BIZNESS

Likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” plānots skatīt 7. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē. To izstrādājusi Finanšu ministrija. Šie grozījumi top saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta Direktīva 2012/6/ES, kas stājusies spēkā 2012.gada 10.aprīlī un kurā attiecībā uz saimnieciskām mikrovienībām grozīta Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem. Proti, direktīvas grozījumi ievieš jaunu komercsabiedrību kategoriju – saimniecisko mikrovienību, nosaka tās maksimālos kritērijus (bilances kopsumma EUR 350 000, neto apgrozījums EUR 700 000 un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10) un dod Eiropas Savienības dalībvalstīm iespēju, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts īpašos apstākļus un vajadzības, pieņemt lēmumu par to, vai iekļaut attiecīgās valsts normatīvajos aktos jaunu komercsabiedrību kategoriju un, ja iekļaut, tad kāda lieluma kritērijus noteikt, un kādā veidā izmantot šajā direktīvā paredzētos atbrīvojumus un atvieglojumus. Direktīvas grozījumi paredz dalībvalstīm iespēju noteikt tādām saimnieciskām mikrovienībām, kuras kārtējā un iepriekšējā gada bilances datumā nepārsniedz divus no trim minētajiem maksimālajiem kritērijiem, atbrīvojumus no...

Par to, ka 29.maija Ministru kabineta (MK)sēdē tika apstiprināta Koncepcija, kas nosaka vienotu normatīvo aktu sakārtošanas kārtību saistībā ar eiro ieviešanu gan attiecībā uz likumiem, MK noteikumiem, MK rīkojumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem noteikumiem un Latvijas Bankas noteikumiem, gan arī uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, plz.lv jau informēja. Turklāt jārēķinās, ka eiro ieviešana radīs izmaiņas gandrīz 1000 normatīvajos aktos. Lai Latvijā nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu, Finanšu ministrija izstrādājusi Eiro ieviešanas likumu, ko plānots skatīt 7. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, Eiro ieviešanas likumam jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī. Lai tas notiktu, pēc likuma izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, likums vēl jāskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. 30. pantu garajā Eiro ieviešanas likumā ir noteikti termini, piemēram, vienlaicīgas apgrozības periods, nomaiņas periods. Likumā paredzēts noteikt, kas sedz eiro ieviešanas izmaksas, piemēram, publiskas personas to dara no sava budžeta līdzekļiem. Likumā noteikti arī eiro noapaļošanas un...

Saeima līdz ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem apturējusi tālāku virzību ES regulas projektam par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Latvijas un 11 citu valstu nacionālie parlamenti tiesību aktu projektā konstatējuši subsidiaritātes principa pārkāpumu, informē Saeimas Preses dienests. Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, 22.maijā nosūtīja Eiropas Komisijai atzinumu, kurā norādīts, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis, tādēļ jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms. Negatīvus atzinumus par regulas projektā tālāko virzību snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes parlamenti. Līdz ar to saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu Eiropas Komisijai regulas projekts nu ir jāpārskata. „Subsidiaritātes pārbaudē konstatējām, ka regula, kas izstrādāta pēc plašu publicitāti izsaukušās „Laval” lietas nesasniedz tajā izvirzītos mērķus. Proti, brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā nesamēro vienlīdzīgu attieksmi gan attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību, gan pret pakalpojumu sniedzējiem...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 5.jūnijā izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz noteikt, ka raidorganizāciju raidījumu atskaņošana tiešraidē publiskā vietā nekomerciālos nolūkos nav traktējama kā publisks izpildījums. Tādējādi, kā paredz grozījumi, lai klausītos radio darbavietā, nebūs nepieciešams iegādāties licenci, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece akcentēja intelektuālā īpašuma atzīšanas nozīmi, vienlaikus norādot, ka autoru tiesībām jābūt samērotām ar sabiedrības interesēm. Piedāvātā Autortiesību likuma grozījumu redakcija paredz, ka autortiesības netiks pārkāptas, ja autora darba demonstrēšana vai atskaņošana notiks ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību tiešraidē nekomerciālā nolūkā. Tāpat grozījumi paredz jaunu publiskā izpildījuma definīciju, nosakot, ka tas ir komerciālos nolūkos izmantots autora darbs. „Jautājums ir drīzāk nevis par likuma nepilnībām, bet amorālu likuma interpretāciju, kas pieļauj nesamērīgu sodu piemērošanu par radio klausīšanos bez licences,” uzsvēra komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis. Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Austris Kalniņš akcentēja, ka cilvēki iepirksies veikalos, neskatoties uz to, vai tajos...

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs un finanšu ministrs Andris Vilks 29.maijā parakstīja Sadarbības memorandu par PVN likmes samazināšanu, informē Gatis Tauriņš , Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultants. Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība vienojušies par sadarbību samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas procesā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības atbalsta Ministru prezidenta Valda Dombrovska ierosinājumu ar 2012.gada 1.jūliju samazināt PVN pamatlikmi par 1 %, lai izlīdzinātu nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm un ierobežotu inflāciju. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība sola informēt savus biedrus par šo Sadarbības memorandu un tā mērķiem, kā arī aicināt savus biedrus pēc grozījumu pieņemšanas, cenu noteikšanā godprātīgi balstīties uz jauno, samazināto pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi. Plz.lv jau informēja, ka apņemšanos samazināt cenas atbildstoši jaunajai PVN likmei...

Jautājums. Kas jānorāda franšīzes līgumā? Kāds ir franšīzes līguma struktūras paraugs? Uz šo jautājumu atbildi var rast, kā arī citas ar franšīzi saistītas nianses izprast rokasgrāmatā Franšīzes iegūšana: autostrāde uz veiksmi biznesā, kas sagatavota Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros . Projektu daļēji finansējis Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF). Rokasgrāmatas autori norāda, ka franšīze Latvijā tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem līgumu veidiem. Latvijas Komerclikums un Konkurences likums nosaka svarīgākās franšīzes regulēšanas nostādnes, kuras jāiekļauj visos Latvijā slēdzamos franšīzes līgumos. Franšīzes līgumam Latvijā jābūt rakstiskā veidā, ar atlīdzību un to papildus jāreģistrē speciālā reģistrā. Franšīzes ņēmējam jāpievērš īpaša uzmanība franšīzes devēja iesniegtajiem dokumentiem un sākotnējās vienošanās nostādnēm, pirms uzņemties konkrētas saistības saskaņā ar galveno franšīzes līgumu. Latvijas uzņēmēju (kā individuālā uzņēmējdarbībā strādājošo personu) ienākumi saistībā ar franšīzi tiek aplikti ar daudz lielāku nodokli- 25%, būtībā tādā veidā radot labvēlīgākus nosacījumus franšīzes līguma noslēgšanai tikai starp uzņēmumiem, kuru kuriem attiecas tikai 15%...

Noteikumu projekti "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu" un "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu" tika izskatīti 31. maija Valsts sekretāru sanāksmē un šo noteikumu projektu izskatīšana iekļauta 5. jūnija Ministru kabineta sēdes kārtībā. Kā plz.lv paskaidroja Valsts kasē, kas izstrādājusi šos noteikumu projektus, nevarētu teikt , ka tie paredz kardināli jaunas izmaiņas to cilvēku ikdienā, kuri izmanto Valsts kases sistēmu un pakalpojumus. Noteikumu projektos, izstrādājot vienotus noteikumus Valsts kases lietošanā, paredzēts sakārtot jau esošo sistēmu un novērst normatīvo aktu dublēšanos. Jaunums, ar ko jārēķinās Valsts kases lietotājiem ir tas, ka, sākot ar 2013. gada 1. janvāri obligāta būs e-paraksta viedkartes izmantošana. Lai gan visiem Valsts lietotājiem šādas viedkartes esot jau tagad, tas praksē netiekot izmantotas. Topošie noteikumu projekti attiecas uz budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, ostu un brīvostu pārvaldēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla...

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" tika izskatīts 4. jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē. Kā skaidrots Ekonomikas ministrijas satavotajā likumprojekta anotācijā, likumprojekts saistīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto pienākumu nebanku kreditoriem saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai un faktu, ka daudzi no tiem, kam šī licence būtu jāsaņem, to nedara, piemēram, komersanti, kuru darbībā saskatāmas lombardu darbības pazīmes, Par komercdarbību bez speciālās atļaujas (licences) atbildību šobrīd paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2 pants, kas paredz naudas sodu fiziskām personām līdz 500 LVL, bet juridiskām – līdz 3000 LVL. Savukārt par atkārtotu pārkāpumu gada laikā Krimināllikuma 207.pants paredz kriminālatbildību (brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem, arests, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām, paredzot iespēju atņemt tiesības veikt komercdarbību uz laiku līdz 3 gadiem). Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka patērētāju ekonomisko interešu un licencēto komersantu tiesību uz godīgu konkurenci aizsardzībai nepieciešams noteikt lielāku soda apmēru par patērētāju kreditēšanu...

Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā", kas cita starpā, paredz negodīgas komercprakses īstenotājiem piemērot daudz lielākus sodus nekā pašlaik, tika izskatīts 31. maija Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv informēja Ekonomikas ministrijā, kas izstrādājusi šo likumprojektu, turpmāk attiecībā pret negodīgas komercprakses īstenotājiem tiks piemērotas nevis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, kā tas bija līdz šim, bet gan Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas. Turklāt sods par negodīgu komercpraksi, kas pašlaik noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un fiziskai personai ir no 25 līdz 50 latiem, savukārt juridiskajai personai – no 50 līdz 10000 latiem, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā tiks noteikts līdz 100000 latiem, turklāt, ja negodīgais uzņēmējs nepildīs lēmumus, kas attiecas uz sodu par negodīgu komercpraksi, viņam var tikt uzlikts arī piespiedu naudas sods - vienā reizē maksimāli 10000 latu apmērā. Pašreiz likumprojekta pieņemšanas gaitu prognozēt nevarot, taču plānots, ka grozījumi Ministru kabinetā un pēc tam - Saeimā varētu tikt pieņemti līdz šā gada septembra...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu (REA) un Latvijas Republikas Finanšu ministriju 30. maijā atklāja konferenci „Ēnu ekonomika Latvijā: vai gaisma tuneļa galā redzama?" Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un Ventspils augstskolas mācību prorektors Arnis Sauka konferencē norādīja, ka veiktajā pētījumā „Ēnu ekonomikas indekss 2011” atklājies, ka Latvijā ēnu ekonomika no iekšzemes kopprodukta uzrāda visaugstāko līmeni, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Rezultāti ir sekojoši: Ēnu ekonomikas indekss 2011 Gads Latvija Lietuva Igaunija 2011 30,2% 17,1% 18,9% 2010 38,1% 18,8% 19,4% 2009 36,6% 17,7% 20,2% Par paveikto un turpmāk ieplānoto ēnu ekonomikas apkarošanā konferences dalībniekus informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nellija Jezdakova. VID ģenerāldirektore savā prezentācijā norādīja, ka 2011.gada 26.augustā apstiprinātā Projekta grupa cīņā pret algu izmaksām aploksnēm preventīvā darba rezultātā panākusi: - 59 % nodokļu maksātāju no kopējā skaita, kuriem veikts datu ticamības novērtējums, saviem darba ņēmējiem palielinājuši...

VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) 4.jūnijā sāk reģistrēt pieteikumus lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmas aizdevumiem. Interesenti visās Hipotēku bankas filiālēs varēs iegūt informāciju par aizdevuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī informāciju par atbalsta saņēmējiem izvirzītajām prasībām, informē Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Ministru kabinets 29.maijā apstiprināja lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmas nosacījumus, paredzot, ka kopējā kredītlīnija būs 10 miljoni latu. Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt aizdevumu līdz 100 000 latu. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100 procentus no iegādājamās zemes tirgus vērtības. Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim. Par aizdevumu piešķiršanu lems „Lauku attīstības fonds”. Aizdevumu pieteikumus pieņems un izvērtēs Hipotēku banka. Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks: „Lai veicinātu iespējami operatīvāku aizdevumu nonākšanu pie klientiem, Hipotēku banka sāk aizdevumu pieteikumu reģistrēšanu un aizdevuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu izvērtēšanu. Tādējādi laikā, kamēr tiek gatavoti...

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz aktuālus grozījumus ogotājiem un sēņotājiem, kā arī ārstniecības augu vācējiem, kā steidzami otrajā, gala lasījuma tika izskatīti 31. maija Saeima sēdē. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka otrajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi, kas arī tika atbalstīti arī 30. maija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas sēdē. Proti, Finanšu ministrija, konsultējoties ar Zemkopības ministriju, konstatējusi, ka likumprojektā nepieciešami precizējumi, nosakot, ka no fizisko personu, kurām nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, ieņēmumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek ieturēts izmaksas vietā. Finanšu ministrija ierosinājusi papildināt 17.panta desmitās daļas 7.punktu pēc vārdiem „produkcijas ražošanas” ar vārdiem „un no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas”. Tādējādi 17. panta “Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem,...

Likumprojekti "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un Fizisko personu-saimnieciskās darbības veicēju-diskriminācijas aizlieguma likums" atkārtoti tika izskatīti 31. maija Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Labklājības ministrijā, kas izstrādājusi šos likumprojektus, plānots, ka Ministru kabinetā tie varētu tikt skatīti jau nākamnedēļ, taču jāņem vērā, ka grozījumi skar sensitīvus jautājumus, kas jau likumprojektu izskatīšanas gaitā licis izskanēt atšķirīgiem viedokļiem par to, pēc kādām “pazīmēm” noteikt diskriminācijas aizliegumu. Šī iemesla dēļ grozījumu pieņemšana Patērētāju tiesību aizsardzības likumā varētu neritēt tik raiti, kā iecerēts. Savukārt Fizisko personu-saimnieciskās darbības veicēju-diskriminācijas aizlieguma likumam, ņemot vērā Eiropas parlamenta un padomes 2010. gada 7. jūlija direktīvu 1010/41/ES , jābūt pieņemtam līdz šā gada 5. augustam. Direktīva paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu saistībā ar pašnodarbinātību. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā līdz šim ir bija atšķirīgas attieksmes aizliegums, bet tas nav ticis noteikts attiecībā uz pašnodarbinātību, tāpēc šajā likumā plānots noteikt atšķirīgas attieksme aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz personu, kura pērk, piedāvā...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka, kārtojot muitas formalitātes, juridiskas un fiziskas personas iesniegts maksājumu apliecinošs dokuments papīra formātā būs uzskatāms par pietiekamu apliecinājumu, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu vēl līdz 2012.gada 1.septembrim, nevis līdz 2012.gada 1.jūnijam, kā Ministru kabineta noteikumos bija noteikts iepriekš. Līdz ar to vēl līdz 2012.gada 1.septembrim papīra formāta maksājuma dokuments, kurā norādīts skaidri salasāms maksātāja vārds, uzvārds vai nosaukums un to ir parakstījis maksātājs vai ar spiedogu un parakstu ir apliecinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs (kredītiestāde), VID muitas iestādēs tiks uzskatīts par pietiekamu apliecinājumu tam, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu. Tas saistīts ar 2012.gada 29.maijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.365 „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu””, kas stājas spēkā šodien, 2012.gada 31.maijā, un nosaka, ka obligāta...

Tā kā pašlaik sabiedrībā ir aktuāls jautājums par to, vai personām ir vai nav tiesības atskaņot mūziku savās darbavietās, neatkarīgi no tā, vai mūzikas atskaņošana ietekmē uzņēmuma darbību - piesaista klientus vai nē, veikt grozījumus Autortiesību likumā ierosinājuši desmit Saeimas deputāti. Viņu iesniegtā likumprojekta izskatīšana paredzēta 31. maijā Saeimas sēdē. Grozījumi paredz: 1. likuma 1. panta “Likumā lietotie termini” 15. punktu izteikt šādā redakcijā: 15) publisks izpildījums – darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību komerciālā nolūkā veikts izmantojums. Ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums.” Plz.lv atgādina, ka pašlaik šis punkts skan šādi: ” 15) publisks izpildījums — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.” 2....