0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAVai zemnieku saimniecībai pastāv ierobežojumi, saņemot apmaksu skaidrā naudā?

Vai zemnieku saimniecībai pastāv ierobežojumi, saņemot apmaksu skaidrā naudā?

Jautājums: Zemnieku saimniecība sniedz pakalpojumu, kas nav saistīts ar lauksaimniecību, un saņem apmaksu skaidrā naudā. Kāds dokuments izsniedzams pakalpojuma saņēmējam, un vai pastāv summas ierobežojums?

Atbildi sagatavojusi Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte.

Tam, ka pakalpojuma sniedzējs ir zemnieku saimniecība, attiecībā uz sagatavojamo attaisnojuma dokumentu nav nekādas nozīmes. MK 11.02.2014. noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 82. punkts nosaka, kad drīkst izmantot reģistrētu kvīti un nevajag kases aparātu.

Kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma izsniedz, ja:

  • 1) pakalpojumi tiek sniegti ārpus pastāvīgās darbības vietas vai struktūrvienības (ieņēmumu apjomam šajā gadījumā nav nozīmes, t.i., nav summas ierobežojuma)  – 82.1.1. apakšpunkts;
  • 2) par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas (trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto skaidras naudas ieņēmumu kopējo summu izdala ar trīs). Tātad šeit gan ir summas ierobežojums; ja vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā nodrošina kases aparāta lietošanas uzsākšanu – 82.1.3. apakšpunkts.

Informācija par skaidras naudas lietojuma ierobežojumiem nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants. Pienākums skaidrā naudā veiktos darījumus deklarēt rodas tad, ja iepriekšējā mēneša laikā ar darījumu partneri veikti skaidras naudas darījumi (vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Tieši šī norma arī rada visvairāk jautājumu – ko uzskata par vienu darījumu, cik ilgā laikā vērtē šo 7200 eiro robežas sasniegšanu.

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE MAIJA numurā. Tajā lasiet arī Lindas Puriņas rakstu “No IK finanšu pārskata līdz gada ienākumu deklarācijai“.

Ja arī jums ir ar grāmatvedības kārtošanu vai nodokļu aprēķināšanu saistīti jautājumi, sūtiet tos žurnāla redakcijai uz e-pastu: [email protected], vai rakstiet tiešsaistē.

Abonēt žurnālu ilgākam periodam vai iegādāties konkrēta mēneša izdevumu var šeit.

Abonenti žurnālu var lasīt arī e-versijā. Jautājumos par abonēšanu varat sazināties ar izdevniecības Klientu dienestu: tel.67606110, e-pasts: [email protected].

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Jautājums: Zemnieku saimniecība sniedz pakalpojumu, kas nav saistīts ar lauksaimniecību, un saņem apmaksu skaidrā naudā. Kāds dokuments izsniedzams pakalpojuma saņēmējam, un vai pastāv summas ierobežojums?

Atbildi sagatavojusi Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte.

Tam, ka pakalpojuma sniedzējs ir zemnieku saimniecība, attiecībā uz sagatavojamo attaisnojuma dokumentu nav nekādas nozīmes. MK 11.02.2014. noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 82. punkts nosaka, kad drīkst izmantot reģistrētu kvīti un nevajag kases aparātu.

Kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma izsniedz, ja:

  • 1) pakalpojumi tiek sniegti ārpus pastāvīgās darbības vietas vai struktūrvienības (ieņēmumu apjomam šajā gadījumā nav nozīmes, t.i., nav summas ierobežojuma)  - 82.1.1. apakšpunkts;
  • 2) par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas (trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto skaidras naudas ieņēmumu kopējo summu izdala ar trīs). Tātad šeit gan ir summas ierobežojums; ja vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā nodrošina kases aparāta lietošanas uzsākšanu – 82.1.3. apakšpunkts.

Informācija par skaidras naudas lietojuma ierobežojumiem nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants. Pienākums skaidrā naudā veiktos darījumus deklarēt rodas tad, ja iepriekšējā mēneša laikā ar darījumu partneri veikti skaidras naudas darījumi (vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Tieši šī norma arī rada visvairāk jautājumu – ko uzskata par vienu darījumu, cik ilgā laikā vērtē šo 7200 eiro robežas sasniegšanu.

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE MAIJA numurā. Tajā lasiet arī Lindas Puriņas rakstu "No IK finanšu pārskata līdz gada ienākumu deklarācijai". Ja arī jums ir ar grāmatvedības kārtošanu vai nodokļu aprēķināšanu saistīti jautājumi, sūtiet tos žurnāla redakcijai uz e-pastu: [email protected], vai rakstiet tiešsaistē. Abonēt žurnālu ilgākam periodam vai iegādāties konkrēta mēneša izdevumu var šeit. Abonenti žurnālu var lasīt arī e-versijā. Jautājumos par abonēšanu varat sazināties ar izdevniecības Klientu dienestu: tel.67606110, e-pasts: [email protected].