BIZNESS

18. aprīlī Pasākumu uzraudzības komiteja izvērtēja ESF aktivitātes (aktivitāte „Administratīvo šķēršļu samazināšanu un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu” un projekts „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana”) rezultātus par 68 normatīvo aktu pilnveidošanu administratīvā sloga mazināšanai iedzīvotājiem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departaments. Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe uzsver, ka nereti no iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām dzirdēti pārmetumi par pārlieku lielo administratīvo slogu, kas traucē darbam un patērē daudz laika. Risinot situāciju, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām īsteno virkni pasākumu. Visvairāk administratīvais slogs samazināts zemkopības resorā, sagatavojot priekšlikumus 21 tiesību akta pilnveidošanā, lai atvieglotu Eiropas Savienības finansējuma un valsts atbalsta saņemšanu lauksaimniecības attīstībai. Izglītības un zinātnes nozarē tika vienkāršots regulējums par valsts budžeta dotācijas saņemšanu privātām izglītības iestādēm un profesionālās ievirzes sporta skolām, tāpat arī uzņemšanai izglītības iestādē, izslēgšanai no tās, kvalifikācijas apliecības izsniegšanai, kopskaitā 12 normatīvo aktu projekti. Finanšu jomā pilnveidoti 10 normatīvie akti, mazināts slogs nodokļu un...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 18.aprīlī izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā virzīja valdības iesniegtos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu. Par konceptuālu atbalstu likumprojektam balsoja seši deputāti, trīs bija pret, bet divi atturējās, informē Saeimas preses dienests. Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm, līdz 2020.gadā tas sasniegs 65 gadu vecumu. Vienlaikus valdības izstrādātie likuma grozījumi paredz paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz valsts vecuma pensiju. 2014.gada to plānots paaugstināt no 10 līdz 15 gadiem, bet 2020.gadā – līdz 20 gadiem. Vienlaikus bez termiņa ierobežojuma plānots saglabāt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Likumprojekts ietver vēl virkni citu pensiju likuma izmaiņu. Prezentējot iecerētās izmaiņas, komisijas priekšsēdētājas biedrs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka iecerētās izmaiņas ilgtermiņā novērsīs sociālā budžeta deficītu, kas, neveicot nekādas izmaiņas, 2030.gadā sasniegtu 1,43 miljardus latu. Pieņemot iecerētos likuma grozījumus un...

Valsts zemes dienests ir sagatavojies būvju pārskatu, administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskatu (Zemes pārskatu), kā arī Valsts adrešu reģistra pārskatu pēc stāvokļa uz šī gada 1. janvāri. Visi pārskati ir publicēti Valsts zemes dienesta interneta vietnē www.vzd.gov.lv, informēja Valsts zemes dienestā. Būvju pārskats sniedz informāciju par būvju sadalījumu pēc to galvenajiem lietošanas veidiem, pēc to piederības un pēc to īpašnieku statusa. Tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam pa novadu pagastiem, pa novadu un republikas pilsētām, pa novadiem un kopā valstī. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētiem datiem, no 1 377 978 būvēm, 1 354 017 jeb 98% ir ēkas (atsevišķa, ilglaicīgi lietojama apjumta būve, kurā var iekļūt cilvēki un kura ir noderīga vai paredzēta cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai), bet 23 961 jeb 2% ir inženierbūves (būves, kas netiek klasificētas kā ēkas, piemēram, sliežu ceļi, ceļi, tilti, šosejas, lidostu skrejceļi, dambji)....

Kādas higiēnas prasības tiek izvirzītas telpām, kurās paredzēts ražot pārtiku mājas apstākļos, aprakstīts rokasgrāmatā labas prakses vadlīnijām pārtikas amatniecībā, ko Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros izstrādājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sadarbībā ar Lauku Sieviešu apvienību. Kopējās prasības, kādai jābūt mājas virtuvei vai atsevišķai telpai, mājas apstākļos ražojot gaļu, pienu vai maizi, ir šādas: - Telpa - tai jābūt bez kondensāta un bez pelējuma. - Sienas –tām izmanto ūdens necaurlaidīgus, neabsorbējošus, mazgājamus un netoksiskus, vēlams gaišus, materiālus, lai varētu uzturēt tīrību un arī mazgāt vismaz darba virsmu augstumā (krāsotas, flīzes, mazgājamās tapetes vai cits piemērots gluds, tīrāms materiāls). - Grīdas - tām jābūt no materiāla, ko var mazgāt un uzturēt tīrībā (flīzes, linolejs, krāsota, lakota u.c. vai cits piemērots netoksisks un tīrāms materiāls). – grīdas segumam nedrīkst būt spraugu un redzamu bojājumu (sasistas flīzes, ieplīsis vai izdilis linolejs, nobružāta krāsa vai laka). - Griesti – tiem jābūt viegli kopjamiem un tīriem (uz...

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumos Nr.71 "Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām" tika izskatīti 17. aprīļa Ministru kabineta sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Veselības ministrijā, kas izstrādājusi šos grozījumus, šie grozījumi atceļ prasību, ka no vietas, kurā frizieris sniedz pakalpojumu, līdz vietai, kur klients uzgaida, jābūt diviem metriem, jo nav metodikas, kā šo attālumu rēķināt, un šī prasība vairāk ir pamats tam, lai par to strīdētos, nevis lai par to vienotos, kā arī ar šiem grozījumiem no iepriekš minētajiem MK noteikumiem tiek svītrota norma, kas saistīts ar Epidemioloģiskās drošības likuma un ar to saistīto normatīvo aktu prasībām, jo šīs prasības pēc būtības atbilst darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz, ka no noteikumiem tiek svītrots 2.3.apakšpunkts, kas paredz, ka frizētavā iekārto telpu personālam, un 3.punkts, kas nosaka: ja frizētavā ir tikai uzgaidāmā vieta klientam, to iekārto vismaz divu metru attālumā no pakalpojuma sniedzēja darba vietas. Grozījumi stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī....

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas kriminālpārvalde2012.gada 4.aprīlī Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja2011.gada 22.janvārī uzsākto kriminālprocesu par kādā bijušās PSRS kara daļas ēkā, Daugavpils novadā konstatēto muitošanai pakļauto preču, tabakas ražošanas iekārtas, tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanai nepieciešamo līdzekļu glabāšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas, ko veikusi personu grupa pēc iepriekšējās vienošanās. Visi trīs noziedzīgā nodarījuma organizatori ir apcietināti un saskaņā ar Krimināllikuma 191.panta 2.daļu iespējamais sods par šādu pārkāpumu ir brīvības atņemšana no trim līdz desmit gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada 22.janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 191.panta 2.daļu uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā VID Muitas kriminālpārvaldes izmeklētājiem ir izdevies noskaidrot lietas apstākļus, iesaistītās personas, kā arī iegūt pierādījumu kopumu, kas ļauj uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām (sešiem Latvijas Republikas pilsoņiem un vienu Krievijas Federācijas pilsoni), tajā skaitā pret trīs noziedzīgā nodarījuma organizatoriem, no kuriem divi ir Latvijas...

Šogad ne viens vien referāts, kas izskanēja II Starptautiskās konferences „Justice 2012. Juridiskie aspekti biznesā” laikā, bija saistīts ar tematu, kā aizsargāt biznesu no negodprātīgām darbībām. Diemžēl ekonomiskā krīze vairojusi noziedzīgu darbību iespējamību. Viens no veidiem, kā iedzīvoties uz uzņēmumu rēķina, ir korporatīvā krāpšana. Par korporatīvās krāpšanas veidiem, to novēršanu un izmeklēšanu konferencē runāja zvērināta advokāte Ilze Znotiņa, Deloitte Latvia asociētā partnere, Sertificēto krāpšanas izmeklētāju asociācijas (ACFE) biedre. Kā liecina statistika, korporatīvā krāpšana ir iemesls aptuveni 30 % no maksātnespējas gadījumiem, un tā kļuvusi par globālu problēmu. Krāpšana uzņēmumiem izmaksā ļoti dārgi, pieredze rāda, ka nereti korporatīvās krāpšanās dēļ tiek zaudēti 5 % no uzņēmuma gada ieņēmumiem. Pēc ACFE, kas ir pasaulē lielākā krāpšanas apkarošanas organizācija, 2010. gada pārskatā publicētajiem datiem vidējie zaudējumi uzņēmumiem, ko rada krāpšana, ir ap 160 000 USD. Kā informē juriste I. Znotiņa, lai novērstu šāda veida uzņēmumu gremdēšanu, pasaulē pieaudzis valsts sankcionētu korporatīvās krāpšanas izmeklēšanas gadījumu. Vienlaikus...

Ņemot vērā izmeklēšanas gaitā papildus gūtos pierādījumus, 2012.gada 15.martā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvalde kriminālprocesu, kas tika uzsākts 2011.gada 25.jūlijā pēc Krimināllikuma XIX nodaļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm, pārkvalificēja saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu , 195.panta 3.daļu , 218.panta 2.daļu un 275.panta 2.daļu . Kriminālprocesā iesaistītā fiktīvā uzņēmuma, kura pakalpojumus izmantoja kopumā 22 uzņēmumi, pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam ir 81 834,73 lati. Šobrīd par aizdomās turētām ir atzītas divas personas, no kurām vienai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet otrai ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada 25.jūlijā VID Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma XIX nodaļā, par kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā laika periodā no 2010.jūlija līdz 2012.gadam. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka kriminālprocesā iesaistīti 22 uzņēmumi, kas savās priekšnodokļa atskaitēs uzrādīja darījumus ar vienu fiktīvu uzņēmumu, ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas...

Saskaņā ar valdības pagājušajā gadā pieņemto lēmumu, šogad no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs pirmdienu, 30.aprīli, pārcels uz sestdienu, 28.aprīli, atgādina Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Pārceļot minēto darba dienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Iepriekšminēto paredz 2011.gada 6.aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 146 Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas...

Valsts kanceleja rosina izstrādāt iekšēju normatīvu aktu, kas noteiktu vienotus nosacījumus saturam civiltiesiskajos līgumos, kas tiek slēgti Eiropas Savienības (ES) fondu vidē. Šāds priekšlikums izteikts 12.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē, informē Laine Kučinska, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Mērķis šāda iekšēja tiesību akta izstrādei ir novērst valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanu (situācijās, kad viena no līgumslēdzēju pusēm ir valsts pārvaldes iestāde), kā arī paaugstināt nodevumu kvalitāti un tās kontroli. Valsts sekretāru sanāksmē nolēma minēto Valsts kancelejas priekšlikumu pārrunāt ar ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm šā gada 30.maijā ES fondu uzraudzības komitejā. Kā plz.lv paskaidroja Valsts kancelejā, šāds ierosinājums tiek izteikts pirmo reizi un aizsākto diskusiju plānots turpināt, kā jau iepriekš minēts, 30. maijā, iesaistot diskusijā ekspertus un valsts pārvaldes darbiniekus. ES fondu līdzekļi, cita starpā, ir paredzēti konkrētu pētījumu veikšanai vai infrastruktūras objektiem. Īstenojot ES fondu līdzfinansētus projektus, tiek slēgti civiltiesiski līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem. Civiltiesiskajā līgumā puses vienojas...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, sadarbībā ar Lauku Sieviešu apvienību ir izstrādājusi rokasgrāmatu labas prakses vadlīnijām pārtikas amatniecībā, informē www.losp.lv, atsaucoties uz Indras Cimermanes, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektores sagatavoto informāciju. Līdz šim visa nepieciešamā informācija par prasībām, noteikumiem attiecībā uz pārtikas amatniecību interesentiem bijusi jāmeklē daudzos informācijas avotiem. Līdz ar rokasgrāmatas izstrādi interesenti visu nepieciešamo informāciju varot atrast vienā izdevumā, tādēļ ietaupot savu laiku un enerģiju, ko nu varēs novirzīt veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Rokasgrāmata iecerēta kā veiksmīgs palīgs ne tikai tiem, kuri jau darbojas šajā sfērā, bet arī visiem potenciālajiem pārtikas amatniekiem, pie tam visās jomās, jo vadlīnijas aptver visu nozaru prasību apkopojumu un noteikumu skaidrojumu. Kā plz.lv paskaidoja LOSP, rokasgrāmata tapusi konkrētā projekta ietvaros un šis varētu būt pirmais šāda veida izdevumus, pašlaik gan vēl nav zināms, vai ar laiku, piemēram, kāda cita projekta ietvaros, šī rokasgrāmata tiks aktualizēta, ja mainīsies normatīvie dokumenti, kas...

Valsts ieņēmumu dienests informē par jaunizveidota mikrouzņēmuma pirmā sagatavotā gada pārskata aptverto laika periodu. Saskaņā ar Gada pārskatu likumā noteikto: - pārskata gadam jāaptver 12 mēneši un parasti tas sakrīt ar kalendāro gadu; - citāds pārskata gada sākums un beigasvar būt tikai tad, ja tas noteikts sabiedrības statūtos, nolikumā, sabiedrības līgumā vai individuālā uzņēmuma, zemnieku un zvejnieku saimniecības sabiedrības lēmumā; - jaunizveidotas sabiedrības pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet tas nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteikts: - viens no kritērijiem, lai varētu iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ir – tās apgrozījums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt Ls 70 000. - mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads. Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju drīkst reģistrēties tikai tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, taču jaunizveidotas sabiedrības – mikrouzņēmuma nodokļa maksātājas pirmais gada pārskats var aptvert arī īsāku vai garāku laika periodu...

Sniedzam Jums iespēju iepazīties ar Biznesa augstskolas Turība uzņēmējdarbības vadības doktorantu - Ivetas Strēles , Ērika Lingebērziņa un Kaspara Fogelmaņa, sagatavoto materiālu par valsts drošumspēju. Iveta Strēle Ēriks Lingebērziņš Kaspars Fogelmanis Drošumspējas veidošanai sabiedrībā ir trīs galvenie uzdevumi – noteikt atbildīgo dažādu situāciju risināšanā, nodrošināt biznesa plānošanu un plāna esamību, ko darīt ārkārtas situācijās. Topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam izstrāde ir izraisījusi diskusiju par vairākiem attīstības plānā ietvertajiem punktiem un formulējumiem. Starp diskutablajiem uzstādījumiem noteikti minama arī viena no dokumenta vadmotīva „ekonomiskais izrāviens” prioritātēm – „cilvēka drošumspēja”. Termins ir maz diskutēts sabiedriskajā telpā, un, kā ir atzinuši valodnieki, tā jēga nav skaidra. Vārds „drošumspēja” ir latviskojums angļu valodas vārdam ‘resilience’, kurš gan ir visnotaļ plaši apspriests dažādos kontekstos starptautiskajā sabiedrībā. Un mums jāatzīst, ka tas vistiešākā veidā nosaka, cik veiksmīgi valsts attīstīsies un vai uzplauks. Zinātniski terminu „drošumspēja” var aplūkot divējādi. Vispirms - kā psiholoģisku katra cilvēka personības iezīmi. Psiholoģijā un...

Plz.lv jau informējām Jūs par plāniem 27. marta Ministru kabineta sēdē skatīt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, tajā skaitā arī saistībā ar kases čekiem. Šos grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Kā pēc 27. marta Minisru kabineta sēdes plz.lv apstiprināja Finanšu ministrijā, grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” ir izskatīti un pieņemti plānotajā redakcijā, un tie stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Šie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet konkretizē Ministru kabineta noteikumu nr.585 punktus 81 un 82 ar mērķi novērst šo punktu interpretācijas iespējas, izsakot šos punktus jaunā redakcijā un viešot lielāku skaidrību jautājumos par attaisnojuma dokumentiem un kases čekiem un to izmantošanu par naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Pēc grozījumu pieņemšanas 8.¹ un 8.2 punkti izteikti šādā redakcijā: „8.1 Attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai ar darbinieka izdarīto naudas izdevumu atlīdzināšanu,...

Trešajā, galalasījumā grozījumi likumā “Par zvērinātiem reviddentiem” tika pieņemti 22. marta Saeimas sēdē, vēsta Saeimas mājaslapā pieejamā informācija. Kā plz.lv informēja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, šie grozījumi stāsies spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī. Grozījumu mērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/43/EK prasību pilnīgu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, kā arī grozīt likuma atsevišķas normas atbilstoši pašreizējai situācijai. Lai šo mērķi sasniegtu likumprojekts paredz: 1) pārņemt iepriekš minetās direktīvas 34.panta „Dalībvalstu reglamentējošo noteikumu savstarpēja atzīšana” paredzot, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā paļaujas uz revidentu un revidentu komercsabiedrību uzraudzības nosacījumiem šajā dalībvalstī, kā arī pārņemt 47.panta „Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm” prasības, nosakot tiesības un pienākumu Finanšu ministrijai pēc trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nodot tai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darba dokumentu un citu dokumentu kopijas; 2) pilnībā pārņemt direktīvas 32.panta „Publiskās pārraudzības principi” sestā punkta prasības, paredzot pienākumu Finanšu ministrijai tās...