BIZNESS

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi”. Tas paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi. Savukārt lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem un lauksaimniekiem stabilizēs naudas plūsmu, kā arī nodrošinās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro; atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru; saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro. Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta...

Valdība 14. maija sēdē apstiprināja grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju, paredzot no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm. Starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja. No 15.maija Baltijas valstu savstarpējās robežas tiek atvērtas arī brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna. Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada...

„Nekas neliecina, ka koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmija šī gada ietvaros pilnībā izbeigsies, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā pastāvēs ierobežojumi, iespējams, līdz vakcīnai. Tātad šis nav sprints, bet būs maratons,” tā intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI saka Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, kurš iepriekš vadījis aģentūras pārstāvniecības Vācijā un Ķīnā. Stāstot par LIAA un Latvijas turpmākajiem izaicinājumiem, viņš uzskata, ka „esam iesaldējuši ekonomiku un esam iesaldējuši vīrusu. Ir jāsaprot, kas ir jādara, lai atsaldētu ekonomiku, bet neatsaldētu vīrusu.” Piedāvājam daļēju ieskatu intervijā. Pilnu sarunas tekstu var lasīt žurnāla maija numurā. No šā gada 20. janvāra esat stājies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā. Jau pēc pusotra mēneša arī jūsu vadīto iestādi skāra Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, tika atcelti dažādi pasākumi, piemēram, Latvijas nacionālais stends izstādē "Foodex Japan 2020" Tokijā u.c. Kāds LIAA ir šis ārkārtējās situācijas laiks? LIAA esam pārslēgušies darbam krīzes režīmā, kur darām diezgan daudz...

Saeima 14.maijā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemto lēmumu par noteikto ierobežojumu mazināšanu ārkārtējā situācijā, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.Ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020.gada 9.jūnijam. Ministru kabineta lēmums paredz, ka pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās ir atļauta, ja pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki, pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, kā arī pasākuma organizators nodrošina citu ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību tā dalībniekiem. Tāpat noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 7.00 un beidz ne vēlāk kā pulksten 24.00. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties visi veikali. Uzziniet, kādi ir šie ierobežojumi un kurās jomās aizvien nav iespējama pulcēšanās: IEROBEŽOJUMU MIKSTINĀŠANAl! Kultūras, sporta, izklaides un citās atpūtas un reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, lai varētu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 13.maijā noslēdza darbu pie Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projekta, lai regulētu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību. Plānots, ka, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likumprojekta mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Plānots, ka starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā. Paredzēts, ka persona, kas vēlas uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, iesniedz...

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā 12. maijā galīgajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektsparedz, ka līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs izveidotas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Likumprojektā noteiktas administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Latvijas Republiku iedalīs valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā. Tāpat likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij. No 2021. gada 1. jūlija pilsētas statusu varētu iegūt arī Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām...

Labklājības ministrija sagatavotais grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem paredzēts palielināt maksimālo granta apmēru sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz trīs gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz viena gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no viena līdz trim gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju. Sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, mainīta maksimālā granta aprēķina formula. Maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz...

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija 8. maijā nolēma noteikt atvieglotu saskaņošanas kārtību vasaras kafejnīcu izveidošanai un uz laiku atcelt nodevu par ielu tirdzniecību. Pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics mudina šovasar komercdarbību veikt ārpus slēgtām telpām, ievērojot fizisko distancēšanos. Sēdē administrācija nolēma līdz 31. oktobrim atteikties no nodevas iekasēšanas par ielu tirdzniecību, ar grozījumiem apturot saistošo noteikumu “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” atsevišķu punktu darbību, kas nosaka nodevas apmēru par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodevas apmēru par ielu tirdzniecību publiskās vietās. Vienlaikus tiek noteikts, ka samaksātā nodeva par periodu no 12. marta līdz 31. oktobrim tiks atmaksāta. Naudas summa, kas netiks iekasēta no uzņēmējiem šajā sezonā, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Cits atbalsta risinājums paredz, ka tirdzniecības atļaujas saņemšanai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pietiks ar izpilddirekcijas atļauju – Rīgas pilsētas būvvaldes un Satiksmes departamenta saskaņojums turpmāk nebūs nepieciešams, ja ārtelpā nav paredzēts izvietot terasi, bet...

Saskaņā ar Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 12. maija atcelts darbības ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, kas tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanai, informē Ekonomikas ministrija. Tirgotājiem joprojām spēkā ir noteiktais pienākums organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli, nodrošinot, ka tirdzniecības vietā vienlaicīgi neatrodas ne vairāk kā 1 apmeklētājs uz 4 m2 no tirdzniecības zāles platības. Tirgotājiem jānodrošina sociālās distancēšanās pasākumi pie tirdzniecības vietas ieejas (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan ārtelpām), novēršot cilvēku drūzmēšanos un nodrošinot 2 m distanci starp apmeklētājiem. Papildus aicinām tirgotājus iespēju robežās rūpēties, lai pircējiem būtu iespējams ievērot 2 metru distanci arī tirdzniecības vietai piegulošajās teritorijās, piemēram, autostāvvietās, un informēt klientus par nepieciešamību ievērot 2 metru distanci. Arī sabiedriskās ēdināšanas vietās jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem; pie viena galdiņa var atrasties divi apmeklētāji, izņemot vienas ģimenes locekļus; kases un apkalpošanas...

Rīgas domes pagaidu administrācija 8. maija domes sēdē pieņēmusi arī lēmumu sniegt atbalstu ārkārtas situācijas laikā tiem uzņēmējiem, kuriem ir iznomāts Rīgas pilsētas pašvaldības kontrolēto kapitālsabiedrību nekustamais īpašums vai kustamā manta, atbrīvojot vai samazinot tiem nomas maksas. Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere skaidro, ka atbalsts tiks sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, tai skaitā arī tirdzniecības vietas. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems pašvaldības kapitālsabiedrība, ievērojot nomas maksas samazinājuma gradācijas no nomas līgumā noteiktās nomas maksas: ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 90 %; nepārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 80 %; pārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 60 %; veselības aprūpes un citu pakalpojumu sniedzējiem līdz 50 %. Nomnieki netiks šķiroti pēc juridiskās formas, bet vērtēti pēc būtības, lai saņemtu atbalstu, informē pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks. Lēmumu kapitālsabiedrības pieņems pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un...

Krīze ir negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaidrojama un nepārvarama, uzskata AIVA VĪKSNA, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja, izdevniecības pastāvēšanas 27 gadu jubilejas priekšvakarā. Gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārliecība par brīvā tirgus vadošo, virzošo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un veselības dēļ tam neļauj funkcionēt… Sevišķi grūti klājas mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam paralēli rūpēm par savu tiešo biznesu tagad nākas katru dienu sekot jaunākajiem valdības, ministriju vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem. Arī daudzu uzņēmumu grāmatveži gandrīz kā ārsti epidemiologi strādā 24/7 režīmā. Krīzes situācija un valsts reakcija uz to liek aizdomāties, vai neesam pārāk paļāvušies uz kādu mistisku palīdzību no Rietumiem, ES fondiem, pasaules ekspertiem, ārvalstu komercbankām? Varbūt globālā tirgus apstākļos tādas vērtības kā taisnīgums, solidaritāte, savas valsts un tuvākā mīlestība ir atkāpušās otrajā plānā! Mērķtiecīgas valsts politikas līmenī, šķiet, mūsu...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā. Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50 procentiem darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds. Šobrīd...

Foto:Visualhunt Finanšu nozares asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija) sadarbībā ar tās biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Atbilstoši moratorija nosacījumiem pieteikties bankā un atlikt pamatsummas maksājumus, moratorija laikā veicot tikai procentu maksājumus un/vai citus maksājumus, kas noteikti kredīta līgumā, var banku klienti: kuri pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2020. gada 12. martam ir pildījuši savas saistības pret banku bez būtiskiem kavējumiem; kas nav atzīti par maksātnespējīgiem pirms 2020. gada 12. marta vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā; kuriem Covid-19 izsludināto ierobežojumu dēļ ievērojami samazinājušies ienākumi. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība,...

Valdība 28. aprīlī pieņēma vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus*, kas paredz uzņēmējiem iespējas pagarināt dažādu "Altum" izsniegto aizdevumu atmaksas termiņus. Līdz šim vairākiem "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem bija iespējams tikai atlikt pamatsummas maksājumus, taču ne pagarināt kopējo aizdevuma termiņu, līdz ar to atliktie maksājumi kādā brīdī būtu jāveic biežāk vai lielākās summās. Kā minēts noteikumu projektu anotācijās, šī situācija "negatīvi ietekmē aizņēmējus, kuriem aizdevuma atmaksas termiņš ir 2020. gadā vai 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski samazinājušies saimnieciskās darbības ienākumi un aizdevuma līguma beigu termiņā aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu." Taču tagad vairākiem aizdevumu veidiem (gan mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem, gan aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai, gan aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un komersantiem konkurētspējas uzlabošanai) paredzēta iespēja ne tikai līdz 12 mēnešiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, bet arī par šādu pašu laika posmu pagarināt aizdevuma maksimālo termiņu....

Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību"" . Minētie grozījumi nosaka, ka pašvaldības dome ar lēmumu, ievērojot MK noteikumos noteiktos piešķiršanas nosacījumus un kārtību, atbalstu var attiecināt arī uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Ņemot vērā pašvaldību iniciatīvu, MK noteikumu grozījumi paredz pašvaldībām iespēju ar domes lēmumu noteikt citu nomas maksas samazinājuma gradāciju, kas piemērojama pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas līgumiem. Tāpat pašvaldībām paredzēta iespēja, ja tā paredz sniegt atbalstu citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, ar domes lēmumu noteikt kritērijus, kādiem ir jāatbilst atbalsta saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot, ka...