BIZNESS

Eiropas Savienības (ES) līmenī ir uzsākta publiskā apspriede par Eiropas maksātnespējas tiesību nākotni. Eiropas Komisijas 2012. gada darba programmā ir ieplānota ES līmeņa maksātnespējas regulējuma pārskatīšana, proti, Padomes 2000. gada 29. maija regulas (EK) par maksātnespējas procedūrām (regula) piemērošanas pārskatīšana. Regulā ir pārņemti 1995. gada 23. novembra Konvencijas par maksātnespējas procedūrām noteikumi. Regula ES tiek piemērota kopš 2002.gada 31.maija un tās mērķis ir uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti, novēršot ļaunprātīgas piekritības izvēles iespēju, vienlaikus nosakot maksātnespējas procedūras ietvaros piemērojamo likumu un nolēmumu atzīšanas principus. Publiskās apspriedes dokumenta jautājumi ir vērsti uz to, lai noskaidrotu dalībvalstu viedokli par regulas darbības efektivitāti, regulas darbības jomu, regulā ietvertajiem jurisdikcijas noteikumiem, kā arī koordināciju galveno un sekundāro maksātnespējas procedūru starpā. Tāpat dalībvalstu viedoklis ir noskaidrojams attiecībā uz maksātnespējas procedūrai piemērojamā likuma jautājumiem, atzīšanas un izpildes jautājumiem, maksātnespējas procedūras pasludināšanu, atšķirībām dalībvalstu nacionālajā maksātnespējas regulējumā, kā arī maksātnespējas procedūras izmaksām. Līdz 2012. gada 21. jūnijam dalībvalstīm un...

Vineta Vizule, Praktiskā Likumdošanas ziņneša redaktore Kvalitātes un standarta jautājumi arī mūsdienās ir aktuāla tematika, lai gan pagātnē palikuši laiki, kad produkcijas kvalitāti formāli apstiprināja piecstūrainā kvalitātes zīme un atbilstība dažādiem gostiem – PSRS valsts standartiem, kas bija obligāti jāievēro katrā nozarē. Standartizācijas jautājumi īpaši aktuāli izrādījušies patlaban, kad Latvijas uzņēmēji arvien biežāk interesējas par eksporta iespējām. Iespraukties ārvalstu tirgos ir gandrīz neiespējami, ja uzņēmums nespēj apliecināt, ka tā ražojumi atbilst gan konkrētās valsts, gan Eiropas, gan starptautiskajiem standartiem. Tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Eiropas Biznesa atbalsta tīklu – EEN) bija sarīkojusi semināru, veltītu kvalitātes vadības un ISO sertifikācijas jautājumiem. Seminārā par dažādajiem standartu līmeņiem runāja Daina Sproģe, Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra (SAMC) Standartizācijas biroja Standartizācijas nodaļas vadītāja. Par uzņēmumu atbilstības novērtējumu izvēlētajam standartam un attiecīgu sertificēšanu informēja Iveta Lazdiņa, Bureau Veritas Latvia valdes locekle, bet Aivars Grabis, Latvijas Kvalitātes biedrības valdes loceklis, kurš savulaik...

Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore Aizvadītā gada nogalē stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, ar kuru atjauninātas un aktualizētas prasības produktu marķējumiem. Regula būs jāpiemēro pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti gan galapatērētājiem, gan tiek piegādāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Eiropas Savienībā veiktie pētījumi liecina, ka pārtikas apritē iesaistīti līdz pat 80 procentiem vidējo un mazo uzņēmumu. Arī Latvijā situācija varētu būt līdzīga, tāpēc vēršam uzmanību uz nozīmīgākajām minētās regulas prasībām. Nekādu pārsteigumu nebūs Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone norāda, ka jaunās regulas projekts jau ticis apspriests kopš 2008. gada, tāpēc nekādus pārsteigumus vai neizpildāmas prasības tā neieviesīs. Katrai dalībvalstij jāsāk savā likumdošanā pārņemt jaunās direktīvas prasības, jo tās būs vienādi...

2013. gadā pārcels divas darba dienas - pirmdienu, 23. decembri, pārcels uz sestdienu, 14. decembri un pirmdienu, 30. decembri uz sestdienu, 28. decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt, iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz 24.aprīlī valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Par darba dienu pārcelšanu 2013. gadā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba...

Valdība otrdien, 24.aprīlī, vienojās atcelt no 2012.gada 30.aprīļa paredzēto darba aizsardzības prasību ieviešanu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku, tādējādi izvairoties no pārāk stingru prasību ieviešanas darba aizsardzībā, informēja Labklājības ministrijā. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumi par Darba aizsardzības prasību nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē atcelšanu. Šāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi lēmumu par 18 mēnešiem (līdz 2013.gada 31.oktobrim) pagarināt Direktīvas 2004/40/EK pārņemšanas termiņu. Vienlaikus jau šobrīd ir izstrādāts priekšlikums jaunai direktīvai, kas aizstās iepriekšminēto un noteiks jaunas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku. Pēc tam šīs prasības pārņems Latvijā, izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus. Labklājības ministrija atgādina, ka saskaņā ar darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem darba devējam jau šobrīd ir pienākums veikt riska novērtēšanu uzņēmumā, kā arī veikt pasākumus riska samazināšanai, nodrošinot nodarbinātajiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Tātad jau šobrīd, izvērtējot darba vides...

Otrdien, 24. aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Noteikumus nepieciešams precizēt, lai akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību varētu attiecināt arī uz spirtu, ko lieto zāļu un veterināro zāļu ražošanu, ņemot vērā, ka pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Saskaņā ar likumā par akcīzes nodokli noteikto - no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kas satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā, ievērojot obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā. Tādēļ nepieciešams precizēt MK noteikumus un noteikt, ka komersantam, kas ražo uztura bagātinātājus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo informāciju, būs jānorāda attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzums, kāds ir nepieciešams, lai saražotu uztura bagātinātāju vienu vienību. MK noteikumi paredz, ka komersantiem, kas vēlas iegādāties no akcīzes nodokļa atbrīvotus alkoholiskos dzērienus, jāiesniedz VID iesniegumu...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību „J”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2012. gada februāra iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka saistībā ar grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī, un līdz ar kuriem likums ticis papildināts ar 13.6 pantu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem, Iesniedzējam ir radušās neskaidrības par atsevišķām situācijām, tādēļ Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par tam interesējošiem jautājumiem, pamatojoties uz tālākminētajiem faktiem. Iesniegumā skaidrots, ka Iesniedzēja specializācija ir bērnu rotaļu laukumu ražošana, realizācija, uzstādīšana un labiekārtošana. Iesniedzēja produkcija tiek realizēta, pirms tam to ražojot no iepirktiem izejmateriāliem, kā arī atsevišķās situācijās pārdodot gatavu produkciju. Iesniegumā norādīts, ka gluži tāpat praksē tiek īstenotas dažādas situācijas, realizējot produkciju: 1. Rotaļu laukumi vai tiem piederošie elementi tiek pārdoti darījuma partnerim (pircējam), kurš to saņem preču izsniegšanas vietā Iesniedzēja ražotnē, un transportēšanu un montāžu...

Henrijs Niedra, vecākais jurists, Zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus birojs Latvijā joprojām ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas, tāpēc vērojama liela ārvalstu investoru interese un aktivitāte saistībā ar Latvijas uzņēmumu iegādi. Piemēram, attīstās tendence iegādāties lauksaimniecības uzņēmumus, kas lielo parādsaistību dēļ atrodas uz bankrota sliekšņa vai ir nerentabli, bet tiem pieder vērtīgi aktīvi. Nereti šie ārvalstu investori ir ar lielu pieredzi uzņēmumu iegādē un pārņemšanā, turpretī vietējais uzņēmējs nevēršas pie kompetentiem speciālistiem un paļaujas uz otras puses juristu sagatavotajiem dokumentiem. Iepriekš minētais apstāklis var novest pie situācijas, ka vietējam uzņēmējam pēc sava uzņēmuma pārdošanas nākas secināt, ka viņš ne vien nav ieguvējs no darījuma, bet pircējs pret viņu vēl ir iesniedzis prasību tiesā. Tāpēc, lai aizsargātu savas intereses un, pārdodot uzņēmumu, nepaliktu bešā, ir derīgi zināt, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Jāsāk ar uzņēmuma sagatavošanu pārdošanai. Lai noslēgtu veiksmīgu darījumu, uzņēmums vispirms ir jāsagatavo pārdošanai. Jāsakārto uzņēmuma organizatoriskie un finanšu jautājumi, bilance; grāmatvedības reģistri jāpadara...

Ēnu ekonomika, izglītības sistēmas zemā kvalitāte un satiksmes infrastruktūras trūkums – tie ir jautājumi, kas kavē Latvijas konkurētspēju. Ilgtspējīga Latvijas izaugsme nav sagaidāma bez radikālām institucionālām reformām, likumā noteiktām politiķu un deputātu atbildībām par saviem lēmumiem un rīcību, kā arī ārvalstu ekspertu iesaistes, secināts Latvijas vēsturē vērienīgākajā valsts konkurētspējas izvērtējumā. Par to informēja Valsts kancelejas Komunikāciju departamentā. Pētījuma „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” ziņojumā, kura metodoloģija balstīta uz vadošajiem starptautiskajiem pētījumiem, tiek identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori. “Lielākā daļa no tiem liecina – Latvija pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu,” stāsta Hārvardas Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais līdzstrādnieks Kristians Ketelss (Christian H. M. Ketels). “Visu laiku atpaliekam no tā, kur mums objektīvi vajadzētu būt,” papildina Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags. “Tam pamatā ir sistēmiskas politikas veidošanas problēmas. Proti, politikas veidotāji prot un arī identificē pareizas politikas, taču...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis AS “P”, reģ. Nr.(…), (turpmāk – Iesniedzējs), 2012.gada 7.marta iesniegumu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta piemērošanu Iesniedzēja izklāstītajā situācijā. Iesniedzējs iesniegumā paskaidro, ka Iesniedzēja uzskaitē pamatlīdzekļu II kategorijas sastāvā ir iekļautas trīs vienības, kuras tika iegādātas pirms 2007.gada 12.jūlija un kuru nolietojums nodokļa vajadzībām tika aprēķināts pa visu kategoriju kopumā. Uz 2008.gada 1.janvāri šī kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība aplikšanas ar nodokli vajadzībām sastādīja Ls 1 811 142. 2008.gada laikā tika izslēgta viena vienība, kuras atlikusī vērtība sastādīja Ls 2 248 513. Pamatlīdzekļa izslēgšanas negatīvais rezultāts Ls 437 371 apmērā tika pieskaitīts apliekamā ienākuma palielināšanai, un kategorijas vērtība tika pielīdzināta “0”. Nākamajos gados šīs kategorijas atlikušo pamatlīdzekļu vienību finanšu nolietojuma summas tika izmantotas apliekamā ienākuma palielināšanai, bet nodokļu nolietojums netika aprēķināts, jo kategorijas vērtība ir “0”. Iesniedzējs norāda, ka tekošā gadā...

Anna Medne, Mg.oec., Mg.paed., Biznesa augstskola Turība Uzsākot saimniecisko darbību un reģistrējot to likumos noteiktajā kārtībā, kā fiziskās, tā juridiskās personas uzņemas pienākumu kārtot grāmatvedību - dokumentēt un reģistrēt saimnieciskos darījumus, aprēķināt saimnieciskās darbības finansiālos rezultātus un sagatavot nepieciešamos nodokļu, finanšu un statistikas pārskatus atbilstoši likumam «Par grāmatvedību» un Gada pārskatu likumam. Arī viena īpašnieka un mazkapitāla SIA, kuri ir reģistrējušies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un taksācijas periodā ir tikai veikuši apgrozījuma uzskaiti un aprēķinājuši nodokli par ceturkšņa periodu, ir pakļauti likuma «Par grāmatvedību» nosacījumiem, ka grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Divkāršā ieraksta sistēmas pamatā ir uzkrāšanas princips – darījumu atzīst periodā, kad tas notiek, neatkarīgi no norēķiniem. Atbilstoši uzkrāšanas principam ieņēmumus uzskaita tad, kad ir notikusi preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana, pat ja atlīdzība par darījumu nav saņemta, savukārt izdevumus – tajā periodā, uz kuru šie izdevumi attiecas. Autore pieļauj, ka daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju varētu būt rīkojusies vēl vienkāršāk un...

2012. gada 20. aprīlī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-16-01 „Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normu, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”. Personas tiesības uz taisnīgu tiesu ir īstenojamas neatkarīgi no personas finansiālā stāvokļa Apstrīdētās normas Maksātnespējas likuma 62. panta pirmā daļa nosaka, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta otro daļu, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentus, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas, tiesvedībā ir lieta, kurā piecas privātpersonas iesniegušas blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2011. gada 10. marta lēmumu, ar kuru atstāts bez virzības...

Vineta Vizule, Praktiskā Likumdošanas Ziņneša redaktore Bieži dzirdēts viedoklis, ka Latvijā jāatdzimst ražošanai un eksportam, jo tikai tā mūsu valsts spēs nodrošināt ekonomisko uzplaukumu un jaunas darba vietas. Taču nereti produkts ir saražots, taču tas nespēj iekarot pat vietējo tirgu, kur nu vēl cerēt uz eksportu. Un vaina pat nav pašā produktā – tas ir kvalitatīvs, patērētājam vajadzīgs, taču mazumtirdzniecībā pastāv milzu konkurence. Veikalu plauktos iegūluši importētie ražojumi, kas pārstāv starptautiski pazīstamus zīmolus. Ir arī vietējo lielražotāju piedāvājumi, kam nemitīgi tiek piemērotas akciju atlaides. Līdz ar to ir grūti pārliecināt mazumtirgotāju, ka jaunais produkts spēs izkonkurēt pircēju jau labi iepazīto pašmāju vai ārvalstu preci. Ja arī veikalā nonāk jaunā produkta izmēģinājuma partija, gadās, ka tā tiek „paslēpta” veikala attālākajos un tumšākajos plauktos. Interese milzīga Par to, cik ražotājam ir aktuāls jautājums par produkta virzīšanu mazumtirdzniecības tīklos, liecināja arī lielā ražotāju interese, kas bija vērojama šim tematam veltītajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 27.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.226 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem””, kas publicēts 2012.gada 3.aprīlī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.53 (4656) un stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī. Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” (turpmāk – noteikumi) veikti šādi būtiskākie grozījumi. 1. 2011.gada 10.novembrī Saeimā tika pieņemts un 2011.gada 23.novembrī izsludināts likums „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””, kurš paredz iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, tāpēc noteikumu 2.punkts paredz, ka: - biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā pārsniedz 25 000 latu, par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma; savukārt, - ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība,...

Jeļena Rakova, Mg.iur., zvērināta advokāte, Nexia International (Raksts pārpublicēts no žurnāla Bilance) Rakstā aplūkota dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtība fiziskām personām – rezidentiem saistībā ar Komerclikuma un likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu. Kopš 2009. gada 1. decembra grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk rakstā – likums „Par IIN”), kuri stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, dividendes ir uzskatāmas par ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (likuma „Par IIN” 11.9 panta 11. daļa), un ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc likmes 10 procenti. Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu likuma „Par IIN” izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas (likuma „Par IIN” 16.1 panta 8. daļa). Tātad ar to dividenžu aprēķināšana ir pielīdzināta izmaksai, neskatoties uz to, ka faktiskā izmaksa vēl nav notikusi. Saskaņā ar likuma „Par IIN” 17. panta 10. daļu izmaksātājs ietur nodokli no aprēķināto dividenžu summas un iemaksā to budžetā...