BIZNESS

10.maijā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē dalībpuses apsprieda jautājumus par iespējamām nodokļu izmainām, vidēja termiņa valsts budžeta izstrādes gaitu, kā arī par iespējām noteikt nodokļu atvieglojumus koplīgumos paredzētajām sociālajām garantijām, informē Gunta Freimane, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante. Valdība un sociālie partneri apsprieda Finanšu ministrijas ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2012.-2015.gadā. Sociālie partneri ieteica apsvērt selektīvu PVN samazināšanu siltumenerģijai, elektroenerģijai un gāzei, savukārt darbaspēka nodokļu samazinājumu veikt kontekstā ar „veselības maksājuma„ ieviešanu, sasaistot iespējas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ar nodokļu nomaksu, kā arī noteikt nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka nodokļu izmaiņām jāsekmē inflācijas ierobežošana un Māstrihtas kritēriju sasniegšana līdz 2014.gadam, kas nodrošinātu iespējas ieviest eiro. NTSP dalībpuses vienojās lūgt Finanšu ministriju izvērtēt sociālo partneru priekšlikumu par selektīvas PVN likmju samazināšanas fiskālo efektu un iesniegt ziņojumu Ministru kabinetā, kā arī izskatīt iespējas sasaistīt valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm...

Bilances 9 (285) nr., kas iznāk 3. maijā, saturs: GRĀMATVEDĪBA Kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu Šā gada 27. martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, kas šā gada 4. aprīlī publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 54. un stājā spēkā šā gada 5. aprīlī. Pieņemtie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet precizē Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585) 8.1 un 8.2 punktu. Minētie grozījumi novērš šo normu interpretācijas iespējas, izsakot tās jaunā redakcijā, t.i., nosakot gadījumus, kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu. Noteikumu Nr. 585 8.1 punkta pirmais teikums nosaka, ka attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošos dokumentus. LIKUMDOŠANA Kad darījums atzīstams par spēkā neesošu Martā rīkotajā...

Virkni grozījumu normatīvajos aktos, kas nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību Ministru kabinets pieņēma 2. maijā. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2. aprīļa Latvijā ir ieviestas identifikācijas kartes (eID) un šobrīd šādu dokumentu ir iespējams saņemt arī visiem ārvalstniekiem, kas legāli uzturas Latvijā, informē Gunta Skrebele, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pieņemtie grozījumi stājas spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Ja līdz šim ārvalstniekam uzturēšanās atļauja ielīmes veidā tika izsniegta uz derīguma termiņu, kas nepārsniedz pases derīguma termiņu, tad turpmāk ārvalstniekam izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas eID formā vairs nebūs sasaistītas ar ārvalstnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņu. Ja ārvalstniekam uzturēšanās atļaujas darbības laikā būs jāmaina pase, tad uzturēšanās atļauja joprojām būs derīga, taču pēc jaunās pases saņemšanas 30 dienu laikā par šo dokumentu būs jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informācijas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā. Noteikts, ka turpmāk arī...

Biedrība LĪDERE kopā ar Nordea biznesa skolu "No idejas līdz investoram" un PechaKucha Night Rīga aicina iepazīties ar Nordea biznesa skolas dalībnieku veiksmes stāstiem, ko var arī uzskatīt par šīs sezonas Nordea biznesa skolas izlaidumu. Pasākums notiks 2012.gada 16.maijā, plkst. 18 Kalnciema kvartālā, "Melnā māja", Kalnciema ielā 37, Rīgā. Nordea biznesa skolā jaunie uzņēmēji apguva veiksmīga biznesa attīstībai nepieciešamās zināšanas un PechaKucha Night Rīga ietvaros 15 drosmīgākie prezentēs savas biznesa idejas un nākotnes ieceres. Biedrība LĪDERE īpaši sveic mentoringa programmas uzņēmēju - absolventi Aritu Zaķi, zīmola AriZa pārstāvi, kura ir 15 labāko uzņēmēju vidū, un novēl viņai turpmākus panākumus.

Valdības lēmumiem nodokļu politikas jomā jāsaglabā virzība Māstrihtas kritēriju izpildei, lai pretendētu uz iestāšanos Eirozonā. LDDK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) selektīvi, koncentrējoties uz stratēģiskām jomām, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par 6 procentpunktiem, paralēli ieviešot fiksētu veselības finansēšanas maksājumu, kā arī atbalsta atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma slieksni, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Valdība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus – sasniegt Māstrihtas kritērijus un veicināt ekonomikas izrāvienu. Cilvēkkapitāla attīstība par labu ekonomikai un tautsaimniecībai ir darba devēju prioritāte šo mērķu sasniegšanai. Mums ir jāmotivē cilvēki strādāt efektīvi, produktīvi un radoši. Attiecīgi darbinieki sagaida adekvātu materiālu atlīdzību par paveikto darbu, un no šī viedokļa raugoties pirmais, ko valsts var darīt - samazināt darba nodokļus, kā IIN. Tas būtu reāls signāls tam, ka tieši cilvēkkapitāls Latvijai ir vissvarīgākais un ka valdība apzinās ekonomikas izrāviena būtiskākos priekšnoteikumus.” Lai ievērotu Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju, vispirms...

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku”. Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam...

2012. gada 2. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-17-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”. Par Ministru Kabineta pienākumu vērtēt normatīvā regulējuma efektivitāti laikā Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkts nosaka, ka noteiktā apmērā maksājama atlīdzība par šādām tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām: audiokasetes, videokasetes, minidiski, CD-R, CD-RW, DVD-R, DVD-RW, audiomagnetofons un radio ar audiokasešu un CD ieraksta funkciju, radio ar MD ieraksta funkciju, CD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, MD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, MP3 atskaņotājs ar integrētu cieto disku, televizors un videomagnetofons...

Nodokļu politikā valdībai jādod skaidrs redzējums nākotnei, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides stabilitāti un prognozējamību, kas ir būtisks priekšnoteikums jaunu investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. „Darbaspēka nodokļu sloga jūtama samazināšana ir tas solis, ko gaida un kas no valdības puses ir solīts uzņēmējiem. Tā ir reāla reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai, kas radītu arī apstākļus darba algu paaugstināšanai un jaunu darbavietu izveidei. Tāpēc priekšnoteikums diskusijai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu ir skaidrība par darbaspēka nodokļu reformu – kad, kādā tempā un veidā to varēsim īstenot, lai pildītu iepriekš dotos solījumus. No šīs reformas nevaram atkāpties. Turklāt darba nodokļu reformai jāīsteno ne tikai formāli – bez uzņēmējiem jūtama efekta, bet pietiekami pārliecinoši, nodrošinot reālu progresu mūsu konkurētspējā,” uzskata D.Pavļuts. Ņemot vērā pieaugošo patēriņa cenu spiedienu, diskutējami ir jautājumi par patēriņa nodokļu samazināšanu, taču tie nevar nonākt pretrunā ar valdības jau iepriekš sabiedrībai un vēlētājiem dotajiem solījumiem...

Jautājums: VID vērš uzmanību "[..] ka sabiedrībai, kura divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem nav jāiesniedz naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats" - man radās neskaidrības par GP iesniedzamajiem dokumentiem. Kā šīs normas piemērot konkrētā gadījumā: Pilnsabiedrība pastāv 2 gadus, 1. gadā sabiedrība nepārsniedza Gada pārskatu likuma (GPL) 54. panta 2. daļā noteiktos kritērijus. 2.gadā tiek pārsniegti divi GPL 54. panta 2. daļas kritēriji. 1) Vai, sastādot gada pārskatu par 2.darbības gadu, sabiedrība var turpina piemērot GPL 54. panta 1. daļā atvieglojumus? 2) Vai sabiedrībai jāiesniedz zvērināta revidenta ziņojums? Vai vispār personālsabiedrību gada pārskatu jāpārbauda zvērinātam revidentam? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. 1) Gada pārskatu likuma 54. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka Sabiedrībām, kuras bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu...

27. aprīlī Reformu vadības grupa pēc plašām diskusijām konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu un vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes samazināšanu par 1% no 2012. gada 1. jūlija. Reformu vadības grupas locekļi arī vienojās par nepieciešamību pakāpeniski mazināt darbaspēka nodokļus, atbalstot, ka no 2013. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināms par 1%. Tāpat, lemjot par papildu soļiem, ko varētu īstenot 2013. gadā, pēc sociālo partneru priekšlikuma Reformu vadības grupa uzdeva Finanšu ministrijai veikt salīdzinošos aprēķinus par neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē PVN samazināšanas iniciatīvu, tostarp uzsverot, ka PVN samazināšana veicama kopā ar darbaspēka nodokļu mazināšanu. Reformu vadības grupa vienojās turpināt dialogu ar sociālajiem partneriem par tālākajiem soļiem nodokļu samazināšanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Lai veicinātu izaugsmi un sekmīgāk konkurētu par investīciju piesaisti, ir svarīgi nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju ar mūsu...

Gada dati par mazumtirdzniecības nozares apgrozījumu jau trešo mēnesi pēc kārtas priecē ar divciparu pieauguma tempiem. Tā šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apgrozījums pieauga par 10%. Pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 11,7%, kas neapšaubāmi liecina par labāku situāciju privātajā patēriņā nekā pērn, uzsvēra Finanšu ministrijā. Jāatzīmē, ka ir uzlabojušies gan bezdarba rādītāji, gan arī ekonomikas aktivitāte kopumā. Jau ir skaidri redzams, ka, neskatoties uz visai nenoteikto ārējās vides fonu, kopumā Latvijas ekonomikas sniegums 2012. gada pirmajā ceturksnī būs ļoti labs. Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,5%, pārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 0,7%, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) tirdzniecība pieauga par 0,7%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,5%. Redzējums par nākotnes tendencēm nozarē tomēr vēl arvien paliek piesardzīgs – gaidāms, ka uz gada vidu, izzūdot bāzes efektam, gada pieauguma tempi būs mazāk iespaidīgi. Iespējams arī negatīvs efekts no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie VID muitas kontroles punkti (turpmāk - MKP), kuros muitas klientu apkalpošana tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī, bez darba laika izmaiņām strādās arī svētku dienās – 2012. gada 1. maijā un 4. maijā. Diennakts režīmā katru dienu strādās šādi VID Muitas pārvaldes MKP: Rīgā – Lidostas MKP, Rīgas brīvostas MKP un MKP 0264 (Ezera ielā 22); Latgalē – Terehovas MKP, Grebņevas MKP, Silenes MKP, Vientuļu MKP, Indras MKP, Zilupes MKP, Rēzeknes II MKP, Kārsavas MKP, Daugavpils preču stacijas MKP un Pāternieku MKP (caur kuru līdz 2012.gada 15.oktobrim ir slēgta kravas transportlīdzekļu kustība), Kurzemē – Liepājas ostas MKP un Ventspils ostas MKP. 2012. gada 28. aprīlī, kā arī 2012. gada 3. maijā šādos MKP ir noteikts saīsinātais darba laiks – līdz pulksten 16:00: Rīgā – Šķirotavas MKP, MKP 0265, MKP 0206, MKP 0229; citur Latvijā – Valmieras MKP, Salacgrīvas ostas MKP, Talsu MKP, Rojas MKP, Mērsraga MKP,...

2012.gada 1.ceturksnī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 27 503 nodokļu maksātājiem 179,14 miljonu latu apmērā, kas ir par 15,32 miljoniem latu jeb 9,4% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā. 2011.gada 1.ceturksnī VID, izskatot iesniegtās PVN deklarācijas un no nodokļu maksātājiem saņemtos PVN pārmaksu atmaksu pieprasījumus, 24 416 nodokļu maksātājiem atmaksājis 163,82 miljonus latu. Atmaksātās PVN pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksu sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas. Neskatoties uz to, ka 2012.gada 1.ceturksnī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa, gan atmaksu skaits (par 16%), šogad atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir ievērojami samazinājies. 2012.gada 1.ceturksnī PVN atmaksas veiktas vidēji 19 dienu laikā, kas ir vidēji par trim dienām ātrāk nekā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 29.martā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas publicēts 2012.gada 17.aprīļa laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.59 (4662) un stājas spēkā 2012.gada 1.maijā. Saskaņā ar papildinājumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma pārejas noteikumos atsevišķām likuma normām ir noteikti citi spēkā stāšanās laiki. I. Būtiskākie grozījumi likumā attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli 1. Par grozījumiem likuma 5.pantā „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšana”. Izdarīti šādi grozījumi: – transportlīdzekļa turētāja reģistrāciju varēs veikt tikai tad, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par kārtējo kalendāro gadu un par iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, ja tas iepriekšējos gados būs bijis reģistrēts Latvijā; – no 2013.gada 1.janvāra veicot Latvijā agrāk nereģistrēta transportlīdzekļa reģistrāciju vai no uzskaites noņemta transportlīdzekļa reģistrāciju, jāmaksā viena divpadsmitā daļa no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmēra par kārtējo kalendāro gadu - par mēnesi, kurā tiek veikta attiecīgā darbība, izņemot gadījumu,...

Sakārtojot normatīvos aktus, kas regulē dividenžu izmaksu un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) kārtību, ir iespējams būtiski palielināt valsts budžeta ieņēmumus. „Latvijas uzņēmējdarbības vide nav konkurētspējīga ar 19 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu*, t.sk. Igaunijas un Lietuvas, ja raugāmies uz dividenžu sadales un izmaksāšanas kārtību,” norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, skaidrojot, ka šobrīd, lai sadalītu dividendes, uzņēmējam uzreiz jānomaksā 10% no lēmumā par peļņas sadali minētās summas, kaut gan dividendes parasti tiek maksātas pa daļām. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izrāvienu, ir nepieciešams veikt virkni pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai - administratīvo šķēršļu novēršanā un konkurētspējas uzlabošanā, piemēram, samazinot darba nodokļus. Dividenžu izmaksas un aplikšanas kārtības sakārtošana ir tikai viens no piemēriem, kur, ieviešot atbilstošu regulējumu, sistēma var dot pienesumu valsts budžetā, nevis radīt kārtējos šķēršļus un slogu, samazinot valsts budžeta ieņēmumus. Pēc izmaiņu veikšanas, citās valstīs reģistrētie uzņēmumi, varēs atgriezties un izmaksāt dividendes...