BIZNESS

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz Saeimā apspriežamo likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas kvalitāti valstī. Lai apspriestu deputātu grupas (opozīcijas) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā ietekmi uz nozari un tautsaimniecību kopumā", LTA rīkoja īpašu publisku apspriedi, pieaicinot Latvijas Konkurences padomes pārstāvi. LTA biedri, modelējot iespējamās grozījumu radītās pārmaiņas, pamatoja, kāpēc neatbalsta grozījumus, kur paredzēts samazināt apmaksas dienas ātrbojīgām precēm no 30 dienām uz 5 dienām un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas no 30 dienām uz 60 dienām. Šie grozījumi radīs gan pārtikas preču cenu pieaugumu, gan izkropļos vietējo tirgu, “nogalinās” mazos tirgotājus un radīs vēl virkni negatīvu seku Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju veselībai, norāda LTA. Savukārt likumprojekta autori min pretējo: "likuma grozījumiem ir pozitīva ietekme uz lauksaimniecības preču ražošanu un tautsaimniecības attīstību. Likuma grozījumi atbalsta pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājus un ļauj saglabāt konkurētspēju. Krīzes laikā tas ir tiešs valsts atbalsta...

Piektdien, 21. aprīlī, jau 26. reizi notiks ikgadējā būvniecības un nekustamā īpašuma tematikai veltītā konference, kura šogad veltīta ilgtspējas jautājumiem. Konferences "Ilgtspējīgs nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2023" laikā tās dalībnieki diskutēs, kā attīstīsies ilgtspējīgs nekustamā īpašuma un būvniecības bizness tuvākā un ilgstošā perspektīvā, kā efektīvi veidot attiecības "valsts - bizness- patērētājs”. Konferencē pieteiktie lektori - nozares eksperti - runās par tādiem tematiem kā ilgstpējas regulējumi Eiropā un Latvijā - jaunas iespējas nekustamo īpašumu biznesā; ilgtspējas prasības zaļākai būvniecībai; tendences nekustamā īpašuma regulējumā Latvijā; nekustamā īpašuma tirgus attīstības perspektīvas Baltijas valstīs u.c. Viens no konferences tematiem būs veltīts arī padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku tehniskajam stāvoklim - tā novērtēšanai, problēmām un iespējamiem risinājumiem. Konferences ietvaros varēs apskatīt arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) izveidoto ceļojošo izstādi "Jaunie arhitekti – Latvijai" - RTU AF absolventu diplomprojektus, kuros risināti dažādu Latvijas pilsētu un apdzīvotu vietu ilgtspējīgas attīstības...

Datu Valsts inspekcija apkopojusi padomus, kas uzņēmējiem varētu noderēt datu privātuma politikas izstrādē. Soli pa solim Noteikumus personas datu ieguvei, glabāšanai un izmantošanai nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Viens no Datu regulas mērķiem ir ļaut personām, kuru datus ir plānots apstrādāt, saglabāt kontroli pār to personīgo informāciju un iegūt informāciju par to, kas notiek ar viņu datiem. Pirmais solis kontroles par personas datiem un to aizsardzību saglabāšanai ir informētība par plānotajām darbībām ar personas datiem no organizācijas puses. Atbilstoši Datu regulai, brīdī, kad cilvēks iesniedz datus komersantam (aizpilda pieteikumu, anketu), cilvēkam ir jābūt pieejamai informācijai par personas datu apstrādes procesu organizācijā. Tāpēc komersantam personai ir jāsniedz informācija par: nosaukumu un kontaktinformāciju;ja apstrāde tiek pamatota ar organizācijas likumīgajām interesēm, tad šo interešu izklāstu; Piemēram, ja organizācija plāno preces piegādei piesaistīt kādu no kurjera dienestiem, tad būtu jānorāda kādi dati tiks nodoti kurjera dienestam attiecīgās personas datu apstrādes ietvaros. ja plānots...

Komerciālas informācijas sūtīšana elektroniskā veidā jeb telemārketings kļūst arvien izplatītāks. Attīstoties tehnoloģijām un mārketinga metodēm, komerciālas informācijas nosūtīšana, jo īpaši zvanu un īsziņu vai multiziņu veidā, tās saņēmējiem nereti kļūst apgrūtinoša un nevēlama, vienlaikus skarot to tiesības uz privātumu, atgādina Datu valsts inspekcija. Telemārketings Telemārketings būtībā ir tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus, viena no teledarba formām. Praksē telemārketingu nereti izvēlas kā papildu līdzekli, lai elektroniska komerciāla paziņojuma veidā uzņēmumi informētu personas par jaunām precēm vai pakalpojumiem ar mērķi galvenokārt palielināt pārdošanas apjomus un gūt finansiālu labumu. Savukārt komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskajā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisko darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Piemērs: Attiecībā...

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada martā patēriņa cenu indekss gada laikā palielinājās par 17,3%, salīdzinot ar 20,3% pieaugumu februārī. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022. gada jūnija. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka vidējais cenu līmenis nav mazinājies, jo patēriņa cenu pieauguma tempa piebremzēšanos gada izteiksmē lielā mērā ietekmēja bāzes efekti. Savukārt salīdzinājumā ar šā gada februāri patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 0,7%. Kopumā patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk. Ekonomikas attīstības bāzes scenārijā netiek sagaidīta energoresursu cenu eskalācija 2023. gadā, tādējādi papildus nepalielinot inflāciju. Tas nozīmē, ka līdz vasarai gada inflācija Latvijā mazināsies, sasniedzot 10%, ko noteiks energoresursu cenu stabilizēšanās un pērnā gada augstā bāze, bet jau šā gada nogalē inflācija sasniegs 3% – 4%. Par spīti tam, ka inflācija pakāpeniski...

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023. - 2026. gadiem (turpmāk - Stabilitātes programma), norāda Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome). Kā uzsver Padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (ES), kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi. Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju....

Ministru kabinets ar rīkojumu "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai " 4. aprīlī apstiprināja valdības rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus piecās valdības darbības prioritātēs – drošībā un ārpolitikā, izglītībā, enerģētikā, klimata un vides jomā, konkurētspējā un dzīves kvalitātes jomā. Plānotās aktivitātes rīcības plānā atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, plānotajiem budžeta izdevumiem un Eiropas Savienības (ES) fondu programmām. Valdības rīcības plāna veidošanā tika iesaistīti valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība. Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, ko vadība noteikusi kā savu galveno stratēģisko virzienu, apjomīgajā valdības rīcības plānā atbilstoši valdības deklarācijas 328 apņemšanām paredz kopumā īstenot 870 pasākumus. Paredzēts īstenot nozīmīgas reformas izglītības un veselības nozarēs, būtiski stiprināt Latvijas aizsardzības spējas un enerģētisko neatkarību. Drošības un ārpolitikas prioritātē valdības rīcības plāns atbilstoši valdības deklarācijas 53 apņemšanām paredz īstenot...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...

Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija –...

Lai risinātu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu problemātiku un personas varētu saņemt būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu saprātīgā termiņā, kā arī veicinātu savlaicīgu būvdarbu izpildi un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ticis pārskatīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Tā rezultātā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, ar kuriem noteica gadījumus, kad nav nepieciešama būves kadastrālās uzmērīšanas lieta. Savukārt, lai būvatļaujas pagarināšanas gadījumā noņemtu prasību iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, kadastrālās uzmērīšanas lietu, Ekonomikas ministrija izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kurus Ministru kabinets apstiprināja š.g. 28. marta sēdē. Turpmāk nepabeigtas ēkas būvniecības gadījumā būvatļauju varēs pagarināt, neveicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, bet veicot nepabeigtas jaunbūves deklarēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to izdarītu, Valsts zemes dienestā būs jāiesniedz nepabeigtas jaunbūves deklarācija, kurai pievieno ēkas novietnes izpildmērījuma plānu...

Atgādinām, ka 30. martā spēkā stāsies 2. martā Saeimā gala lasījumā pieņemtais grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Tas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonai būs pilnvara apturēt vai ierobežot būvju un iekārtu ekspluatāciju, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanu, turklāt lēmumu par apturēšanu varēs pieņemt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja: 1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus; 2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, kas sagatavojusi grozījumu, ir gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes, kad atbildīgā persona par to bija vairākkārt informēta iepriekš rakstiski, nosūtot vēstules korespondenci uz personas juridisko/deklarēto adresi ar aicinājumu atbildīgajai personai nodrošināt iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, tādējādi pārbaudi nepieciešams pārcelt uz citu laiku (atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaude var tikt pārcelta uz vairākām nedēļām). Ja personas neatsaucas uz attiecīgo aicinājumu, šīm...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka saņem arvien vairāk informāciju no patērētājiem par komersantiem, kuri, izmantojot dažādus saziņas kanālus (telefona zvans, e-pasta vēstule, tīmekļvietne), piedāvā pasūtīt bezmaksas uztura bagātinātājus, piemēram, D vitamīnu. Šādās situācijās pārsvarā cieš patērētāju viegli ievainojamās grupas (pārsvarā seniori). Veicot šāda veida pasūtījumu, patērētājam jāsedz piegādes (pasta) izdevumi. Nereti patērētāji neapzinās, ka, piekrītot saņemt preci bez maksas, patiesībā tiek noslēgts ilgtermiņa līgums ar regulārām piegādēm un samaksas pieprasījumu par atsūtītajām precēm. Komersants šādā veidā, solot dažādus šķietami izdevīgus nosacījumus, cenšas panākt, ka patērētājs noslēdz ilgtermiņa distances līgumu par piedāvāto produktu abonēšanu. Patērētāji saziņā ar PTAC norāda, ka informācija par ilgtermiņa saistībām tiem nav pienācīgi izskaidrota. PTAC sniedz sekojošus ieteikumus: veicot pasūtījumu, aicinām iepazīties ar līguma noteikumiem, ieskaitot informāciju par to, ka tiek noslēgts ilgtermiņa līgums par uztura bagātinātāju piegādi un visām ar to saistītām izmaksām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai, pirms patērētājs vēl ir uzsācis pasūtīšanas darbības....

Katras atsevišķas organizācijas rīcībā var būt daudz dažādu personas datu un to apstrāžu. Dažādām organizācijām atšķirsies arī datu glabāšanas ierīces, informācijas sistēmas un datu glabāšanas metodes, informē Datu Valsts inspekcija. Organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu, lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams glabāšanas nolūka sasniegšanai. Šo pienākumu var palīdzēt izpildīt izstrādāta iekšējā kārtība, kurā iekļauts detalizēts apraksts, kā organizācija veiks datu dzēšanu un pārliecināsies, ka dati ir neatgriezeniski dzēsti. Datu valsts inspekcija rekomendē datu dzēšanas kārtībā iekļaut vismaz šādas sadaļas: 1. Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi; 2. Dzēšamo datu atrašanās vietas identifikācija; 3. Dzēšanas procesa apraksts katrai glabāšanas vietnei un formātam; 4. Datu dzēšanas pēcpārbaudes veikšana; 5. Apstrādātāju un citu pārziņu informēšana, ka dati dzēšami; 6. Datu subjekta informēšana par veiktajām darbībām ar personas datiem; Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi Organizācijai ir...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...

2022.gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/, atverot sadaļu Informācija par muitas iestādēm. Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas atbilstoši kaimiņvalstīm: Polijas-Ukrainas robeža UA205020 Yahodyn-Dorohusk UA209030 Krakivets-Korchova UA209040 Shehyni-Medyka UA209060 Rava-Ruska-Khrebenne UA209080 Smilnytsia-Krostsenko UA209090 Hrushiv-Budomiezh UA209100 Uhryniv-Dolhobychuv Slovākijas-Ukrainas robeža UA305090...