BIZNESS

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji, kas no 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvo ienākumu kritumu, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu. Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem, VID 8. decembrī pl. 14.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā (https://www.youtube.com/watch?v=rVOCUTieLo8&feature=youtu.be). VID ir arī sagatavojis pamācības, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: "Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos” pašnodarbinātām un personām, kas maksā patentmaksu" "Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos” darba devējiem - fiziskām personām" Cik lielu atbalstu var saņemt pašnodarbinātie? Pašnodarbinātajam, kas ir reģistrējies, un autoratlīdzības saņēmējam, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un individuālajiem komersantam– 70% apmērā no vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības 2020. gada 3. ceturksnī, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par...

Vispārīgā Datu aizsardzības regula nosaka vairākus personas datu nosūtīšanas mehānismus attiecībā uz datu tālāku apstrādi trešajās valstīs, kas ļauj atbildīgajām personām (datu pārziņiem un apstrādātājiem) izvēlēties sev piemērotāko datu nosūtīšanas mehānismu, informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Standarta līguma klauzulas (turpmāk arī – standarta datu aizsardzības klauzulas vai standartklauzulas) ir Eiropas Komisijas pieņemtie personas datu pārsūtīšanas līgumu paraugi, kas nosaka datu pārsūtīšanas kārtību, apstrādes mērķus un izvēles līdzekļus starp diviem uzņēmējiem (pārziņiem) (Standarta līguma klauzu paraugi atrodami https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/ALL/?uri=CELEX:32001D0497; un https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32004D0915) vai starp uzņēmējiem, no kuriem ES aktīva uzņēmēja norādījumus personas datu apstrādē pilda ārpus ES aktīvs uzņēmums (Standarta līguma klauzu paraugs atrodams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32010D0087). Šo klauzulu mērķis ir atvieglot datu apstrādātāju uzdevumu, apkopojot to nepieciešamo prasību kopumu, kas ļautu nodrošināt adekvātu personas datu aizsardzību trešajā valstī. Šo instrumentu var uzskatīt par “gatavu lietošanai” un ātri iestrādāt divpusējā līgumā, ņemot vērā konkrētā gadījuma vajadzības. Standartklauzulas var ietvert plašākā līgumā kā nosacījumu kopumu personas datu apstrādē,...

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā “Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai”. Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi: • kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, • kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%. Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem. Atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, operacionālo izmaksu atbalstam kvalificēsies tie tūrisma nozares uzņēmumi, kuri līdz 2020. gada 1. martam savu darbības veidu ir reģistrējuši ar NACE kodu: 55.10...

Lai turpinātu palīdzēt uzņēmumiem iespējami ātrāk pārvarēt Covid-19 krīzes izraisītās grūtības, komersanti arī 2021. gadā varēs pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM krīzes atbalsta instrumentiem. Līdz šim ALTUM krīzes atbalsta instrumentus izmantojuši un veiksmīgi pielietojuši daudzi uzņēmēji, un visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi jau 650 miljonus eiro. Vienlaikus ALTUM turpinās piedāvāt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām. ALTUM programmas Covid-19 radīto seku pārvarēšanai plānots turpināt līdz 2021. gada vidum. Atkarībā no individuālām vajadzībām uzņēmumi neatkarīgi no nozares var izmantot sešas ALTUM piedāvātās krīzes programmas – garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem neatkarīgi no lieluma, kā arī kapitāla fonda finansējumu. ALTUM programmas krīzes skartiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares Programmas paredzētas uzņēmumiem, kuri var pierādīt Covid-19 ietekmi...

Datu Valsts inspekcija publicējusi izvērstu skaidrojumu par izmaiņām, kas no 1. janvāra gaidāmas personas datu apmaiņā ar Lielbritāniju, kas pēc "Brexit" būs kļuvusi par tā saukto "trešo" valsti (ārpus Eiropas Savienības valsti). Kādas ir sekas AK izstāšanās pārejas perioda noslēgumam personas datu plūsmas nodrošināšanā uz AK? Pārejas periods noslēdzas ar 2020.gada 31.decembri. Tas nozīmē, ka 2021. gada 1.janvārī AK kļūs par trešo valsti. Savukārt tas nozīmē, ka personas datu nosūtīšanai uz AK būs attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) V nodaļas “Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām” nosacījumi. Šajā gadījumā, atbildīgajām personām, kas veic personas datu apstrādi ES un plāno nosūtīt personas datus uz AK, būs nepieciešams nodrošināt personas datu aizsardzības līmeni, kas līdzinās ES personas datu aizsardzības līmenim, ievērojot nosacījumus, kas attiecināmi datu nosūtīšanai uz trešo valsti. Personas, kuru veikto personas datu apstrādi skars pārejas perioda noslēgšanās AK izstāšanās pārejas perioda noslēgšanās skars ikvienu kurš plāno veikt/turpināt veikt...

Ārpakalpojumu grāmatveži, būdami vieni no "vārtsargiem", kas var laikus pamanīt nelegāli iegūtu līdzekļu plūsmas, pēdējos gados finanšu nozares pārbūves procesā nonākuši ciešākā valsts iestāžu uzmanības lokā nekā uzņēmumu "štata" jeb iekšējie grāmatveži. Tieši viņiem uzdots veidot iekšējās kontroles sistēmas, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs arī jāsertificējas. BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktors Viesturs Briežkalns piekrita Bilancei dalīties ar savu personīgo pieredzi profesijā, stāstot ne tikai par ārpakalpojumu grāmatvežiem svarīgiem tematiem, bet arī grāmatvedības un nodokļu aktualitātēm kopumā. Nav noslēpums, ka vīrietis grāmatvedis ir ļoti reta parādība, vismaz Latvijā. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju, un kā ir būt profesijā, kurā vairākums ir pretējā dzimuma pārstāvju? Grāmatvedis kā sieviešu amats — tā tas ir tikai Latvijā, varbūt Baltijā. Iespējams, tas ir postpadomju mantojums, bet ir daudzas Eiropas valstis, kur grāmatvedis ir tieši vīriešu amats. Arī savā kolektīvā cenšamies lauzt stereotipus, ka grāmatvedība ir tikai sieviešu darbs. Pieņemam darbā iespējami vairāk vīriešu, lai diversificētu...

Otrdien, 1. decembrī, pieņemot lēmumu par Ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 11. janvārim, Ministru kabinets lēmis arī par drošības pasākumu pastiprināšanu, atvieglojot Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu. Sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot. Pulcēšanās No 3. decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem. Līdz 11. janvārim ir pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai. Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievērojot 2+2 principu. Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkst pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēki (neskaitot ar to norisi tieši saistītos cilvēkus,...

Valdības 1. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas būtiski paplašina atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro. Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā. “Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Kritērijus...

Pēc preču un pakalpojumu loteriju atļaujas pieteikuma iesniegšanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas, loterijas organizētājam ir būtiski ievērot gan izlozes norises likumību, gan reklāmas nosacījumus, gan ziņojuma iesniegšanas prasības. Par preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem lasīt šeit. Kā viens no veidiem, kā popularizēt preču un pakalpojumu loteriju, ir reklāma. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma prasībām preču un pakalpojumu loterijas reklāmā obligāti ir jānorāda loterijas atļaujas numurs, kā arī informācija, kur var iepazīties ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apstiprinātajiem konkrētās loterijas noteikumiem. Loterijas atļaujas numura norādīšana reklāma ir viens no apliecinājumiem, ka konkrētā loterija ir likumīga. Līdz ar to gan TV reklāmās, gan radio reklāmās ir dzirdams loterijas atļaujas numurs. Līdzīgi kā reklāmai arī informācijai, kāda jānorāda uz loterijas preces iepakojuma ir savi nosacījumi. Preču un pakalpojumu loteriju likums nosaka, ka loterijas atļaujas saņēmējam jānodrošina, lai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas...

Latvijas Republikā kopš 2004. gada 1. janvāra spēkā ir “Preču un pakalpojumu loteriju likums”, kas regulē preču un pakalpojumu loteriju norisi, kā arī stingri nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību un to, ka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jāsaņem loterijas atļauja. Būtiskus Preču un pakalpojumu loteriju likuma grozījumus Saeima veica 2016. gada 10. decembrī, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Grozījumi paredzēja jaunu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību. Visām preču un pakalpojumu loterijām neatkarīgi no laimestu fonda lieluma tika ieviesta vienāda saskaņošanas kārtība un valsts nodevas samaksa. Ar likuma grozījumiem tika ieviesta iespēja saņemt loterijas atļauju paātrinātā kārtībā, maksājot papildus valsts nodevu. Preču un pakalpojumu loteriju likums paredz divu veidu loterijas: preču loterija un pakalpojumu loterija (turpmāk tekstā – loterija). Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieks piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu (piemēram, persona, nopērkot cepumus un piereģistrējot čeku, piedalās noteiktā laimesta...

Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, kas izriet no valdības 24. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos”, bet kuri aizvien nav oficiāli publicēti un tika skatīti ārkārtas valdības sēdes slēgtajā daļā, izraisījuši kritiku sabiedrībā. Kultūras ministrija 25. novembrī sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka valdība nav ņēmusi vērā nozares iepriekš izdiskutētos atbalsta mehānismu risinājumus, tāpēc ministrs uzstāja, lai valdības sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: “Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju - 50% apgrozījuma kritumu pret š.g. pēdējiem 3 mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un...

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus: Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209.aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Васяткин — Vasjatkins;Рябинин — Rjabiņins Latīņalfabētiskā transliterācija nav personvārdu atveide latviešu valodā, tā ir personvārdu rakstība, izmantojot latīņu alfabēta burtus (sk. 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 1. pielikumu "Transliterācijas tabula"). Personvārdu atveide latviešu valodā savukārt ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (sk. 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ziņo, ka saņemtas sūdzības par to, ka nekustamo īpašumu pirkuma līgumos tiek iekļauti un praksē pret patērētājiem tiek piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā brīža. Tādejādi līgumslēdzējpušu, kur viena no pusēm ir patērētājs (ekonomiski un juridiski vājākā puse), neapspriestos līguma noteikumos iekļauts patērētāja pienākums kompensēt nekustamā īpašuma pārdevējam samaksāto NĪN par tekošo taksācijas gadu ir atzīstams par pretēju līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, īpaši, ņemot vērā faktu, ka praksē šie noteikumi līgumos netiek izcelti, tie tiek iekļauti līguma vispārīgo līguma noteikumu sadaļā un tajos netiek uzrādīta konkrēta summa. Tādējādi patērētājam tiek paslēpta un noklusēta būtiska informācija, kas nepamatoti palielina kopējo nekustamā īpašuma pirkuma maksu. Saskaņā ar likumu juridiskai personai uzliktie maksājumi ir...

Lai arī nākamgad saglabātu atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību naudas plūsmu un mazinātu finansiālo slogu, Zemkopības ministrija plāno pārdalīt papildu valsts atbalsta finansējumu un 300 000 eiro paredzēt atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām īstermiņa aizdevuma un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, lai garantētu stabilu un prognozējamu preču un pakalpojumu apgrozījumu ar biedriem, ļoti būtiski ir apgrozāmo līdzekļu aizdevumi komercbankās. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimnieku kooperācija ir būtiska Latvijas izaugsmes daļa. Lai varētu konkurēt ar Eiropas lauksaimniekiem, mums ir nepieciešams stiprināt kooperatīvus un kooperācijas ideju. Konkrētais instruments ir ļoti svarīgs kooperatīvu dzīvotspējas nodrošināšanai. Šajā sarežģītajā laikā esam raduši risinājumu, kas palīdzēs gandrīz 3000 saimniecībām un nodrošinās kooperācijas tālāku attīstību.” Ik gadu no atbilstīgām kooperatīvām sabiedrībām kredītprocentu daļējai dzēšanai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 50% ir izmaksāti tieši par komercbanku izsniegto īstermiņa aizdevumu un faktoringu. Ieguvēji no šāda veida atbalsta ir kooperatīvo sabiedrību biedri, jo kooperatīvās sabiedrības īstermiņa aizdevumus galvenokārt izmanto ātrākiem norēķiniem ar saviem biedriem, kā...

Konkurences padome (KP), sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcija ir spēkā līdz 20.novembrim. Tajā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem publiskajos iepirkumos, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Akcijas pieteikumus izvērtēs KP un IUB ekspertu komisija, izvērtējot to atbilstību nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti Pasaules Konkurences dienai veltītajā digitālajā vebinārā 4. decembrī. Lai piedalītos akcijā, interesentiem ir jāaizpilda elektroniski sagatavota anketa vai anketas sagatave, kurā jānorāda, kāds šķērslis vai ierobežojums publiskajos iepirkumos laika...