0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIBILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Vai laipnība jānosaka likumā?

BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Vai laipnība jānosaka likumā?

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

(0)

Vai laipnība jānosaka likumā?
Foto: © bdianagrytsku – stock.adobe.com

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Nesen internetā lasīju sašutušas sievietes izmisīgu stāstu par dēla samaksāto nodokli (reģistrējot nekustamo īpašumu) teju četrkāršā apmērā, salīdzinot ar to, kāds būtu bijis jāmaksā, ja vien dēls zinātu, ka viņam pienākas ievērojama nodokļa atlaide, jo ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni (valsts atbalsta programma 3+). Nejauši par to ir uzzināts vēlāk, bet pārmaksu (mērojamu tūkstošos) nav iespējams atgūt.

Protams, var teikt, ka pats vainīgs, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības un nepasargā no zaudējumiem. Tomēr, ja procesā ir iesaistītas kompetentas personas (zvērināti notāri, Zemesgrāmatas darbinieki un citas valsts amatpersonas), vai nebūtu pamatoti gaidīt no ierēdņiem vismaz minimālus brīdinājumus vai skaidrojumus? 

Vai ir iespējams katram no mums būt speciālistam dažnedažādu darījumu niansēs? Īpaši darījumos, kas notiek reizi mūžā. Vai ir iespējams formulēt savu jautājumu, ja pat nezini, par ko jāinteresējas, kurš lietpratējs jāmeklē, kas problēmā ir pats būtiskākais? Ja valsts noteica šādu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kāpēc to nevar piemērot automātiski?

Tomēr komentētāji uzskata, ka pašam vajadzēja laikus visu noskaidrot. Un katrs komentētājs svēti pārliecināts, ka viņam nekad nekas tāds negadīsies!

Pēdējā skaļā lieta, ko sabiedrībai paziņoja Valsts kontrole, saistīta ar valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmenis) dalībnieku tiesībām rīkoties ar savu uzkrājumu.

Ikviens šīs shēmas dalībnieks ir tiesīgs izlemt, kas notiks ar uzkrāto kapitālu, ja viņš šķirsies no mums, nesagaidot pensijas vecumu. Kopš 2020. gada 1. janvāra uzkrātais kapitāls ir mantojams, bet šādu izvēli veikuši tikai 13% no shēmas dalībniekiem (kopā shēmā piedalās gandrīz 1,3 miljoni dalībnieku).

2020. gadā, nesasniedzot pensijas vecumu, ir miruši 5222 otrā līmeņa dalībnieki, un tikai 11,9% no viņiem bija uzrakstījuši iesniegumu VSAA, atzīmējot izvēli par mantošanu. Tas nozīmē, ka pensijas otrā līmeņa kapitāls tiek pārskaitīts valsts pensiju budžetā un tuviniekiem šī nauda lielākoties ir zaudēta. Vai būtu iespējams šo procesu veikt taisnīgāk? Domājams, ka var, vienīgi būtu nepieciešams atmest vienaldzību un mūžīgo vēlmi pārmest — pats vainīgs, ka nezināji. Vai arī likumam (noteikumiem) vajadzētu pierakstīt lieku pantu par ierēdņa pienākumu informēt un paskaidrot. 

Šaubos, ka to sagaidīsim. Turklāt likumu valodas atšifrēšana dod pamatu strīdiem un darbu nozares speciālistiem vairāku gadu garumā.

Pirms dažiem gadiem (arī Valsts kontrole) atklāja analoģisku situāciju ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojuma nepiemērošanu tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti. Formāls iemesls nepiemērošanai tika pamatots ar to, ka likumā bija noteikts, ka pensionāram bija jāraksta iesniegums atvieglojuma piemērošanai! Ņemot vērā, ka tas notika vienas iestādes ietvaros, kurā apkopota informācija gan par pensiju saņēmējiem, gan par personām ar invaliditāti, atkārtoti rodas jautājums, vai nav iespējams to izdarīt automātiski. Turklāt zinot, ka algas nodokļa grāmatiņa (kas dod tiesības atvieglojumu piemērošanai) patlaban ir vien ieraksts VID EDS un nav iespējama ļaunprātīga rīcība, lai sagrozītu datus. Atkal — tikai vienaldzība. Tagad tas ir novērsts, tātad varam un protam, ja gribam.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.Bilance nr. 4 (472), 2021. gada aprīlis

NUMURA SATURS

ABONĒT ŽURNĀLU

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Vai laipnība jānosaka likumā?
Foto: © bdianagrytsku – stock.adobe.com

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Nesen internetā lasīju sašutušas sievietes izmisīgu stāstu par dēla samaksāto nodokli (reģistrējot nekustamo īpašumu) teju četrkāršā apmērā, salīdzinot ar to, kāds būtu bijis jāmaksā, ja vien dēls zinātu, ka viņam pienākas ievērojama nodokļa atlaide, jo ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni (valsts atbalsta programma 3+). Nejauši par to ir uzzināts vēlāk, bet pārmaksu (mērojamu tūkstošos) nav iespējams atgūt.

Protams, var teikt, ka pats vainīgs, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības un nepasargā no zaudējumiem. Tomēr, ja procesā ir iesaistītas kompetentas personas (zvērināti notāri, Zemesgrāmatas darbinieki un citas valsts amatpersonas), vai nebūtu pamatoti gaidīt no ierēdņiem vismaz minimālus brīdinājumus vai skaidrojumus? 

Vai ir iespējams katram no mums būt speciālistam dažnedažādu darījumu niansēs? Īpaši darījumos, kas notiek reizi mūžā. Vai ir iespējams formulēt savu jautājumu, ja pat nezini, par ko jāinteresējas, kurš lietpratējs jāmeklē, kas problēmā ir pats būtiskākais? Ja valsts noteica šādu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kāpēc to nevar piemērot automātiski?

Tomēr komentētāji uzskata, ka pašam vajadzēja laikus visu noskaidrot. Un katrs komentētājs svēti pārliecināts, ka viņam nekad nekas tāds negadīsies!

Pēdējā skaļā lieta, ko sabiedrībai paziņoja Valsts kontrole, saistīta ar valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmenis) dalībnieku tiesībām rīkoties ar savu uzkrājumu.

Ikviens šīs shēmas dalībnieks ir tiesīgs izlemt, kas notiks ar uzkrāto kapitālu, ja viņš šķirsies no mums, nesagaidot pensijas vecumu. Kopš 2020. gada 1. janvāra uzkrātais kapitāls ir mantojams, bet šādu izvēli veikuši tikai 13% no shēmas dalībniekiem (kopā shēmā piedalās gandrīz 1,3 miljoni dalībnieku).

2020. gadā, nesasniedzot pensijas vecumu, ir miruši 5222 otrā līmeņa dalībnieki, un tikai 11,9% no viņiem bija uzrakstījuši iesniegumu VSAA, atzīmējot izvēli par mantošanu. Tas nozīmē, ka pensijas otrā līmeņa kapitāls tiek pārskaitīts valsts pensiju budžetā un tuviniekiem šī nauda lielākoties ir zaudēta. Vai būtu iespējams šo procesu veikt taisnīgāk? Domājams, ka var, vienīgi būtu nepieciešams atmest vienaldzību un mūžīgo vēlmi pārmest — pats vainīgs, ka nezināji. Vai arī likumam (noteikumiem) vajadzētu pierakstīt lieku pantu par ierēdņa pienākumu informēt un paskaidrot. 

Šaubos, ka to sagaidīsim. Turklāt likumu valodas atšifrēšana dod pamatu strīdiem un darbu nozares speciālistiem vairāku gadu garumā.

Pirms dažiem gadiem (arī Valsts kontrole) atklāja analoģisku situāciju ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojuma nepiemērošanu tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti. Formāls iemesls nepiemērošanai tika pamatots ar to, ka likumā bija noteikts, ka pensionāram bija jāraksta iesniegums atvieglojuma piemērošanai! Ņemot vērā, ka tas notika vienas iestādes ietvaros, kurā apkopota informācija gan par pensiju saņēmējiem, gan par personām ar invaliditāti, atkārtoti rodas jautājums, vai nav iespējams to izdarīt automātiski. Turklāt zinot, ka algas nodokļa grāmatiņa (kas dod tiesības atvieglojumu piemērošanai) patlaban ir vien ieraksts VID EDS un nav iespējama ļaunprātīga rīcība, lai sagrozītu datus. Atkal — tikai vienaldzība. Tagad tas ir novērsts, tātad varam un protam, ja gribam.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.Bilance nr. 4 (472), 2021. gada aprīlis

NUMURA SATURS

ABONĒT ŽURNĀLU

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: