0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVai jāreģistrē VID meža īpašnieku līgums ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu?

Vai jāreģistrē VID meža īpašnieku līgums ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu?

"Īpašums sagādā godu," teicis Ovīdijs, bet, kā zināms, īpašums sagādā arī rūpes. Būtu pareizi ņemt vērā Senekas gudrību: "Jebkurš labums nav mūsu prieks, ja nevaram ar to dalīties." Proti, īpašumam ir jākalpo un jādod labums tā īpašniekiem, lietotājiem un sabiedrībai. Arī meža īpašniekiem mežs, no vienas puses, ir vērtīgs, "augļus nesošs" potenciālais ieguldījums nākotnē, bet, no otras puses, prasa tā īpašnieku rūpes un uzliek viņiem attiecīgu atbildību. Jautājumus izraisa, kurš ir atbildīgs par mežā esošo, tajā skaitā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Vai jāreģistrē VID meža īpašnieku līgums ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu?
Foto: © Lubos Chlubny – stock.adobe.com

Raitis Kalniņš, Dr.sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs
Raitis Kalniņš,
Dr.sc.ing.,
NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs
Foto: Aivars Siliņš

“Īpašums sagādā godu,” teicis Ovīdijs, bet, kā zināms, īpašums sagādā arī rūpes. Būtu pareizi ņemt vērā Senekas gudrību: “Jebkurš labums nav mūsu prieks, ja nevaram ar to dalīties.” Proti, īpašumam ir jākalpo un jādod labums tā īpašniekiem, lietotājiem un sabiedrībai.

Arī meža īpašniekiem mežs, no vienas puses, ir vērtīgs, “augļus nesošs” potenciālais ieguldījums nākotnē, bet, no otras puses, prasa tā īpašnieku rūpes un uzliek viņiem attiecīgu atbildību. Jautājumus izraisa, kurš ir atbildīgs par mežā esošo, tajā skaitā valsts un pašvaldībai piederošo, autoceļu uzturēšanu un to aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem: meža vai tomēr būves (ceļu) īpašnieki un kā varētu atrisināt iespējamās problēmas visām pusēm par labu.

Likuma burts

Svetlana Sokolova, Mg.sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle
Svetlana Sokolova,
Mg.sc.ing.,
NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta c) apakšpunktam un 61. panta noteikumiem 30 metru attālumā no ceļa ass līnijas uz katru pusi autoceļa īpašniekam — parasti valstij vai pašvaldībai — par saviem līdzekļiem ir jāuztur kārtībā gan ceļš, gan arī attiecīgās komunikācijas. Savukārt likuma 29. pants nosaka tieši zemes īpašnieka atbildību par aizsardzības pasākumu nodrošināšanu pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem (tajā skaitā — arī mežā esošajiem ceļiem) gadījumos, kad un ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam un ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 22.07.2014. noteikumu Nr. 421 “Medību noteikumi” (noteikumi) 14. punktu medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Noteikumu 16. punkts nosaka, ka, lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi (parasti tā ir mednieku biedrība), iesniedz Valsts meža dienestā (VMD) iesniegumu, noslēgto medību līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju, reģistrējot to VMD uzturētajā reģistrā.

Tieši ņemot vērā meža dzīvnieku postījumu sagaidāmo varbūtību, meža īpašnieki parasti slēdz līgumus ar mednieku biedrībām, uzliekot tām par pienākumu nodrošināt mežā esošo ceļu aizsardzību no medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, tādējādi atbrīvojot sevi no likumā paredzētās atbildības.

Praksē medību tiesību nodošana mednieku biedrībām notiek bezatlīdzības kārtā, neparedzot atlīdzību naudā nedz meža īpašniekiem, nedz arī medniekiem, standarta līguma formā tomēr iekļaujot meža īpašnieku iespēju saņemt atlīdzību graudā — medījuma rezultātā iegūto medījamo dzīvnieku gaļu, ko reālajā dzīvē meža īpašnieki parasti nesaņem, bet, ja tomēr saņem, rodas jautājums: vai un kā tā būtu jādeklarē?

Apstākļu apraksts konkrētā tiesiskā situācijā

Fizisko un juridisko personu kopīpašumā ir zemes gabals, kas pārsvarā sastāv no izcirsta meža un mežaudzēm, kur kopīpašnieki neveic meža ciršanu un pārdošanu par atlīdzību.

Meža nozari regulējošo normatīvo aktu un Civillikuma ietvaros kopīpašnieki noslēdza līgumu ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu biedrībai, kas uzliek tai pienākumu uz sava rēķina nodrošināt meža un tajā esošo, t.sk. valstij un pašvaldībai piederošo, ceļu aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem. Biedrība līgumā un LV normatīvo aktu kārtībā reģistrēja līgumu Valsts meža dienestā.

Ienākumus naudas izteiksmē no medību tiesību nodošanas biedrībai kopīpašnieki nesaņem, un, kaut gan līgumā ir paredzētas kopīpašnieku tiesības veiksmīgu medību gadījumā saņemt gaļu, ņemot vērā, ka līgumā nav ierakstīts tāds biedrības pienākums, kā tas parasti arī notiek meža apsaimniekošanas praksē, atlīdzību graudā biedrība kopīpašniekiem nedod.

Vai meža zemes kopīpašniekiem ir tiesības nereģistrēt/pienākums reģistrēt Latvijas, tajā skaitā meža nozari regulējošo normatīvo aktu ietvaros noslēgto līgumu ar biedrību Valsts ieņēmumu dienestā, ņemot vērā līguma faktisko bezatlīdzības raksturu?

VID atbilde

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.1 daļā noteikts, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28. panta 6. punktu maksātāja pienākums ir pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā maksātājs veiks saimniecisko darbību.

Tādējādi no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.daļas izriet, ka saimnieciskā darbība, kas fiziskajai personai rada pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir tādas darbības veikšana, kuras mērķis ir atlīdzības gūšana (tai skaitā arī pakalpojumu sniegšana par atlīdzību).

Saskaņā ar faktu izklāstu meža nozari regulējošo normatīvo aktu ietvaros kopīpašnieki noslēdza līgumu ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu, kas uzliek šai biedrībai pienākumu uz sava rēķina nodrošināt meža un tajā esošo, t.sk. valstij un pašvaldībai piederošo, ceļu aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem. Ienākumus naudas izteiksmē no medību tiesību nodošanas kopīpašnieki nesaņem, un arī atlīdzību graudā biedrība nedod.

Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 9. punktu medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai.

Ņemot vērā faktu izklāstā norādīto, ka par medību tiesību nodošanu faktiski atlīdzība no biedrības netiek gūta, tad likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē medību tiesību nodošana biedrībai nav vērtējama kā saimnieciskā darbība.

Nodokļu normatīvajos aktos nav noteikts pienākums personai reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā meža nozari regulējošo normatīvo aktu ietvaros noslēgto līgumu par medību tiesību nodošanu.

Autoru piebilde

VID sniedza atbildi konkrētā tiesiskā situācijā un ņemot vērā konkrētā līguma bezatlīdzības raksturu. Proti, ja līgumā par medību tiesību nodošanu būtu noteikta atlīdzība, meža zemes īpašniekiem fiziskām personām šāds līgums būtu jāreģistrē VID un juridiskajai personai būtu jāreģistrē struktūrvienība Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” noteiktajā kārtībā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: