BIZNESS

Plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stāsies grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, ko šodien, 1. novembrī, plānots skatīt Ministru kabineta sēdē. Kā teikts topošā likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, pieaugot maksātnespējas procesu skaitam, būtiski palielinājies to darbinieku skaits, kuru prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek pieprasīts apmierināt no darbinieku prasījumu garantiju fonda (garantiju fonds). Minētie apstākļi ietekmējuši arī strauju garantiju fonda līdzekļu apmēra samazināšanos. Turklāt, piemērojot spēkā esošā likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (likums) tiesisko regulējumu, darbinieku prasījumu apmierināšanas procedūra praksē kļuvusi sarežģīta un laikietilpīga. Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda visiem darbiniekiem, kuru prasījumus likumā noteiktos gadījumos nav iespējams apmierināt no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem, kā arī, lai padarītu efektīvāku darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, likumprojektā paredzēts noteikt, ka darbinieku prasījumu apmērs tiek aprēķināts, izmantojot vienotu kārtību, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēneša darba...

Pateicoties iedzīvotāju sniegtajai informācija par iespējamajiem nodokļu nemaksāšanas gadījumiem un operatīvi veiktiem nodokļu kontroles pasākumiem, Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) 2011.gada oktobrī nedēļas laikā izdevies atklāt divus „aplokšņu” algu izmaksas gadījumus kopumā vairāk kā 64 tūkstošu latu apmērā divos uzņēmumos Rīgā, kas nodarbojās ar elektrisko iekārtu ražošanu un uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, automobiļu apkopi un remontu un ar medicīnas preču un iekārtu ražošanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada oktobrī VID nodokļu kontroles speciālisti nedēļas laikā īstenojuši divus vērienīgus kontroles pasākumus divos uzņēmumos Rīgā, kas bija norādīti iedzīvotāju sniegtajā informācijā. Abos gadījumos, veicot tematiskās pārbaudes sadarbībā ar VID Finanšu policijas pārvaldes kolēģiem un Valsts policijas Ekonomikas policijas biroja darbiniekiem, VID nodokļu kontroles speciālistiem izdevās konstatēt būtiskus pārkāpumus un iegūt pierādījumus algu izmaksai „aploksnēs” 64 524 latu apmērā. Pārbaužu laikā abos uzņēmumos tika konstatēts, ka skaidrās naudas atlikums uzņēmuma kasēs būtiski pārsniedza grāmatvedības dokumentos atspoguļoto. Tāpat pārbaužu laikā tika izņemti saraksti par darbiniekiem...

Kā liecina Ministru kabineta komitejas (MKK) 10. oktobra sēdes protokola informācija, 24. oktobrī MKK sēdē vēlreiz bija jāskata Ekonomikas ministrijas iesniegtais Parāda atgūšanas likumprojekts, tomēr sakarā ar MKK sēdes atcelšanu, jautājums atlikts vēl uz nedēļu. Kā informē Agnese Priedīte, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja un SIA "Intrum Justitia" valdes locekle, ir liela cerība, ka šoruden likumu beidzot pieņems, un tas stāsies spēkā ar 2012. gada 1. janvāri. Vairāk nekā pirms gada, 2010. gada 14. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojektu, kuru novirzīja tālākai izskatīšanai Saeimā. Diemžēl parādu piedziņas jomu regulējošais normatīvais akts tā arī „iestrēga”, kam par iemeslu varēja būt likumprojekta nepilnības, uz ko norādīja gan parādu piedziņas uzņēmumu pārstāvji, gan juristi. Jaunā likuma izveides process rosināja apvienoties vadošajiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot asociāciju, kura arī apkopoja un izteica viedokli par likumprojekta trūkumiem. LĀPPA norādīja, ka likumam vajadzētu ne tikai regulēt parādu piedziņas procesu,...

Jautājums par to, vai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot), pēdējā laikā bija īpaši aktuāls, jo 27. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts koncepcijas projekts "Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu". Nauda, kas neienāk budžetā Finanšu ministrijas sagatavotajā koncepcijas projekta kopsavilkumā teikts, ka Valsts kapitālsabiedrību sniegtais atbalsts ir palielinājies pēdējos gados, it īpaši 2009.gadā – „krīzes gadā”, kā arī 2010.gadā, kad valsts kapitālsabiedrības ir sniegušas ievērojamu atbalstu dažādiem sabiedrībai aktuāliem mērķiem likumā noteiktajās jomās. Valsts kapitālsabiedrības 2009.gadā ir veikušas ziedojumus 7,4 milj. latu apmērā, savukārt 2010.gadā - 5,6 milj. latu apmērā. Šo naudu ieskaitot valsts budžetā, attiecīgi būtu samazinājies konsolidācijas apjoms. Iepriekšējo gadu veikto dāvinājumu (ziedojumu) tendence norāda uz to, ka ir palielinājies ziedojumu (dāvinājumu) apjoms. No...

Šonedēļ, 26. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīti grozījumi Tūrisma likumā, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Kā plz.lv paskaidroja Ekonomikas ministrijā, šie grozījumi 1. lasījumā tika pieņemti iepriekšējās, 10. Saeimas laikā šā gada 8. septembrī , un jaunās, 11. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izvērtēts, vai turpināt darbu pie šiem grozījumiem. Darbu nolemts turpināt. Kā teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā topošajā likumprojekta anotācijā, likumprojekts top, pamatojoties uz tūrisma nozares pārstāvju aicinājumu izstrādāt normatīvos aktus, kas regulētu kūrortu darbību un attīstību Latvijā. Kādas izmaiņas plānotas Tūrisma likumā - Plānots Tūrisma likumu papildināt ar jaunu pantu par kūrorta statusu, nosakot, ka: “(1) Kūrorta statusu var piešķirt vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai, kura atbilst šādiem nosacījumiem: 1) vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas; 2) noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru; 3) noteiktajā...

Šodien, 27. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikts Ministru kabineta noteikumu projekta “Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē”, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Noteikumu projekts attiecas uz visām valsts budžeta iestādēm, budžeta finansētām institūcijām, iestādēm, kas netiek finansētas no budžeta, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, valsts kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa un kurām Valsts kasē ir atvērti konti. Tāpat noteikumu projekts attiecināms arī uz trešajām personām, kuras ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju piekļūt konta informācijai izmantojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase. Uzliks jaunus pienākumus un jaunas tiesības Paredzēts, ka “jaunā kārtība” uzliks jaunus pienākumus un radīs jaunas tiesības, lietojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase, tajā skaitā sagatavojot un iesniedzot izpildei maksājuma rīkojumus, iesniegumus un pieteikumus. Turklāt noteikumu projektā reglamentētā maksājumu, iesniegumu un pieteikumu iesniegšanas kārtība paredz maksimāli izmatot informācijas iesniegšanu un datu apmaiņu elektroniskā veidā. Valsts kases kontu apkalpošanas pakalpojumu sniegšana klātienē ir paredzēta tikai kā izņēmuma gadījums tehnisku problēmu...

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 20. oktobrī. Ministru kabineta mājas lapā publicētajā sēdes protokolā teikts, ka likumprojekts atbalstīts un Ekonomikas ministrijai uzdots precizēt anotāciju atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam un pamatot termina "peļņas sabiedrība" lietojumu likumprojektā. Kā plz.lv noskaidroja Ekonomikas ministrijā, pašlaik likumprojekta anotācija tiek saskaņota ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju un plānots nākamnedēļ to iesniegt Valsts kancelejā, savukārt Ministru kabineta sēdē šo likumprojektu, iespējams, varētu izskatīt aiznākamnedēļ, 8. novembrī. Pēc tam likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimai. Kā teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, topošo grozījumu mērķis ir noteikt to privatizācijas sertifikātu piekritību, kuri ir bijuši tādu peļņas sabiedrību (atbilstoši Civillikuma 417.pantam) īpašums, kuras ir likvidētas, izņemot tos subjektus, kuri ir izslēgti no uzņēmumu reģistra saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu. Lai varētu atrisināt radušos situāciju, likumprojekts paredz ietvert likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” pārejas noteikumos normu, kas nosaka, ka, ja līdz 2011.gada 1.novembrim...

Likumprojekts "Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm" tika iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē 20. oktobrī, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Topošais likumprojekts attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem, likumīgas saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem u.tml.), intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, preču un pakalpojumu patērētājiem, kā arī atbildīgo institūciju darbiniekiem, kas nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu Latvijā un sadarbību ar citu valstu atbildīgajām institūcijām šajā jomā. Ar šo likumprojektu plānots uzlabot starptautisko sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, raksturojot pašreizējo situāciju, teikts, ka, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību (turpmāk – IPR) lomu jaunrades, inovāciju un tehnoloģiju attīstībā, starpvalstu līmenī ir noslēgta virkne līgumu par noteiktu IPR veidu aizsardzību. Piemēram, 1883.gada Parīzes konvencija rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, 1886.gada Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību u.c. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 20. oktobra noteikumos Nr.1204 „Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību”, ko 20.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Latvijā ir kļuvusi aktuāla slieku un vermikomposta ražošana atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz arī slieku un no tām iegūto produktu aprites kārtību. Grozījumi paredz, ka slieku un no tām iegūto produktu ražotājiem būs iespēja sertificēt šos produktus. Piemēram, grozījumi paredz Ministru kabineta noteikumos Nr.1204 „Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību” izteikt IV.1 nodaļu šādā redakcijā: „IV.1 Gliemežu, slieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība 33.1 Gliemežus, sliekas un no tiem iegūtos produktus, izņemot vermikompostu, realizē ar norādi „Bioloģiskā lauksaimniecība”, ja: 33.11. gliemeži un...

Valsts sekretāru sanāksmē šomēnes, 20. oktobrī, tika pieteikts likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Likumprojektu sagatavojusi Zemkopības ministrija. Kāpēc nepieciešami grozījumi? Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā sagatavoti, lai: 1) precizētu likumā noteiktās normas atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem (Zemkopības ministrija 2010.gadā nosūtījusi EK izvērtēšanai Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu un panākusi vienošanos par šī likuma redakciju. Cita starpā, EK ieteikusi, kā izstrādāt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ģenētiski modificēto organismu klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās.); 2) pilnvarotu Ministru kabinetu noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas prasības. (Patlaban atbilstoši Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktam ir noteikta uzraudzības un kontroles kārtība, kādā reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, apmainās ar informāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, kā arī noteiktas prasības ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju apmācības veicējam un tiesības izsniegt apliecības par apmācību. Tomēr Ministru kabinetam nav...

Žurnāls Bilance aicina uz ikgadējo konferenci Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi! Šā gada 28. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notiks nu jau trešā ikgadējā žurnāla Bilance rīkotā konference Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi, kurā kopā ar grāmatvedības, nodokļu un citiem finanšu jomas speciālistiem atskatīsimies uz aizvadītā gada aktuālākajām problēmām, kā arī centīsimies izprast nākamajā – 2012. gadā sagaidāmos aktuālākos notikumus un spēles noteikumus finanšu jomā. Kā ik gadu, konferencē ar referātiem uzstāsies gan privātā sektora eksperti, gan arī valsts pārvaldes pārstāvji, lai kopā ar konferences dalībniekiem noskaidrotu svarīgākās problēmas un diskusijās un domapmaiņās rastu labākos risinājumus. Konferences norises laiks un vieta: Rīga, Rīgas Latviešu biedrības nams 2011. gada 28. novembris No plkst. 9.30 līdz 17.00 (konferences noslēgumā notiks balvas “Gada grāmatvedis 2011” pasniegšanas ceremonija) Reģistrācija no plkst. 8.30! Konferences dalībnieki: Ikviens uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs, grāmatvedis, finansists, ekonomists, nodokļu konsultants, kā arī citi interesenti. Dalības...

Žurnāla Bilance nr. 20 (272), kas iznāk 15. oktobrī, saturs: INTERVIJA Juris Stinka: nākamgad nodokļus necelsim! Gada pēdējā ceturksnī nodokļu maksātāju uzmanība visvairāk pievērsta Finanšu ministrijas darbam, gatavojot nākamā gada budžetu, jo vienmēr izrādās, ka ar nākamā gada sākumu – pārsvarā augšupejošā virzienā – mainīsies kādas nodokļu likmes. Tomēr šogad pēc dažu iepriekšējo gadu ārprāta ar haotiskajām nodokļu izmaiņām valsts pārvalde un arī visi politiķi diezgan stingri sola, ka nodokļu likmes netiks celtas. Arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos JURIS STINKA diezgan pārliecinoši sola – nodokļi netiks celti. Protams, ir arī otrs būtisks aspekts – vismaz nākamgad valsts neredz iespēju kādu likmi mazināt. Taču brīdī, kad šāda iespēja radīsies, pirmie samazinājumi gaidāmi darbaspēka nodokļiem. FINANSES Privāto pensiju fondu loma pensiju sistēmas modelī Pensiju sistēmas primārie mērķi ir nodrošināt pienācīgu, reālu, ilgtspējīgu un stabilu vecuma pensiju. „Pienācīgums” norāda uz to, ka sistēma nodrošina noteiktus labumus visiem iedzīvotājiem, kas...

Šonedēļ, 19. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Ar minētiem grozījumiem ir paredzēts sakārtot aprites normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kuri satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, lai minētos produktus varētu tirgot aptiekās, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Ministru kabineta mājas lapā redzams, ka plānots papildināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 2.pantu “Likuma darbības joma ar trešo daļu šādā redakcijā: " Likums regulē arī darbības ar spirtu saturošiem uztura bagātinātājiem, izņemot spirtu saturošu uztura bagātinātāju reģistrēšanu, izplatīšanu, realizēšanu, noformēšanu un piegādi, kas notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību." Tāpat grozījumi paredz, ka alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī alus mazumtirdzniecības speciālo atļauju (licenci) turpmāk izsniegs Valsts ieņēmumu...

Šonedēļ, 19. oktobrī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku”. Noteikumi paredz, ka turpmāk Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) būs jāreģistrē visi uzņēmumi, kuri ražo, pārstrādā un izplata materiālus un izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Noteikumi nosaka, ka šo uzņēmu reģistrācija būs bezmaksas un to varēs izdarīt arī elektroniski. To uzņēmumu reģistrācija, kuri jau ir iesaistīti minētajos procesos, ir paredzēta līdz 2012. gada 1. jūlijam, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Jaunie noteikumi paredz materiālu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumu reģistrācijas, darbības apturēšanas un atjaunošanas un reģistrācijas anulēšanas kārtību. Tāpat noteikumi paredz kārtību, kādā apturama materiālu un izstrādājumu izplatīšana un izmantošana, kā arī turpmākās materiālu un izstrādājumu izmantošanas un iznīcināšanas kārtību normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā. Ministru kabineta mājas lapā, iepazīstoties ar topošajiem noteikumiem, nevar nepamanīt, ka noteiktas īpašas prasības reģenerētas celulozes plēves materiāliem...

Jaunākais Pasaules bankas pētījums Doing Business 2012 liecina, ka Latvija ir to 12 valstu starpā, kur veiktās reformas būtiski sakārtojušas uzņēmējdarbības veikšanu, ierindojot Latviju 21. vietā no 183 pasaules valstīm, informē Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs, un Diana Germane, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante. Pasaulē šogad īstenotas 245 reformas 125 valstu ekonomikās, kas par 13 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā, un Latvija ir starp tām valstīm, kas panākušas straujus uzlabojumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Salīdzinājumā ar Doing Business 2011 rezultātiem, Latvijas novērtējums uzlabojies par 10 vietām, vienlaikus apsteidzot Lietuvu (27.vieta) un Igauniju, kas ierindojusies 24.vietā. Pasaules Banka secinājusi, ka pasaules valstu ekonomikās turpinās reformas, kas palielina sabiedrības spēju veikt darījumus. Vienlaikus minēts, ka caurspīdīguma nodrošināšana, kā arī pieeja informācijai ir galvenie aspekti šajās reformās. Savukārt Latvija veikusi četras svarīgas reformas, konstatēts Pasaules Bankas pētījumā. Ziņojumā minētas tādas reformas, kā atvieglota uzņēmējdarbības uzsākšana, samazinot uzņēmuma izveidošanas sākuma kapitāla prasības; vienkāršota pieteikuma procedūra elektrības...