BIZNESS

Līdz 12.jūlijam turpinās projektu pieņemšana konkursam „Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas 2012”. Ekonomikas ministrija aicina valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības organizācijas, kuru īstenotie projekti guvuši panākumus reģiona ekonomikas uzlabošanā, piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā „Eiropas uzņēmējdarbības eicināšanas balvas 2012”. Konkursa mērķis ir apzināt un novērtēt veiksmīgākos uzņēmējdarbības veicinātājus visā Eiropā, īpaši izcelt uzņēmējdarbības labo praksi un vairot zināšanas par uzņēmējdarbības vērtību, tādējādi iedvesmojot potenciālos uzņēmējus uzsākt biznesu. Pretendenti var pieteikties piecās kategorijās: - uzņēmējdarbības gara veicināšana — tiek novērtēti valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pasākumi un iniciatīvas, kas veicina uzņēmējdarbības domāšanas veidu, īpaši jauniešu un sieviešu vidū; - ieguldījums prasmēs — tiek novērtētas reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbības, profesionālās, tehniskās un vadības prasmes; - uzņēmējdarbības vides uzlabošana — tiek novērtēta reģionālā vai vietējā līmeņa inovatīva politika, kas veicina uzņēmumu veidošanu un izaugsmi, vienkāršo uzņēmumiem paredzētas likumdošanas un administratīvās procedūras un īsteno...

Informatīvais ziņojums “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam” tika iekļauts 28. jūnija Valsts sekretāru sanāksmes dienas kārtībā. Informatīvo ziņojumu sagatavojusi Tieslietu ministrija. Ziņojumā atgādināts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā tika ieviesta 2003.gadā un tad tā bija 0.75 lati mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. un 2005.gadā likme tika samazināta uz 0.35 latiem mēnesī, bet, sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir 0.25 lati mēnesī par vienu darbinieku. Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti ne tikai darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, bet arī maksātnespējas procesa izmaksu (maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības) segšanai, kā arī ar maksātnespējas procesu saistīto institūciju daļējai finansēšanai – Maksātnespējas administrācijai kā maksātnespējas procesu uzraudzības institūcijai (2003.-2011.gads), Valsts ieņēmumu dienestam kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrējošajai institūcijai (2003.-2007.gads) un Tieslietu ministrijai kā maksātnespējas jomas politikas izstrādājošai institūcijai (2004.-2008.gads). No 2003. līdz 2007.gadam uzņēmējdarbības riska valsts nodevas...

Ekonomikas ministrijas ierosinājumu palielināt ERAF līdzfinansējumu un valsts uzņemto virssaistību apjumu atbalsta programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, kas, pēc sākotnējām prognozēm, ļaus atbalstīt divas reizes vairāk komersantu projektu kā iepriekš cerēts, Ministru kabinets akceptēja 26.jūnija sēdē, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Atbalsta programmas ietvaros ir saņemts 51 projekta iesniegums, kas pretendē uz līdzfinansējumu 82 039 631,00 latu apmērā. Līdz šim programmas kopējais finansējums bija 26 173 764 latu, kas ļautu atbalstīt 16 projektus. 26. jūnijā pieņemtais lēmums kopējā finansējuma apmēru palielina līdz 47 152 788,79 latiem, tādējādi sniedzot iespēju atbalstīt 29 projektus. Jāņem vērā, ka projektu vērtēšana notiek līdz š.g. 2.jūlijam, un šobrīd plānotais atbalstīto projektu skaits noteikts, ņemot vērā iesniegto projektu vidējo apjomu, un finālā atbalstīto projektu skaits var atšķirties. Papildu finansējums piešķirts un virssaistību apmērs palielināts no šīs pašas programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases 1.kārtā neiztērētā finansējuma, kā arī no programmas „Jaunu produktu...

Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas nosaka zāļu un medicīnas ierīču kompensācijas kārtību Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts 26.jūnijā, informē Oskars Šneiders no Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas. Grozījumu projekts paredz arī pēc šā gada 1.jūlija saglabāt kārtību, kas ļauj piemērot cenu samazināšanu uz laiku zālēm un medicīnas ierīcēm, tādējādi atvieglojot oriģinālo zāļu pieejamību pacientiem. Vienlaikus, lai mazinātu negodīgas konkurences iespējas, noteikumu projektā iestrādāts mehānisms, kas paredz, ka turpmāk iesniedzēji, kas vēlas samazināt zāļu cenu uz noteiktu laiku, varēs iesniegt pieteikumu tikai pirms tiem iesniedzējiem, kuri nodrošina ilgtermiņa cenu samazinājumu. Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas veiktas saskaņā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas lūgumu, ko atbalsta arī Farmācijas jomas konsultatīvā padome.

Lai ieviestu Padziļinātās sadarbības programmu, kuras ietvaros ir paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar nodokļu administrāciju nodokļu saistību izpildei un samazināti administratīvie šķēršļi, 26. jūnijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti vairāki Finanšu ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Padziļinātās sadarbības programmas īstenošanu ir plānots uzsākt šā gada 1. jūlijā. Tādējādi nodokļu maksātāji, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē (nodokļu saistību izpildē) pret valsti, saņems īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību no valsts puses. Noteikumu projekts par Padziļinātās sadarbības programmas darbību nosaka kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, kārtību pieteikuma iesniegšanai un izskatīšanai, kā arī kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā un publicē informāciju Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā. Nodokļu maksātājam, lai iegūtu Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, tam nedrīkstēs būt Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 100 latus, nodokļu maksātājs nedrīkstēs būt maksātnespējīgs un tam nevarēs būt īstenots...

Jautājums. Kādi normatīvie akti jāievēro tiem, kuri vēlas vēlas gatavot pārtiku izbraukuma tirdzniecības laikā? Piemēram, tirgojot vafeles dažādās pašvaldībās, ja vafeļu mīkla tiek gatavota mājas apstākļos, bet vafeļu pildījums (džems) tiek pirkts no vairumtirgotājiem. Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā publicētā informācija liecina, ka jāņem vērā šādi normatīvie akti. - Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar šo noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir jāsaskaņo ar pašvaldību un pārtikas preču pārdošanas tirdzniecību drīkst veikt tirdzniecības dalībnieki, kuriem ir tiesības iesaistīties pārtikas apritē. - Pārtikas aprites uzraudzības likums, kura 5.pants nosaka, ka uzņēmumam, kas iesaistās pārtikas apritē, ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). - Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, kuros noteikta uzņēmuma reģistrācijas kārtība. PVD norāda, ka uzņēmumam, kas iesaistīts pārtikas apritē, jāievēro Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās...

Veselības inspekcija atgādina, ka kosmētikas līdzekļu ražotāji un importētāji jau no 2012.gada 11.janvāra informāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot paziņošanas portālu CPNP. Aktuāla ziņa visiem kosmētikas ražotājiem un importētājiem ir tā, ka kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portāla CPNP Lietotāja rokasgrāmata tagad ir pieejama arī latviešu valodā. Ražotāji un importētāji saskaņā ar Kosmētikas regulu ir atbildīgās personas, tādēļ Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka, pieprasot piekļuvi CPNP, jāizvēlas piekļuves profils „atbildīgā persona”. Lietotāji, kuriem nav tiesību uz šo profilu, nevar ievadīt CPNP kosmētikas līdzekļus. Par kosmētikas līdzekli, ko ražo Kopienā un pēc eksportēšanas atkārtoti neimportē Kopienā, atbildīgā persona ir Kopienā reģistrēts ražotājs. Importētiem kosmētikas līdzekļiem importētājs ir atbildīgā persona par katru atsevišķu kosmētikas līdzekli, ko tas laiž tirgū. Ar rakstisku pilnvaru gan ražotājs, gan importētājs par atbildīgo personu var iecelt Kopienā reģistrētu personu, kura pilnvarojumam piekrīt rakstveidā. Izplatītājs ir atbildīgā persona gadījumos, kad tas laiž tirgū kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi vai...

Lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un paaugstinātu nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti, ierobežojot nelegālās naudas plūsmas, Saeima 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, informē Saeimas Preses dienests. Lai pastiprinātu skaidras naudas lietošanas ierobežojumus, likuma grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēnesī atsevišķos skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latus līdzšinējo 3000 latu vietā. Tāpat grozījumi no 10000 līdz 5000 latiem samazina slieksni, no kura nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Savukārt, lai ierobežotu nelegālās naudas plūsmu, kas iegūta no nereģistrētās nodarbinātības un ēnu ekonomikas, komersantiem būs jādeklarē darījumi, kas pārsniedz 2000 latus, arī ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt, lai ārzonu uzņēmumi nevarētu izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības dibināšanas Latvijā un nodokļu nomaksas par Latvijā gūtiem ienākumiem, grozījumi nosaka, ka par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta arī persona, kurai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka saskaņā ar 2012.gada 24.maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” no 2012.gada 1.jūlija tiek mainīta (pazemināta) pievienotās vērtības nodokļa standartlikme no līdzšinējiem 22% uz 21% apmērā. Tādējādi komersantu kases aparātos un kases sistēmās PVN likme 21% apmērā ir jāieprogrammē līdz 2012.gada 30.jūnijam ieskaitot. Normatīvajos aktos nav paredzēts pārejas periods mainītās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likmes piemērošanas uzsākšanai, tādējādi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem jānodrošina, lai kases aparātā savlaicīgi, ne vēlāk kā līdz 2012.gada 30.jūnijam, tiktu ieprogrammēti atbilstoši rekvizīti – atbilstošā PVN likme 21% apmērā, kas norādāma kases čekā, kā arī X un Z pārskatā. Ja kases sistēmu pārprogrammēšanu veic apkalpojošais dienests, tad kases aparāta lietotājam kases aparāta žurnālā ir jāreģistrē precīzs apkalpojošā dienesta izsaukšanas datums un laiks. Par mainītās PVN likmes ieprogrammēšanu kases aparāta lietotājam vai apkalpojošam dienestam VID nav jāziņo. Gadījumā, ja apkalpojošais dienests nebūs...

Saeima 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas palielinās publisko iepirkumu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un samazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi būtiski samazina depozīta summu, kas jāiemaksā iepirkuma konkursa pretendentam – tā būs līdz diviem procentiem no līguma summas iepriekšējo piecu procentu vietā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, piemēram, valsts iestādes izziņas par konkursa pretendentu – vai viņam nav nodokļu parādu, nav maksātnespējīgs vai neatrodas likvidācijas procesā - iegūst savstarpēji, nevis pieprasot uzņēmējam. Ministru kabinetam jānodrošina, lai no 2014.gada 1.janvāra informācija iepirkuma konkursa pasūtītājam ir pieejama publiskajās datu bāzēs vai tiešsaistē kompetento iestāžu informācijas sistēmās. „Darbs pie Publisko iepirkumu likuma grozījumiem bija apjomīgs, komisijā tika iesniegti vairāk nekā simts priekšlikumu, un darba grupa ar to strādāja vairākus mēnešus. Jaunā likuma redakcija veicinās konkurenci un apgrūtinās iespēju negodprātīgiem ierēdņiem organizēt vienam pretendentam paredzētus konkursus,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas...

Ekonomikas ministrija izvērtējusi spēkā esošo normatīvo regulējumu un kārtību saistībā ar izsniegto būvatļauju pagarināšanu un šā gada 19. jūnijā informēja valdību par ministrijas priekšlikumiem procesa optimizēšanai un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Ministrijas speciālisti uzsver - ņemot vērā, ka būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana, bet katrs teritorijas plānojums ir spēkā noteiktu laiku, nepieciešams radīt mehānismu, lai sabiedrībai svarīgas būves tiek uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā saprātīgā termiņā. Savukārt, ja tas netiek nodrošināts, nepieciešams skaidrs regulējums, kā šādā situācijā sabiedrība var panākt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka būvatļauju var neskaitāmas reizes pagarināt, tādējādi radot situāciju, ka būvdarbus var veikt ilgstoši, lai gan šajā laikā jau var būt mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi (piemēram, mainījies vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un atļautā izmantošana šajā teritorijā vai normatīvie akti šādiem objektiem nosaka stingrākas tehniskās prasības), pamatojoties uz kuriem būvniecība tika atļauta. EM speciālisti uzskata, ka būvniecība nevar ilgt neierobežoti ilgi, turklāt arī ir nepieciešams noteikt pienākumu...

Šī gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli, informē Elita Rubesa-Voravko no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kredītspējas vērtēšanas kvalitātes uzlabošanos, lai veicinātu kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi samazinot pārmērīgas aizņemšanās risku, kā arī nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam. Tāpat kredītbiroju izveide sekmēs vispārējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, nenokārtoto saistību apjoma samazināšanos, kā arī mazinās kredītrisku, padarot kreditēšanas pakalpojumus lētākus un pieejamākus. Plānots, ka kredītbiroji būs komersanti, kas veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas. Kredītbiroji neveidos atsevišķus reģistrus, bet gan pēc kredītdevēja pieprasījuma apkopos datus par saistību izpildes pārkāpumiem, kā arī kredītinformāciju no Kredītu reģistra un attiecīgām valsts informācijas sistēmām. Kredītbirojs apkopos informāciju no dažādiem avotiem – Kredītu reģistra, nebanku kredītdevējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldīšanas un citu ar...

Ministru kabineta sēdē 19.jūnijā tika akceptēti grozījumi Latvijas Garantiju aģentūras administrētajā mezanīna aizdevumu atbalsta programmā, nodrošinot plašāku pieejamību finanšu resursiem komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī nosakot, ka mezanīna aizdevumu var izsniegt ne tikai kopā ar ilgtermiņa aizdevumu, bet arī finanšu līzingu, Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. „Mezanīns ir Latvijas uzņēmējiem salīdzinoši jauns finanšu instruments, taču pasaulē tas ir kļuvis par uzņēmēju vidū novērtētu instrumentu gadījumos, kad banku finansējums vairs nav pieejams. Paplašinot mezanīna aizdevumu programmu, Ekonomikas ministrija sper vēl vienu soli tuvāk komersantiem, nodrošināt plašākas alternatīvas banku finansējumam. Nacionālā industriālā politika attsītīs riska kapitāla, mezanīna un starta kapitāla instrumentus, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot projektus un biznesa idejas, kas bankām šķiet pārāk riskantas. Kā zināms, bizness vienmēr ir risks, bet, tikai uzņemoties risku, varam radīt unikālus, konkurētspējīgus un dzīvostpējīgus pakalpojumus un produktus,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Vienlaikus tiek atcelts minimālais aizdevuma apjoms. Ņemot vērā komersantu pieprasījumu, EM...

15. jūnijā uz noslēguma semināru Rīgā pulcējās Valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk LIAA) 2012. mentoringa programmas dalībnieki un organizatori, informē Zanda Raciborska, biedrības LĪDERE projektu vadītāja. Mentoringa programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Mentorings uzņēmējdarbībā ir sistemātiski veidotas attiecības, kas balstītas uz ilglaicīgu un brīvprātīgu atbalstu starp veiksmīgu uzņēmēju ar pieredzi un uzņēmējdarbības iesācēju, kurš vēlas gūt zināšanas sekmīgas uzņēmējdarbības attīstībai. Programma tika uzsākta šī gada janvārī, un tās ietvaros tika izveidoti 15 sadarbības pāri. Šo sešu mēnešu laikā jaunie uzņēmēji saņēma pieredzējuša uzņēmēja jeb mentora atbalstu, kā arī padomus sava uzņēmuma attīstībai, darbības pilnveidošanai, ņemot vērā sadarbības sākumā nospraustos mērķus un darba uzdevumus. Programmā piedalījās jaunie uzņēmēji no Rīgas un Rīgas reģiona, Alūksnes, Jelgavas novada, Lielvārdes un Valmieras. Programmas gaitā jaunie uzņēmēji sadarbībā ar mentoriem ir īstenojuši un pat pāsnieguši izvirzītos mērķus un uzdevumus. Izveidots vērā ņemams klientu loks, atrasti sadarbības partneri ne tikai Latvijā, bet arī...

Jau 15. gadu "Latvijas Avīze" organizē vēstuļu konkursu un biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna piedalījās konkursa Sieviete Latvijai žūrijas darbā. Arī šogad kandidātes tika izvirzītas trijās nominācijās - "Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai","Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā" un "Par ģimenes stiprināšanu. Lūk, šī gada konkursa laureātes: Sieviete par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai: Nellija Janaus – Rīgas kosmētikas skolas izveidotāja. Inese Apse-Apsīte – zīmolu ligzdas MATKA izveidotāja. Dace Meldere – privātaptiekas Sauleskalnā vadītāja, z/s „Līvi” saimniece. Gunta Čepuka – SIA „Omes bodīte” un z/s „Kraujas” īpašniece. Sieviete par ģimenes stiprināšanu: Anna Volcīte – 6 bērnu, 13 mazbērnu un 4 mazmazbērnu audzinātāja no Alūksnes novada Alsviķiem. Baiba Ozola – 7 bērnu māmiņa no Jelgavas. Olita Spangere – 3 bērnu mamma no Bauskas novada Vecsaules pagasta. Indra Abzalone – 5 bērnu māmiņa no Pārgaujas novada Straupes pagasta. Sieviete par nesavtīgu darbu sabiedrības labā: Benita Spalviņa – lauku sieviešu kluba „Dore” vadītāja no Atašienes. Sigita Vaivade –...