izskatīšanā. Tāpēc klusēšanas-piekrišanas princips ir Latvijai inovatīvs veids, kā šādas situācijas risināt, uzlabojot valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību un savstarpējo uzticēšanos. Jācer, ka šis princips nostiprināsies un tiks iedzīvināts arvien plašākā pakalpojumu klāstā.”...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ir gandarīta par diskusijām Saeimā par Publiskā iepirkumu likuma uzlabojumiem, aizstāvot godīgu uzņēmējdarbības praksi. Kopīgi ar deputātiem izskatot virkni priekšlikumus nākas secināt, ka vairāku deputātu atbalstīto priekšlikumu ieviešana diemžēl nav reāla, jo nav sakārtotas, piemēram, valsts un pašvaldību IT sistēmas, tādējādi radot būtiskus administratīvos šķēršļus un papildus izmaksas īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Diskusijas par godīgas uzņēmējdarbības atbalstu norisinās jau vairāku mēnešu garumā, tomēr daļa priekšlikumu rada papildus slogu, piemēram, pieprasot dažādas izziņas, kuru iegūšana ir apgrūtināta. LDDK aicina pieprasīt papildus izziņas publiskā iepirkuma pretendentiem tad, kad tās būs elektroniski pieejamas – 2014.gadā.” Priekšlikums, kas būtiski palielina administratīvo slogu uzņēmumiem, ir plānotā izziņu pieprasīšana par publiskā iepirkuma pretendenta pārstāvi, to valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, par administratīviem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas liegs dalību publiskajā iepirkumā. Administratīvie šķēršļi un izmaksas gan lielajiem uzņēmumiem,...

2012. gada 7. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-19-01 „Par likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 6. panta otrās daļas 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Par tiesībām saņemt kompensāciju par nekustamā īpašuma lietošanai noteikto ierobežojumu Apstrīdētā norma Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (turpmāk – Kompensāciju likums) 6. panta otrās daļas 4. punktā ir noteikts, ka atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķir, ievērojot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, ja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad: [..] pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, tiesvedībā atrodas lieta, kurā persona lūdz tai piešķirt...