0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai izdevumi par laimestiem ir reklāmas izdevumi vai ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Vai izdevumi par laimestiem ir reklāmas izdevumi vai ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi?

Jautājums. Uzņēmums A piedalīsies izstādē, kuru rīko uzņēmums B. Izstādes laikā uzņēmums A rīkos loteriju, kur balvu laimests nepārsniegs 500 Ls. Lai piedalītos loterijā, vajadzēs aizpildīt īsu anketu, jautājumi saistīti ar uzņēmumu A un tā produktiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reklāmas izdevumiem, vai tie ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem?  Kā šādi izdevumi ietekmēs nodokļus? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma 3.pantu, lai drīkstētu organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, komersantam, kas ražo, izplata, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (turpmāk -…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienestsJautājums. Uzņēmums A piedalīsies izstādē, kuru rīko uzņēmums B. Izstādes laikā uzņēmums A rīkos loteriju, kur balvu laimests nepārsniegs 500 Ls. Lai piedalītos loterijā, vajadzēs aizpildīt īsu anketu, jautājumi saistīti ar uzņēmumu A un tā produktiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reklāmas izdevumiem, vai tie ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem?  Kā šādi izdevumi ietekmēs nodokļus? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma 3.pantu, lai drīkstētu organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, komersantam, kas ražo, izplata, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (turpmāk - Inspekcija) jāsaņem loterijas atļauja. Ja preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas tiesības citai personai, loterijas atļauja jāsaņem šai personai. Bez loterijas atļaujas saņemšanas un valsts nodevas samaksas drīkst organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kuru laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem. Atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likuma 4.panta pirmajai un otrajai daļai, ja preču vai pakalpojumu loterijas laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem, loteriju var organizēt pēc tam, kad par loterijas organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir paziņots Inspekcijai. Komersants, kas vēlas organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem, paziņo Inspekcijai par tās organizēšanu ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētās loterijas norises sākuma. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja - rezidenta - apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām un, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta devītajai daļai saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. Savukārt, pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtajā daļā noteiktajam, pieskaitāmi ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 48.punktam, likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtās daļas norma piemērojama, ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepakojumā), kā arī likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda. Tātad, ja sabiedrībai, kas rīko preču vai pakalpojumu loteriju, saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu no loterijas ietvaros noteiktā laimestu fonda nav jāmaksā valsts nodeva, tad izdevumi par laimestiem ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar sabiedrības saimniecisko darbību, un minētajiem izdevumiem ir jāpiemēro koeficientu 1,5.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058