BIZNESS

Ministru kabinets 20. oktobra sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.74 „Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas izriet no grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Apstiprinātie noteikumi paredz atvieglot jaunuzņēmumu kvalifikācijas nosacījumus, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, svītrojot arī vairākas līdz šim pastāvošās kvalifikācijas prasības atbalsta saņēmējiem. Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus Latvijā ir ierobežotas, vairāki perspektīvi jaunuzņēmumi ir izmantojuši iespēju piesaistīt riska kapitāla investīcijas ārvalstīs, un meitas sabiedrībā veiktais agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums izmantots atbalstam biznesa idejas attīstībai jaunuzņēmumā Latvijā. Tādēļ, lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī jaunuzņēmumi, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto komersantu (meitas vai mātes sabiedrību) ārvalstīs. Piesakoties atbalsta programmām, jaunzņēmumam būs jāiesniedz informācija, kas apliecina jaunuzņēmuma saistību ar tā norādīto mātes vai meitas sabiedrību. Vienlaikus būs jāapliecina, ka mātes vai meitas sabiedrībai nav nodokļu parādu un nav pasludināts maksātnespējas process. Ar mērķi...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra grozījumus noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 000 eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu. Atbalstam uzņēmumi līdz 30. oktobrim var pieteikties LIAA mājas lapā: (https://www.liaa.gov.lv/lv/covid19/atbalsts-eksportejosiem-krizes-seku-parvaresanai), aizpildot iesnieguma veidlapu, kuru kā elektroniski parakstītu dokumentu jāatsūta uz e-pastu [email protected]. Pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai var iesniegt arī ari ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Ministru Kabineta 29. septembrī pieņemtajos noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību, kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji. Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 000...

Eiropas Komisija ir izveidojusi jaunu portālu “Mans palīgs tirdzniecības jomā/ Access2Markets”. Portālā atrodama aktuāla informācija par tarifiem, muitu, produktu noteikumiem un daudz ko citu, kas ir pielāgoti to mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas uzsākt starptautisku darbību, importēt un eksportēt preces. Informācija pieejama par visām Eiropas Savienības (ES) valstīm un vairāk nekā 120 eksporta tirgiem visā pasaulē. Portālā ir iekļauts arī izcelsmes noteikumu pašnovērtēšanas rīks - Rules of Origins self Assesment (ROSA). Tas latviešu valodā (tekstam veikts mašīntulkojums) palīdzēs iepazīties ar produkta īpašajiem noteikumiem un izcelsmes procedūrām un novērtēt tā atbilstību. Ar virtuālā tirdzniecības asistenta starpniecību var ievadiet sava produkta kodu, izcelsmes valsti un galamērķa valsti, lai interaktīvi saņemtu detalizētu palīdzību par piemērojamajiem īpašajiem noteikumiem, tostarp nodokļiem. Kā zināms, “vienotā tirgus” jēdziens piedāvā preču brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, nodrošinot piekļuvi tirgum, kurā ir vairāk nekā 400 miljoni patērētāju. Tomēr joprojām pastāv dažas atšķirības starp ES 27 valstu tirgiem. Tāpat...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls piedāvā jaunu pakalpojumu – bezmaksas piekļuvi ES dalībvalstu un starptautisko organizāciju iepirkumu sistēmai. Tā ir iespēja nepastarpināti iegūt informāciju par aptuveni četriem tūkstošiem izsludināto iepirkumu katru dienu. “Esam apzinājuši Latvijas uzņēmēju vajadzības un pietiekami bieži ir izskanējuši jautājumi par to, kā iegūt informāciju par dažādiem iepirkumiem ārvalstīs. Šī ir lieliska iespēja sekot līdzi izsludinātajiem valsts institūciju un dažādu starptautisko organizāciju iepirkumiem par dažādu ES līdzfinansēto projektu ieviešanu visās 27 ES dalībvalstīs,” stāsta LIAA Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vecākā projektu vadītāja Anita Ābola. Šo iespēju aicināti izmantot arī vidējie un mazie uzņēmumi, jo datu bāzē tiek apkopoti dažāda līmeņa iepirkumi, tostarp par salīdzinoši nelielām summām. Vienotajā datu bāzē tiek apkopota informācija no ES dalībvalstu publisko iepirkumu portāliem, kurā vienkopus pēc uzņēmēju izraudzītajiem kritērijiem tiks atlasīti viņiem interesējošie iepirkumi. Kā atlases kritērijus varēs izvēlēties iepirkuma priekšmetu, summu, kvalifikācijas prasības un citus kritērijus. “Līdz šim...

Privātpersonu un juridisko personu moratorija piemērošanas laikā Latvijas bankas sniegušas atbalstu saviem klientiem īstermiņa finansiālo grūtību, ko izraisījusi ar COVID-19 pandēmiju saistītā ekonomiskā situācija, pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu – 1,1 miljards eiro. Moratorija termiņš beidzās 30. septembrī. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre informē: “Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam.” Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. SEB banka sniegusi atbalstu kopumā vairāk nekā 1 200 kredītņēmējiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Luminor...

Saistībā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība 13. oktobrī noteica papildus ierobežojumus tirdzniecībā: no 14. oktobra sejas maskas jālieto visiem pircējiem un apmeklētājiem arī veikalos (tai skaitā aptiekas, pasta, finanšu, preses utml. pārdošanas vietās). Tirdzniecības centrus valdība uzskata par veikaliem un to iekštelpās jālieto maskas, informē Henriks Danusevičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs. Prasība par masku lietošanu apmeklētājiem neattiecas uz ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas vietām. Pakalpojumu sniegšanas vietās maskas jālieto darbiniekam, kur cilvēki uzturas ilgāk par 15 minūtēm un nav iespējams ievērot 2 metru distanci, kā arī nav izveidotas citas fiziskas barjeras. Prasība par sejas masku lietošanu attiecas uz tirdzniecības vietu darbiniekiem, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, piemēram, īpašām sieniņām. Savukārt, attiecībā uz darbiniekiem, kas nekontaktē ar klientiem, masku lietošanas nepieciešamību izvērtē darba devējs, izvērtējot saslimšanas riskus. No 17. oktobra sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6 līdz 24, iekštelpās pie galdiņiem...

Līdz šī gada 31. decembrim ir spēkā pārejas periods, kurā Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet uz to turpina attiekties ES tiesības un pienākumi. Taču jau 2021. gada 1.janvārī šis pārejas periods beidzas, un tas nozīmē, ka vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība Apvienotās Karalistes uz citu ES valstu, tajā skaitā – Latvijas, starpā. Valsts ieņēmumu dienests(VID) tiešsaistes seminārā 21. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 12.00 informēs uzņēmējus par to, kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no Apvienotās Karalistes no nākamā gada 1.janvāra. Galvenās semināra tēmas: Tirdzniecība starp ES un Apvienoto Karalisti. Muitas procedūras no 01.01.2021. PVN piemērošana preču piegādēm un iegādēm. Eiropas Komisijas “Brexit” vadlīnijas muitas jomā. Gatavošanās pasākumi ES un Apvienotās Karalistes pusē. Semināru vadīs VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka un Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Ja neesat uzņēmējs, tad...

Autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, tāpat kā visiem citiem iebraucējiem Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa, kas pieejama tīmekļvietnē www.covidpass.lv. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta un tā ir jāveic ne agrāk kā 48 stundas pirms robežas šķērsošanas. Anketā jānorāda vārds, uzvārds, e-pasta adrese, iebraukšanas veids, jāuzskaita valstis, kuras apmeklētas pēdējo 14 dienu laikā, kā arī cita saistošā informācija. Tā ir jāaizpilda katru reizi, šķērsojot robežu. Papildus tam autovadītājam nepieciešams atzīmēt, ka šī ir darba vizīte komersanta saistību izpildei (atzīme pieejama anketā). Pēc anketas aizpildīšanas iebraucējs saņem QR kodu, kas ir obligāta prasība, lai šķērsotu valsts robežu. Gadījumos, kad vadītājam nav pieejami tehniski līdzekļi apliecinājuma iesniegšanai, to viņa vārdā var izdarīt trešā persona. Autovadītājiem, kuri ierodas Latvijā, ārpus darbalaika jāievēro pašizolācija. To ir iespējams pārtraukt, lai veiktu darba pienākumus. Kā zināms, no 12. oktobra visiem, kas ieceļo Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta visiem ieceļotājiem, un...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Konkurences padomi ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā (turpmāk - Likumprojekts), kas š.g. 8.oktobrī ir izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Jauni naudas sodi - līdz pat 10% no globālā apgrozījuma Likumprojektā ir precizēta tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama. Cita starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos. Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietveros. Attiecīgi likumprojektā ir precizētas Konkurences likuma tiesību normas, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi papildinātus normatīvos noteikumus par noguldītājiem sniedzamo informāciju. Noteikumos iekļauti nosacījumi garantētās atlīdzības saņemšanai nepilngadīgajiem noguldītājiem, kā arī precizēts saraksts, par kuriem noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. "Normatīvie noteikumi par noguldītājam sniedzamo informāciju" papildināti ar nosacījumiem, kā nepilngadīgām personām saņemt valsts garantēto atlīdzību. Ir iekļauts skaidrojums, ka nepilngadīgās personas likumiskie pārstāvji (vecāki vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iecelti aizbildņi) ir tiesīgi veikt visas nepieciešamās darbības, lai saņemtu valsts garantēto atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikts, ka likumiskajiem pārstāvjiem ir obligāti jāievēro nepilngadīgās personas mantiskās intereses un jārīkojas šīs personas labā. Esošie noteikumi ir papildināti ar noguldījumu uzskaitījumu, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. Kā atzīst FKTK, šāds precīzs saraksts ir nepieciešams, lai ikvienam būtu pieejama skaidra un saprotama informācija par piemērojamajiem izņēmumiem no noguldījumu garantiju shēmas aizsardzības. Garantētās atlīdzības izmaksa netiek veikta par šādiem Noguldījumu garantiju likuma 23. pantā minētajiem noguldījumiem: 1) kredītiestāžu un krājaizdevu...

Viena no pēdējām "šausmu" ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes! Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta. Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā. Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju… Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par...

Brīdī, kad kapitālsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) reģistrācijai, būtu ieteicams pārbaudīt, vai ir izpildītas šķietami sen aktualitāti zaudējušas Komerclikuma prasības, uzsver Uzņēmumu reģistra juristi. Praksē dažbrīd ir sastopamas situācijas, kad Komerclikuma pārejas noteikumos paredzētais kļūst par šķērsli informācijas par PLG un vispār jebkādu izmaiņu reģistrācijai. Precīzāk, tas izpaužas divos turpmāk minētajos aspektos. Pirmkārt, kapitālsabiedrībām būtu ieteicams pārbaudīt savas valdes pilnvaru termiņu. Saskaņā ar Komerclikuma 221. panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, tātad sabiedrībai jebkurā brīdī jābūt valdei ar spēkā esošām pilnvarām. Tikai valde ar aktuālām pilnvarām ir tiesīga kapitālsabiedrības vārdā iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai. 2010. gada 1. maijā stājās spēkā 2010. gada 15. aprīļa likums “Grozījumi Komerclikumā”, ar kuru Komerclikuma 224. panta trešā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, proti, ka valdes locekli ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Savukārt līdz attiecīgo grozījumu spēkā...

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. “Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas...

Ministru kabinets 29. septembra sēdē apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi un Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu. Kā zināms, 2020. gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Likums), kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie noteikumi paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000...

Ministru kabinets (MK) 29. septembra sēdē atbalstīja grozījumus MK 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.457 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” , kas paredz, ka turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes ražošanas uzņēmumi vai eksportējoši tirdzniecības uzņēmumi ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas. Vienlaikus, ar grozījumiem līdz 30.oktobrim tiek pagarināts iesniegumu iesniegšanas termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Tāpat tiek pagarināts termiņš, kurā atbalsta saņēmējs varēs izmaksāt darbiniekiem saņemto atbalstu - līdz 2021. gada 31.martam (pašlaik 2020. gada 31. decembris). Tiek pagarināts termiņš, kurā varēs labprātīgi atmaksāt piešķirto neapgūto atbalstu - līdz 15.aprīlim (patlaban noteikts līdz 31. janvārim); Noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību...