BIZNESS

Uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Īpaši aktuāli tas ir Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju laikā. Nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus. Konkurences padome (KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums. KP norāda, ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju...

Saeima 16. jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem. Grozījumi veikti, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā pēc gada - 2023. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtība, pārskatīta pamatkapitāla apmaksas kārtība, kā arī uzlabota dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamība. Tā, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus varēs uzglabāt primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē. Likums noteic, ka paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas - iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Tāpat grozījumi noteic pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt informāciju par akcionāriem...

Valdība 14. jūnija sēdē lēma no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu. Priekšlikumu uz laiku atteikties no obligāta biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi mazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu vispārējo energoresursu cenu pieauguma situācijā (65%-70% pieaugums kopš 2020. gada sākuma), vienlaikus ņemot vērā politisko vienošanos un neskarot degvielai piemērojamo nodokļu nosacījumus. Pēc provizoriskiem aprēķiniem šā brīža situācijā degvielas cenas samazinājums prognozējams aptuveni 10 centu apjomā. Degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm. Vislielākās izmaksas gala cenā veidojas no degvielas cenas, kurā ietilpst arī biopiejaukuma izmaksas; otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis; un trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās...

Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā ārvalstu investori vērtē kā viduvēju, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021. Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo četru gadu laikā. Buklets par pētījumu pieejams šeit. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5. Pozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto 0% likmi reinvestētai peļņai. Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā. “Viens no galvenajiem Ārvalstu investīciju vides indeksa mērķiem ir novērtēt investīciju klimata attīstības progresu Latvijā, un katru gadu tas kalpo kā temperatūras mērījums, lai novērtētu aktuālākās problēmas un panāktos risinājumus. Tā...

Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem “Aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Vienlaikus valdība precizēja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus un pagarināja garantiju sniegšanas termiņu līdz 2022.gada beigām, lai turpinātu atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem. Aizdevumu programmas ietvaros uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsta programmu ieviesīs finanšu institūcija "Altum". Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 39 miljoni eiro, kuru ietvaros varēs izsniegt aptuveni 500 aizdevumus. Atbalsts komersantiem tiks sniegts līdz šā gada 31. decembrim. Aizdevumi būs pieejami visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas...

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada...

2022. gada 7. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kuras ievaros uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams kā finanšu institūcijas "Altum" aizdevums vai "Altum" paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai - maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Savukārt atbalsts tiks piešķirts kā kapitāla atlaide jeb finanšu institūcija "Altum" samazinās aizdevuma apmēru 30 % apmērā, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji. Pirmo četru nedēļu laikā, no dienas, kad “Altum” uzsāks pieņemt pieteikumus, un turpmāk līdz pieejams finansējums, atbalstam varēs pieteikties Latvijas Republikā reģistrēts: komersants, kurš darbojas apstrādes rūpniecības nozarē, vai: komersants, kurš atbilst vienam sekojošiem kritērijiem: -komersants vai komersanta saistīto personu grupa eksportē vismaz 51 % no saražotā, vai; -komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 7.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz pilnveidot akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabot informācijas pieejamību par akcionāriem. Ar grozījumiem iecerēts arī modernizēt akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtību, pārskatīt pamatkapitāla apmaksas kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Plānots, ka turpmāk paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Grozījumi paredz noteikt, ka akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas tiks iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Tāpat grozījumi noteiks pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par akcionāriem un to maiņu. Plānots, ka grozījumi Komerclikumā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Lai veicinātu vienotu izpratni par Valsts valodas likuma prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) izstrādājusi vadlīnijas mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem par valsts valodas lietošanas pamatprasībām. Vadlīnijas ir palīginstruments mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem un tās izstrādātas, konsultējoties ar nozares speciālistiem un sadarbojoties ar Valsts valodas centru. Tajās izklāstīts valsts valodas lietošanas pamatprincips, un tās sniedz ieskatu normatīvo aktu valsts valodas lietošanas jomā regulējumā un prasībās. Vadlīnijās minēts, ka, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietvertais izņēmums attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām ir horizontāla speciālā tiesību norma, kas izņēmuma kārtībā uz laiku līdz vienam gadam paredz atkāpes no Valsts valodas likumā noteiktajām valsts valodas lietošanas prasībām, saskaņā ar kurām privātajā sfērā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā (ES) līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam. Noteiktās sankcijas attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju paredz atsevišķus izņēmumus konkrētām preču grupām iesākto darījumu pabeigšanai līdz konkrētam laikam, ja līgums par šo darījumu noslēgts pirms attiecīgo sankciju noteikšanas. Šis izņēmuma nosacījums attiecas gan uz ievešanai (importam), gan uz izvešanai (eksportam) paredzētajām precēm. Zemāk apkopoti šobrīd noteiktie izņēmuma piemērošanas datumi, kas vēl ir spēkā. Regula Nr.833/2014 (Krievija) Pants, pielikums Preces veids Aizlieguma plūsmas virziens Beigu datums (līgumu izpilde) 3. pants, II pielikums Preces un tehnoloģijas pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt līdz 2022. gada 17. septembrim 3. ea...

Saeima 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Atbalsta pasākumiem izmantos valsts budžeta finansējumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksāto finansējumu un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksāto finansējumu. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā: aizdevumi apgrozāmajiem...

Ekonomikas ministrija valdības 31. maija sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar aktuālo informāciju, kas apkopota informatīvajā ziņojumā "Par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu". 2021. gadā Latvijā darbojās 512 jaunuzņēmumi, kas nodarbināja vairāk nekā 2500 kvalificētus un zinošus darbiniekus. Gada laikā investīciju apjoms ir pieckāršojies, sasniedzot 350 milj. EUR. Jaunuzņēmumu sadarbības partneri ir meklējami ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības, t.sk., Lielbritānijā un ASV, informēja jaunieceltā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Mērķis ir piesaistīt ik gadu vismaz 400 miljonu eiro investīcijas un radīt vismaz 4000 jaunas darba vietas tuvāko trīs gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumos. Sadarbībā ar jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem tiek izstrādāta stratēģiju turpmākajiem trīs gadiem, kas sekmēs gan jaunu jaunuzņēmumu veidošanos, gan radīto inovāciju attīstību gan arī jaunu investīciju piesaistīšanu. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai, ministrija izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu (turpmāk – likums), piedalījusies Komerclikuma grozījumu izstrādē, lai sniegtu iespēju akciju sabiedrību (AS) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem iegūt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 30. maijā konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas paredz atbalsta pasākumus uzņēmējiem. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Plānots, ka atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka atbalsta pasākumiem tiks izmantots valsts budžeta finansējums, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus metālapstrādē, mašīnbūvē, aizsardzības industrijā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās,...

Dokumentu arhivēšana kļūst aktuāla gada sākumā. Un tad arī rodas jautājumi — kurus dokumentus arhivēt, kā arhivēt, kurus var iznīcināt? Vai arhivētie dokumenti jāved uz Latvijas Nacionālo arhīvu (turpmāk LNA)? Viens no variantiem ir nolīgt arhīva speciālistu, bet tad jārēķinās ar papildu finanšu izdevumiem. Otrs variants ir tikt galā saviem spēkiem. Šajā rakstā — par dokumentu arhivēšanas procesu. Šis arhivēšanas process ir obligāts institūcijām, bet privātās organizācijas to var darīt pēc savas izvēles. Galvenais, lai privātās organizācijas saglabā dokumentus ar arhīvisko vērtību. Dokumenta arhīviskā vērtība ir noteikta normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanas termiņiem. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir noteikt dokumentu glabāšanas termiņus. Jāarhivē un jāsaglabā ir pastāvīgi glabājamie dokumenti un ilgtermiņa dokumenti. Ja organizācijā ir lietu nomenklatūra, tad termiņi ir zināmi, bet, ja nav lietu nomenklatūras, tad dokumenta glabāšanas termiņi noteikti ārējos normatīvajos aktos. Normatīvie akti, kuros noteikti glabāšanas termiņi: Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), sadarbojoties ar Datu valsts inspekciju (DVI) un Finanšu nozares asociāciju (FNA), ir izstrādājusi ieteikumus fizisko personu datu apstrādei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) un sankciju ievērošanas jomā. Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kurā kompetentās institūcijas finanšu sektora tirgus dalībniekiem ir izstrādājušas šādu skaidrojošo informāciju. Ieteikumi kā atsevišķa nodaļa iekļauti FKTK 2021. gada 21. decembra ieteikumos Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei". Šie ieteikumi ir veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Uzsākot darbu pie ieteikumu izstrādes, tika apkopoti problēmjautājumi, ar kuriem finanšu iestādes saskaras ikdienas darbā. Ieteikumos kompetentās iestādes sagatavojušas skaidrojumus un iespējamos risinājumus, lai finanšu iestādes varētu vienlaikus izpildīt gan NILLTPFN likuma, gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu...