Atvaļinājums piešķirts no 11. aprīļa četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas, tas nozīmē — līdz 15. maijam. Šāda norma jāievēro par visām svētku dienām un visiem darbiniekiem. Darbiniekam ir noteikta minimālā mēneša alga, iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, normālais darba laiks, nav apgādājamo, nav noteikta invaliditāte, VSAOI — 34,09% (23,59 + 10,5).

Kādas problēmas saistītas ar svētku dienām?

No iepriekš minētā izriet, ka mēnesī, kad darba dienās iekrīt viena vai vairākas svētku dienas, darbiniekam jāaprēķina samaksa par faktisko darbu un atlīdzība par svētkos esošajām dienām vai stundām, ja tajās nav strādāts svētku dēļ.

Teikto apliecina ikgadējais minimālās stundas algas likmes aprēķins LM mājaslapā (https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).

Piemērā izmantots:

1. tabula Minimālās stundas likmes aprēķins

Tagad pievērsīsimies DL 75. panta (par vidējo izpeļņu) ceturtajai daļai. Nosakot dienas vidējo, darba samaksa izvēlētajā sešu mēnešu periodā jādala ar nostrādāto dienu skaitu šajā periodā, un tas ir loģiski. Tālāk seko skaidrojums: par nostrādātajām dienām netiek uzskatītas darbnespējas, atvaļinājuma un attaisnotās prombūtnes dienas/stundas, kaut arī tās ir apmaksātas. Arī šajā vietā nav norādes, uz kādiem darbiniekiem attiecināma šī norma, — tātad uz visiem!

Praktiski tas nozīmē, ka, nosakot vidējo izpeļņu jebkurai vajadzībai, grāmatvedim sešos kalendāra mēnešos jāņem vērā vienīgi samaksa par nostrādāto laiku un jāignorē citas aprēķinātās summas. Bet to var paveikt vienīgi tad, ja nosacītajā periodā minētos nestrādāšanas gadījumus aprēķina un uzrāda atsevišķi, t.sk. apmaksu par svētku dienām, kad "neļāva" strādāt! Turklāt visiem darbiniekiem, proti, ar dažādām algām!

Tādējādi grāmatvedim jāizvēlas, vai viņš uzskata, ka MK noteikumi piemērojami pilnīgi visām algām, jo citu noteikumu nav, un uzrāda svētku dienu apmaksu atsevišķi (kā slimības lapu vai atvaļinājuma naudu, lai būtu iespējams tās ignorēt, aprēķinot vidējo izpeļņu). Otrs ceļš: minimālās algas saņēmējiem veicam aprēķinus saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 656, bet, aprēķinot lielākas algas, esam pārliecināti, ka šie noteikumi uz saņēmējiem nav attiecināmi!

Vidējās stundas likmes aprēķins un darba samaksas (t.s. atvaļinājuma naudas) noteikšana par aprīli 

Stundas vidējā izpeļņa:

2925,52 : 1040 = 2,813 eiro

Saskaņā ar DL 75. panta 8. daļu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma (..) laiku izmaksājamās (jāsaprot — aprēķinātās) samaksas summu nosaka, (..) stundas vidējo izpeļņu reizinot ar (..) stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad par trīspadsmit aprīlī esošajām atvaļinājuma dienām būtu jāapmaksā (103+1) stundas, bet par pārējām aprīlī nostrādātajām 6 darba dienām (48 stundām) — saskaņā ar aprīļa minimālo stundas likmi (2,9762).

(10 × 2,813) + (48) × 2,9762 = 292,55 + 142,86 = 435,41 eiro ???

Uzskatu, ka par normālo darba laiku darbiniekam būtu jāapmaksā arī atlīdzība par divām svētku dienām (16 st.), jo minimālās stundas likmes noteikšanas algoritms paredz tieši šādu kārtību.

(104 × 2,813) + (48) × 2,9762 + 16 × 2,9762 = 292,55 + 142,86 + 47,62 = 483,03 eiro

Darba samaksas (t.sk. atvaļinājuma naudas) noteikšana par maiju

Maijā atvaļinājuma dienu skaits ir 9 (st. skaits — 72 (71 + 1)). Pēc atvaļinājuma darbiniekam jānostrādā 12 darba dienas (96 st., st. likme — 2,8409). Bet jāņem vērā arī svētku dienas 8 stundas, par kurām paredzēta atlīdzība. Kopā maijā jābūt apmaksātām 176 stundām.

(72 × 2,813) + 96 × 2,8409 = 202,54 + 272,73 = 475,27 eiro ???

Analoģiska situācija aprīlī — nav aprēķināta atlīdzība par svētku dienu (4. maiju).

(71 + 1) × 2,813) + 96 × 2,8409 + 8 × 2,8409 = 202,54 + 272,73 + 22,73 = 498,00 eiro

Kā redzam, abos mēnešos darbiniekam netiek aprēķināta pat minimālā mēneša alga, neskatoties uz to, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienām un tās ir apmaksātas. Pieļauju, ka reālajā situācijā mēnešos, no kuru ieņēmumiem ir nosakāma vidējā izpeļņa, darbiniekam varētu būt aprēķinātas kādas piemaksas (par virsstundām, naktī vai svētkos nostrādāto laiku u.c.). Tādējādi vidējā izpeļņa varētu būt mazliet lielāka un spētu kompensēt starpību, kas izveidojās aprakstītā aprēķina rezultātā. Tomēr varētu būt arī tāda situācija, kāda bija aprakstītajā piemērā.

Citi attaisnotās prombūtnes gadījumi

Uzskatu, ka teiktais attiecas arī uz pārējiem attaisnotās prombūtnes gadījumiem, piemēram, uz darbnespējas (A lapas) apmaksu, ja minētajā laikā bijušas svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Pamatojums tam ir MK noteikumos Nr. 656 skaidrojums (kas tiek uzskatīts par normālo darba laiku, proti, ņemot vērā arī svētku dienās esošās stundas).

NB! Vēršu uzmanību uz to, ka netiek runāts par svētkiem, kas iekrīt brīvdienās!

Kas mainās, ja atvaļinājuma laikā svētki iekrīt brīvdienās?

Darba likums atvaļinājumu kontekstā neparedz šķirot svētku dienas, proti, neatkarīgi no tā, kurā dienā iekrīt svētku diena (darbdienā vai brīvdienā), vienkārši uz svētku dienu rēķina atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt atvaļinājuma periodā apmaksājamo dienu skaits pagarinājuma rezultātā mēdz būt atšķirīgs. Tādēļ jebkuru apgalvojumu ir iespējams apliecināt ar aprēķiniem.

Šo likumīgo netaisnību nav iespējams "atcelt", un praksē viens otrs darbinieks to sekmīgi izmanto (nav jau aizliegts). Tādēļ uzskatu, ka brīvdienās esošās svētku dienas nav papildus jāapmaksā. Arī nosakot minimālo stundas tarifa likmi (MK noteikumos Nr. 656), minēto svētku dienu stundas nepiedalās aprēķinā un neietekmē stundas tarifa likmi. Tādējādi svētku dienas, kas sakrīt ar brīvdienām, tiek apmaksātas vienīgi gadījumos, kad darbinieks tajās strādāja, kā rezultātā tiek palielināta vidējā izpeļņa.

Kas mainās, ja uzskaitē izmanto dienas?

Pārlasot DL 74. panta 1. daļas 8. punktu un 75. panta 4. daļu, var secināt, ka jebkuram darbiniekam darba samaksa var tikt aprēķināta ne vien par stundām, bet arī par dienām. Tātad arī minimālās algas saņēmēja darba laika apmaksa tiks balstīta uz vidējās dienas "cenu". To nosaka pēc analoģijas ar minimālo stundas likmi, dalot minimālo mēneša algu ar mēneša darba dienu skaitu, t.sk. ar svētku dienām, kas sakrīt ar darbinieka darba dienām.

Ja uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka jāapmaksā atsevišķi darbinieka nostrādātās dienas un atsevišķi svētku dienas, kas iekrīt darba dienās, pamanāmas pirmās atšķirības.

Dalot minimālo mēneša algu ar dažādu darba dienu skaitu mēnešos, vispirms redzam, ka darba dienas "cena" katrā mēnesī ir savādāka (tāpat kā minimālā stundas tarifa likme), tomēr visas mēneša dienas, t.sk. pirmssvētku — "cena" ir vienāda.

Tas saistīts ar to, ka apmaksājamās dienas uztveramas kā vienādas vienības, proti, netiek ņemts vērā, ka pa starpu ir dienas ar īsāku darba laiku (pirmssvētku dienas), bet tās tiek apmaksātas vienādā summā.

Dienas vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai:

2933,79 : 127 = 23,10 eiro

Piemēra vajadzībām jānosaka dienas "cena" aprīlī un maijā:

500 : 21 = 23,810 eiro aprīlī

500 : 22 = 22,727 eiro maijā

Aprīlī darbinieks bija atvaļinājumā no 11. līdz 30. (13 darba dienas) un nostrādāja 6 darba dienas un nestrādāja divās svētku dienās.

Kopsummā par aprīli aprēķināts:

(13 × 23,10) + (6 × 23,81) = 300,30 + 142,86 = 443,16 eiro

Manuprāt, acīmredzams, ka šādi aprēķinātā summa nav taisnīga un tai jāpieskaita divu svētku dienu atvaļinājuma laikā apmaksa:

443,16 + 2 × 23,10 = 489,36 eiro

Aprēķināsim darba samaksu par maiju, ņemot vērā deviņas darba dienas atvaļinājuma laikā un 12 nostrādātās dienas pēc atvaļinājuma:

(9 × 23,10) + (12 × 22,727) = 207,90 + 272,72 = 480,62 eiro

Arī maijā aprēķinātā summa nav taisnīga, un tai jāpieskaita svētku dienas atvaļinājuma laikā apmaksa:

480,62 + 1 × 23,10 = 503,72 eiro

Diemžēl maijā mēneša apmaksas pārsniegums virs minimālās mēneša algas nesedz aprīļa "iztrūkumu" — minimālās VSAOI par II ceturksni darba devējam ir garantētas.

Lielāku algu saņēmējiem analoģiskajā situācijā aprakstītajam aprēķinam tendence saglabājas, bet tā nav tik "sāpīga", kā minimālās algas saņēmējam. DL neprasa kopsummas pielīdzināšanu par mēnesi, kad bija atvaļinājums, nedz minimālajai, nedz arī lielākai algai.

2. tabula Dienas tarifa likmes aprēķins

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.