0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVai jāpiemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām "ar mazu algu"?

Vai jāpiemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām “ar mazu algu”?

Maija Grebenko, Mg.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Vai minimālās sociālās iemaksas attiecas uz sētniekiem, apkopējām un citiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku vai kam aprēķinātā atlīdzība ir mazāka par minimālo algu? Atbilde Loģiski spriežot, tieši uz jautājumā minētajām personām attiecas darba devēja pienākums veikt VSAOI, un vienīgais nosacījums ir tas, ka par šīm personām nav veiktas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas. Ne profesijai, ne specialitātei, ne darba slodzei nav nozīmes! Runa ir tikai par VSAOI summu, lai tā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Mārīte Puriņa
marite***@tgsbaltic.com
4 mēneši atpakaļ

Šis ir ļoti neskaidrs formulējums: ”un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām VID.” Lūdzu paskaidrojiet par kādu trešo mēnesi iet runa- sekojošo trešo mēnesi?

Vai jāpiemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām "ar mazu algu"?
Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot © Gstudio – stock.adobe.com

Vai minimālās sociālās iemaksas attiecas uz sētniekiem, apkopējām un citiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku vai kam aprēķinātā atlīdzība ir mazāka par minimālo algu?

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Siliņš

Loģiski spriežot, tieši uz jautājumā minētajām personām attiecas darba devēja pienākums veikt VSAOI, un vienīgais nosacījums ir tas, ka par šīm personām nav veiktas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas.

Ne profesijai, ne specialitātei, ne darba slodzei nav nozīmes! Runa ir tikai par VSAOI summu, lai tā būtu veikta vismaz no minimālās mēneša algas.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (VSA) grozījumu ideja un mērķis ir nodrošināt darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām vismaz minimālo sociālo aizsardzību.

Spēkā esošā VSA likuma redakcijā nav šīs informācijas, jo norma stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā (sk. VSA likuma redakciju periodā 01.07.2021. – 31.12.2021.).

Tas, ka par katru nodarbināto jābūt veiktām VSAOI vismaz no 1500 eiro (500 x 3) ceturksnī, noteikts VSA likuma 20.4 pantā.

Šajā pantā ir minēti dažādi nodarbinātības varianti, piemēram, ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos (uzrādītos ziņojumā) obligāto iemaksu objektus summē. No teiktā izriet: ja persona strādā pie vairākiem darba devējiem, kur saņem mazu atlīdzību, bet vienlaikus ir darbavieta, kur alga sasniedz/pārsniedz 500 eiro, nevienam no darba devējiem neliks veikt piemaksu. 

Minimālās obligātās iemaksas tiek ieviestas, sākot ar 2021. gada 1. jūliju.

Kā tas notiks

VSAA triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām VID.

VID vienas darbdienas laikā informē darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām.

Savukārt darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam ir tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu. Tātad pirmo reizi darba devējiem un pašnodarbinātām personām iespēja redzēt un apmaksāt VID paziņojumu būs tikai 2022. gadā (par 2021. gada III ceturksni).

Domājams, ka daži darba devēji būs pārsteigti par pienākumu veikt VSAOI piemaksu, jo darbiniekam nav pienākuma brīdināt kādu no saviem darba devējiem par to, ka viņš ir nodarbināts pie citiem, turklāt paziņojuma saņemšanas brīdī darba attiecības varētu būt pārtrauktas vai darbinieks miris. Nav normatīvā akta, kas noteiktu pārskata iesniegšanas kārtību par veiktajām iemaksām un arī metodisko norādījumu, kā rīkoties reālajos apstākļos. Piemēram, nav saprotams, kāpēc darba devējam būtu jāmaksā arī darba ņēmēja VSAOI daļa? Vai darba devējs ir tiesīgs atprasīt to no darba ņēmēja? Vai darba ņēmējam tiks pārrēķināti sociālie pabalsti, ja par viņu faktiski tiks veiktas iemaksas, kas tos nodrošina (darbnespējas pabalsts, profesionālās kaites, bezdarbnieka pabalsts)? 

Kas samazina piemaksas summu?

Minimālo obligāto iemaksu objektu VSAA nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, bērna kopšanas atvaļinājumā, un par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Par kurām personām nav jāveic VSAOI piemaksas?

Minimālās obligātās iemaksas neveic par:

  1. notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
  2. personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);
  3. personu ar I un II grupas invaliditāti;
  4. personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;
  5. personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
  6. personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
  7. personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības ie≠stādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
  8. personu, kuru nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
  9. personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;
  10. personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;
  11. laiku, kurā pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: