BIZNESS

Saeima 23. februāra plenārsēdē pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", ar kuru iecerēts uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likumprojekts paredz pārskatīt kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Ar grozījumiem Komerclikumā paredzētas būtiskas izmaiņas likuma "C" sadaļā - "Komercsabiedrību reorganizācija". Šī sadaļa tiek izteikta jaunā redakcijā. Daudzas spēkā esošās normas tiek pārskatītas un pēc iespējas apvienotas – tā, piemēram, atsevišķas nodaļas, kas veltītas SIA reorganizācijai un AS reorganizācijai. Reorganizācijas jēdziens un izpratne paliek nemainīti, bet ir nelielas izmaiņas arī attiecībā uz sadalīšanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk visos reorganizācijas procesos reorganizējamās sabiedrības dalībnieki kļūst par dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā. Sadalīšanas procesā likumprojekts pieļauj atkāpšanos no šī principa, kas gadījumā, ja visi dalībnieki tam...

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un 22. februārī atklājusi pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros plānots sniegt atbalstu komersantiem 95,14 miljonu EUR apmērā. Uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai EM kopumā ieviesīs piecas jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Līdz ar to periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopumā plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem, uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstībā kopumā ieguldot 139,4 miljonus EUR Atveseļošanas fonda investīcijas. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Lai nodrošinātu digitālo pāreju, Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti vairāk nekā 365 miljoni eiro jeb 21% no kopējā finansējuma apjoma. Reformas un investīcijas jāveido tā, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos gan individuālā, gan uzņēmējdarbības un publiskā sektora līmenī. Digitālo risinājumu apgūšanas palielināšana uzņēmumos ir nepieciešama, lai veicinātu kvalitatīva darbaspēka pieejamību, uzlabotu konkurētspēju un noturību krīzes situācijās, kā arī palielinātu inovāciju līmeni”. Eiropas digitālās inovācijas centru digitālā brieduma...

No 2023. gada 1. marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem obligāti būs jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt, atzīst Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atgādinām, ka 2022. gada 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”, kuros noteikts tiesiskais regulējums būvniecības, būves ekspluatāciju un mājas lietu iekārtošanai un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai elektroniskā formātā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). No 1. marta māju apsaimniekotājiem jānodrošina māju lietu ievadīšana BIS sistēmā, kas iedzīvotājiem, ievērojot datu aizsardzības prasības, sniegs iespēju jebkurā laikā sekot līdzi mājas dokumentācijai. Tāpat paredzēta iespēja šajā sistēmā elektroniski pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. To pieņemšana, izmantojot BIS funkcionalitāti, dzīvokļu īpašniekiem būs brīvprātīga. Līdz šim nereti dzīvokļu īpašnieku kopības nespēja operatīvi pieņemt lēmumus un nepieciešamā kvoruma nodrošināšanu noteiktā laikā un vietā, kā arī daudzi nevarēja piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo atrodas ārpus valsts. Elektroniskais lēmumu pieņemšanas process šo situāciju atrisinās. Kā norāda...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus, izmantojot auto nomas pakalpojumus, ņemt vērā būtisku informāciju un pievērst uzmanību svarīgām niansēm, kas ļaus pieņemt atbilstošus lēmumus. Pirms noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu, rūpīgi iepazīstieties ar līgumu un tā pielikumiem. Atcerieties, ka ilgtermiņa auto noma nav kredīts, un, beidzoties nomas līgumam, automašīnu neiegūsiet savā īpašumā. Ņemiet vērā, ka par līguma pirmstermiņa izbeigšanu līgumā mēdz būt iekļautas sankcijas (līgumsods). Iepazīstieties, kādi ir līgumā iekļauti papildu maksājumi, kas neietilpst ikmēneša automašīnas nomas maksā. Šādiem maksājumiem ir jābūt skaidri un saprotami norādītiem līgumā. Piemēram, jārēķinās, ka bez nomas maksājumiem visā nomas laikā Jums var būt pienākums par saviem līdzekļiem iegādāties iznomājamās automašīnas apdrošināšanu (OCTA, KASKO), veikt maksājumus par automašīnas tehnisko apskati CSDD, kā arī veikt automašīnai nepieciešamos remontdarbus/tehnisko apkopi, veikt sezonas riepu maiņu u.c. Līgumā var būt noteikti ierobežojumi attiecībā uz nomas automašīnas lietošanu, piemēram - pirms izbraukšanas ar nomas automašīnu ārpus ES un EEZ valstu teritorijas nepieciešams...

Lai organizācijas rīcībā esošie personas dati netiktu glabāti nesamērīgu laika posmu un “katram gadījumam”, Datu regulas viens no principiem nosaka, ka organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu ar nolūku (mērķi), lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams šī nolūka sasniegšanai. Datu glabāšanas ilguma ieviešanā jāņem vērā personas datu apstrādes nolūks. Datu glabāšanas ilgumu var ietekmēt gan normatīvajos aktos noteiktais, gan arī pārziņa paša izvēlētais personas datu apstrādes nolūka sasniegšanas veids. Lai datu glabāšanas ilguma noteikšanā ievērotu konsekvenci, organizācijai, pārskatāmas sistēmas izveides nolūkā, nepieciešams izveidot iekšēju procedūru datu glabāšanas termiņu noteikšanai un šo termiņu ievērošanas uzraudzībai. Organizācijas datu glabāšanas procedūras aprakstā ir jāievieš vienota metodika un jānosaka vismaz: Skaidri kritēriji, pēc kuriem organizācija noteiks, ka nolūks ir sasniegts un vai dati nav izmantojami tālāk kādam citam nesaistītam nolūkam; Piemēram, ja ir sasniegts normatīvajā aktā noteiktais termiņš. Biežums, kuros datu apstrādes nolūki un to pamatojumi tiks pārskatīti...

Konkurences padome(KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar: pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu...

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”, kas paredz īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības (ES) un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumu, līdz ar to Latvijas komersanti līdz 2023. gada. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. “Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis informāciju par aizdomīga satura tīmekļa vietni www.jaunlatvija.lv (www.jaunlatvija.com). Tīmekļa vietnes izveidotājs piedāvā patērētājiem ziedot naudu pret nelieliem mantiska rakstura labumiem vai ieguldīt naudu, pretī saņemot nekustamo īpašumu Fidži republikas salā Vatuvara. Papildus tiek piedāvāta iespēja iesaistīties jaunas valsts dibināšanā, proti, Fidži republikas salu Vatuvaru pasludināt par neatkarīgu valsti – Jaunlatviju. PTAC secina, ka minētās tīmekļa vietnes saturs pirmsšķietami ir krāpnieciska rakstura. PTAC brīdina patērētājus un aicina neiekrist krāpnieku “lamatās”, kā arī atcerēties, ka iesaistīšana investīciju veikšanā apšaubāmās virtuālās interneta platformās joprojām ir aktuāls interneta krāpšanas veids. Paļaujoties uz vidusmēra patērētāju spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāciju gan pašā tīmekļa vietnē un internetā kopumā, gan arī medijos izskanējušo informāciju par šo tēmu, ir skaidri noprotams, ka vietne ir krāpnieciska rakstura. Rūpīgi iepazīstoties ar visu pieejamo informāciju par iesaistītajām personām, salas patieso īpašnieku un to, ka sala ir Fidži Republikas jurisdikcijā, patērētājam vajadzētu rasties aizdomām par krāpniecību. PTAC...

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. “Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu...

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2022. gada darbības rezultātus un aprēķinājusi, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedz 51,5 miljonus eiro gadā. Ņemot vērā iestādes budžetu šajā periodā, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji rada sabiedrības ieguvumu 26,73 eiro apmērā. Lai aprēķinātu sabiedrībai radīto ieguvuma, KP balstās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) starptautiski rekomendētā metodoloģijā, pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības īpatnībām un papildinot ar Eiropas Komisijas ieteikumiem un citu pasaulē augsti novērtētu konkurences uzraudzības iestāžu praktiskajiem atzinumiem. Sabiedrības ieguvuma aprēķina iegūšanai tika vērtēti iestādes pieņemtie lēmumi periodā no 2020. līdz 2022. gadam, vērtējot tūlītējo labumu, ko gūst cietušie uzņēmumi un patērētāji no KP darbībām, kas īstenotas sabiedrības labā, novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus aprēķinā tiek iekļauta apvienošanās kontrole, nepieļaujot nelabvēlīgu uzņēmumu tirgus varas koncentrāciju un iestādes preventīvās darbības jeb brīdinājumi un pārrunu procedūras ar uzņēmumiem, kuri pieļāvuši maznozīmīgākus aizliegtu...

Lai gan Eiropas Savienība decembrī piemēroja jau devīto sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai, un daudzi Latvijas uzņēmēji uzsver, ka jebkādu sadarbību ar šīm valstīm pārtraukuši, makroekonomikas dati rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju būtiski nemainās. Lai gan uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, tiešām ir krietni samazinājies, tomēr naudas vērtības izteiksmē eksports un imports saglabājas apmēram tādā pašā līmenī kā pirms kara Ukrainā sākuma. Neraugoties uz Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, Krievija 2022. gada novembrī aizvien bija Latvijas trešais lielākais eksporta partneris, kā arī sestais lielākais importa partneris (attiecīgi 6,1% un 3,6% no kopapjoma). 2022. gada novembrī eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 8,4 milj. eiro jeb 7 %, to ietekmējis ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 6,8 milj. eiro jeb 77,3 %. Vienlaikus imports no Krievijas novembrī gan sarucis par 51,6 milj. eiro, pamatā uz minerālproduktu importa krituma rēķina. CSP dati liecina, ka uz Krieviju eksportējošo...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda...

Saeimā nonācis un komisiju izskatīšanā nodots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Jaunais regulējums nepieciešams, jo praksē konstatēti bieži gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus likumprojekta grozījumi paredz arī, ka turpmāk tiesības izmantot Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi būs ne tikai Būvniecības valsts kontroles birojam, bet arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu...

Latvijas Banka 8. februārī no plkst. 9.00 līdz 16.00 rīko Latvijas kapitāla tirgus forumu 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie". Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Forumu atklās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Latvijas kapitāla tirgus attīstība arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā ir būtisks un prioritārs mūsu darba virziens. Mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai vietējais kapitāla tirgus būtu vēl pievilcīgāks gan investoriem, gan uzņēmējiem." Forums notiks divās daļās. Pirmajā daļā tiks vērtētas privāto investoru iespējas Eiropas Savienībā. Paneļdiskusijā "Investīcijas...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabinetā pieņemti Tieslietu ministrijas iesniegtie likumprojekti, kas paredz ES Pārrobežu reorganizācijas direktīvas un ES Digitalizācijas direktīvas ieviešanu. Lai tiesību aktos ieviestu abu ES direktīvu nosacījumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā"*. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šie grozījumi padarīs komercdarbības tiesisko vidi ne tikai drošāku, bet arī sakārtotāku, ļaujot komercsabiedrībām vienkāršākā veidā veikt reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.” Grozījumi Komerclikumā paredz pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības. Ar Komerclikuma grozījumu sagatavošanu pabeigts arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam, kas...