Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī ievērojot atkārtoti izsludināto ārkārtas situāciju, pakalpojumu sniedzēji (valsts un pašvaldību iestādes, privātas kompānijas, organizācijas) ar mērķi pasargāt savus darbiniekus un klientus, bieži vien vēlas iegūt informāciju par to, vai klients/apmeklētājs nerada paaugstinātu infekcijas risku. Katra organizācija pielieto savu metodi, daži aptaujā klientu pirms pierakstīšanas un pakalpojuma sniegšanas klātienē, daži prasa rakstiskus apliecinājumus vai arī apstiprinājumus elektroniskajā sistēmā par personas veselību (persona paraksta to un norāda savu vārdu un uzvārdu, kā arī citus personas datus) u.tml. Saņemot rakstiskus apliecinājumus, pakalpojumu sniedzējs sāk apstrādāt personas datus (kurus tas nebūtu apstrādājis, ja nebūtu ņēmis apliecinājumus).

Datu valsts inspekcija atgādina, ka prasīt personām apliecinājumu vai apstiprinājumu tam, ka viņi nav bijuši ārvalstīs, ka viņi nav uzskatāmi par kontaktpersonām vai nav saslimuši ar Covid-19, nav tiesiska pamata un nepieciešamības.

Vienlaikus, Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 8.3.apakšpunkts paredz, ka, lai nodrošinātu personu veselības stāvokļa uzraudzību un apzinātu kontaktpersonas, atbilstoši iespējām uzskaita saimniecisko vai publisko pakalpojumu saņēmējus (vārds, uzvārds, kontakttālrunis), lai būtu iespējams apzināt un brīdināt kontaktpersonas Covid-19 infekcijas gadījumā. Minēto noteikumu 57.punkts paredz, ka šo noteikumu 54., 55. un 56.punktā minētās personas, pieprasot un saņemot saimniecisku vai publisku pakalpojumu, informē saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēju par atrašanos izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā.

Ja pakalpojuma sniedzējs vēlas un uzskata to par nepieciešamu, tas var sasniegt mērķi – ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību – nevis, ņemot apliecinājumus no personām, bet informējot personas par viņiem noteiktiem pienākumiem, ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus un normatīvo aktu regulējumu.

Tāpat pakalpojuma sniedzēji var atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem uzskaitīt atsevišķi saimniecisko vai publisko pakalpojumu saņēmējus, iegūstot no viņiem tikai šādus datus: vārds, uzvārds, tālruņa numurs. Šajā gadījumā prasīt no personas papildus personas kodu nebūtu tiesiskā pamata.

Personu informēšanai var ievietot informāciju mājaslapās, izvietot pakalpojuma sniegšanās telpās u.tml.

Norādām, ka informēšanas pasākums ir brīvprātīgs pasākums. Pakalpojumu sniedzēji var to veikt, lai vērstu apmeklētāju uzmanību uz katras personas pienākumiem, iespējami mazinot negodprātīgo personu rīcību, kuras apzināti neievēro pašizolācijas noteikumus.