BIZNESS

29. novembrī Ministru kabinets (MK) skatīja grozījumus vairākos likumprojektos ar mērķi, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvu 2010/78/ES, kas attiecas uz Eiropas Uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pilnvarām, informēja Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Lai ieviestu šīs direktīvas prasības tika izstrādāti grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā. Izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas, tika nolemts Eiropas Savienībā (ES) veikt finanšu uzraudzības sektora reformu, izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropa Banku iestādi. Tādējādi ar šīm iestādēm tika aizstātas Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteja, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteja un Eiropas Banku uzraugu komiteja, kas darbojās...

Likumprojekts par grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” iekļauts 29. novembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Cita starpā grozījumi paredz šādas izmaiņas. - Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likuma normas neparedz bankrota procedūru attiecībā uz juridiskajām personām, savukārt maksātnespējas procesa laikā persona var atjaunot maksātspēju, likumprojekta normas paredz, ka ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par zaudētajiem parādiem, kad maksātnespējas process tiek pabeigts un par to ir pieņemts tiesas nolēmums. - Papildus tam likumprojekts paredz samazināt apliekamo ienākumu par parāda summām kas, saskaņā ar tiesas lēmumu, atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālajam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram. Savukārt parādniekam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu, ja kreditora saistības tiek samazinātas saskaņā ar tiesas lēmumu, atbilstoši parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajai attiecināmai summai, ja šī summa netika iekļauta izdevumos. - Lai...

Samazināt slieksni, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 uz 1000 latiem, kā arī samazināt slieksni, sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10000 latiem uz 5000 latiem, cita starpā, paredz topošie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Grozījumi arī paredz noteikt pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu – arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem. Šie grozījumi iekļauti 28. novembra Ministru kabineta komitejas sēdas darba kārtībā. Plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotātācijā teikts, ka plānots veikt šādus grozījumus. - paplašināt šobrīd esošo tiesisko regulējumu, piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām”14.panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus...

Akciju sabiedrība „LK” (nosaukums mainīts – plz.lv red.) vērsusies Uzņēmumu reģistrā (UR) ar pieteikumu sabiedrības reģistrēšanas lietā pievienot trīs dažādas akcionāru reģistra redakcijas, kas sastādītas atšķirīgos datumos. UR valsts notārs pieņēma lēmumu atteikt izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā un akcionāru reģistru pievienošanu reģistrācijas lietai. Lēmums pamatots ar to, ka UR kompetencē neietilpst akcionāru reģistra vešana, reģistrācija vai ierakstu veikšana par akcionāriem. A/s „LK” šādu UR valsts notāra atteikumu lēmumu apstrīdējusi, uzskatot, ka akcionāru reģistra pievienošana sabiedrības reģistrācijas lietai nekādā veidā netraucē UR darbību vai valsts pārvaldes kārtību. Tieši pretēji – labas pārvaldības princips prasa, lai valsts pārvalde pēc iespējas izvairītos no lieku birokrātisku šķēršļu radīšanas un privātpersonu maldināšanas. UR galvenais valsts notārs savā lēmumā (Nr. 1-5/156, 04.11.2011.), kas noteic atstāt negrozītu valsts notāra iepriekš pieņemto lēmumu, norāda, ka attiecībā uz izskatāmo gadījumu nav konstatējams neviens normatīvais akts, kurā būtu noteikts, ka UR būtu tiesības pievienot akcionāru reģistru akciju sabiedrības reģistrācijas lietai. Pievienojot komersanta reģistrācijas...

Ekonomikas ministrija informē, ka privātpersonu un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kas atrodas akciju sabiedrībā „Latvijas Krājbanka”, esošie privatizācijas sertifikāti (saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 18.panta sešpadsmito daļu) ir šo personu īpašums, līdz ar to kredītiestāde var rīkoties ar šiem privatizācijas sertifikātiem tikai atbilstoši sertifikātu īpašnieku dotajiem uzdevumiem. Ekonomikas ministrija uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” turpinās savu darbību vai tiks nolemts kredītiestādes darbību izbeigt, privatizācijas sertifikāti joprojām saglabāsies to īpašnieku īpašumā un nav pakļauti riskiem. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes 2011.gada 21.novembrī pieņemtajam lēmumam – apturēt akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu –, personas ar to kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem nevarēja veikt nekādas darbības, informē Evita Urpena no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Šobrīd akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” ir pieņēmusi lēmumu, ka ar 2011.gada 24.novembri jebkādi darījumi ar tās klientiem piederošiem privatizācijas sertifikātiem akciju sabiedrībā „Latvijas Krājbanka” ir atļauti. Šobrīd kredītiestāde...

Žurnāla Bilance nr. 22 (274), kas iznāk 22. novembrī, saturs: INTERVIJA Beidzot jāsakārto grāmatvedības nozare! Latvijas grāmatvedības tirgū ienāk jauni grāmatvedības pakalpojuma sniedzēji, taču aizvien aktuāls ir jautājums par to profesionalitāti un pakalpojuma kvalitāti. Diemžēl atšķirībā no daudzām citām nozarēm grāmatvedības jomu joprojām neregulē stingra kārtība, piemēram, ar likumu noteikta atbilstoša sertifikācija vai licencēšana, par ko iestājas arī paši grāmatveži. Kādēļ joprojām nav sakārtots Latvijas grāmatvedības pakalpojumu tirgus un kā to sakārtot rosina paši tirgus dalībnieki, sarunā ar žurnāla Bilance galveno redaktoru GUNTARU GŪTI skaidro Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja LIENĪTE CAUNE, vienlaikus akcentējot vēl vienu katram uzņēmējam būtisku niansi – ikvienā uzņēmumā būtu ļoti svarīgi veikt datorsistēmu auditu, lai pārliecinātos, vai, paši to nenojaušot, uzņēmēji savās datorsistēmās nelieto kādas internetā bez maksas pieejamas programmas, par kuru izmantošanu komercstruktūras datorā, izrādās, ir jāmaksā! AUDITS Iekšējā audita attīstības tendences Latvijā Iekšējais audits tiek uzskatīts par būtisku pakalpojumu visiem vadības līmeņiem, jo auditora...

Pēc portālā publicētās informācijas „Darbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs” (/?p=4443) par Darba likuma grozījumiem, kas attiecas uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, saņemts jautājums paskaidrot, kā piemērojama Darba likuma 74. panta septītā daļa, kas noteic, ka atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika jāizmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. Vai ar to jāsaprot, ka darbiniekam, kas noslēdzis līgumu ar pagaidu darbu aģentūru par iesaistīšanos pagaidu darbos, ir tiesības saņemt minimālo algu, ja aģentūra nespēj viņam nodrošināt reālu darbu? Ko šai gadījumā saprast ar "neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ"? Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza skaidro, no Darba likuma 74. panta septītās daļas izriet, ka gadījumos, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieks laikposmā starp norīkojumiem neveic darbu, tad darba devējam ir pienākums darbiniekam...

Sakarā ar a/s „Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanu Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina visus nodokļu maksātājus, kuriem ir konti a/s „Latvijas Krājbanka” un kuriem ir radušās problēmas nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos veikt nodokļu nomaksu, vērsties VID ar iesniegumu par nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu nodokļu maksātāji var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa “Citi” - dokumentu veids “Informācija VID klientu apkalpošanas centriem”), klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī pieteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību telefoniski pa VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu „Nodokļi, Elektroniskās deklarēšanas sistēma”. VID jau iepriekš atvainojas nodokļu maksātājiem par to, ka sakarā ar nodokļu maksātāju lielo interesi šajā jautājumā VID informatīvā tālruņa līnijas ir ļoti noslogotas. Pieteikumu, iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību VID izskatīs maksimāli īsā laikā, nepārsniedzot septiņas dienas. Piešķirot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma...

Šonedēļ, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Grozījumi likumā tika skatīti 2012. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Grozījumi paredz pārskatīt fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto „ne biežāk kā vienu reizi dienā” ar „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās”, minētais ierobežojums attiecas gan uz fizisko personu, gan uz sauszemes bezsliežu transportlīdzekli, kas nav komerciāls transportlīdzeklis. Tādējādi tiks mazināts risks, ka tiek ļaunprātīgi izmantots likumā norādītais atbrīvojums no akcīzes nodokļa. Grozījumi paredz, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro spirtam tādu vielu ražošanas ietvaros, kastiek savukārt izmantotas zāļu un veterināro zāļu ražošanā. Tādējādi tiks novērsta pretruna, ka izejviela, kas tiek izmantota zāļu ražošanā, tiek aplikta ar akcīzes nodokli, savukārt saražotais galaprodukts (zāles) netiek aplikts ar akcīzes nodokli. Lai varētu iesaistīties lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas apritē, grozījumi paredz papildu nosacījumus tiem komersantiem, kuriem ir spēkā...

Otrdien, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus finanšu stabilitātes nodevas likumā, paaugstinot nodevas likmi no 0,036 uz 0,072 procentiem. Grozījumi likumā tika skatīti 2012. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Finanšu stabilitātes mērķis ir visas sabiedrības interesēs nodrošināt „drošības spilvenu” banku krīzes gadījumā. Likumprojekts ir 2012. gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākums. Finanšu stabilitātes nodevas likums nosaka, ka nodevas objekts ir nodevas maksātāja saistību kopsumma taksācijas perioda beigās, no kuras atskaita: 1) noguldījumus, kas pakļauti Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju shēmai, 2) nodevas maksātāja emitētās hipotekārās ķīlu zīmes un 3) pakārtotās saistības, kas iekļautas pašu kapitāla aprēķinā kā subordinētais kapitāls saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem. 2012. gadā nodeva tiek prognozēta 4,6 miljonu latu apmērā. Par grozījumiem vēl lems Saeima. Detalizētus likumprojektu var lasīt Ministru kabineta mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40233927&mode=mk&date=2011-11-22.

Portālā jau informējām par jaunākajām izmaiņām likumā “Par nodokļiem un nodevām” (/?p=4717), kur cita starpā norādīts, ka internetveikali un citas tīmekļa vietnes, kurā veic saimniecisko darbību, reģistrējamas kā uzņēmuma struktūrvienības. Līdz ar šo jaunumu radušās daudzas neskaidrības. Tā, piemēram, 16. novembrī laikraksta “Diena” portālā IT uzņēmējs Kristaps Mors stāsta, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji viņam paskaidrojuši, ka ar “saimniecisko darbību” saprot gan interneta veikalus gan jebkuru domēnu, kas pieder uzņēmumam. Tādējādi IT uzņēmējs sapratis, ka visi domēni, kas pieder juridiskajām personām, sākot ar 9. novembri, kad stājušies spēkā 13. oktobra likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, ir jāreģistrē VID kā uzņēmuma struktūrvienības. Tomēr tā likuma “Par nodokļiem un nodevām” izmaiņas nav tulkojamas, jo, kā noteic Komerclikums, saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Tas nozīmē, ka tikai tās tīmekļa vietnes reģistrējamas kā struktūrvienības VID, kuras sistemātiski un pastāvīgi sniedz maksas pakalpojumus vai pārdod preci. Sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību...

Šonedēļ, 22. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šos grozījumus Ministru kabinets apstiprināja, tagad tie vēl jāskata Saeimai, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Grozījumi tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Grozījumu mērķis ir novērst nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un papildināt likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Kā vēsta Finanšu ministrijas sagatavotā šī likumprojekta anotācija, grozījumi paredz šādas izmaiņas. Uzņēmumiem uz darbinieku rēķina optimizēt nodokļus vairs nebūs izdevīgi Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojumsattiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem– t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem...

Otrdien, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Grozījumi dod lielākas tiesības pašvaldībām lemt par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu vai atsevišķu nodokļa maksātāju kategoriju atbrīvošanu no nodokļa, kā arī tiesības variēt ar likmi likuma noteiktajos ietvaros, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Likumprojekts nosaka, ka ar nodokli netiks apliktas sociālās dzīvojamās mājas un sociālie dzīvokļi, jo nekustamā īpašuma nodokli par šiem nekustamajiem īpašumiem sedz pašvaldība. Grozījumi paredz aplikt ar nodokli arī reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi, kā izņēmumu nosakot dzīvojamās mājas, kuras tiek izmantotas reliģiskajā darbībā, labdarībai vai sociālajai aprūpei. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgā zeme ar nodokli nav apliekamas. Savukārt ar nodokli turpmāk neaplikt paredzēts tikai tās dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2, vienlaicīgi deleģējot tiesības pašvaldībām ar saistošiem noteikumiem noteikt, ka ar nodokli nav apliekamas...

Aicinām pievērst uzmanību, ka grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos Nr.819 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” stājās spēkā šā gada 18. novembrī. Par šiem grozījumiem, kad tie tika skatīti Ministru kabineta sēdē, jau rakstījām, uzsverot, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt vienkāršu un vienveidīgu mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību, novērst neviennozīmīgās normatīvā akta interpretācijas. Atgādinām, ka jaunā redakcijā ir izteikts iepriekš minēto noteikumu 8.punkts, kurā tiek nodalīts veids, kādā gūtos ienākumus no mikrouzņēmuma uzrāda mikrouzņēmuma īpašnieks, kas nav darba attiecībās ar mikrouzņēmumu, un algots darbinieks. Ir precizēta kārtība, kādā tiek uzrādīta izmaksātā atvaļinājuma nauda, gadījumos, kad tā tiek ieskaitīta taksācijas ceturksnī, kurā tiek gūta arī darba samaksa. Ir noteikts, ka aprēķināto atvaļinājuma naudu norāda par to periodu, par kuru tā ir aprēķināta. Noteikumi ir papildināti ar paskaidrojošu normu, kas nosaka: ja darbiniekam kādā no pārskata mēnešiem mikrouzņēmums kompensē izdevumus saistībā ar komandējumu vai darba braucienu un kompensācija ir atbilstoša...

Soda naudu līdz simts tūkstošiem latu par negodīgu komercpraksi, cita starpā, paredz topošie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šos grozījumus vienlaikus ar grozījumiem Reklāmas likumā izstrādājusi Ekonomikas ministrija un tie tika iekļauti 17. novembra Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā. Kā plz.lv noskaidroja Ekomikas ministrijā, šie grozījumi top, lai uzlabotu situāciju patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kā arī tāpēc, ka praksē jau bijuši gadījumi, ka patērētajam nodarītie zaudējumi pārsniedz pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās soda naudas robežas. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. panta 13 daļa “Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana” paredz šādus sodus: -par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem; - par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no...