BIZNESS

SSE Riga veiktajam ikgadējam pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" veltītajā konferencē prezentētie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā ir bijis 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā tas ir 18,2% (samazinājums par 0.5%), bet Igaunijā - 14.3 % (samazinājums par 2,4%) no IKP. Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un...

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija nekustamā īpašuma (NI) darījumu mākleri starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā. Personai, kas vēlēsies uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, būs jāiesniedz EM attiecīgs iesniegums, savukārt ministrijai savā tīmekļvietnē būs jāuztur publiski pieejams nekustamo īpašumu starpnieku reģistrs. Vienlaikus EM būs...

Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz, ka Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Likums paredz, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti noteikti likuma pielikumā. Tāpat jaunais likums noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij,...

Ministru kabinets 9. jūnijā lēma par turpmākiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem Latvijā, kuri stājas spēkā10. jūnijā, un līdz ar to valstī tiek atcelta ar pandēmiju saistītā ārkārtējā situācija. Valdība izskatīja jaunus Veselības ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuru mērķis ir arī turpmāk nepieļaut saslimstības ar Covid-19 izplatīšanos, līdzsvarojot to ar iedzīvotāju pulcēšanās tiesībām un ekonomikas atvēršanu. No 10. jūnija tiek mazināti vairāki ierobežojumi, piemēram, ievērojot divu metru distanci starp personām atļauts pulcēties vienkopus iekštelpās līdz 100 cilvēkiem, bet ārā līdz 300 cilvēkiem. Savukārt organizēta sporta treniņa nodarbībā vienā treniņgrupā vienlaikus varēs piedalīties 30 personas, ja to pieļauj treniņa norises vieta. Pēc ārkārtējās situācijas beigām bērnudārzi strādās klātienē bez ierobežojumiem, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietām līdz 1. jūlijam būs jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem un iekštelpās pie galdiņiem būs atļauts sēdēt līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās – astoņiem. Ja epidemioloģiskā situācija atļaus, plānots, ka no 1. jūlija...

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis ikgadējo grantu programmu "Atspēriens", kurai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro. Konkursa rezultātā atbalstu saņems vismaz trīs uzņēmumi. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 eiro. Grantu programmā “Atspēriens” aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām). Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit. grantu programmas “Atspēriens” informatīvo video: Rīgas dome kopš 2009. gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā ir sagatavojusi pašnovērtējuma rīku uzņēmējiem, lai tie varētu pārliecinātos, vai neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ nav iesaistījušies aizliegtā vienošanā ar konkurentiem jeb kartelī, kas ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Pašnovērtējuma rīkā ir apkopotas tipiskākās situācijas, bet ne visi iespējamie piemēri, kurās uzņēmēji apzināti vai neapzināti var kļūt par karteļa dalībniekiem. Piemēram, par aizliegtu vienošanos tiek uzskatīta konkurentu saziņa par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētā iepirkumā, par piedāvātajām cenām iepirkumos vai lūgumu sagatavot „aizsega piedāvājumus” bez patiesas vēlmes konkurēt, jo uzņēmēji jau ir nolēmuši, kurš būs ieplānotais uzvarētājs. Tāpat aizliegtas ir uzņēmumu vienošanās par cenām, tirgus un klientu sadali u.c. nosacījumiem, par ko draud gan bargs naudas sods līdz pat 10 % no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, gan arī gadu ilgs liegums piedalīties iepirkumos. Konkurences tiesības paredz, ka uzņēmums var tikt sodīts par aizliegtu vienošanos, kas īstenota pirms gada, pieciem vai pat desmit gadiem....

Ministru kabinets 2. jūnija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" Ziņojuma mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās. Ministrija šādiem pasākumiem paredz atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro. Pasākumi plānoti vienreizēji, terminēti un tie sadalīti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti). Kā norāda FM, paredzētais finansējums ļaus īstenot pasākumu kopumu, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro, tai skaitā līdz 200 miljoniem eiro no ES fondu virssaistībām. Ar pasākumiem tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, kā arī orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Virssaistības ir papildu ES fondu finansējuma apjomam uzņemtās saistības veikt...

Valdība 2. jūnija sēdē nolēma paplašināt to valstu saraksts, no kurām atgriežoties 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro. To paredz rīkojums Nr. 291, ar ko groza Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Pašizolācija no 3. jūnija nebūs jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Latviju, Lietuvu vai Igauniju, vai Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) mājaslapā publicētās valstis, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 15 cilvēkus. Pašizolācija nebūs jāievēro arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kas Latviju šķērso tranzītā. Iebraukušajiem no trešajām valstīm pašizolācija joprojām ir jāievēro. Attiecīgo valstu sarakstu SPKC atjaunos katru piektdienu, un tas tiks publicēts SPKC mājaslapā www.spkc.gov.lv. No 3. jūnija 14 dienu pašizolācijā ir jādodas tām personām, kas atgriežas no Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Portugāles, Beļģijas, Maltas, Īrijas un Spānijas, kā arī no trešajām valstīm - valstīm, kuras...

Valdības 28. maija sēdē izskatīts likumprojekts ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz turpmāk pārtraukt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanu klātienē. Iecerētie grozījumi paredz izslēgt no Uzņēmumu reģistra sniegto pakalpojumu klāsta divus tikai klātienē sniedzamos pakalpojumus - parakstu apliecināšanu un komercķīlas pieteikuma pieņemšanu. Likumprojekta autori anotācijā uzsver, ka, slēdzot UR klātienes pakalpojumus, joprojām tikšot pilnvērtīgi nodrošināta visu reģistram uzticēto funkciju izpilde. Tas gan nozīmē, ka visiem, kas vēlēsies iesniegt UR pieteikumus, būs jāsaņem elektroniskais paraksts vai jāizmanto pasta pakalpojumi. "Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir eParaksts (t.sk. arī ārvalstniekiem). Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu. Tāpat arī informācijas izsniegšanas jomā ir pieejamas dažādas alternatīvas – datus jebkurš var aplūkot bez maksas Reģistra informācijas tīmekļa vietnē https://info.ur.gov.lv vai arī pieprasīt izziņu vai dokumenta kopiju, kuru Reģistrs izsniedz divos veidos – parakstītu ar eParakstu elektroniskā...

KOMERCINFORMĀCIJA Krīze ir lielisks laiks, lai pārskatītu biznesa prioritātes un optimizētu procesus. Nereti mēs darām lietas, “jo tā ir pierasts”, bet ilgtermiņā ierastās takas mīņāšana var radīt risku zaudēt būtiskākos resursus biznesā – laiku, naudu un efektivitāti. Excellent ir uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas Igaunijas tirgū jau vairāk kā 17 gadus un tagad piedāvā klientu atzītu programmu arī Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar Igaunijā veikto klientu apmierinātības pētījumu, apkalpošanas kvalitātes rādītāji pēdējo 3 gadu laikā ir teju divkāršojušies. Standard Books by Excellent ir biznesa programmatūra ar gandrīz 30 moduļiem, kas atbalsta uzņēmumu to ikdienas darbībās. Tajā skaitā ir finanšu, grāmatvedības, pārdošanas vadības, servisa pasūtījumu, loģistikas, klientu vadības, ražošanas un daudz citu moduļu uzņēmējdarbības analīzei un vadībai. 30 jomas profesionāļi diendienā strādā, lai radītu efektīvākos risinājumus un atbalstītu klientu vajadzības. Excellent komanda palīdz arī pārejas posmā, migrējot pamata datus no esošās datu bāzes uz Standard Books by Excellent. Excellent nepārtraukti attīsta produktus,...

Turpinot Eiropas Savienības Muitas kodeksa¹ prasību piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu ieviešanu, muitas klientiem ir pieejamas jaunās Eiropas Komisijas centrāli izstrādātās muitas informācijas sistēma, kas paredzēta uzņēmēju un kompetento muitas iestāžu savstarpējai komunikācijai elektroniskā veidā saistībā ar informācijas lapām (INF), informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā noteiktajam, visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Tādējādi no 2020. gada 1. jūnija informācijas lapu INF 1, INF 2, INF 3, INF 4, INF 5 un INF 9, ko izmanto, piemērojot muitas procedūras – ievešana pārstrādei un izvešana pārstrādei, noformēšana un iesniegšana muitas iestādē būs jāveic elektroniskā veidā, Eiropas Komisijas izstrādātajā INF sistēmā (INF – EU Trader Portal). Visi pieteikumi, kas ir iesniegti līdz 2020.gada 1.jūnijam, tiks izskatīti un lēmumi saistībā ar tiem tiks pieņemti,...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, plānots, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 26.maijā, pirmajā lasījumā atbalstītie Komerclikuma grozījumi. Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem (parasti tehnoloģiju) uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību,...

Ceturtdien, 21. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts “Segto obligāciju likums”, kas paredz izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību. Likumprojekts nosaka segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un nodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību. Šobrīd šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, jo Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā bija 2011. gadā. Hipotekāro ķīlu zīmju likumā iztrūkst vairāki būtiski elementi, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasības, regulējums pārrobežu darījumiem, tai skaitā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējums par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasības informācijai ieguldītājiem un citi nosacījumi. 2017. gada 6. novembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas parakstīja sadarbības memorandu par reģionālā kapitāla tirgus izveidi Baltijā. Baltijas segto obligāciju ietvars tiek veidots, harmonizējot nacionālo normatīvo regulējumu starp trim valstīm un saskaņojot būtiskākos...

Ministru kabinets 21. maijā lēma par vairāku ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, tostarp nolemts, ka no 21. maija Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, ir atļauts ieceļot Latvijā un izceļot no tās. Tāpat atļauts Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vienu reizi izceļot no Latvijas Republikas, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 21. maija rīkojums Nr. 279 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Savukārt 15. maijā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri Rīgā parakstīja saprašanās memorandu, kurā Baltijas valstis vienojās savstarpēji atcelt ieceļošanas ierobežojumus un nodrošināt Baltijas valstu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ar sauszemes, jūras vai aviotransportu. Ceļotājiem jāievēro valstu noteiktie iekšējie noteikumi, tādēļ Ārlietu ministrija informē par ceļošanas un pulcēšanās noteikumiem Igaunijā un Lietuvā. Igaunija no 18. maija ir atcēlusi ārkārtas stāvokli valstī, Lietuvā ārkārtas stāvoklis...

Nelīdzsvarotā riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem - no otras puses, rada ievērojamu morālā kaitējuma (moral hazard) risku. Uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP), krīzes monitoringa kārtējā ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju brīdinot, ka kopējā COVID-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniedz jau 4.7% no iekšzemes kopprodukta. COVID-19 atkārtota uzliesmojuma gadījumā būs nepieciešami papildu finanšu resursi un tas var audzēt valsts parādu, norāda FDP. Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais tā apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti. “Līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas COVD-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču vēršam uzmanību, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti,”...