0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIUzņēmumu reģistra informācija – biznesam noderīgs rīks

Uzņēmumu reģistra informācija – biznesam noderīgs rīks

Ikars Kubliņš

Kādi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu pakalpojumi var būt noderīgi arī grāmatvedībā un laikus sniegt būtisku informāciju, piemēram, par biznesa partneriem? Vai neaktualizēta juridiskā adrese var kļūt par iemeslu uzņēmuma izslēgšanai no Komercreģistra? Kā digitalizācija un procesu automatizācija maina un mainīs klientu pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām sarunā ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Viņa pēc uzvaras konkursā šai amatā stājās salīdzinoši nesen – šā gada 2. aprīlī. Pārnākot no iepriekšējās darbavietas Latvijas Finanšu nozares asociācijā, L. Letiņai Uzņēmumu reģistra vide nav sveša, jo iepriekš viņa bijusi Juridiskās…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

Kādi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu pakalpojumi var būt noderīgi arī grāmatvedībā un laikus sniegt būtisku informāciju, piemēram, par biznesa partneriem? Vai neaktualizēta juridiskā adrese var kļūt par iemeslu uzņēmuma izslēgšanai no Komercreģistra? Kā digitalizācija un procesu automatizācija maina un mainīs klientu pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām sarunā ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Viņa pēc uzvaras konkursā šai amatā stājās salīdzinoši nesen – šā gada 2. aprīlī. Pārnākot no iepriekšējās darbavietas Latvijas Finanšu nozares asociācijā, L. Letiņai Uzņēmumu reģistra vide nav sveša, jo iepriekš viņa bijusi Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. L. Letiņa savulaik strādājusi arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļā.

Stājoties amatā, minējāt, ka nozīmīgi ir uzlabot UR informācijas sistēmas darbību un attīstību, to funkciju ietvaros „veicamo uzdevumu juridisko kvalitāti, draudzīgumu, ērtību lietotājiem, kā arī sadarbspēju ar citiem kā publiskā, tā privātā sektora pakalpojumiem”. Kādas attīstības ieceres slēpjas zem šiem vārdiem – ko plānots mainīt, uzlabot un kā tas ietekmēs UR klientu pieredzi?

UR modernizācijas process norit jau apmēram gadu. Rezultātā iecerēts izveidot sistēmu, kurā UR klients – uzņēmums, biedrība, nodibinājums, ikviens tiesību subjekts – varētu ērti elektroniski ievadīt savus datus un reģistrēties kā juridiskā persona pašapkalpošanās procesā. Svarīgi, lai process būtu maksimāli ērts, bet papildu atbalsts būtu nepieciešams vienīgi sarežģītākās situācijās – piemēram, uzņēmumu reorganizācijas gadījumos. Vienkāršākās reģistrācijas notiktu automātiski.

Minējāt arī „sadarbspēju ar citiem publiskā un privātā sektora pakalpojumiem”. Vai ar to domāta ciešāka integrācija ar dažādām citām sistēmām? 
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

UR jau ir laba integrācija ar vairākām informācijas sistēmām. Piemēram, reģistrējot uzņēmumus, to adreses, dati tiek pārbaudīti un salīdzināti ar informāciju valsts iestāžu uzturētās informācijas sistēmās – gan Valsts adrešu reģistrā, gan Fizisko personu reģistrā. Taču lielāku attīstību nākotnē redzu sadarbspējā ar privātā sektora informācijas sistēmām. Patlaban klientiem ir iespēja savās sistēmās integrēt UR informācijas izsniegšanas API (lietojumprogrammas saskarni jeb angliski Application programming interface), kas ļauj ērtāk un pārskatāmāk veikt, piemēram, biznesa partneru pārbaudes, ielādējot informāciju par tiem uzņēmuma datorsistēmā. Nākotnē ir iecere paplašināt reģistrācijas pakalpojuma lietošanu, piemēram, piedāvāt bankām iespēju savos pakalpojumos integrēt UR reģistrācijas API un reizē ar pieteikumu juridiskās personas bankas konta atvēršanai nodrošināt automātiski pieteikuma iesniegšanu arī UR sistēmā. 

Cik daudz klientu izmanto pakalpojumu integrēt UR reģistrētās informācijas API savās sistēmās? Iespējams, ka tas varētu būt noderīgs pakalpojums grāmatvežiem un citiem par uzņēmumu finansēm un darījumiem atbildīgajiem darbiniekiem, bet nav dzirdēts, ka tiktu plaši izmantots.

Šim pakalpojumam piesakās arvien vairāk, patlaban lietojumprogrammas saskarni izmanto aptuveni 300 klientu.

Vai bez digitalizācijas un tehnoloģiju inovācijām UR sagaida vēl kādas pārmaiņas?

Tehnoloģijas var sniegt lielāku jaudu procesiem, taču tas neglābs, ja procesus nepielāgos pašus par sevi. Tāpēc ir plānots apsvērt dažādu procesu lietderību iepretim ieguvumiem UR klientiem un sabiedrībai kopumā. Viens no piemēriem ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) riska gadījumu izvērtēšana uzņēmuma reģistrācijas procesā, kas pagarina pieteikuma izskatīšanu līdz pat desmit dienām. Ir plānots pārliecināties, kāda ir šī procesa atdeve – cik procentos gadījumu šādi izdodas atklāt un apturēt kādu potenciāli prettiesisku saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Kā norit UR sadarbība ar VID šādu šaubīgu gadījumu izķeršanā? 

UR brīdina VID, jo mūsu rīcībā ienāk pirmie dati, kas var palīdzēt identificēt gadījumus, kad, iespējams, tiek plānots kas prettiesisks. Pēc tam VID veic saturisko izvērtējumu un dod ziņu mums, vai veikt reģistrācijas darbības, vai nē.

Vai šos procesus uzticat tikai datorsistēmām? Vai notiek arī darbinieka iesaiste?

Aizdomīgos gadījumus pārsvarā atpazīst sistēmas, bet lēmums par reģistrācijas termiņa pagarināšanu šobrīd ir jāpieņem cilvēkam. VID pusē konkrētās situācijas apstākļu izvērtējumu veic dienesta ierēdņi.

UR droši vien ir pirmā iestāde, kas redz kopējo ainu uzņēmējdarbības aktivitātei Latvijā. Analizējot datus, kādas ir tendences – vai uzņēmumu skaits palielinās, vai tieši pretēji – samazinās?

Jauno reģistrējamo uzņēmumu skaits nedaudz samazinās, salīdzinājumā ar periodu pirms vairākiem gadiem. Pamatā tas skar mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, jo lielo uzņēmumu skaits, kas Latvijā kopumā ir mazs, saglabājas apmēram tajā pašā līmenī.

Viena no Covid–19 pandēmijas laika iezīmēm bija pāreja uz attālinātu darbu. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ netrūkst uzņēmumu, kuru juridiskā adrese patiesībā ir fiktīva, jo reālā darbība notiek citur? Tas pat tiek minēts kā iemesls, kāpēc nav iespējams reformēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu no pašvaldību ieņēmumu sadales viedokļa, jo juridiskās adreses neradot patiesu priekšstatu par uzņēmumu skaitu pašvaldībā. Vai ir iespējams pateikt, cik apmēram ir šādu uzņēmumu? 
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

Juridiskā adrese var arī nebūt faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta. Būtiskākais ir uzņēmuma sasniedzamība juridiskajā adresē. Piemēram, tiesas pavēste tiek uzskatīta par saņemtu, ja tā ir nosūtīta uz uzņēmuma juridisko adresi. Pieeja, kā novērst juridiskās adreses reģistrēšanu fiktīvā adresē – citai personai piederošā īpašumā – laika gaitā ir mainījusies. Savulaik pastāvēja prakse, ka jāiesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana, taču tā tika atcelta. Patlaban, ja juridiskā persona nav sasniedzama savā juridiskajā adresē, var tikt izsūtīts brīdinājums. Ja trūkums netiek novērsts, var nonākt līdz vienkāršotajai likvidācijai, kad uzņēmums tiek izslēgts no Komercreģistra. Visticamāk, tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā juridiskās adreses koncepts mainīsies. Ņemot vērā, ka pārejam uz digitālo saziņu un valsts ir nospraudusi mērķi, ka galvenais saziņas kanāls būs e–adrese, fiziskās adreses nozīme ievērojami mazināsies. Daudziem mūsdienu uzņēmumiem, piemēram, finanšu tehnoloģiju un līdzīgās nozarēs, konkrētas atrašanās vietas nav – cilvēki ceļo un veic uzņēmējdarbību, korespondenci izvēloties saņemt pie īpašiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina juridiskās adreses pakalpojumu.

Kādās situācijās notiek uzņēmumu darbības apturēšana? Vai iniciators parasti ir VID, konstatējot, ka uzņēmums pārlieku ilgi nav maksājis nodokļus, nodarbinājis nelegālus darbiniekus un tamlīdzīgi, tādēļ sūta šo informāciju UR? 

Protams, VID šajā ziņā ir aktīvākā iestāde. Iemesli uzņēmuma darbības apturēšanai var būt arī gada pārskata neiesniegšana, valdes neesamība, jau minētā neatrašanās juridiskajā adresē un citi. Vēlos uzsvērt, ka uzņēmuma darbības apturēšana ir nozīmīgs notikums trešajām personām – sadarbības partneriem. Svarīgi nepalaist garām brīdi, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta, jo šis fakts liecina, ka ar uzņēmumu kaut kas nav kārtībā. Piemēram, kreditoriem tas var būt laiks, kad izvērtēt iespēju atgūt savu naudu. 

Kā trešās personas uzzina par to, ka uzņēmuma darbība ir apturēta? 

Uzņēmuma darbības apturēšana tiek reģistrēta UR.

Tas nozīmē, ka par to var uzzināt, tikai nemitīgi pārbaudot UR informāciju – vai gadījumā kādam no sadarbības partneriem nav apturēta darbība? 

Jā, UR misija ir nodrošināt informāciju, un komersanti var sekot tai līdzi.

Vai šeit nav saskatāmas potenciālas jaunas digitālās automatizācijas iespējas, lai apturēto uzņēmumu galvenie sadarbības partneri, vismaz kreditori, automātiski saņemtu ziņu par darbības apturēšanas ierakstu? Ne katram uzņēmumam ir resursi, lai regulāri caurskatītu UR sarakstus un pārbaudītu, vai kādam no tā sadarbības partneriem gadījumā nav apturēta darbība.

Mums jau ir šāds pakalpojums – pieteikto izmaiņu ziņotājs, ar kā palīdzību iespējams automātiski saņemt ziņu uz e–pastu par jebkuru, pat vēl ne apstiprinātu, bet vien pieteiktu reģistra ierakstu izmaiņu kādam konkrētam uzņēmumam. Tas ir UR bezmaksas pakalpojums, kas sākotnēji tika ieviests reiderisma mēģinājumu novēršanai. 

Otra iespēja ir jau pieminētā uzņēmuma datorsistēmā integrējamā lietojumprogrammu saskarne, kas vairāk noderēs lielākiem uzņēmumiem – arī tajā ir iekļauts monitoringa pakalpojums, kas nodrošina ziņu saņemšanu par reģistra datu izmaiņām.

Cik daudziem uzņēmumiem gada laikā darbība tiek apturēta un cik daudzi to spēj atjaunot? 
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

No Komercreģistra vidēji gadā tiek izslēgti ap 4000 uzņēmumu. Savukārt pēc darbības apturēšanas to atjauno salīdzinoši maz uzņēmumu. Ir sarežģītākas situācijas, kad pēc uzņēmuma izslēgšanas no reģistra tam saglabājusies manta, taču pašreizējā prakse paredz, ka atjaunot likvidēta uzņēmuma darbību nav iespējams. Ja neviens nav pieteicies kā likvidators un uzņēmums ticis izslēgts, tad šīs mantas atgūšanas process būs problemātisks. Risināt šo jautājumu varētu būt viens no tuvāko gadu politikas veidotāju uzdevumiem. Jāparedz, kā iespējams veikt vienkāršoto likvidāciju, ievērojot arī atsevišķus standarta likvidācijas mērķus.

Kā jārīkojas uzņēmumam, kura darbība ir apturēta kādu pārkāpumu dēļ, taču tas saprot, ka tomēr nevēlas tikt izslēgts no reģistra? Cik ilgs laiks dots pārkāpumu novēršanai, cik ātri pēc to novēršanas notiek darbības atjaunošana?

Katrā ziņā uzņēmumam jāreaģē uzreiz, tiklīdz tā darbība tikusi apturēta vai saņemts brīdinājums. Piemēram, ja konstatēta neatrašanās juridiskajā adresē, sākumā tiek saņemts brīdinājums – divi mēneši, lai trūkumu novērstu. Ja valde nereaģē, tad lēmums izbeigt darbību tiek pieņemts un stājas spēkā mēneša laikā. Ja darbība tiek izbeigta, tiek arī atcelta valde. Pēc tam tiek aicināts pieteikt likvidatoru mēneša laikā. Ja piesaka likvidatoru – notiek likvidācijas process. Ja nepiesaka likvidatoru, tad seko lēmums par izslēgšanu no komercreģistra. Ja darbību vēlas turpināt, tas jādara pirmajos divos mēnešos vai vismaz jāapstrīd lēmums par darbības izbeigšanu pēc tā pieņemšanas mēneša laikā. Jebkurā gadījumā visi pārkāpumi jānovērš – tad uzņēmuma darbības atjaunošana notiek ātri.

Šādi gadījumi, lai arī procentuāli no kopējiem maz, tomēr skaitliski ir diezgan daudz?

Jā, un visbiežāk tas saistīts ar situāciju, kad uzņēmums nav bijis sasniedzams juridiskajā adresē, bet pēc tam tas nodrošinājis šo sasniedzamību, aktualizējot datus – pārreģistrējot uzņēmumu uz citu adresi. Ja darbības apturēšana saistīta ar juridisko adresi, tad iesaistīts ir tikai UR un VID šajās situācijās nemaz nepiedalās. Savukārt, ja sākotnējo lēmumu pieņēmis VID, piemēram, jo nav ticis iesniegts gada pārskats, tad uzņēmumam vispirms jāsakārto attiecības ar VID, un tikai tad UR kļūst iespējams atjaunot uzņēmuma darbību.

Cik daudz aizvien vēl varētu būt neaktīvu, saimniecisko darbību neveicošu uzņēmumu? Kā saprotu, UR grasās aktīvāk pievērsties arī neaktīvo biedrību izslēgšanai no Biedrību un nodibinājumu reģistra? Vai gaidāms jauns reģistra „tīrīšanas vilnis”? 
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

Vērtējot situāciju biedrību vidē, konstatējams, ka ir arī ne mazums biedrību, kas gaida šo rīcību no mūsu puses. Likvidācijas procedūra prasa noteiktas darbības, ko biedrības pašas nevēlas veikt, bet tā vietā izvēlas nogaidīt, lai rīkojas valsts. Pats process no formālā aspekta nav īpaši sarežģīts, bet prasa resursus, īpaši situācijās, kad arī biedrībām pieder manta: tā jāiegrāmato, jāiesniedz reģistrā. Visas veidlapas un dokumentu paraugi ir atrodami UR tīmekļvietnē, tos var droši izmantot. Uzņēmumiem biežāk process praksē ir sarežģītāks, jo tiem parasti pieder aktīvi, pasīvi, lielāki finanšu resursi. 

Jāatzīst, ka fiktīvu uzņēmumu Latvijas biznesa ekosistēmā patlaban ir krietni mazāk nekā bija savulaik. Jau minēju iemeslus, pie kuriem uzņēmuma darbība var tikt apturēta un uzņēmums izslēgts no komercreģistra. Gada pārskats, kā zināms, jāiesniedz reizi gadā, līdz ar to neaktīvo uzņēmumu monitorings ir gana raits.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroris[ma] finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES. 2 Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra spriedums apvienotajās lietās WM (C37/20) un Sovim SA (C601/20) pret Luxembourg Business Registers (ECLI:EU:C:2022:912).
Par vienu no prioritātēm nosaucāt arī patieso labuma guvēju (PLG) atklāšanas salāgošanu starp privātajām un sabiedrības interesēm. Lai gan Eiropas Savienības (ES) direktīva1 noteica brīvu, neierobežotu pieejamību informācijai par PLG, taču ES Tiesa spriedumā2 pasludināja, ka attiecīgais direktīvas regulējums nav spēkā, jo apdraud personu tiesības uz privātuma neaizskaramību. UR, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija toreiz solīja vērtēt, vai nepieciešamas izmaiņas Latvijas nacionālajā regulējumā, vēlāk secināja, ka tādas nav nepieciešamas. Pirms ES Tiesas sprieduma iepriekšējā UR vadītāja Guna Paidere intervijā mūsu žurnālam 2019. gadā minēja, ka Latvijā plānots ieviest neierobežotu bezmaksas piekļuvi PLG datiem. Kāda patlaban ir situācija – vai ikviens var uzzināt PLG datus, pat neautorizējoties?

Jā, šāda sistēma ir ieviesta. Aktuālā informācija par PLG ir pieejama neautorizējoties, bet, lai piekļūtu vēsturiskajai informācijai, jāautorizējas.

Vai tas nenonāk pretrunā ar ES Tiesas spriedumu?
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

ES Tiesas spriedums attiecas tikai uz konkrēto Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvu, precīzāk informācijas par PLG sniegšanu naudas atmazgāšanas novēršanas mērķu sasniegšanai, kur, vērtējot konkrētu precedentu, tika secināts, ka privātuma aizsardzība netiek nodrošināta pietiekamā apmērā. Skatot tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā saprotams, ka PLG informācija primāri nepieciešama tiem, kam likums nosaka konkrētus pienākumus naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. Latvijas normatīvais regulējums par PLG atklāšanu neattiecas tikai uz naudas atmazgāšanas novēršanu – mērķi ir ievērojami plašāki. Kā zināms, datu apstrādē jābūt tiesiskajam pamatam, ar kādu mērķi datu apstrāde tiek veikta. Latvijas gadījumā naudas atmazgāšanas novēršana nav vienīgais mērķis, kāpēc šie dati tiek nodrošināti publiski. Papildu mērķi ir biznesa vides caurskatāmība, starptautisko sankciju regulējuma ievērošana un citi, kas attiecīgi arī pamato PLG informācijas publisko pieejamību.

Ja ES Tiesa ir aizliegusi publiskot PLG datus naudas atmazgāšanas novēršanas mērķiem, bet Latvija ir atļāvusi šo datu publiskošanu, pamatojoties uz citiem mērķiem (par kuriem ES Tiesa savā spriedumā nerunā), vai Latvijā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektam ir atļauts izmantot UR publiskos datus par PLG, ja tā vienīgais šo datu apstrādes mērķis ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana? 

NILLTPFN likuma subjektam ir atļauts izmantot UR publiskos datus par PLG, arī tad, ja vienīgais šo datu apstrādes mērķis ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana – to tiešā veidā vienmēr ir atļāvis kā ES regulējums, tā Latvijas. ES Tiesas spriedums ir par datu publiskošanas mērķiem reģistros.

Vēl viena aktualitāte šai ziņā saistīta ar akciju sabiedrībām – tām līdz 30. jūnijam jāiesniedz akcionāru saraksti. Valdība apstiprinājusi likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka, ja uzņēmumam nav pieejami dati par visiem mazākajiem akcionāriem, sākotnēji varēs iesniegt daļēju informāciju. Likumprojekts gan vēl nav pieņemts Saeimā (saruna notiek maija vidū – redakcijas piezīme).
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

Ja nemaldos, to ir sākusi izskatīt Saeimas Taut­saimniecības komisijā. Plānotie likuma grozījumi paredz iespēju iesniegt nepilnīgu informāciju, kam gan seko noteikta veida ierobežojumi. Gaidām Saeimas lēmumu, tāpēc aktīvi neinformējam klientus par šo prasību. Akcionāru informāciju patlaban ir reģistrējusi apmēram ceturtā daļa akciju sabiedrību – salīdzinoši maz. Domājams, ka, ņemot vērā neskaidrības, daļa akciju sabiedrību patlaban ieņēmušas nogaidošu pieeju.

Jebkurā gadījumā – pilna vai nepilnīga – bet informācija par akcionāriem būs jāiesniedz. Kas un kādos termiņos draud akciju sabiedrībām, ja to līdz 30. jūnijam nebūs izdarījušas? 

Sākotnēji tie būs brīdinājumi noteiktā termiņā informāciju tomēr iesniegt. Ir iespējas arī šo termiņu pagarināt pie noteikta pamatojuma. Mēs uzreiz nevienu no reģistra neizslēgsim, taču likumā noteiktais, protams, būs jāizpilda.

3 Skat. Satversmes tiesas 2024. gada 26. janvāra lēmumu par lietas ierosināšanu: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/01/2024-01-01_lemums_par_ierosinasanu.pdf.
Saistībā ar šo prasību akciju sabiedrības Latvijas Finieris daļa akcionāru vērsušies Satversmes tiesā3, norādot uz šo pašu aspektu, kas uzsvērts ES Tiesas spriedumā PLG informācijas publiskošanā – akcionāru privātuma neaizskaramības pārkāpumu. Vai fakts, ka regulējums tiek vērtēts Satversmes tiesā, neaizkavē tā izpildi?

Protams, spēkā esoša likuma prasības noteikti jāpilda. Taču mēs sekosim līdzi un gaidīsim Satversmes tiesas spriedumu, kurā būs izvērtēti visi šie aspekti, un tad vērtēsim, kā tālāk rīkoties atbilstoši tiesas spriedumam un sekojošiem politikas veidotāju, Saeimas lēmumiem.

Drīzumā UR būs jāuztur vēl viens jauns reģistrs – Interešu pārstāvības reģistrs. Kam un kādā kārtībā tajā būs jāreģistrējas? 
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāre
Foto: Aivars Siliņš

Ministru kabineta noteikumi par detalizētu reģistra kārtību vēl nav pieņemti, taču, kā nosaka likums, pēc būtības pastāvēs divi reģistri. Viens no tiem būs tā dēvētais lobiju reģistrs, kurā tiks apkopotas interešu pārstāvības organizācijas, tādējādi ļaujot identificēt subjektus, kas nodarbojas ar interešu pārstāvību. Savukārt otrā reģistrā ierēdņiem, politikas veidotājiem būs pienākums fiksēt noteiktiem kritērijiem atbilstošās tikšanās reizes ar interešu pārstāvjiem.

Kas notiks, ja interešu pārstāvji nereģistrēsies? 

Likums paredz ilgākā termiņā vērtēt, kāda būtu nosakāma atbildība un kas būtu sodāmie gadījumi. Domāju, ka nogaidīt ir saprātīga pozīcija, jo interešu pārstāvība ir svarīga un sargājama. Protams, arī kontrolējama, taču nepieciešams atrast saprātīgu līdzsvaru starp šiem abiem uzdevumiem. 

Ar Laimu Letiņu sarunājās Ikars Kubliņš

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūnija (132.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS