0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSVai darba devējs drīkst bez atlīdzības likt darbiniekam strādāt otra vietā?

Vai darba devējs drīkst bez atlīdzības likt darbiniekam strādāt otra vietā?

Darba līgumos bieži vien iekļauj punktu, kas paredz cita darbinieka aizvietošanu. Ko ar šādu nosacījumu jāsaprot - bez atlīdzības strādāt otra darbinieka vietā, piemēram, tā slimības vai atvaļinājuma laikā? Bet tas ir papildus darba apjoms, kas ne vienmēr nozīmē tikai pacelt saslimušā kolēģa vietā telefona klausuli un atbildēt uz zvanu. Apkopējai, piemēram, kas uzkopj noteiktu kvadratūru, kolēģa aizvietošanas laikā jāuzkopj papildus teritorija - jāveic dubults darba apjoms. Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza, uz jautājumu, vai  darba devējs drīkst bez atlīdzības likt strādāt otra vietā, savā atbildē vērš uzmanību, ka cita starpā puses darba līguma ietvaros…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

2 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
2 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Aigars Mednis
***
12 gadi atpakaļ

Kā tad galu galā ir? Drīkst likt strādāt un jāpiemaksā, vai drīkst likt strādāt arī otra vietā bez papildus samaksas?

Vineta PLZ.LV
PLZ.LV
vineta***@lid.lv
12 gadi atpakaļ

No Darba inspekcijas pārstāvja teiktā izriet, ka tas atkarīgs no tā, vai darbu var paspēt padarīt nolīgtajā darba laikā un vai darbs neatšķiras no nolīgtā darba rakstura un nepārsniedz nolīgtā darba normas, ja tādas attiecīgajā amatā pastāv. Tāpat arī, vai līgumā vai koplīgumā ir minēts par piemaksu apmēru aizvietošanas gadījumā. Valsts iestāžu darbiniekiem tā nevar būt lielāka par 20 % no noteiktās mēnešalgas. Pēc atbildes spriežot, šī situācija ir visai “slidena” un, manuprāt, daudz kas atkarīgs no darbinieka nostājas un darba devēja izpratnes. Biroja darbinieks darba laikā varbūt var pagūt aizvietot kaut kādā veidā kolēģi, bet to nevarēs, piemēram, autobusa… Vairāk »

Darba līgumos bieži vien iekļauj punktu, kas paredz cita darbinieka aizvietošanu. Ko ar šādu nosacījumu jāsaprot - bez atlīdzības strādāt otra darbinieka vietā, piemēram, tā slimības vai atvaļinājuma laikā? Bet tas ir papildus darba apjoms, kas ne vienmēr nozīmē tikai pacelt saslimušā kolēģa vietā telefona klausuli un atbildēt uz zvanu. Apkopējai, piemēram, kas uzkopj noteiktu kvadratūru, kolēģa aizvietošanas laikā jāuzkopj papildus teritorija - jāveic dubults darba apjoms. Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza, uz jautājumu, vai  darba devējs drīkst bez atlīdzības likt strādāt otra vietā, savā atbildē vērš uzmanību, ka cita starpā puses darba līguma ietvaros vienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, darbinieka amatu un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu, piemēram, astoņas stundas dienā veikt uzkopšanas darbus. Līdz ar to, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus (tādā apmērā un laikā), par kuriem puses noteikti vienojušās. Savukārt darba devēja pienākums ir maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Ja darbiniekam ir noteikts, piemēram, veikt uzkopšanas darbus, tad sava darba laika ietvaros darbiniekam tie arī ir jāveic, neatkarīgi no tā, kādā apjomā uzkopšanas darbi ir jāpilda. Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Darba normas nosaka un groza darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem. Par jaunu darba normu noteikšanu vai arī par esošo darba normu grozīšanu darba devējs paziņo darbiniekam ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno darba normu vai darba normu grozījumu stāšanās spēkā. Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā „Darba līgumā neparedzēta darba veikšana” noteiktos gadījumos, kas saistīts ar nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, novēršanu. Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai. Savukārt dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Likums paredz, ka par šādu darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. Vienlaikus atzīmējams, ka ir pieļaujams, ka līdztekus nolīgtajam darbam puses būtu vienojušās par papildus darba nosacījumiem, piemēram, darbinieks apņemas izpildīt gan savus tiešos darba pienākumus, gan papildu darbu. Šajā gadījumā piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā." Tāpat jāvērš uzmanība, ka 2009. gada 1. decembra likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums", kas stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī, 14. pants noteic, ka „amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus”. Materiālu sagatavoja Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore