BIZNESS

Jaunā nedēļa aizsāksies ar Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdi, kas ieplānota pirmdien, 30.jūlijā. Tajā iecerēts izskatīt vairākus jautājumus, kas saistīti ar „zaļās” elektroenerģijas ražošanu. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus” analizēta līdzšinējā obligātā iepirkuma īstenošanas gaita un norādīti nepieciešamie uzlabojumi esošajā regulējumā, kā arī vienošanās par jauna regulējuma principiem un tā izstrādi, kas būtu piemērojama vismaz līdz 2020. gadam. Latvijā 2010. gadā saražots 3155 GWh elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojam energoresursiem (AER), tai skaitā 171 GWh elektroenerģijas, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros. Ministrija norādījusi, ka līdz 2020. gadā būtu jāsaražo vēl 1445 GWh elektroenerģijas no AER. Jau piešķirtas un spēkā esošās tiesības "zaļās" elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, kuras ražotāji nav sākuši realizēt, paredz gadā pārdot elektroenerģiju 2068 GWh apjomā. Skatīts tiks arī MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"". Ar noteikumu...

Ņemot vērā pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos tiražēto kļūdaino informāciju par tūrisma aģentu papildu atbildību par kompleksu tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu un pārdošanu, Ekonomikas ministrija precizē un vēlas uzsvērt, ka klientu iemaksātās naudas drošības garantijas nodrošina tūrisma operators, savukārt tūrisma aģentam, pirms piedāvāt un pārdot klientam kāda tūrisma operatora sagatavoto produktu, ir jāpārliecinās, ka operators ir nodrošinājis šo garantiju. Vienlaikus, pašam tūrisma aģentam nav jānodrošina klientu iemaksātās naudas drošības garantija. Līdz ar to tūrisma aģentiem normatīvais regulējums attiecībā uz šo garantiju joprojām ir nemainīgs. Normatīvie akti nosaka, ka klientu iemaksātās naudas drošības garantijai ir jābūt pietiekamai attiecībā uz klienta iemaksātas naudas atmaksāšanu un klienta nogādāšanu valstī, kur sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), bet ne mazākai kā 20 000 lati. Garantija attiecas arī uz gadījumiem, ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu. Kā iepriekš informējām, šī gada 19.jūlijā stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, kas...

Vakar, 24.jūlijā, Ministru kabineta sēdē atbalstīti grozījumi MK 2010.gada 25. maija noteikumos Nr.480 "Vienotā pakalpojumu portāla informācijas apmaiņas kārtība", kas paredz Vienas pieturas aģentūras (VPA) atbalsta centra funkcijas nodot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ( LIAA), informē Ekonomikas ministrija. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū noteikto, LIAA būs atbildīgā iestāde, kas sniegs konsultācijas komersantiem par piekļuvi pakalpojumu darbībām – izpildāmajām administratīvajām procedūrām un izvirzītajām prasībām. VPA atbalsta centrs tiek īstenots koncepcijas „Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū noteiktajām prasībām” ietvaros, kas paredz ieviest 2.formas modeli – konsultācijas saimnieciskās darbības veicējiem. 2.formas modelis paredz, ka komersantiem ir iespējas iegūt papildus konsultācijas par publisko pakalpojumu portāla www.latvija.lv katalogā pieejamiem pakalpojumu aprakstiem, vai arī, ja ir nepieciešams, par pakalpojumiem, kuri nav aprakstīti katalogā un, kas saistīti ar saimniecisko darbību Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma izpratnē. VPA atbalsta centra darbība sekmēs...

2011. gadā ES muita ir aizturējusi ap 115 miljonus ražojumu, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT); 2010. gadā šis rādītājs bija - 103 miljoni. Salīdzinājumā ar 2010. gadu ražojumu aizturēšanas gadījumu skaits pieaudzis par 15 %, informē Eiropas komisija savā 24. jūlija paziņojumā. Kā liecina Komisijas ikgadējais ziņojums par ES muitas iestāžu darbību IĪT aizsardzības jomā, aizturēto preču vērtība ir aptuveni 1,3 miljardi eiro salīdzinājumā ar 1,1 miljardiem eiro 2010. gadā. Publicētajā ziņojumā ir sniegti arī statistikas dati par to ražojumu veidu, izcelsmi un pārvadāšanas metodi, kuri uz ES ārējām robežām aizturēti IĪT pārkāpumu dēļ. Muitas iestāžu aizturēto ražojumu galvenās kategorijas ir šādas: zāles (24 %), iepakojuma materiāli (21 %) un cigaretes (18 %). No visiem aizturētajiem priekšmetiem 28,6 % ir sadzīves preces un ražojumi, kas varētu apdraudēt patērētāju veselību un drošību; 2010. gadā šis rādītājs bija 14,5 %. 2011. gadā joprojām pieauga aizturēto pasta sūtījumu...

Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), kas stimulēs tā dēvētās zaļās enerģijas nozares turpmāku ilgtspējīgu attīstību, informē Ekonomikas ministrija. Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, kas ir ne vien jautājums par vides aizsardzību, bet arī iespēja veicināt savu enerģētisko patstāvību. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka diemžēl līdzšinējais atbalsta mehānisms nav bijis ilgtspējīgs un no elektrības cenu pieauguma viedokļa ir nekontrolējams, tāpēc ar jauno atbalsta mehānismu jāizveido sistēma, kas neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Jaunā sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, palīdzot nodrošināt Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju. Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, secinājusi, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts; nekontrolējama ietekme uz gala tarifu; atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls...

Šī gada jūnijā noslēdzās Latvijas Investīciju attīstībs aģentūras sadarbībā ar biedrību „Līdere” organizētā Mentoringa programma. Sanita Laiviņa, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora Mārketinga projektu vadītāja uzklausījusi uzņēmuma SIA "80art" pārstāvja Toma Berga pieredzi mentoringa programmas laikā. Viņu piecu mēnešu garumā mentorēja a pmācību un biznesa treniņu uzņēmuma JARDI partnere un trenere Māra Špicberga. SIA "80art" piedāvā kvalitatīvas mazbudžeta reklāmas, kuras izgatavos pēc klienta pasūtījuma. Tā kā pasūtījums tiek veikts studijas mājas lapā, tad audio reklāma tiek izgatavota pāris stundu laikā, ietaupot klienta laiku un resursus. SIA „80art” komandai doma par šāda veida uzņēmējdarbību radās jau studiju laikā Vidzemes Augstskolā. Savas idejas realizācijai biznesa partneri sākotnēji iegādājās nepieciešamo audio ierakstu tehniku, izveidoja nelielu studiju un mājas lapu, kas darbojas kā interaktīva reklāmas izgatavošanas platforma. Kad uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamie resursi bija sagādāti, atlika piesaistīt klientus. Tajā mirklī jaunie uzņēmēji – Toms Bergs un Andris Jurga sastapās ar vieniem no saviem pirmajiem izaicinājumiem, jo tikt...

Valsts sekretāru sanāksmē 19.jūlijā izsludināti kārtējie Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts atvieglot datu pārziņu darbību un iesaistīt datu subjektu iespējamā datu aizsardzības pārkāpuma risināšanā, tādējādi, mazinot ļaunprātīgu datu subjekta rīcību, piemēram, nepamatoti pieprasot pārzinim lielā apmērā informāciju. Kā informē Tieslietu ministrija, likuma grozījumi atvieglos Datu valsts inspekcijas (DVI) personas datu aizsardzības uzraudzību, proti, gadījumos, kad pārzinis ir reģistrēts vai atrodas ārpus Latvijas Republikas (LR) robežām, bet tas veic personas datu apstrādi LR, viņam ir jāieceļ LR reģistrēta pilnvarotā persona, kura ir atbildīga par Fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošanu. Grozījumi precizē, kādā gadījumā datu apstrādes reģistrācija DVI nav nepieciešama - ja datu apstrāde tiek veikta žurnālistiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām. Tāpat grozījumi paredz, ka informāciju datu subjektam par viņa personas datu apstrādi var nesniegt, ja tas ir aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā vai nolūkā nodrošināt valsts finanšu intereses nodokļu lietās....

GRĀMATA IZPĀRDOTA, GAIDIET ATJAUNOTO METIENU!!! Ikvienam, individuālajam komersantam, individuālā uzņēmuma īpašniekam, zemnieku vai zvejnieku samniecības īpašniekam, kā arī saimnieciskās darbības veicējam lieti noderēs jaunā grāmata Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi. Šo izdevumu vienkāršā un saprotamā valodā, ilustrētu ar praktiskiem piemēriem, sarakstījusi Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Viņa ir arī daudzu zinātnisku un praktisku rakstu un vairāku mācību grāmatu, kā arī par bestselleriem kļuvušo grāmatu Individuālā uzņēmēja grāmatvedība un nodokļi, Pirmie soļi komercdarbībā un Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi autore. Šīs grāmatas, kā arī jauno grāmatu klajā laidusi izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. Grāmata Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi ir praktiska rokasgrāmata tiem, kuri grib zināt, kā pareizi kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kādi grāmatvedības dokumenti nepieciešami, kā jāuzskaita ieņēmumi un izdevumi, kā precizējami saimnieciskās darbības izdevumi, kādas ir individuālā uzņēmēja naudas līdzekļu uzskaites īpatnības, kā uzskaitāmi pamatlīdzekļi, nodokļi, kādi ir ar nodokli neapliekamie ienākumi, kas ir attaisnotie izdevumi,...

Iepirkumu uzraudzības birojs informē, ka 2012.gada 21.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas stāsies spēkā 2012.gada 1.augustā. Ar likuma grozījumiem ir precizētas un papildinātas vairākas Publisko iepirkumu likuma nomas, piemēram: likumā ietverts pētniecības un izstrādes termins (1.panta 10.1 punkts) un precizēti izņēmuma piemērošanas gadījumi (3.panta pirmās daļas 6.punkts); precizēta likuma 2.pielikuma B daļas pakalpojumu iepirkumu organizēšanas kārtība, nosakot, ka šiem iepirkumiem ir nepieciešama iepirkuma komisija, iepirkuma dokumentiem nodrošināma brīva un tieša elektroniska pieeja un piedāvājumu iesniegšanas termiņš noteicams ne īsāks par 10 darbdienām (8.panta septītā daļa); precizēts un papildināts likuma 8.1 pants; būtiski mainīti noteikumi apakšuzņēmēju piesaistei (20.pants), kā arī nomaiņai (68.pants). Izslēgts apakšuzņēmēju piesaistīšanas ierobežojums (70%) būvdarbu līgumu gadījumā; precizēti izslēgšanas nosacījumi gan likuma 8.1 panta kārtībā veiktiem iepirkumiem, gan iepirkuma procedūrām (39.pants). Līdz pilnīgas informācijas pieejamībai tiešsaistē internetā nav pārbaudāma informācija par nekustamā īpašuma nodokļa parādiem Latvijā. Būtiski precizējumi likuma 39.panta pirmās daļas 11.punktā; precizēti papilddokumentu, papildinformācijas un...

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN informē, ka 2012.gada 3.jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) pieņēmusi revolucionāru lēmumu, kas ietekmē vietējos programmatūru tirgotājus vai programmatūru izplatītājus, kas tālākpārdod programmatūru licences, kā arī šo programmatūru galalietotājus, kas iegādājas programmas un licences savai komercdarbībai. Lietā C 128/11, kurā bija iesaistīta Oracle un Vācijas sabiedrība UsedSoft, ES Tiesa nolēma, ka programmatūru autortiesību īpašnieki nav tiesīgi bloķēt tālākpārdošanu. Tiesa noteica, ka „lietotu” programmatūru licenču pārdošana ir likumīga un ka šādas programmatūras autortiesību īpašnieks nevar iebilst pret tālākpārdošanu. Ekskluzīvās izplatīšanas tiesības datorprogrammas kopijai, ko ietver licence, tiek izsmeltas pirmās pārdošanas reizē. Tas attiecas gan uz lejupielādētu programmatūru, gan arī CD/DVD formātā iegādātu programmatūru. Kad autortiesību īpašnieks padara šo programmatūras kopiju – materiālu vai nemateriālu – pieejamu klientam un tajā pašā laikā noslēdz licences līgumu, pretī saņemot samaksu, piešķirot klientam tiesības izmantot šo kopiju neierobežotu laika periodu, tad tiesību īpašnieks pārdod klientam kopiju un tādā veidā izsmeļ ekskluzīvās izplatīšanas tiesības....

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā reģistrēts 8 831 jauns uzņēmums, savukārt likvidēti - 2 043, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmējdarbības tendencēm Latvijā. Šo jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,307 milj. latu, un sastāda 33,168 milj. latu. Salīdzinot ar 2011.gadu, reģistrēto mazkapitāla SIA skaits ir samazinājies, taču to īpatsvars starp jaunajiem uzņēmumiem vēl aizvien ir liels (5690). Šogad gandrīz pusei no visiem jaunreģistrētajiem mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir bijis viens lats. No visiem šogad jaunreģistrēto uzņēmumu īpašniekiem 5 512 ir vīrieši, bet 3 084 - sievietes. Lursoft apkopotā informācija arī liecina, ka 4649 jaunreģistrēto uzņēmumu amatpersonas nekad iepriekš nav bijušas amatpersonas citos uzņēmumos, bet 5254 jaunreģistrēto uzņēmumu dalībnieki nekad nav bijuši dalībnieki citos uzņēmumos. Tas liecina, ka biznesā ienākuši cilvēki, kuriem nav iepriekšējas pieredzes uzņēmējdarbībā. No jauno uzņēmumu īpašniekiem vairums ir rezidenti - 8623, bet nerezidenti ir 725. Jaunie uzņēmumi lielākoties dibināti pilsētās - 68%,...

Jautājums. Vai maksātnespējīgā fiziskā persona bankrota procedūras laikā drīkst reģistrēties kā komersants un veikt uzņēmējdarbību? Ja drīkst, tad vai šai personai ir saistoši Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punktā un 158.panta otrajā daļā noteiktie aizliegumi, proti, aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt darījumus? Atbildi sniedz Maksātnespējas administrācija Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punktā noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, lai pilnīgāk apmierinātu savus kreditoru prasījumus. Šajā normā noteiktais parādnieka pienākums sasaucas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi, kas noteikts Maksātnespējas likuma 5.pantā, proti, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, vienlaicīgi dodot iespēju tikt atbrīvotam maksātnespējas procesa laikā neizpildītajām saistībām. Tādējādi ienākumu gūšana atbilstoši savām spējām ir būtisks fiziskās personas maksātnespējas procesa pamatprincips. Tajā pat laikā Maksātnespējas likums nereglamentē veidu, kādā maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir jāgūst ienākumi. Tomēr, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā kreditoru intereses tiktu aizsargātas, Maksātnespējas likumā ir paredzēti vairāki ierobežojumi, kuri parādniekam...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no 2012.gada 7.jūlija nodokļu maksātāji var iesniegt VID iesniegumu, lai kļūtu par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem un saņemtu normatīvajos aktos noteiktos atvieglojumus un priekšrocības. Pieteikuma forma ir noteikta 2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.459 „Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību” pielikumā un tā ir jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Pieteikuma forma pieejama VID mājaslapas sadaļā Nodokļi/Nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi/Veidlapas un iesniegumi. Par kritērijiem, lai pieteiktos programmai, kā arī ieguviem, varat lasīt mūsu portālā: Stājušies spēkā noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību Godātie portāla lasītāji! Vēlamies noskaidrot, vai Jūsu pārstāvētais uzņēmums ir gatavs kļūt par Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku un saņemt normatīvajos aktos noteiktos atvieglojumus un priekšrocības. Izteikt savu viedokli tiešsaistē varat komentāros, kā arī rakstot uz e-pastu: [email protected].

Vēršam uzmanību, ka 7. jūlijā stājušies spēkā 2012. gada 26. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.459 "Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību". Iepriekš gan Finanšu ministrija bija paredzējusi, ka šie noteikumi varētu stāties spēkā ar 1. jūliju, taču kavējās oficiāla noteikumu publicēšana. Atgādinām, ka programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Nodokļu maksātājam, kas vēlas piedalīties programmā, jāiesniedz elektroniski pieteikums dalībai programmā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Statusa piešķiršana Lai nodokļu maksātājs tiktu uzņemts programmā un iegūtu programmas dalībnieka statusu (turpmāk – dalībnieks), tam jāatbilst šādiem pamatkritērijiem: nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 100 latu; pēdējo trīs gadu laikā nav sodīts par nodokļu darba tiesību vai darba tiesību normu pārkāpumiem (budžetā maksājama summa pārsniedz 6 % no nodokļu maksātāja attiecīgā gada apgrozījuma); saistībā ar nodokļu maksātāja darbību tā valdes vai padomes loceklis nav sodīts administratīvi, izņemot,...

Saeima ceturtdien, 5.jūlijā, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, ja tiek veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā. Izmaiņas nosaka konkrētus gadījumus, kad ir paredzēta obligāta parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu. Likumprojekts noteic, ka paraksti kapitālsabiedrības pieteikumā ir apliecināmi notariāli, ja reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā (UR) tiek pieteiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, uzņēmuma padomes, valdes vai likvidatora sastāvā. Lai nodrošinātu personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību, likumprojektā ietvertas normas, kas paredz obligātu zvērinātu notāru iesaisti, piemēram, personas paraksta apliecināšana pieteikumā UR par uzņēmuma dalībnieku maiņu vai izmaiņām amatpersonu sastāvā. Parakstus varēs apliecināt arī UR valsts notārs vai arī pieteikumu varēs parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi paredz izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces protokolu parakstīšanā un noformēšanā. Likumprojekts nosaka izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra vešanas kārtībā – ietverta skaidra norāde, kā izdarāms dalībnieku reģistra ieraksts. Tāpat grozījumi noteic, ka par izmaiņām dalībnieku...