BIZNESS

No 2021. gada 1. janvāra tiek likvidēts pilnās patentmaksas režīms, ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs” minētajām profesijām. 2021. gadā saglabāsies tikai samazinātās patentmaksas režīms pensionāriem un personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti - to paredz 2020. gada 27. novembra grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Vienlaikus tās personas, kas jau būs veikušas patentmaksas maksājumu līdz 2020. gada 31. decembrim, varēs turpināt piemērot patentmaksas režīmu līdzšinējā kārtībā arī 2021. gadā laika periodā, par kādu tika veikta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka patentmaksa par 2021. gadu ir jāsamaksā līdz 2020. gada 18....

Uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajā skaitā Latviju. Kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no AK, seminārā uzņēmējiem "Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti?" informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. VID dati liecina, ka darījumi ar AK ir gandrīz 4000 komersantu, kuri līdz šim nav saskārušies ar muitas formalitātēm. Uzņēmējiem, kuriem ir pieredze ar muitas operācijām, situācija no 1. janvāra varētu būt pazīstama. Bet tiem, kuriem pieredzes nav, ir nopietni jāgatavojas. Jāatgādina, ka AK no 1973. gada bija ES dalībvalsts. 2017. gadā ES tika iesniegts paziņojums, ka AK ir plānojusi izmantot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta sniegtās iespējas izstāties no ES. No 2020. gada 31. janvāra AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, proti,...

Stājušies spēkā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē 8. decembrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas paredz izmaiņas apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, fokusējot šī atbalsta sniegšanu tikai uz Covid-19 skartajiem uzņēmumiem un izslēdzot sezonalitātes specifiku. Kritērijus un kārtību granta piešķiršanai nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai". Ar grozījumiem noteikts, ka grantu apgrozāmajiem līdzekļiem varēs saņemt tāds uzņēmums, kuram: atbalsta perioda mēnesī (attiecīgi 2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) ir arī apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī (2019....

No 2021. gada 1. janvāra norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā iespējami traucējumi, ja klienta izvēlētais tiešsaistes tirgotājs (interneta veikals vai cits e-komercijas dalībnieks) neizmanto atbilstošus drošības tehnoloģiskos risinājumus – stingro autentifikāciju, brīdina Finanšu nozares asociācija. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir karšu izdevēji, būs jānoraida pirkumi internetā, lai aizsargātu klientu intereses, neskatoties uz to, ka šādi pirkumi iepriekš ir veikti. Stingro autentifikāciju norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā Eiropas Savienībā (ES) paredz Otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) saistītie regulatīvie tehniskie standarti, kas pieprasa stingrākas autentifikācijas prasības tiešsaistes norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai izpildītu šīs prasības, pakalpojuma sniedzējiem, t.sk. tirgotājiem no ES (arī EEZ) un karšu izdevējiem jāievieš risinājumi, kas uzlabo maksājumu drošību un nodrošina augstāka līmeņa klientu aizsardzību. Turpmāk stingro autentifikāciju, piemēram, izmantojot Smart-ID, biometriju vai kodu kalkulatoru, galvenokārt pieprasīs lielāka apmēra maksājumiem. Stingro autentifikāciju atbilstoši noteiktiem drošības algoritmiem pieprasīs arī zemākas vērtības maksājumiem, piemēram, ik pēc pieciem secīgiem maksājumiem vai, ja...

Atbilstoši Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union – UPU) jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no 2021. gada 1. janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības (ES) –, jābūt maksimāli detalizētam. Atgādinām, ka no 2021. gada 1. janvāra, līdz ar izstāšanās no ES pārejas perioda beigām, arī Lielbritānija ietilps trešo valstu sarakstā un arī uz šo valsti adresētajiem sūtījumiem attieksies maksimāli detalizētas satura informācijas prasība. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi. Uz trešajām valstīm adresētajiem sūtījumiem būs maksimāli detalizēti jānorāda tajos ietverto preču apraksts: kāda prece tiek sūtīta, cik vienību ir konkrētajai precei, kāds ir katras preču grupas svars, vērtība, sūtījuma kopējais svars. Klientam, norādot sūtījuma saturu, būtu jāizvairās no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji, kas no 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvo ienākumu kritumu, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu. Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem, VID 8. decembrī pl. 14.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā (https://www.youtube.com/watch?v=rVOCUTieLo8&feature=youtu.be). VID ir arī sagatavojis pamācības, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: "Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos” pašnodarbinātām un personām, kas maksā patentmaksu" "Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos” darba devējiem - fiziskām personām" Cik lielu atbalstu var saņemt pašnodarbinātie? Pašnodarbinātajam, kas ir reģistrējies, un autoratlīdzības saņēmējam, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un individuālajiem komersantam– 70% apmērā no vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības 2020. gada 3. ceturksnī, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par...

Vispārīgā Datu aizsardzības regula nosaka vairākus personas datu nosūtīšanas mehānismus attiecībā uz datu tālāku apstrādi trešajās valstīs, kas ļauj atbildīgajām personām (datu pārziņiem un apstrādātājiem) izvēlēties sev piemērotāko datu nosūtīšanas mehānismu, informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Standarta līguma klauzulas (turpmāk arī – standarta datu aizsardzības klauzulas vai standartklauzulas) ir Eiropas Komisijas pieņemtie personas datu pārsūtīšanas līgumu paraugi, kas nosaka datu pārsūtīšanas kārtību, apstrādes mērķus un izvēles līdzekļus starp diviem uzņēmējiem (pārziņiem) (Standarta līguma klauzu paraugi atrodami https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/ALL/?uri=CELEX:32001D0497; un https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32004D0915) vai starp uzņēmējiem, no kuriem ES aktīva uzņēmēja norādījumus personas datu apstrādē pilda ārpus ES aktīvs uzņēmums (Standarta līguma klauzu paraugs atrodams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32010D0087). Šo klauzulu mērķis ir atvieglot datu apstrādātāju uzdevumu, apkopojot to nepieciešamo prasību kopumu, kas ļautu nodrošināt adekvātu personas datu aizsardzību trešajā valstī. Šo instrumentu var uzskatīt par “gatavu lietošanai” un ātri iestrādāt divpusējā līgumā, ņemot vērā konkrētā gadījuma vajadzības. Standartklauzulas var ietvert plašākā līgumā kā nosacījumu kopumu personas datu apstrādē,...

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā “Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai”. Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi: • kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, • kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%. Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem. Atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, operacionālo izmaksu atbalstam kvalificēsies tie tūrisma nozares uzņēmumi, kuri līdz 2020. gada 1. martam savu darbības veidu ir reģistrējuši ar NACE kodu: 55.10...

Lai turpinātu palīdzēt uzņēmumiem iespējami ātrāk pārvarēt Covid-19 krīzes izraisītās grūtības, komersanti arī 2021. gadā varēs pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM krīzes atbalsta instrumentiem. Līdz šim ALTUM krīzes atbalsta instrumentus izmantojuši un veiksmīgi pielietojuši daudzi uzņēmēji, un visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi jau 650 miljonus eiro. Vienlaikus ALTUM turpinās piedāvāt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām. ALTUM programmas Covid-19 radīto seku pārvarēšanai plānots turpināt līdz 2021. gada vidum. Atkarībā no individuālām vajadzībām uzņēmumi neatkarīgi no nozares var izmantot sešas ALTUM piedāvātās krīzes programmas – garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem neatkarīgi no lieluma, kā arī kapitāla fonda finansējumu. ALTUM programmas krīzes skartiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares Programmas paredzētas uzņēmumiem, kuri var pierādīt Covid-19 ietekmi...

Datu Valsts inspekcija publicējusi izvērstu skaidrojumu par izmaiņām, kas no 1. janvāra gaidāmas personas datu apmaiņā ar Lielbritāniju, kas pēc "Brexit" būs kļuvusi par tā saukto "trešo" valsti (ārpus Eiropas Savienības valsti). Kādas ir sekas AK izstāšanās pārejas perioda noslēgumam personas datu plūsmas nodrošināšanā uz AK? Pārejas periods noslēdzas ar 2020.gada 31.decembri. Tas nozīmē, ka 2021. gada 1.janvārī AK kļūs par trešo valsti. Savukārt tas nozīmē, ka personas datu nosūtīšanai uz AK būs attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) V nodaļas “Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām” nosacījumi. Šajā gadījumā, atbildīgajām personām, kas veic personas datu apstrādi ES un plāno nosūtīt personas datus uz AK, būs nepieciešams nodrošināt personas datu aizsardzības līmeni, kas līdzinās ES personas datu aizsardzības līmenim, ievērojot nosacījumus, kas attiecināmi datu nosūtīšanai uz trešo valsti. Personas, kuru veikto personas datu apstrādi skars pārejas perioda noslēgšanās AK izstāšanās pārejas perioda noslēgšanās skars ikvienu kurš plāno veikt/turpināt veikt...

Ārpakalpojumu grāmatveži, būdami vieni no "vārtsargiem", kas var laikus pamanīt nelegāli iegūtu līdzekļu plūsmas, pēdējos gados finanšu nozares pārbūves procesā nonākuši ciešākā valsts iestāžu uzmanības lokā nekā uzņēmumu "štata" jeb iekšējie grāmatveži. Tieši viņiem uzdots veidot iekšējās kontroles sistēmas, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs arī jāsertificējas. BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktors Viesturs Briežkalns piekrita Bilancei dalīties ar savu personīgo pieredzi profesijā, stāstot ne tikai par ārpakalpojumu grāmatvežiem svarīgiem tematiem, bet arī grāmatvedības un nodokļu aktualitātēm kopumā. Nav noslēpums, ka vīrietis grāmatvedis ir ļoti reta parādība, vismaz Latvijā. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju, un kā ir būt profesijā, kurā vairākums ir pretējā dzimuma pārstāvju? Grāmatvedis kā sieviešu amats — tā tas ir tikai Latvijā, varbūt Baltijā. Iespējams, tas ir postpadomju mantojums, bet ir daudzas Eiropas valstis, kur grāmatvedis ir tieši vīriešu amats. Arī savā kolektīvā cenšamies lauzt stereotipus, ka grāmatvedība ir tikai sieviešu darbs. Pieņemam darbā iespējami vairāk vīriešu, lai diversificētu...

Otrdien, 1. decembrī, pieņemot lēmumu par Ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 11. janvārim, Ministru kabinets lēmis arī par drošības pasākumu pastiprināšanu, atvieglojot Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu. Sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot. Pulcēšanās No 3. decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem. Līdz 11. janvārim ir pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai. Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievērojot 2+2 principu. Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkst pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēki (neskaitot ar to norisi tieši saistītos cilvēkus,...

Valdības 1. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas būtiski paplašina atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro. Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā. “Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Kritērijus...

Pēc preču un pakalpojumu loteriju atļaujas pieteikuma iesniegšanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas, loterijas organizētājam ir būtiski ievērot gan izlozes norises likumību, gan reklāmas nosacījumus, gan ziņojuma iesniegšanas prasības. Par preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem lasīt šeit. Kā viens no veidiem, kā popularizēt preču un pakalpojumu loteriju, ir reklāma. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma prasībām preču un pakalpojumu loterijas reklāmā obligāti ir jānorāda loterijas atļaujas numurs, kā arī informācija, kur var iepazīties ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apstiprinātajiem konkrētās loterijas noteikumiem. Loterijas atļaujas numura norādīšana reklāma ir viens no apliecinājumiem, ka konkrētā loterija ir likumīga. Līdz ar to gan TV reklāmās, gan radio reklāmās ir dzirdams loterijas atļaujas numurs. Līdzīgi kā reklāmai arī informācijai, kāda jānorāda uz loterijas preces iepakojuma ir savi nosacījumi. Preču un pakalpojumu loteriju likums nosaka, ka loterijas atļaujas saņēmējam jānodrošina, lai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas...

Latvijas Republikā kopš 2004. gada 1. janvāra spēkā ir “Preču un pakalpojumu loteriju likums”, kas regulē preču un pakalpojumu loteriju norisi, kā arī stingri nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību un to, ka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jāsaņem loterijas atļauja. Būtiskus Preču un pakalpojumu loteriju likuma grozījumus Saeima veica 2016. gada 10. decembrī, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Grozījumi paredzēja jaunu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību. Visām preču un pakalpojumu loterijām neatkarīgi no laimestu fonda lieluma tika ieviesta vienāda saskaņošanas kārtība un valsts nodevas samaksa. Ar likuma grozījumiem tika ieviesta iespēja saņemt loterijas atļauju paātrinātā kārtībā, maksājot papildus valsts nodevu. Preču un pakalpojumu loteriju likums paredz divu veidu loterijas: preču loterija un pakalpojumu loterija (turpmāk tekstā – loterija). Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieks piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu (piemēram, persona, nopērkot cepumus un piereģistrējot čeku, piedalās noteiktā laimesta...