0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas?

Vai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas?

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Gan gada laikā, gan gada pēdējos mēnešos ir vairākas svētku dienas, un par to apmaksu dažādās situācijās (atvaļinājums, darbnespēja, pārceltās darba dienas, attaisnotā prombūtne) parasti rodas vieni un tie paši jautājumi. Šajā rakstā sniegtas ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem pamatotas atbildes uz ik gadu saņemtajiem jautājumiem. Diemžēl ne vienmēr atbildes atrodamas tiešā veidā, un tad nākas savienot virkni apgalvojumu, lai grāmatvedim izveidotos viedoklis, kuru pēcāk būtu iespējams aizstāvēt.  Par pamatu ņemsim 2021. gada novembri (1. tabula), pirmkārt, tāpēc,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas?
Foto: © Pixabay – pexels.com
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Gan gada laikā, gan gada pēdējos mēnešos ir vairākas svētku dienas, un par to apmaksu dažādās situācijās (atvaļinājums, darbnespēja, pārceltās darba dienas, attaisnotā prombūtne) parasti rodas vieni un tie paši jautājumi. Šajā rakstā sniegtas ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem pamatotas atbildes uz ik gadu saņemtajiem jautājumiem. Diemžēl ne vienmēr atbildes atrodamas tiešā veidā, un tad nākas savienot virkni apgalvojumu, lai grāmatvedim izveidotos viedoklis, kuru pēcāk būtu iespējams aizstāvēt. 

Par pamatu ņemsim 2021. gada novembri (1. tabula), pirmkārt, tāpēc, ka šis mēnesis nupat kā iestājies, kā arī tāpēc, kas novembrī ir viena svētku diena un līdz ar to izsekot tendencēm būs vienkāršāk. Turklāt šī diena novembrī var būt vai nebūt pārceļama uz kādu no šā mēneša sestdienām. No budžeta finansēto organizāciju darbiniekiem, kam noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, 19. novembris būs jāatstrādā 13. novembrī. Pārējie darba devēji šo jautājumu risinās patstāvīgi, tiem ir brīva izvēle to darīt vai nedarīt. 

1. tabula 2021. gada novembra kalendārs

Pirmdiena 1 8 15 22 29
Otrdiena 2 9 16 23 30
Trešdiena  3 10 17 24
Ceturtdiena  4 11 18 25
Piektdiena  5 12 19 26
Sestdiena  6 13 20 27
Svētdiena  7 14 21 28
Novembrī ir 21 nostrādātā diena un 22 apmaksājamās dienas

Kā Darba likums vērtē svētku dienas

Darba likums (DL) nosaka, ka svētku dienās nav jāstrādā, bet, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību (144. pants). Savukārt atbilstošā atlīdzība noteikta DL 68. pantā: darbinieks, kas veic (..) darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Papildus darbinieka nostrādātā laika apmaksai darba devējam pastāv pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no šādiem gadījumiem ir, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā (74. panta 1. daļas 8. punkts).

Kā redzam, DL nav precizējuma, uz kādiem darbiniekiem šī norma būtu attiecināma, un tas nozīmē, ka jebkuram darbiniekam jānodrošina minētā atlīdzība (darba samaksa vai vidējā izpeļņa (74. panta 3. daļa).

Atgādinu, ka nosacījums par svētku dienu apmaksu (ja tajā nav strādāts) kopš 2001. gada 1. jūnija tika ietverts DL dažādos variantos, un to jēga bija: ja darbinieks nevar nopelnīt tādēļ, ka uzņēmums ir slēgts svētku dienās, tam ir jākompensē radušies zaudējumi. 

Kādas problēmas saistītas ar svētku dienām?

No iepriekš minētā izriet, ka mēnesī, kad darba dienās iekrīt viena vai vairākas svētku dienas, darbiniekam jāaprēķina samaksa par faktisko darbu un atlīdzība par svētkos esošajām dienām vai stundām, ja tajās nav strādāts svētku dēļ.

Īpaši tas izcelts MK noteikumos Nr. 656 (par minimālo stundas tarifa likmi), proti, stundas likme tiek noteikta, ņemot vērā normālo stundu skaitu mēnesī, t.sk. svētku dienās esošās stundas (un noklusējot — arī pirmssvētku dienā nenostrādātās stundas, sk. fragmentu no 2. tabulas). Minimālās stundas algas likmes aprēķins, kas ievietots LM mājaslapā, to apliecina (https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga). 

2. tabula Minimālās stundas tarifa likmes noteikšanas kārtība

Mēnesis Nostrā-dāto stundu skaits Apmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļ Kopā apmak-sājamo stundu skaits(2 + 3 + 4) Aprēķin. mini- mālā mēn. alga,(2 x 10) Aprēķin. atlīdzība,  (3 + 4) x 10 Kopā aprē-ķināts  (6 + 7) Min. mēn. darba alga Min. st. tarifa likme, (9 / 5)
Stundu sk. svētku dienā Pirms- svētku dienā stundu skaits
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Maijs 159 8 (4. maijs) 1 (3. maijs) 168 473,2143 26,7857 500,00 500 2,9762
Jūnijs 159 16 (23., 24. jūnijs) 1 (22. jūnijs) 176 451,7045 48,2955 500,00 500 2,8409
Novembris 167 8 (18. novembris) 1 (17. novembris) 176 474,4318 25,5682 500,00 500 2,8409

Šādā veidā noteiktā stundas tarifa likme, būdama reizināta ar nostrādātajām stundām, ar nenostrādātajām stundām svētku dienās un ar pirmssvētku brīvo stundu, kopsummā nodrošina darbiniekam minimālo mēneša darba algu.

Sakarā ar to, ka minētie noteikumi regulē darba samaksas aprēķināšanas kārtību tieši minimālai algai, rodas jautājums: vai šī kārtība piemērojama arī algām, kuras ir lielākas par minimālo? Jautājums arvien ir aktuāls, jo citu MK noteikumu vienkārši nav! Turklāt autore regulāri saņem jautājumus, vai svētku dienas atvaļinājuma laikā būtu/nebūtu jāapmaksā. 

Tagad pievērsīsimies DL 75. panta (par vidējo izpeļņu) ceturtai daļai. Nosakot dienas vidējo, ir piedāvāts darba samaksu izvēlētajā sešu mēnešu periodā dalīt ar nostrādāto dienu skaitu šajā periodā, un tas ir loģiski. Tālāk seko skaidrojums: par nostrādātajām dienām netiek uzskatītas darbnespējas, atvaļinājuma un attaisnotās prombūtnes dienas/stundas, kaut arī tās ir apmaksātas. Arī šajā vietā nav norādes, uz kādiem darbiniekiem attiecināma šī norma — tātad uz visiem! 

Praktiski tas nozīmē, ka, nosakot vidējo izpeļņu jebkurai vajadzībai, grāmatvedim sešos kalendāra mēnešos jāņem vērā vienīgi samaksa par nostrādāto laiku un jāignorē citas aprēķinātās summas. Bet to var paveikt vienīgi tad, ja nosacītajā periodā minētos nestrādāšanas gadījumus aprēķina un uzrāda atsevišķi, t.sk. apmaksu par svētku dienām, kad "neļāva" strādāt! Turklāt visiem darbiniekiem, proti, ar dažādām algām!

Tomēr realitātē tā nenotiek. Ja darbiniekam noteikta minimālā alga, grāmatvedim jāvadās no MK noteikumiem Nr. 656 , bet, ja alga ir lielāka, tad aprēķini tiek veikti, balstoties uz iepriekšējo pieredzi un loģiku — parasti proporcionāli darba dienu skaitam, minot, ka tā ir apmaksa t.sk. par svētku dienām. Proti, ja darbinieks nostrādājis visas mēneša darba dienas (bet nestrādāja svētkos), viņam tiek aprēķināta darba līgumā noteiktā alga neatkarīgi no darba dienu skaita mēnesī (par niansēm — citā rakstā). Savukārt DL pieļauj maksāt mēneša darba samaksu gan par dienām, gan par stundām, tātad būs lietderīgi izpētīt abas metodes un pārliecināties, vai veidojas būtiskas atšķirības.

Tādējādi grāmatvedim jāizvēlas, vai viņš uzskata, ka MK noteikumi piemērojami pilnīgi visām algām, jo citu noteikumu nav, un uzrāda svētku dienu apmaksu atsevišķi (kā slimības lapu vai atvaļinājuma naudu, lai būtu iespējams tos ignorēt, aprēķinot vidējo izpeļņu). Otrs ceļš: minimālās algas saņēmējiem veicam aprēķinus saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 656, bet, aprēķinot lielākas algas, esam pārliecināti, ka šie noteikumi uz saņēmējiem nav attiecināmi!

Ja atvaļinājuma laikā nav svētku dienu

Lai izsekotu aprēķināšanas loģiku, vispirms noteiksim darba samaksu par novembri darbiniekam ar minimālo darba algu ar nosacījumu, ka atvaļinājuma divās nedēļās (no 1. līdz 14.XI) nav svētku dienu, pārējo laiku darbinieks strādāja. Apmaksa par nostrādāto laiku un atlīdzība par svētku dienām, kurās nebija jāstrādā, uzrādīta 3. tabulā (atsevišķi). Pieņemsim, ka darbiniekam pēdējos sešos mēnešos (maijs–oktobris) nebija neattaisnotās (un attaisnotās prombūtnes, izņemot svētku dienas), viņš nestrādāja virsstundas, naktīs un svētkos. 

3. tabula Vidējās stundas likmes aprēķins

Nostrādātās stundas Apmaksātās stundas Darba alga Atlīdzība Kopā pa mēnešiem
Maijs  159 168 473,22 26,78 500,00
Jūnijs  159 176 451,70 48,30 500,00
Jūlijs  176 176 500,00 500,00
Augusts  176 176 500,00 500,00
Septembris  176 176 500,00 500,00
Oktobris  168 168 500,00 500,00
Kopā 1014 1040 2924,92 75,08 3000,00

Stundas vidējā izpeļņa:

2924,92 : 1014 = 2,8845 eiro

Saskaņā ar DL 75. panta 8. daļu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma (..) laiku izmaksājamās (jāsaprot — aprēķinātās) samaksas summu nosaka, (..) stundas vidējo izpeļņu reizinot ar (..) stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad divās atvaļinājuma nedēļās būtu jāapmaksā 80 stundas, par pārējām novembrī nostrādātajām 11 darba dienām (87 stundām) un pirmssvētku nenostrādāto stundu — saskaņā ar novembra minimālo stundas likmi (2,8409) un atlīdzība par svētku dienu (8 stundas).

(80 × 2,8845) + ((87+1) × 2,8409) + (8 × 2,8409) = 230,76 + 250,00 + 22,73 = 503,49 eiro

Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas

Tagad aprēķināsim darba samaksu par novembri, ja atvaļinājums būtu piešķirts citās divās nedēļās (no 16. līdz 30. XI; atvaļinājums pagarināts par vienu (svētku) dienu), pārējās darba dienās darbinieks strādāja.

Par darbu periodā no 1. līdz 15. XI darbiniekam jāapmaksā 88 stundas ar novembra stundas likmi, atvaļinājuma laikā 10 darba dienas (80 stundas) — pēc stundas vidējās likmes: 

(88 × 2,8409) + (80 × 2,8845) = 250,00 + 230,76 = 480,76 eiro

Šāds rezultāts dod pamatu atbildēt uz jautājumu, vai atvaļinājuma laikā esošās svētku dienas būtu jāapmaksā, ja svētki bijuši darba dienās. 

Pēc autores domām, ja jau stundas likme tiek noteikta, ņemot vērā svētku dienās esošās stundas, turklāt šīs stundas ir jāapmaksā, ja svētki sakrīt ar darba dienām, tad arī atvaļinājuma laikā tās būtu jāapmaksā. Atvaļinājumu droši var uzskatīt par attaisnoto prombūtni — tādu pašu kā visi pārējie gadījumi, kas uzskaitīti DL 74. pantā (atšķirība ir vienīgi ar prombūtnes apmaksas noteikšanu).

Līdz ar to novembrī esošā atvaļinājuma, kas iekļauj arī svētku dienu darba dienā, taisnīgs aprēķins būtu:

480,76 + 22,73 = 503,49 eiro

Citiem vārdiem, ar vienādiem nosacījumiem (atvaļinājums divas (dažādas) nedēļas vienā un tajā pašā mēnesī) arī rezultātam jābūt vienādam, turklāt nav atļauts pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli.

Uzskatu, ka teiktais attiecas arī uz pārējiem attaisnotās prombūtnes gadījumiem, arī uz darbnespējas (A lapas) apmaksu, ja minētajā laikā bijušas svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Pamatojums tam ir MK noteikumi Nr. 656. 

NB! Vēršu uzmanību uz to, ka netiek runāts par svētkiem, kas iekrīt brīvdienās!

Kas mainās, ja atvaļinājuma laikā svētki iekrīt brīvdienās?

Darba likums atvaļinājumu kontekstā neparedz šķirot svētku dienas, proti, neatkarīgi no tā, kurā dienā iekrita svētku diena (darbdienā vai brīvdienā), uz tā rēķina atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt atvaļinājuma periodā apmaksājamo dienu skaits pagarinājuma rezultātā mēdz būt atšķirīgs.

Ja svētki bijuši darba dienā, apmaksājamo dienu nebūs vairāk, bet, ja svētki bijuši brīvdienās, tad apmaksājamo dienu skaits kļūst lielāks, jo tiek apmaksātas gan darba dienas atvaļinājuma nedēļās, gan darba dienas pagarinājuma laikā. 

Šo likumīgo netaisnību nav iespējams "atcelt", un praksē viens otrs darbinieks to sekmīgi izmanto (nav jau aizliegts). Tādēļ uzskatu, ka brīvdienās esošās svētku dienas nav papildus jāapmaksā. Arī nosakot minimālo stundas tarifa likmi (MK noteikumos Nr. 656), minēto svētku dienu stundas nepiedalās aprēķinā un neietekmē stundas tarifa likmi.

Ja darba un atvaļinājuma laika apmaksai izmanto dienas

Ja grāmatvedis izvēlas apmaksāt atsevišķi darbinieka nostrādātās dienas un atsevišķi svētku dienas (sk. 4. tabulu), kas iekrīt darba dienās, pamanāmas pirmās atšķirības. 

4. tabula Vidējās dienas likmes aprēķins

Nostrādātās dienas Apmaksātas dienas Darba alga Atlīdzība Kopā pa mēnešiem
Maijs  20 21 476,19 23,81 500,00
Jūnijs  20 22 454,55 45,45 500,00
Jūlijs  22 22 500,00 500,00
Augusts  22 22 500,00 500,00
Septembris  22 22 500,00 500,00
Oktobris  21 21 500,00 500,00
Kopā 127 130 2930,74 69,26 3000,00

Tās saistītas ar to, ka apmaksājamās dienas uztveramas kā vienādas vienības, proti, netiek ņemts vērā, ka pa starpu ir dienas ar īsāku darba laiku (pirmssvētku dienas), bet tās tiek apmaksātas vienādā summā.

Dienas vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai:

2930,74 : 127 = 23,0767 eiro

Novembra darba laika apmaksai jānosaka dienas "cena": 

500 : 22 = 22,7273 eiro

Ja darbinieks bija atvaļinājumā no 1. līdz 14. novembrim un no 15. novembra tam bija jāstrādā, tad darba samaksas kopsumma par novembri būtu:

(10 × 23,08) + (11 × 22,73) + (1 × 22,73) = 230,80 + 250,03 + 22,73 = 503,56

Un tagad aprēķins otrādi: pieņemsim, ka darbinieks strādāja no 1. līdz 15. novembrim, atvaļinājums piešķirts divas kalendāra nedēļas no 16. novembra un pagarināts par vienu svētku dienu līdz 30. novembrim (ieskaitot).

(11 × 22,73) + (10 × 23,08) + (1 × 23,08) = 250,03 + 230,80 + 23,08 = 503,91

Rezumējums: kā redzam, rēķinot novembra darba samaksu un izmantojot gan stundas, gan dienas vidējo izpeļņu, tendence tiek saglabāta un rezultāts atšķiras vien par dažiem centiem, turklāt darbiniekam par labu (summa ir lielāka par mēnešalgu). Diemžēl kalendāra vienības savā starpā nav proporcionālas, tādēļ minimālas atšķirības vienmēr būs. 

Galvenais secinājums: ja darbinieks svētku dienā, kas sakrīt ar darba dienu, nav strādājis, tā ir apmaksājama visos gadījumos, arī atvaļinājuma un darbnespējas laikā, proti, darbiniekam nedrīkst būt zaudējumi svētku dienu dēļ. Ja darbinieks svētku dienā bija nodarbināts, svētku diena (vai stundas) tiek apmaksāta un papildus tiek aprēķināta piemaksa vai piešķirta apmaksāta atpūta.

Kas mainās, ja darba diena svētku dienas dēļ ir pārcelta? 

Saskaņā ar DL 133. panta ceturto daļu: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Tādējādi novembrī lielākā nodarbināto daļa atpūtīsies četras dienas pēc kārtas. Savukārt 2022. gadā šādas rokādes nebūs nevienā mēnesī.

Kam jāpievērš uzmanība, ja kāda darba diena tiek pārcelta?

Vispirms jāatceras, ka pārceltā diena nepalielina darba dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un ir apmaksājama tikai vienu reizi — vai tad, kad viņa bijusi "savā vietā", vai tad, kur tā bija pārcelta (ja darbinieks tajā dienā bija nodarbināts). Vienīgā īpatnība, pārceļot šo darba dienu, saistīta ar to, ka dažreiz, pārceļot parasto darba dienu, tā kļūst par pirmssvētku dienu, vai otrādi — pirmssvētku diena tiek pārcelta uz dienu, kas nav diena pirms svētkiem. Primārais šādā gadījumā ir pārceļamās dienas stundu skaits, proti, cik būtu bijis jāstrādā, ja diena nebūtu pārcelta.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada novembra (479.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: