Žurnāla “Bilance” jūlija numurā lasāma intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurā ministrs izsaka neglaimojošas atziņas par iepriekšējās ministrijas vadības ieviesto nodokļu reformu, un, lai gan oficiāli pauž, ka reformas konkrētāks izvērtējums vēl tikai būs, tomēr nenoraida arī iespēju, ka drīzumā atkal varētu sekot gana nopietnas izmaiņas nodokļu sistēmā. Kā pirmie “sāpju bērni” tiek minēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana, nodokļu režīmu dažādība un jo īpaši – mikrouzņēmumu nodoklis. Piedāvājam fragmentu no intervijas.

Šobrīd iezīmējas pavisam drūma aina – pēc jūsu sacītā, netiek izpildīta gandrīz neviena no nodokļu reformas iecerēm. Varbūt ir arī kaut kas pozitīvs, kaut kas, kur nodokļu reforma tomēr trāpījusi mērķī?

(ilga pauze). Jāmin tie paši veselības aprūpes sistēmai papildus novirzītie deviņdesmit miljoni eiro. Kaut gan šis pasākums pat nebija iekļauts sākotnējos nodokļu reformas uzdevumos.

Taču visi pārējie nodokļu reformas pasākumi ir bijuši kļūdaini, un iznāk, ka tie būtu jāpārskata?

Tas ir gluži normāli. Daudzas valstis ir gājušas cauri līdzīgam procesam – vispirms mēģinājušas veikt reformas nodokļu sistēmā, bet pēc tam no šīm reformām atteikušās. Nav vajadzīga reforma reformas pēc. Taču mūsu pašreizējā attieksme ir vienkārši rezervēta. Īsti saprast, kā rīkoties tālāk, varēsim sākt no nākamā gada, kad jaunajā sistēmā būs aizvadīti jau divi gadi, un kopā ar uzņēmējiem un arodbiedrībām sāksim vērtēt rezultātus. Jaunajā valdībā esam vienojušies, ka sistēmiskām nodokļu izmaiņām vajadzētu būt ne biežākām kā reizi parlamenta sasaukuma laikā.

Tomēr publiski gan šajā intervijā, gan citur medijos jūs esat sacījis, ka izmaiņas noteikti varētu skart iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaiti un administrēšanu. Vai ir doma atgriezties pie iepriekšējās, pirmās sistēmas, kā tika uzskaitīts un administrēts diferencētais neapliekamais minimums un progresīvais ienākumu nodoklis?  

Gaidīsim piedāvājumus no sociālajiem partneriem, īpaši – darba devējiem. Pašlaik pētām citu valstu pieredzi, un tuvākā valsts, kurā ir ticis ieviests kas līdzīgs, ir Lietuva. Tur pirmajā gadā arī gāja ļoti grūti, bija liela neapmierinātība. Tagad ir jau trešais gads un cilvēki ir pieraduši, jautājumu vairs nav.

Tad jau varbūt nemaz nevajag atkal mainīt sistēmu?

Noteikti nevajag mainīt mainīšanas pēc. Kaut ko mainīsim tikai tad, ja būs pārliecība, ka tas tiešām sniegs uzlabojumu.

Jūs pieminējāt septiņus dažādos nodokļu režīmus kā mehānismu, kas līdzvainīgs arī pie ienākumu nevienlīdzības. Līdz ar to – vai ir doma veikt kādas izmaiņas šajā ziņā? Vai plānots likvidēt kādu no šiem režīmiem, piemēram, mikrouzņēmumu nodokli?

Tādā formā, kādā tas pastāv šobrīd, mikrouzņēmumu nodoklis kropļo konkurenci. Daudzi uzņēmēji saka, ka šo nodokļa režīmu vajadzēja likvidēt jau vakar. Protams, tas, ka šis režīms tiek izmantots nodokļu optimizēšanai, ir ļoti negodīgi attiecībā pret tiem, kas šajā režīmā ir strādājuši godprātīgi, ar tā palīdzību uzsākuši biznesu un uztur savas ģimenes. Piedāvājums, ko es izteicu jau pirms četriem gadiem – mikrouzņēmumu režīmā strādājošiem uzņēmumiem vajadzētu ļaut pārdot preces gan fiziskām, gan juridiskām personām, bet sniegt pakalpojumus – tikai fiziskām personām. Mums ir veselas nozares, kas cietušas no negodīgas konkurences. Daudzviet tika papluinīts tas bizness, kas maksāja valstij nodokļus vispārējā režīmā. Līdz ar to – izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā varētu būt.

Pilnu interviju ar finanšu ministru Jāni Reiru “Nodokļus nevajag mainīt mainīšanas pēc” lasiet žurnāla “Bilance” jūlija numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!