0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSVai akcionāru reģistrs jāpievieno sabiedrības reģistrācijas lietai?
BIZNESSTIESĪBAS

Vai akcionāru reģistrs jāpievieno sabiedrības reģistrācijas lietai?

Akciju sabiedrība „LK” (nosaukums mainīts – plz.lv red.) vērsusies Uzņēmumu reģistrā (UR) ar pieteikumu  sabiedrības reģistrēšanas lietā pievienot trīs dažādas akcionāru reģistra redakcijas, kas sastādītas atšķirīgos datumos. UR valsts notārs pieņēma lēmumu atteikt izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā un akcionāru reģistru pievienošanu reģistrācijas lietai. Lēmums pamatots ar to, ka UR kompetencē neietilpst akcionāru reģistra vešana, reģistrācija vai ierakstu veikšana par akcionāriem. A/s „LK” šādu UR valsts notāra atteikumu lēmumu apstrīdējusi, uzskatot, ka akcionāru reģistra pievienošana sabiedrības reģistrācijas lietai nekādā veidā netraucē UR darbību vai valsts pārvaldes kārtību. Tieši pretēji – labas pārvaldības princips prasa, lai valsts pārvalde pēc iespējas izvairītos no lieku…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Akciju sabiedrība „LK” (nosaukums mainīts – plz.lv red.) vērsusies Uzņēmumu reģistrā (UR) ar pieteikumu  sabiedrības reģistrēšanas lietā pievienot trīs dažādas akcionāru reģistra redakcijas, kas sastādītas atšķirīgos datumos. UR valsts notārs pieņēma lēmumu atteikt izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā un akcionāru reģistru pievienošanu reģistrācijas lietai. Lēmums pamatots ar to, ka UR kompetencē neietilpst akcionāru reģistra vešana, reģistrācija vai ierakstu veikšana par akcionāriem. A/s „LK” šādu UR valsts notāra atteikumu lēmumu apstrīdējusi, uzskatot, ka akcionāru reģistra pievienošana sabiedrības reģistrācijas lietai nekādā veidā netraucē UR darbību vai valsts pārvaldes kārtību. Tieši pretēji – labas pārvaldības princips prasa, lai valsts pārvalde pēc iespējas izvairītos no lieku birokrātisku šķēršļu radīšanas un privātpersonu maldināšanas. UR galvenais valsts notārs savā lēmumā (Nr. 1-5/156, 04.11.2011.), kas noteic atstāt negrozītu valsts notāra iepriekš pieņemto lēmumu, norāda, ka attiecībā uz izskatāmo gadījumu nav konstatējams neviens normatīvais akts, kurā būtu noteikts, ka UR būtu tiesības pievienot akcionāru reģistru akciju sabiedrības reģistrācijas lietai. Pievienojot komersanta reģistrācijas lietai dokumentus, kuru pievienošanu neparedz normatīvie akti, UR pārkāptu savas kompetences un pilnvarojuma robežas. Tādējādi UR nav tiesīgs pievienot komersanta reģistrācijas lietai dokumentus, kuru pievienošanu neparedz normatīvie akti. UR nodrošina tikai normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību un šo ziņu pieejamību. Akcionāru reģistra vešana atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pašas sabiedrības valdes kompetencē. Likumdevējs nav pieļāvis iespēju, ka publiskas ticamības statuss tiktu piešķirts ziņām, par kuru pamatotību UR savas kompetences ietvaros nav pārbaudījis. Tāpat likumdevējs nav pieļāvis iespēju, ka publiskās pieejamības statuss tiktu piešķirts tādiem dokumentiem, kuru atbilstību normatīvo aktu prasībām UR nav pārbaudījis. Likumdevējs ir noteicis UR konkrētu dokumentu un ziņu apjomu, kas UR ir jāpārbauda un par kuru pārbaudi valsts uzņemas atbildību, lai dokumentus padarītu publiski pieejamus ar valsts iestādes – UR starpniecību, kā arī, lai ziņām piešķirtu publisku ticamību. Akcionāru reģistrs nav starp likumdevēja noteiktajiem dokumentiem, kuru pārbaudi ir jāveic UR. Ja akciju sabiedrības reģistrācijas lietai tiktu pievienots akcionāru reģistrs, UR nebūtu tiesību pārbaudīt, vai akcionāru reģistrs atbilst normatīvo aktu prasībām, tādējādi pastāvētu trešo personu maldināšanas iespēja. UR nav arī tiesīgs uzraudzīt, vai sabiedrības valde ved akcionāru reģistru atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un UR attiecīgi nav tiesīgs maldināt trešās personas, ka UR ir veicis akcionāru reģistru pārbaudi. Sabiedrības iesniegtie akcionāru reģistri (trīs sabiedrības akcionāru reģistra redakcijas) nav dokumenti, uz kura pamata ir izdarāmi ieraksti komercreģistrā vai arī citi normatīvajos aktos paredzētie dokumenti, kuri pievienojami sabiedrības reģistrācijas lietai. Tādējādi nav pamata pievienot sabiedrības iesniegtos akcionāru reģistrus sabiedrības reģistrācijas lietai vai uz to pamata izdarīt jebkāda veida ierakstus komercreģistrā. UR galvenais valsts notārs papildus norāda, ka sabiedrībai ir pienākums iesniegt UR informāciju par akcionāriem Koncernu likuma 8. panta otrās daļas izpratnē. Minētajā normā noteikts, ja līdzdalība sabiedrībā pārsniedz 10, 25, 50, 75 vai 90 procentus vai arī samazinās zem 10, 25, 50, 75 vai 90 procentiem, sabiedrībai divu nedēļu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas tas jāpiesaka reģistrācijai UR. Koncernu likumā nav noteikts, ka par līdzdalību sabiedrībā būtu izdarāmi ieraksti komercreģistrā, bet gan, ka līdzdalība sabiedrībā ir piesakāma reģistrācijai, pievienojot paziņojumu par līdzdalību sabiedrības reģistrācijas lietai. Materiālu sagatavojusi Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas ziņnesis” redaktore

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058