BIZNESS

Ar 2023. gada 2. janvāri Latvijas Bankas klientu kases tiks pārceltas no pašreizējās atrašanās vietas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 1B, uz Pārdaugavu, Bezdelīgu ielu 3. Šajā ēkā, kas atrodas starp Latvijas Nacionālā arhīva ēku un Vanšu tiltu, atrodas Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrs. Turpmāk klienti, kas Latvijas Bankas klientu kasēs galvenokārt saņēma pakalpojumus, kuri saistīti ar skaidro naudu vai Kredītu reģistra ziņu izsniegšanu, aicināti doties uz Bezdelīgu ielu 3. Tur būs izvietotas arī automātiskās monētu ieskaitīšanas iekārtas, kas ļaus savu "krājkasīti" – sīknaudu – iemaksāt un saņemt naudu savā bankas kontā ātrāk un ērtāk. Latvijas Bankas klientu kases klātienē sniedz šādus pakalpojumus: lata naudas zīmju apmaiņa pret eiro (par oficiālo kursu, bez komisijas maksas); bojātu eiro un lata naudas zīmju apmaiņa (ja šīs naudas zīmes atbilst apmaiņas nosacījumiem); aizdomīgas naudas pārbaude; eiro naudas zīmju maiņa pret citas nominālvērtības eiro naudas zīmēm (t. sk. "krājkasītes", to apmaiņas nosacījumi); vietnē...

Ministru kabinets (MK) 22. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,0%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī. Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022.gada 17.decembrī spēkā stājās Padomes 2022.gada 16.decembra Regula (ES) 2022/2474, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.2022/2474). Saskaņā ar Regulas Nr.2022/2474 1.panta 5) punktu tiek papildināts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3. g pants, nosakot, ka no 2022.gada 17.decembra noteiktos importa aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar ES Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 7224 90 importam: a) 147 007 tonnas laikposmā no 2022.gada 17.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim; b) 110 255 tonnas laikposmā no 2024.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 30.septembrim. Nosakot preču daudzumus, ko atļauts importēt Savienībā no Krievijas, no 2022.gada 17.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim ir atvērta apjoma kvota ar kārtas numuru un aprakstu: 098253 (17.12.2022.-31.12.2023.) – 147007 tonnas; 098253 (01.01.2024.-30.09.2024.) – 110 255 tonnas. Konkrētā kvota...

Valdība 20. decembrī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi", kas ir jauns tiesību akts elektronisko iepirkumu regulēšanai. Jaunie Ministru kabineta noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumos atbilstoši iepirkumu jomas likumu grozījumiem, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Iepirkuma procesā būs jāpārbauda pretendenta patiesā labuma guvējs, un persona, kurai piedāvājumā ir izšķirošā ietekme. Tāpat noteikumi paredz ārvalstīs reģistrēta piegādātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu saistību izpildes pārbaudi Latvijā, kā arī tika precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas, attiecīgo informāciju saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām. Tāpat ir paredzēta jauna iespēja pasūtītājiem nepamatoti lēta piedāvājuma vērtēšanas vajadzībām pieprasīt e-izziņas par pretendentu darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Paredzēts arī papildināt e-izziņu...

Ministru kabineta 20. decembra sēdē valdība pieņēma lēmumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim aizdevumu un garantiju programmas uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Atbalsta programmu termiņa pagarinājums vēl tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas paredzēts ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" un grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 377 "Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai". Vienlaikus abās atbalsta programmās veikti atsevišķi tehniski grozījumi. “Ģeopolitiskās situācijas dēļ daudziem mūsu uzņēmējiem joprojām ir apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana – Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis līdzšinējos sadarbības līgumus, traucētas piegāžu ķēdes, cenu pieaugumu ietekmē arī energoresursu cenas. Uzņēmējiem īstermiņā trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Tāpēc turpināsim nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamo atbalstu, lai netiktu būtiski ietekmēta...

Latvijā ir aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ir pakļauti Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām. Valsts meža dienests atgādina, ka importēt nedrīkst arī sankcijām nepakļautos koksnes produktus, kas atrodami ES Kokmateriālu regulas pielikumā, piemēram, mēbeles, papīra izstrādājumus, celulozi, jo tas nozīmētu pārkāpt šīs regulas prasības. ES Kokmateriālu regula visās ES dalībvalstīs stājās spēkā 2013. gadā. Tās mērķis ir ierobežot nelikumīgu kokmateriālu un koksnes produktu ievešanu ES, tādējādi mazinot nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē. Regula uzliek pienākumu visiem uzņēmumiem, kas ES tirgū importē kokmateriālus vai koksnes izstrādājumus, pirms produktu importēšanas izvērtēt un iespējami mazināt riskus. Importētājiem ir pienākums noskaidrot, vai kokmateriālu izcelsmes valstī kokmateriālu ieguve, tirdzniecība un eksports ir bijuši likumīgi. Importēt ir atļauts tikai tādus produktus, kur noteiktais riska līmenis ir ļoti mazs vai risks, ka ir notikušas kādas nelegālas darbības, gandrīz nepastāv. Kopš Krievija ar Baltkrievijas atbalstu uzsāka karu Ukrainā, dažādu iemeslu dēļ šo valstu kokmateriāliem un...

Nereti no portāla lasītājiem saņemam jautājumus, kas saistīti ar sankciju ievērošanu, tostarp tiek vaicāts, vai sankcijām pakļauti ir visi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas. Sankcijas ir noteiktas pret konkrētām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, nevis pret visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, informē Ārlietu ministrija. Latvijai saistošas sankcijas nenosaka vispārējo aizliegumu sadarboties ar Krievijā vai Baltkrievijā reģistrētiem uzņēmumiem. Vienlaikus katra persona ir atbildīga par sankciju ievērošanu un sankciju risku izvērtējuma veikšanu. Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama pakalpojumu sniegšana arī sankcionētai personai, ja šāda pakalpojuma saņemšana nepieciešama sankcionētās personas pamatvajadzību nodrošināšanai vai arī šāds izņēmums ir paredzēts kādā no Eiropas Savienības (ES) regulām un ir saņemta nepieciešamā atļauja. Par to vairāk lasiet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tīmekļvietnē šeit. Tāpat aicinām iepazīties ar informatīvo materiālu "Iepriekš noslēgto saistību izpilde – ceļakarte". Tāpat, ja pret maksājuma veicēju vai maksājuma saņēmēju nav noteiktas Latvijā saistošās sankcijas, maksājumu...

Konkurences padome (KP) nereti saņem iepirkumu organizētāju lūgumus skaidrot, ko darīt situācijās, kad iepirkumos piedāvājumus iesniedz gan formāli, gan neformāli saistīti uzņēmumi, un vai šādās situācijās, kad saistītie uzņēmumi iesniedz piedāvājumus vienā iepirkumā kā konkurenti, piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par aizliegtām vienošanām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP ir izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem – "Signālsaraksts pasūtītājiem". Ņemot vērā, ka KP vairākkārt ir skaidrojusi šo situāciju saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) organizētajiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu, KP īstenoja tirgus uzraudzību, izmantojot šo tirgu kā piemēru, lai skaidrotu pasūtītājam un uzņēmumiem, kā šādās situācijās rīkoties. Tirgus uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par saistīto uzņēmumu dalību LVM organizētajos iepirkumos, to saistību jeb kā tie paši sevi pozicionē konkrētajā tirgū, kā tie glabā katrs savu komercnoslēpumu un nodrošina neatkarīgu piedāvājumu sagatavošanu iepirkumiem un vai viens otru uzskata par...

Gandrīz ikvienā sarunā par to, kā Latvijai kļūt bagātai un labklājīgai valstij, neizbēgami tiek piesaukts eksports. Eksports, inovācijas, augstas pievienotās vērtības ražošana, pozitīva ārējās tirdzniecības bilance - tie visi ir svarīgi faktori, kas liecina, uz cik stipriem pamatiem būvēta valsts ekonomika. Kā Latvijai veicies attīstīt šīs jomas un kādu ietekmi uz tām atstājušas pēdējo gadu krīzes? Par to žurnāla BILANCE decembra numurā saruna ar Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Tiknusu. Pirmajā, paviršajā acu uzmetienā varētu šķist, ka Latvijas eksportējošajiem uzņēmējiem veicas itin labi. Eksporta kopapjoms jau vairākus gadus ir audzis. Tomēr, ieskatoties dziļāk, optimisms diemžēl noplok, jo ātri atklājas, ka eksporta nozarē gandrīz visās svarīgākajās frontēs mēs atkal atpaliekam no saviem vistiešākajiem konkurentiem - igauņiem un lietuviešiem. Covid-19 laiks Latvijas, tāpat kā arī Baltijas un Austrumeiropas eksportētājiem gan bija labvēlīgs - pandēmijas dēļ bruka globālās piegādes ķēdes un līdz ar to pasūtītāji tepat Rietumeiropā pārorientējās uz tuvākiem...

Apstiprinot grozījumus regulējumā par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem, valdība š.g. 22. novembra sēdē lēma pilnveidot normatīvo regulējumu par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, tūrisma aģentu un ceļotāju tiesībām un pienākumiem, nodrošinot skaidrus un proporcionālus noteikumus tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju nodrošinājuma apmēriem, kā arī nodrošinot Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC) iespējas gan pieprasīt uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gan arī attiecīgi reaģēt, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Paredzot stigrākus noteikumus kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbībai, kā arī paplašinot PTAC pilnvaras, tiek samazināti riski, ka ceļotāji varētu nesaņemt atpakaļ savu samaksāto naudu. Izvērtējot esošo situāciju kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju sektorā, kā arī iztirzājot aktuālos jautājumus ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA (turpmāk – ALTA), tās biedriem un lielākajiem sektora pārstāvjiem, līdz ar grozījumiem regulējumā skaidrāk noteiktas PTAC tiesības un...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Saskaņā ar Centrālās statistikas publicētajiem (CSP) datiem šogad 3. ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Kopumā šogad 9 mēnešos ekonomika ir augusi par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomikas sabremzēšanās galvenie iemesli ir lielā nenoteiktība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmē izejmateriālu piegāžu ķēdes, un strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Šogad 3. ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada. Kāpumu lielā mērā ietekmēja bāzes efekts, jo pagājušā gada 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņu ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Neraugoties uz straujo cenu kāpumu, mērens pieaugums saglabājās investīcijās. Šī gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4% gada griezumā. Ņemot vērā, ka atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies, ieguldījumi mājokļos un citās būvēs 3. ceturksnī bija par 13% mazāki nekā pirms...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu Ekonomikas ministrija un citiem partneriem izstrādājusi īpašu iniciatīvu The Entrepreneurial Nation, kuras laikā tiks veicināta Tuvo Austrumu un Eiropas sadarbība uzņēmējdarbībā. Iesaistīties iniciatīvā aicināti arī Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti iepazīt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) tirgus sniegtās iespējas, kā arī darbojas ar tehnoloģijām un mobilitāti, aprites ekonomiku, zaļajām inovācijām vai biomedicīnu saistītās jomās. Iniciatīva radīta ar mērķi dot iespēju abu pušu uzņēmējiem iegūt jaunu pieredzi Tuvo Austrumu un Eiropas tirgos. 15 uzņēmumiem no Latvijas būs iespēja tuvāk iepazīt Tuvo Austrumu reģionu, izmantojot tās atbalsta iespējas, kuras tiek piedāvātas vietējiem uzņēmējiem. Savukārt 15 AAE uzņēmumi, kuri specializējušies tehnoloģiju vai citās viedo specializāciju jomās, iekļausies Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas paver iespējas Eiropā. Lai pieteiktos dalībai, Latvijas uzņēmumiem ir jādarbojas kādā no RIS3 nozarēm un tas nedrīkst būt jaunāks par vienu gadu, kā arī Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienam no prioritārajiem tirgiem. Latvijas...

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju veiks Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 22.11.2022. sprieduma atziņas. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā. Tikpat svarīga datu pieejamība ir arī drošas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, ļaujot uzņēmējiem veikt darījumu partneru pārbaudi, kā arī sankciju piemērošanas nodrošināšanai, jo ikviens pats ir atbildīgs par partnera PLG informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti. Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 22. novembrī ir pieņēmusi lēmumu lietā, kurā skatīts jautājums par patieso labuma guvēju (PLG) datu publisku pieejamību. Tiesa atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā. Eiropas Savienības Tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par PLG pieejamību tiesībsargājošajām...

Viesnīcu un restorānu biznesā vairāk nekā trešdaļu (37,5%) uzņēmumu pašreizējie inflācijas apstākļi ietekmē tik negatīvi, ka apdraud to pastāvēšanu. Vēl tikpat daudziem uzņēmumiem inflācija samazina peļņu un bremzē izaugsmi, bet ceturtā daļa tās ietekmi nejūtot, liecina žurnāla BILANCE un portāla BilancePLZ organizētā aptauja. Apgrozījums šāgada laikā viesnīcu un restorānu nozarē bijis svārstīgs - pusei no aptaujāto uzņēmumu tas palielinājies, pusei - samazinājies. Arī peļņa samazinājusies pusei respondentu, nedaudz vairāk par trešdaļu - palielinājusies, bet 12,5% - palikusi apmēram iepriekšējā līmenī. Vienlaikus lielākajā daļā (62,5%) aptaujāto uzņēmumu šāgada laikā darbiniekiem paaugstinātas algas (pārējos uzņēmumos tās nav mainījušās). Īpaši klientu pieprasījumu kritumu viesnīcas un restorāni izjūt pēc vasaras sezonas beigām un līdz ar apkures sezonas tuvošanos - pēdējo mēnešu laikā pieprasījuma samazinājumu izjūt gandrīz divas trešdaļas (62,5%) nozares uzņēmumu. Ceturtā daļa klientu uzvedībā pārmaiņas nejūt, bet nelielai daļai (12,5%) grūti noteikt. Izplatītākās stratēģijas cīņai ar inflāciju uzņēmumiem bijušas cenu paaugstināšana savām precēm un pakalpojumiem,...