BIZNESS

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu...

Daļai pašvaldību līdz 2022. gada 1. jūnijam bija jāveic līdzdalības izvērtējums sev piederošajās kapitālsabiedrībās, taču ne visas pašvaldības uzdevumam ir veltījušas pienācīgu rūpību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vairākkārt ir vērsusi sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību konkurences kropļošanas riskiem, kas rodas pašvaldībām iesaistoties komercdarbībā. Nesen veikts pētījums par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus – LTRK aicina iepazīties ar pētījumu un tā prezentācijā 26. oktobrī no plkst. 14 līdz 17, kas tiks pārraidīta arī tiešsaistē LTRK Facebook kontā, un ko papildinās diskusijas par brīvu un godīgu konkurenci. Pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus ” veikts 2022. gadā pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma. Pētījuma autori ir zvērināti advokāti Juris Balodis-Bolužs un Māris Meļķisis. Pētījuma autori secinājuši, ka ar normatīvo regulējumu netiek sasniegts tā galvenais mērķis – attiecīgi tas nav efektīvs. Pētījumā skaidrots, kādas ir būtiskākās normatīvā regulējuma,...

Uzņēmumu reģistrs informē, ka klientiem lietošanai beta versijā tiek nodots jauns pakalpojumu portāls. Tas ir pirmais publiski redzamais solis iestādes digitālajā transformācijā, kas izriet no iestādes stratēģijas 2021 – 2026 un notiek visos – pakalpojumu, procesu un darbinieku – līmeņos, nosakot secīgas izmaiņas vairāku gadu garumā. Jaunais pakalpojumu portāls – registrs.ur.gov.lv – klientiem tiek nodots beta versijā, kas nozīmē, ka portāla darbība tiek uzsākta izmēģinājuma režīmā, lai laikus atklātu un novērstu kļūdas un neērtības pirms tā ieviešanas pastāvīgā lietošanā. Klienti, redzot kļūdu, aicināti par to informēt portāla speciālajā sadaļā “Ziņot par kļūdu”, norādot, vai tiek gaidīta atbilde, un kontaktus saziņai, lai nepieciešamības gadījumā tehniskie speciālisti varētu sazināties. Portāls ir pilnveidošanas stadijā, un tā funkcionalitāte pakāpeniski tiks papildināta. Šobrīd pakalpojumu portālā pieejami lielākā daļa reģistrācijas pakalpojumu. Reģistrācijas pieteikumu un dokumentus portālā var iesniegt gan pats uzņēmējs vai biedrības vadītājs, gan jebkurš viņa pārstāvis, pievienojot pārstāvi deleģēto personu lokam. Visi dokumenti, ko iesniedz reģistrēšanai...

No 18. oktobra uzsākta energoietilpīgo apstrādes rūpniecības komersantu iesniegumu pieņemšana atbalsta saņemšanai elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Iesniegumus pieņems un atbalstu administrēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atbalsts energoresursu (dabasgāzes un elektroenerģijas) izmaksu pieauguma kompensēšanai var tikt piešķirts energoietilpīgiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecībā, un kuri atbilst Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku" minētajiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Ievērojot, ka Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par šajos noteikumos ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, BVKB lēmumus pieņems un atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes...

Ministru kabinets 18. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā". Izmaiņas paredz atvieglotas prasības jau esošajiem neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā, kā arī citiem profesionāļiem sertifikāta iegūšanai apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veikšanai. Līdz ar to tiks samazināti šķēršļi sertifikāta iegūšanai un veicināta profesionāļu sertifikācija apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību, neatkarīgs eksperts ir tiesīgs veikt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, ja viņam ir ne tikai atbilstoša izglītība un nokārtota kompetences pārbaude, bet arī vismaz sešu mēnešu ilga praktiskā darba pieredze apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudē, strādājot neatkarīga eksperta vadībā. Kā liecina dati uz 2022. gada 21. jūliju Būvniecības informācijas sistēmā bija reģistrēti tikai astoņi neatkarīgie eksperti ēku energoefektivitātes jomā, kas sertificēti pārbaudes aktu izsniegšanai. Savukārt neatkarīgo ekspertu uzraudzības iestāde,...

Valdība 18. oktobra sēdē apstiprināja jaunus Energoefektivitātes monitoringa noteikumus, aktualizējot normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas ziņošanu par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to ietvaros gūtiem ietaupījumiem un ņemot vērā Energoefektivitātes likuma grozījumu stāšanās spēkā 2022. gada 2. augustā. Noteikumi aktualizē kārtību, kādā valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kā arī lielie uzņēmumi, lielie elektroenerģijas patērētāji u.tml. atbilstoši Energoefektivitātes likumā noteiktām prasībām ziņo Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) par pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā un to rezultātā gūtiem enerģijas ietaupījumiem, kā arī detalizē atbildīgās iestādes pienākumus energoefektivitātes monitoringa jomā. Būtisks ieguvums energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm, kā arī BVKB būs saistīts ar administratīvā sloga samazināšanu, ko nodrošinās energoefektivitātes pasākumu un to radīto ietaupījumu ziņošana tiešsaistē Energoresursu informācijas sistēmā. Tās izmantošanai praksē tiek virzīti jaunie noteikumi un patlaban starpinstitūciju saskaņošanā esošie Energoresursu informācijas sistēmas noteikumi. Saskaņā ar Energoefektivitātes monitoringa noteikumiem paredzēts, ka pēc attiecīgā regulējuma stāšanās spēkā, energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm aktuālais ziņošanas...

Pārtikas e-komercija vēl ir salīdzinoši jauns tirgus Baltijā, kurā jauniem spēlētājiem ir iespēja izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus, kā arī nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi klientiem. Baltijā e-komercijas apjoms 2021. gadā pieauga par 23%, un tuvākajos gados visdrīzāk saglabās straujo pieauguma tempu. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajiem datiem pēdējo 12 mēnešu laikā pārtikas e-veikalu pasūtījumi pieauga 4,86 reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, norāda Aleksandra Borcova, SEB bankas Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja. Turklāt SEB dati rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji e-veikalos preces iegādājās 2,78 reizes vairāk nekā pirms-Covid laikā, un ir saskatāms potenciāls tieši pārtikas tirdzniecības izaugsmei internetā. Savukārt Euromonitor paredz, ka 2026. gadā e-komercija Latvijā sasniegs 16,5% no visas mazumtirdzniecības. Lielākais izaicinājums: panākt klientu uzticēšanos Pētījumos ir pierādīts, ka pārtikas tirdzniecībai internetā ir augsta rentabilitāte, ja ir augsts mājsaimniecību, bet zems lielveikalu skaits konkrētā reģionā. Saskaņā ar Euromonitor datiem 2021. gadā Latvijā bija 333 pārtikas lielveikali uz aptuveni 1,9 milj. iedzīvotāju,...

Gadījumā, ja, neskatoties uz ieviestajiem drošības pasākumiem, notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana, ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, atgādina Datu Valsts inspekcija. Viens no pārziņa uzdevumiem ir nodrošināt, ka atbilstoši datu apstrādes raksturam, apmēram, kontekstam, nolūkiem un pastāvošiem riskiem, tiek ieviesti atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst šiem riskiem. Pārkāpumus var iedalīt atbilstoši trīs plaši pazīstamiem informācijas drošības principiem: Konfidencialitātes incidents – kur notikusi neautorizēta vai nejauša personas datu izpaušana vai piekļūšana tiem; Integritātes incidents – kad notikušas neautorizētas vai nejaušas izmaiņas personas datos; Pieejamības incidents – kad noticis nejaušs vai neautorizēts piekļuves personas datiem zaudējums vai arī personas dati iznīcināti. Pārkāpuma piemērs - konfidencialitāte: Hakeri ir atraduši drošības “caurumu” organizācijas informācijas sistēmā un izguvuši Organizācijas datu bāzi ar klientu personas datiem. Pārkāpuma piemērs - integritāte: Nepareizi organizētas SQL rindas dēļ zudusi mākonī glabātas...

No visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodibināti Eiropas Savienībā (ES), un ir reģistrējuši savas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) 93% vērtē, ka tas pozitīvi ietekmējis viņu uzņēmējdarbību. Tā secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) veiktajā aptaujā. Konstatēts arī - tikai viens no desmit ES mazajiem uzņēmumiem reģistrējis IĪT. Galvenais šķērslis tam ir zināšanu trūkums un reģistrācijas grūtības. Septembra nogalē EUIPO publicēja Intelektuālā īpašuma (IĪ) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) progresa ziņojuma 2022. gada izdevumu. Tas ir ES mēroga pētījums, kas izveidots, izmantojot Eiropas IĪT pārkāpumu novērošanas centra datus. Viens no secinājumiem - tikai 10% no MVU pieder reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Vispopulārākās ir nacionālās reģistrācijas preču zīmes (6%), tām seko Eiropas Savienības preču zīmes un patenti (4%). Interesanti, ka 39 % no MVU izmanto citas (nereģistrētas) IĪT - domēna vārdiem, komercnoslēpumiem, nereģistrētiem dizainparaugiem, datubāzēm u.c. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa ES MVU nav informēti, kā vislabāk gūt peļņu no...

Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka 2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Eiropas Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula (ES) 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Saskaņā ar Regulas Nr.2022/1904 1.panta 4) punkta d) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi dažādu tērauda un dzelzs izstrādājumu (tajā skaitā KN kodam 7207) importam no Krievijas, kas minēti Regulas Nr.2022/1904 IV pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XVII pielikums, papildinot to ar B daļu. Tomēr Regulas Nr.2022/1904 4.panta d) apakšpunkts, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.g pantu, noteic, ka no 2022.gada 7.oktobra noteiktos aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10 importam: KN kodam 7207 12 10 –Eiropas Savienības datubāzē QUOTA, ievadot kvotas kārtas numuru, kur kvotas detalizētajā aprakstā pieejams arī lauks...

Valsts vides dienests (VVD), no 12. līdz 13.oktobrim, visā Latvijā īsteno autoservisu kontroles kampaņu. Veicot pirms kampaņas izpēti, salīdzinot datus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistru, secināts, ka 25% autoservisu, iespējams, darbojas bez nepieciešamās piesārņojošās darbības reģistrācijas VVD. Autoservisu pastiprinātu apsekošanu dienests veic jau ceturto gadu. Viens no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā ir vērst uzmanību uz bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, kā arī nepieciešamību reģistrēt piesārņojošo darbību. Kampaņas ietvaros VVD īstenos principu “Konsultē vispirms!”, paredzot uz sadarbību vērstu kontroli, konsultējot un dodot laiku komersantiem novērst pārkāpumus, ja tādi tiks konstatēti. “Pastiprināta uzmanība kampaņas laikā tiks pievērsta tam, kā autoservisos apsaimnieko nolietotās riepas, atstrādātās eļļas, eļļu filtrus, akumulatorus u.c. videi bīstamus atkritumus. Pērn kontroles kampaņas ietvaros konstatēts, ka 59% no visiem pārbaudītajiem objektiem atkritumi tiek apsaimniekoti neatbilstoši. Sagaidāms, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi, sevišķi aktuāla problēma autoservisu darbībā šobrīd varētu būt atstrādāto eļļu dedzināšana. 2022. gada pirmajā pusgadā Ražotāju atbildības sistēma...

Ministru kabineta š.g. 11. oktobra sēdē vēlreiz apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz š.g. 17. novembrim, kā arī veicot vēl citus tehniskus precizējumus. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus komersantus aicina jau šobrīd sākt gatavot pirmos pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai līdz ar programmas darbības uzsākšanu tie operatīvi varētu saņemt atbalstu. Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties līdz 2022. gada 17. novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem...

Personas, kuras rada, izrāda, izplata vai izstāda mākslas darbus, ar savām darbībām veicina ideju un viedokļu apmaiņu, un valstij ir pienākums pārmērīgi neiejaukties viņu vārda brīvībā . Vienlaikus dažkārt mākslinieciskās izpausmēs un to galarezultātos var būt ietverti citu cilvēku personas dati. Datu Valsts inspekcija skaidro, kā pareizi rīkoties, ja mākslas vai literārā darbā tiek izmantotas ziņas, kuras var attiecināt uz dzīvu un citiem cilvēkiem atpazīstamu fizisku personu, lai neierobežotu mākslinieka vai rakstnieka brīvo pašizpausmi un vienlaikus atbilstoši apstrādātu jaunradītajos darbos atspoguļoto personu datus. Māksliniekam vai rakstniekam, izvērtējot sava darba rezultātu un pirms tā padarīšanu par pieejamu plašākai sabiedrībai, ir jāsecina, ka tas: Ir radīts mākslinieka tiesību uz vārda un izpausmes brīvību ietvaros; Neapdraud fiziskās personas, kuras dati iekļauti mākslas vai literārajā objektā (datu subjekts), tiesības uz privātumu un datu aizsardzību; Neapdraud tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesi iepazīties ar radīto; Ja uz iepriekš norādītajiem punktiem...

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...

Pētījumu centra SKDS aptaujas, kas veikta pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma, rezultāti rāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros. Krietni vairāk – 60% – uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā, 47% veic ieguldījumus 3. līmeņa pensiju fondā, savukārt 40% savus uzkrātos līdzekļus glabā bankas kontā. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā minējuši 29% respondentu, bet citi finanšu uzkrājumu un ieguldījumu veidi ir minēti salīdzinoši retāk. FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Mums kā kapitāla tirgus uzraugam rūp tirgus attīstība. Izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, secinājām, ka viens no virzieniem, kas attīstāms, ir ieguldījumu kultūras veicināšana. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte krietni atpaliek. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrāts “drošības spilvens", rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem un kas viņus attur likt naudai pelnīt. Ieguvām vērtīgus datus, kas ļaus FKTK sadarbībā ar citām institūcijām spert tālākos soļus, nodrošinot...