BIZNESS

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina izmantot vienu no Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmas instrumentiem un pieteikties līdzfinansējumam digitālo pakalpojumu attīstībai. Pieteikšanās ir atvērta līdz 5. aprīlim, un tā turpināsies, līdz tiks noslēgti līgumi ar vismaz 40 uzņēmumiem. Atbalsts līdz 50 % no kopējām izmaksām būs pieejams tādiem pakalpojumiem kā: uzņēmuma mājaslapas izstrāde, esošas mājaslapas audits un modernizācija, e-veikala izstrāde, e-veikala integrēšana esošā mājaslapā, e-veikala audits un modernizācija. Šāds pakalpojumu klāsts tika atlasīts, balstoties uz uzņēmēju aptaujā paustajiem viedokļiem par to, kāda veida atbalsts būtu nepieciešams, lai nodrošinātu straujāku pārdošanas kanālu digitalizāciju. LIAA paralēli strādā arī pie atbalsta instrumentiem digitālo mārketinga stratēģiju un mārketinga video materiālu izstrādei. Atbalsts digitalizācijai būs pieejams preču un pakalpojumu eksportētājiem. Šogad plānots nodrošināt atbalstu vismaz 40 uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīt digitālos pārdošanas kanālus. Ja pieprasījums būs lielāks, tiks izskatīta iespēja palielināt atbalstāmo uzņēmumu loku. Atbalsta nodrošināšanai LIAA organizēs iepirkumus, kuros tiks izvēlēts izpildītājs, kas nodrošinās atbalstu...

Valdība 11. februārī ir noteikusi jaunu regulējumu ieceļošanai Latvijā profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem. Jaunie noteikumi stājas spēkā no 15. februāra. Jaunos grozījumus skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35.4 3. punktā. Jaunais regulējums nosaka, ka profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem (turpmāk- vadītājiem) Covid-19 tests nav jāveic, ja Latvijā plānots uzturēties ne ilgāk kā 72 stundas vai valstī ar augstu saslimstības risku pēdējo 14 dienu laikā kopumā pavadīts mazāk par 72 stundām. Piemēram, ja vadītājs, pildot darba pienākumus, Latvijā uzturas ilgāku laiku, bet no Latvijas izbrauc 71 stundu pēc iebraukšanas Latvijā, Covid-19 tests nav jāveic. Savukārt, ja vadītājs Latvijā plāno uzturēties ilgāk par 72 stundām vai valstī ar augstu saslimstības rādītāju pēdējo 14 dienu laikā kopumā pavadīts vairāk par 72 stundām, nepieciešams veikt Covid-19 testu. Piemēram, ja vadītājs, pildot darba pienākumus, Latvijā uzturas vairāk nekā 72 stundas, tad nepieciešams veikt Covid-19 testu Latvijā. Savukārt, ja vadītājs, piemēram,...

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja grozījumus rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un 12. februārī stājušies spēkā Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumi Nr. 89 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas nosaka, ka personām, kas šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāveic 12 stundu laikā pēc covidpass.lv aizpildīšanas. Sakarā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā. Personām no 15. februāra ir pienākums Latvijas Republikas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē covidpass.lv. Pastāv arī izņēmumi: transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim, kuram Latvijas Republikas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā; starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažierim, kuram Latvijas Republikas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā; gaisa kuģa pasažierim, kurš šķērso...

Ministru kabinets 11. februārī izdeva noteikumus “Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekursoriem”, kas aizstās iepriekšējos 2015.gada 3.marta noteikumus Nr.110. Jaunu noteikumu mērķis ir nodrošināt komersantiem atbilstošu ziņošanas kārtību par aizdomīgām darbībām ar sprāgstvielu prekursoriem (vielām vai maisījumiem sprāgstvielu pagatavošanai) vai to pazušanas vai zādzības gadījumiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulā (ES) Nr. 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu ietvertās prasības. Sprāgstvielu prekursoru tirdzniecības un lietošanas ierobežojumi un kontroles pasākumi ir nozīmīgi teroristu un teroristu grupu darbību izjaukšanā, apgrūtinot uzbrukšanu mērķiem un piekļūšanu bīstamām vielām, kā arī to izvietošanu. Latvijas nacionālais kontaktpunkts ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar prekursoriem, kā arī to pazušanas gadījumiem vai zādzībām ir Valsts drošības dienests (VDD). Šāds kontaktpunkts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas nosaka vienotus prekursoru aprites nosacījumus, izveidots visās dalībvalstīs, lai preventīvi samazinātu terorakta organizēšanas iespējas. Latvijā VDD ir izveidota speciāla elektroniskā adrese [email protected] un diennakts kontakttālrunis 67208964...

Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā sasniegtu vēl plašāku krīzē cietušo iedzīvotāju loku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka Ministru kabinets (MK) ir paplašinājis dīkstāves atbalstu patentmaksātājiem (lasiet arī šeit). Saskaņā ar MK 2021. gada 4. februāra noteikumiem Nr. 85 "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", turpmāk dīkstāves atbalsts pieejams arī tiem patentmaksātājiem, kuriem patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (pirms 2020. gada 9. novembra), tātad sākot no 2020. gada 9. augusta. Līdz šim atbalsts bija pieejams tiem patentmaksātājiem, kam spēkā esošs patents bija vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Dīkstāves atbalstu var lūgt, ja ieņēmumi mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20 %. Ja kādā no šiem mēnešiem cilvēks faktiski nav veicis saimniecisko darbību...

Tirdzniecības vietām, kas drīkst piedāvāt preces patērētājiem klātienē ir jāievieš pastiprināti drošības noteikumi, t.sk. jānodrošina efektīva apmeklētāju plūsmas kontrole un fiziskās distancēšanās ievērošana, atbildīgās personas noteikšana, iekšējās kontroles sistēmas izstrāde un ieviešana, kā arī mārketinga aktivitāšu aizliegums, ja tas veicina cilvēku pulcēšanos. Par noteikto prasību ievērošanu atbildība ir noteikta tirgotājiem, ko attiecīgi uzrauga Valsts Policija, Pašvaldību policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). PTAC ir atbildīgs par iekšējo kontroles sistēmu, maksimālo apmeklētāju skaita un mārketinga aktivitāšu ierobežojuma kontroli. PTAC plāno pastiprināti kontrolēt lielāko tirdzniecības centru iekšējās kontroles sistēmas, kā arī izlases kārtībā vai arī uz sūdzību pamata uzraudzīt citas tirdzniecības vietas. Ņemot vērā, ka īsā laikā ir nepieciešams izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmas, tad PTAC ir izstrādājis paraugus iekšējās kontroles sistēmu noteikumiem nelielām tirdzniecības vietām ar nelielu apmeklētāju skaitu, lai atvieglotu noteikto prasību izpildi. Izstrādātie paraugi attiecas uz gadījumiem, kad apmeklētāju plūsmas kontrole tiek veikta no pārdevēja puses viegli pārskatāmā tirdzniecības...

Valdība 5. februāra sēdē lēma no 8. februāra pastiprināt drošības pasākumus tirdzniecības vietās (MK 2020. gada 5. februāra noteikumi Nr. 88 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai""), vienlaikus pakāpeniski paplašinot klātienes tirdzniecības norisi. Tirgotājiem noteikto prasību ievērošanu kontrolēs Valsts policija un pašvaldību policija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) noteiktas tiesības kontrolēt prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu un iekšējās kontroles sistēmas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Drošākas tirdzniecības nosacījumi visām tirdzniecības vietām – gan veikaliem, tirgiem, gan jo īpaši tirdzniecības centriem, ietver efektīvāku apmeklētāju plūsmas kontroli un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, pastiprinātu tirgotāju atbildību un pienākumus apmeklētāju plūsmas kontrolei, mārketinga aktivitāšu aizliegumu, un pastiprinātu kontroli un augstu atbildību par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Kā nodrošināt drošus apstākļus veikalos? Tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra, utt.) papildu esošajiem drošības pasākumiem - mutes un deguna aizsegu lietošanai, informācijai...

Skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie līdz brīdim, kad tiks atcelts tiesību aktos noteiktais aizliegums sniegt pakalpojumus, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu. Šim atbalstam var pieteikties darba devējs vai arī darbinieks pats. Pieteikumi tiek izskatīti iesniegšanas secībā, tādējādi atbalstu cilvēks saņems pēc tā iesnieguma, kurš VID bija iesniegts pirmais. Neatkarīgi no tā, kurš iesniedzis iesniegumu, atbalsta apmērs cilvēkam nemainās. Būtiski, ka gadījumā, ja darba devējam dīkstāves atbalsts tiek atteikts, jo tas neatbilst kādam no Ministru kabineta noteikumos minētajiem kritērijiem, pabalstam var pieteikties pats darbinieks, uz kuru šie kritēriji neattiecas. Dīkstāves atbalstam par janvāri var pietiekties līdz šī gada 15. februārim. Atbalstu var saņemt skaistumkopšanas nozarē strādājošie darbinieki, pašnodarbinātie (VID reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji un individuālie komersanti) un patentmaksātāji, ja darba devējs, pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs ir paziņojis Veselības inspekcijai par saimnieciskas darbības uzsākšanu skaistumkopšanas jomā. Būtiski, ka dīkstāves atbalstu var saņemt ne tikai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, bet arī to atbalsta personāls, ja vien...

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei. Mazie un vidējie tirgus dalībnieki kļūst vājāki, lielie – spēcīgāki Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus. Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo...

Daudziem grāmatvežiem radušās neskaidrības par to, kādi nosacījumi attiecas uz pieteikumu iesniegšanu valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijām (grantam). Sajukumu radījis fakts, ka pieņemti vismaz četri valdības izdoto noteikumu Nr. 676 grozījumi, no kuriem daļa ir jau stājušies spēkā, bet daļa aizvien vēl nav spēkā. Ja uzņēmums kvalificējas spēkā esošiem noteikumiem, tas droši var iesniegt pieprasījumu, bet tiem, kuri vēl nekvalificējas un gaida jaunāko noteikumu apstiprināšanu, steigties nevajadzētu, bet uzmanīgi sekot informācijai. Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā nedēļā ir saskaņojusi daļu no šā gada sākumā Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajiem grozījumiem un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5. februārī uzsāk pieteikumu pieņemšanu no komersantiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas minēti: MK 2021. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 27 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"" MK 2021. gada 14. janvāra noteikumos Nr.31 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada...

Valdība 4. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un finanšu institūcijas ALTUM izstrādāto regulējumu,* kas paredz aizdevumu un grantu veidā sniegt atbalstu Covid-19 ietekmētajām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm, un ar nozarēm saistītai ekosistēmai (māksliniekiem, tehniskajām kompānijām, norises vietām) to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu. Finansējumu atbalsta programmas ietvaros paredzēts piešķirt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu veidā pasākumu īstenošanai, t.sk. vairāku uzņēmumu sadarbības pasākumu īstenošanai. Pasākums vai pasākumu cikls var būt gan tāds, kas jau sagatavots, bet vēl nav noticis, gan tāds, kura organizēšana vēl nav uzsākta. 60% no atbalsta summas varēs būt aizdevums, 40% - grants. Maksimālais atbalsta apmērs vienam uzņēmumam / ar to saistīto personu grupai viena pasākuma īstenošanai būs 300 000 eiro. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumam ir: jābūt reģistrētam Latvijā un jāatbilst maza un vidēja uzņēmuma (MVU) statusam;...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”, Ministru kabinets š.g. 4. februāra sēdē lēma paplašināt dīkstāves atbalstu patentmaksātājiem. Līdz šim spēkā esošie nosacījumi noteica, ka dīkstāves atbalstu 500 EUR apmērā var saņemt patentmaksātāji, ja viņiem atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai ja patents bijis spēkā vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Valdība 4. februārī lēma, ka atbalsts tiks piešķirts arī tādiem patentmaksātājiem, kuriem patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, t.i. pirms 2020.gada 9.novembra. Savukārt apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", valdība lēma paplašināt kopējā atbalsta apmēru apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem. Līdz šim spēkā esošie nosacījumi nosaka, ka sākot ar 2021. gada 1. janvāri atbalsta apmērs uzņēmējiem ik mēnesi ir 60 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas,...

Ekonomikas kāpums valstī ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas”, uzskata Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, kura padomi vada no 2020. gada 1. janvāra. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā viņa skaidro, kā fiskālās disciplīnas prasības "sadzīvo" ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad ekonomika nonākusi lejupslīdošā fāzē. Publicējam fragmentus no intervijas. Kāds prognozējas šis gads, kad varētu būt cerības sākt atlabt? Kas Latvijai var līdzēt, lai atlabtu ekonomika? Tagad visi zīlē kafija biezumos, veido un pārveido prognozes. Grūti ko pateikt, jo valda pārāk liela nenoteiktība. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā mēs arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas. Optimistiski spriežot, uzlabojums varbūt būs pavasarī, vēlākais – rudenī. Tad arī lielākā iedzīvotāju daļa, ceru, tiks vakcinēta...

No patlaban īstenotās nodokļu reformas izriet, ka tās mērķis ir izlīdzināt (un pie reizes palielināt) fizisko personu nodokļu slogu. Proti, uzskata, ka jebkurā legālā nodarbinātības režīmā ieņēmumu pelnīšana ir saimnieciskā darbība. Tātad fiziskajām personām ir jākļūst par patstāvīgiem nodokļu maksātājiem, kas apvienoti ar nosaukumu "pašnodarbinātie" (11 veidi!). Savukārt šo personu ieņēmumiem piemērojamajiem nodokļiem nav tik krasi jāatšķiras savā starpā, kā tas bija pirms 2021. gada. Godīgi sakot, tas būtu taisnīgi, jo mēs visi vienādi slimojam, zaudējam veselību un darbu, arī novecojam… Šādos gadījumos atbalsts gaidāms un nodrošināms no sociālās apdrošināšanas dienesta, kas nozīmē, ka minētajiem pasākumiem ir nepieciešami iepriekš uzkrāti līdzekļi. Ja visi nodarbinātie laikus un vienmērīgi veiks attiecīgās iemaksas, tad ir pamats domāt, ka arī pabalsti tiks saņemti. Diemžēl šis it kā loģiskais solis iznācis ļoti straujš. Bet runa nav par to. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) ievieš grāmatvežu praksē jaunu...

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien, 2. februārī, valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8. februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to – paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli. Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt š.g. 4. februāra valdības sēdē. Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver šādas jaunas prasības: visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, t.sk. tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām/izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros; pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros; mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās; pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja, ka no š.g. 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu...