Vai VID ir tiesīgs prasīt skaidrojumu?

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

(0)
Vai VID ir tiesīgs prasīt skaidrojumu?
Ilustrācija: © dooder – www.freepik.com
Maija Grebenko
Maija Grebenko, žurnāla Bilance redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Jūlija vidū presē parādījās asa kritika un neizpratne par VID priekšlikumu prasīt uzņēmējiem skaidrojumu par mazo algu pamatotības iemeslu. Ne jau no visiem uzņēmējiem, bet no tiem, kuru finanšu rādītāji liecina par aplokšņu algu izmaksas risku. 

Komentētājiem pietika izdomas dēvēt sevi pat par psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvjiem, pieminot nevainīguma prezumpciju (kura šajā situācijā galīgi nevietā), un vingrināties asprātībā, izgudrojot dažādus stulbus priekšlikumus. Paši sev — noteikti bija patikuši.

  • Jā, VID uzdevums ir veikt likumos noteiktas darbības! 
  • Jā, VID uzdevums ir apkarot ēnu ekonomiku! 

Turklāt VID ne jau pirmo gadu ar to nodarbojas — tāds ir dienesta liktenis.

Vai tiešām kādam ienāk prātā, ka, sēžot Tālejas ielas ēkā un dusmīgi skatoties pa logu, ar to pietiktu, ka vairāk nekā 20% nodokļu nemaksātāju mudīgi sasparotos un sāktu godīgi maksāt nodokļus?

Tomēr šis “jaunums” medijos tika pasniegts kā VID vardarbīga rīcība: nu tik nāks, nu tik sodīs…

Diemžēl tā ir pieņemts: lai ieinteresētu lasītājus, virsrakstam jābūt “spilgtam”. Savukārt fakts var nebūt nemaz tik kliedzošs. Tad vienalga, vai VID prasīs (pieprasīs, pratinās…) paskaidrojumu un tad liks pie sienas visus, kuru atbildes neapmierinās, neievērojot nevainīguma prezumpciju! Varbūt VID prot arī mierīgi aprunāties un uzklausīt?

Pēc pieredzes zinu, ka darbinieki, kas sūdzas dažādās valsts institūcijās par darba devēja patvaļu, nodokļu nemaksāšanu, algas nemaksāšanu u.tml., parasti vēlas neafišēt savu uzvārdu. Jūs, lūdzu, atrisiniet problēmu, tikai neminiet mūsu vārdu (ja nu kas).

Tas man atgādina pēdējos notikumus ASV, kad mītiņa par vietējās policijas finansēšanas atcelšanu organizētāji vienlaikus pieprasīja, lai policija nodrošina šī mītiņa aizsardzību. Ļoti loģiski, bet tas ir tālu no mums.

Latvijas variantā notiek kaut kas līdzīgs: VID sola analizēt uzņēmuma finanšu rādītājus (arī citus aspektus) un izprast, vai vadība (pamatā) ievēro īpašnieka personīgās intereses, atstājot novārtā darbinieku vajadzības, vai tomēr ir iespēja atbalstīt minētās peļņas radītājus — darbiniekus, turklāt bez pašu darbinieku iniciatīvas (bez uzvārdiem!).

Kāpēc nosacīti vienādos apstākļos daži darba devēji var maksāt pieklājīgu darba samaksu, bet pastāv arī tādi, kas maksā tikai minimālo? Statistikas rādītāji apliecina, ka arī mazāk par minimālo — tas taču ir redzams mūsu atskaitēs un deklarācijās!

Vai kāds var paskaidrot, kuram darbiniekam no algas palielinājuma būtu kāds sliktums? Vai tiešām, dzirdot VID vārdu, vienmēr jākrīt histērijā? Varbūt VID jāiet cits ceļš un jāapmeklē tie darbinieki, kuri saņem tās mini minimālas algas, — kā veidojas viņu dzīves “labklājība”? Tā būtu labāk?

Godīgi sakot, manas firmas reitingā arī uzrādās aplokšņu algas risks (visi klucīši zaļi, bet tie, kas attiecas uz algu, — dzelteni), kaut gan vienīgie izdevumi ir alga un nodokļi. Es arī nebūtu īpaši priecīga par VID vizīti, bet atšķirībā no īstajiem uzņēmējiem man nav neviena darbinieka, kuram VID varētu palīdzēt tikt pie lielākas algas, turklāt es pati gan esmu ieinteresēta maksāt sev lielāku algu, jo no tās man pārrēķina pensiju.

Būs vien jāizvēlas: vai mēs visi atradīsimies vienādos apstākļos vai turpināsim uzskatīt, ka nodokļi ir pārāk lieli, lai tos maksātu, bet sūdzēsimies par to, ka no valsts grūtajos brīžos neko nesaņemam.

Redaktora komentārs publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada augusta (464.) numurā. Drukātās versijas abonenti rakstus var lasīt portālā un saglabāt savā “personīgajā kabinetā”, kur tie būs vienmēr pieejami.

ABONĒT BILANCI

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)