Vai jāreģistrē VID meža īpašnieku līgums ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu?
"Īpašums sagādā godu," teicis Ovīdijs, bet, kā zināms, īpašums sagādā arī rūpes. Būtu pareizi ņemt vērā Senekas gudrību: "Jebkurš labums nav mūsu prieks, ja nevaram ar to dalīties." Proti, īpašumam ir jākalpo un jādod labums tā īpašniekiem, lietotājiem un sabiedrībai. Arī meža īpašniekiem mežs, no vienas puses, ir vērtīgs, "augļus nesošs" potenciālais ieguldījums nākotnē, bet, no otras puses, prasa tā īpašnieku rūpes un uzliek viņiem attiecīgu atbildību. Jautājumus izraisa, kurš ir atbildīgs par mežā esošo, tajā skaitā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
"Īpašums sagādā godu," teicis Ovīdijs, bet, kā zināms, īpašums sagādā arī rūpes. Būtu pareizi ņemt vērā Senekas gudrību: "Jebkurš labums nav mūsu prieks, ja nevaram ar to dalīties." Proti, īpašumam ir jākalpo un jādod labums tā īpašniekiem, lietotājiem un sabiedrībai.
Arī meža īpašniekiem mežs, no vienas puses, ir vērtīgs, "augļus nesošs" potenciālais ieguldījums nākotnē, bet, no otras puses, prasa tā īpašnieku rūpes un uzliek viņiem attiecīgu atbildību. Jautājumus izraisa, kurš ir atbildīgs par mežā esošo, tajā skaitā valsts un pašvaldībai piederošo, autoceļu uzturēšanu un to aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem: meža vai tomēr būves (ceļu) īpašnieki un kā varētu atrisināt iespējamās problēmas visām pusēm par labu.
Likuma burts
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta c) apakšpunktam un 61. panta noteikumiem 30 metru attālumā no ceļa ass līnijas uz katru pusi autoceļa īpašniekam — parasti valstij vai pašvaldībai — par saviem līdzekļiem ir jāuztur kārtībā gan ceļš, gan arī attiecīgās komunikācijas. Savukārt likuma 29. pants nosaka tieši zemes īpašnieka atbildību par aizsardzības pasākumu nodrošināšanu pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem (tajā skaitā — arī mežā esošajiem ceļiem) gadījumos, kad un ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam un ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 22.07.2014. noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" (noteikumi) 14. punktu medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Noteikumu 16. punkts nosaka, ka, lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi (parasti tā ir mednieku biedrība), iesniedz Valsts meža dienestā (VMD) iesniegumu, noslēgto medību līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju, reģistrējot to VMD uzturētajā reģistrā.
Tieši ņemot vērā meža dzīvnieku postījumu sagaidāmo varbūtību, meža īpašnieki parasti slēdz līgumus ar mednieku biedrībām, uzliekot tām par pienākumu nodrošināt mežā esošo ceļu aizsardzību no medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, tādējādi atbrīvojot sevi no likumā paredzētās atbildības.
Praksē medību tiesību nodošana mednieku biedrībām notiek bezatlīdzības kārtā, neparedzot atlīdzību naudā nedz meža īpašniekiem, nedz arī medniekiem, standarta līguma formā tomēr iekļaujot meža īpašnieku iespēju saņemt atlīdzību graudā — medījuma rezultātā iegūto medījamo dzīvnieku gaļu, ko reālajā dzīvē meža īpašnieki parasti nesaņem, bet, ja tomēr saņem, rodas jautājums: vai un kā tā būtu jādeklarē?
Apstākļu apraksts konkrētā tiesiskā situācijā
Fizisko un juridisko personu kopīpašumā ir zemes gabals, kas pārsvarā sastāv no izcirsta meža un mežaudzēm, kur kopīpašnieki neveic meža ciršanu un pārdošanu par atlīdzību.
Meža nozari regulējošo normatīvo aktu un Civillikuma ietvaros kopīpašnieki noslēdza līgumu ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu biedrībai, kas uzliek tai pienākumu uz sava rēķina nodrošināt meža un tajā esošo, t.sk. valstij un pašvaldībai piederošo, ceļu aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem. Biedrība līgumā un LV normatīvo aktu kārtībā reģistrēja līgumu Valsts meža dienestā.
Ienākumus naudas izteiksmē no medību tiesību nodošanas biedrībai kopīpašnieki nesaņem, un, kaut gan līgumā ir paredzētas kopīpašnieku tiesības veiksmīgu medību gadījumā saņemt gaļu, ņemot vērā, ka līgumā nav ierakstīts tāds biedrības pienākums, kā tas parasti arī notiek meža apsaimniekošanas praksē, atlīdzību graudā biedrība kopīpašniekiem nedod.
Vai meža zemes kopīpašniekiem ir tiesības nereģistrēt/pienākums reģistrēt Latvijas, tajā skaitā meža nozari regulējošo normatīvo aktu ietvaros noslēgto līgumu ar biedrību Valsts ieņēmumu dienestā, ņemot vērā līguma faktisko bezatlīdzības raksturu?
VID atbilde
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 1.1 daļā noteikts, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.
Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28. panta 6. punktu maksātāja pienākums ir pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā maksātājs veiks saimniecisko darbību.
Tādējādi no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 1.1 daļas izriet, ka saimnieciskā darbība, kas fiziskajai personai rada pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"izpratnē ir tādas darbības veikšana, kuras mērķis ir atlīdzības gūšana (tai skaitā arī pakalpojumu sniegšana par atlīdzību).
Saskaņā ar faktu izklāstu meža nozari regulējošo normatīvo aktu ietvaros kopīpašnieki noslēdza līgumu ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu, kas uzliek šai biedrībai pienākumu uz sava rēķina nodrošināt meža un tajā esošo, t.sk. valstij un pašvaldībai piederošo, ceļu aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem. Ienākumus naudas izteiksmē no medību tiesību nodošanas kopīpašnieki nesaņem, un arī atlīdzību graudā biedrība nedod.
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 9. punktu medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai.
Ņemot vērā faktu izklāstā norādīto, ka par medību tiesību nodošanu faktiski atlīdzība no biedrības netiek gūta, tad likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē medību tiesību nodošana biedrībai nav vērtējama kā saimnieciskā darbība.
Nodokļu normatīvajos aktos nav noteikts pienākums personai reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā meža nozari regulējošo normatīvo aktu ietvaros noslēgto līgumu par medību tiesību nodošanu.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.