Jautājums: Vai saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) var tikt dzēstas, ja tiktu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process?
Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tātad, ar brīdi, kad personai tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiek nodibināts īpašs tiesiskais statuss, kurš paredz saistību dzēšanu tikai šī procesa ietvaros un izslēdz jebkādu individuālas piedziņas instrumentu izmantošanu. Savukārt kreditors var gūt sava prasījuma apmierinājumu vienīgi maksātnespējas procesa ietvaros, pamatojoties uz kreditora iesniegto un administratora atzīto prasījumu.
Proti, lai kreditors varētu pretendēt uz sava prasījuma apmierināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, tam saskaņā ar Maksātnespējas likuma 141. pantā noteikto ir jāiesniedz kreditora prasījums.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta ceturtajai daļai nodokļu maksājumu parādi par laika periodu līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tiek segti, pamatojoties uz iesniegtajiem kreditoru prasījumiem. Savukārt, atbilstoši Maksātnespējas likuma 172. panta ceturtās daļas 2. punktam un šā panta piektajai daļai, kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi ir fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas un atbilstoši minētā panta piektajai daļai tās tiek segtas no parādnieka līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai. Tajā pašā laikā būtiski ņemt vērā, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. panta pirmajā daļā noteikto, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas. Tātad, pēc tiesas nolēmuma, ar kuru fiziskā persona tiek atbrīvota no atlikušajām saistībām, izpildu lietvedības atjaunošana vai uzsākšana par saistībām, kuras radušās pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un kuras ir pakļautas saistību dzēšanai saskaņā ar Maksātnespējas likuma regulējumu, nav pieļaujama. Tāpat jāņem vērā, ka Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā ir noteikti prasījumu veidi, kas arī pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti. Proti, netiek dzēsti tostarp prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem sodiem, prasījumi no neatļautas darbības, prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu un nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli. Līdz ar to parādniekam saglabājās pienākums segt Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā minētos prasījumus arī pēc maksātnespējas procesa sekmīgas pabeigšanas un attiecībā uz šiem prasījumiem tiek atjaunota izpildu lietvedība. Līdz ar to atzīstams, ka nodokļu parādi VID, kuri radušies līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai var tikt dzēsti maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus kā fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas, parādniekam ir pienākums segt maksātnespējas procesa laikā. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.35 panta trešo daļu, apstiprinot saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, tiesa lemj par to saistību dzēšanu, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas laikā. Līdz ar to jautājums par saistību dzēšanu ir nodots tiesas kompetencē un tikai tā var lemt, vai konkrēts prasījums pret parādnieku tiks dzēsts saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. panta noteikumiem.