Jūlija beigās Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar ziņu, ka VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS) ieviests jauns serviss EDS API, kas ļauj automātiski iesniegt datus EDS no grāmatvedības programmām. Neilgi pirms tam EDS atjaunināšanas dēļ grāmatvežiem radās grūtības ar noteiktu dokumentu iesniegšanu "vecajā stilā", jo nebija iespējams kopēt iepriekš sagatavotās atskaišu veidlapas, izmantojot tās kā šablonus. Lai saprastu gan to, kādus ieguvumus grāmatvedim sniedz jaunais EDS API serviss un kāda būs tā turpmākā attīstība, gan to, kāpēc radās minētie sarežģījumi, žurnāls Bilance lūdza skaidrojumu grāmatvedības programmu izstrādātāja Tildes Jumis Uzņēmumu vadības risinājumu attīstības vadītājam Viesturam Slaidiņam un Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietniecei Litai Marnauzai.

Ko grāmatvedim sniedz jaunais EDS API, un kā to lietot?

EDS API ieviešana pati par sevi ir labs un sen gaidīts notikums, jo līdzšinējā datu apmaiņa starp grāmatvedības un VID sistēmām bijusi krietni novecojusi un nedroša, atzīmē V. Slaidiņš. "Līdz šim visa datu apmaiņa ar VID ir notikusi failu formātā, kas nozīmē, ka fails vispirms ir jāeksportē ārpus grāmatvedības sistēmas. Tas tiek saglabāts datora cietajā diskā, pēc tam tiek augšupielādēts EDS sistēmā. Tas ir ne tikai apgrūtinošs, bet arī nedrošs process, jo šos failus grāmatveži ne vienmēr atceras izdzēst, tie saglabājas datorā un var radīt sensitīvu uzņēmuma datu noplūdes risku," skaidro eksperts.

Pieslēgums jaunajam API servisam ir visai elementārs — ieejot EDS, galvenajā izvēlnē (zem "Iestatījumiem") jāierauga poga "Servisu saskarne". Šajā sadaļā, ieklikšķinot ķeksi pretī ierakstam "Atļaut lietotāja (....) konta izmantošanu Sistēmu saskarnē, pārstāvot nodokļu maksātāju (...)", tiek uzģenerēta unikāla API atslēga (kods no cipariem, burtiem un svītrām), ar kuru identificē konkrēto lietotāju konkrētajā uzņēmumā. "Ja grāmatvedis apkalpo vairākus uzņēmumus, tad katram viņa apkalpotajam uzņēmumam tiks izveidota sava atslēga. Tas nodrošina, ka, ievadot atslēgu sistēmā, atskaite tiks nosūtīta no pareizā uzņēmuma un nekas netiks sajaukts, piemēram, viena uzņēmuma deklarāciju aizsūtot cita uzņēmuma EDS kontam, jo grāmatveža lietotājvārds visos ir vienāds," skaidro V. Slaidiņš. Kad iegūta atslēga EDS sistēmā, tā jāiekopē attiecīgajā grāmatvedības sistēmā, norādot arī savu EDS lietotājvārdu, — Tildes Jumis gadījumā tas esot darāms "Iestatījumu" sadaļā. Kad šī informācija pirmoreiz saglabāta, atkārtoti šī procedūra vairs nav jāveic. "Līdz ar to pie atskaites iesniegšanas parādās jauna iespēja — līdzās iespējai iesniegt "pa vecam" jeb faila veidā, ir arī iespēja iesniegt VID EDS API. Izvēloties šo iespēju, drošības apsvērumu dēļ parādīsies lodziņš, kurā ir jānorāda sava EDS parole. Pēc tam sistēma savienosies ar EDS, autentificēs lietotāju un nosūtīs atskaiti EDS," stāsta V. Slaidiņš. 

Svarīgi atcerēties, ka ar šo darbību dokumenta iesniegšana vēl nav līdz galam pabeigta — lai to finalizētu, grāmatvedim vēl jāieiet EDS sistēmā. "Ja grāmatvedis sagatavo atskaites par vienu vai vairākiem uzņēmumiem, viņš par katru no tiem tās var vispirms sagatavot un iesniegt no savas grāmatvedības sistēmas. Pēc tam atliek ieiet EDS, kur parādīsies visi iesniegtie dokumenti, un pabeigt iesniegšanas procesu, veicot apstiprināšanu." V. Slaidiņš skaidro, ka pagaidām šāds neliels procesa apgrūtinājums saglabāts juridisku apsvērumu dēļ: "Esam runājuši ar VID par iespēju, ka klients jau no mūsu grāmatvedības programmas var ne tikai aizsūtīt, bet arī oficiāli iesniegt dokumentus līdz galam, taču, kā saprotu, tur vēl jāatrisina dažas juridiskas nianses. Ir cerība, ka tas tiks izdarīts un nākotnē būs iespējams dokumentus līdz galam iesniegt pa tiešo no grāmatvedības programmas."

Kuri dokumenti jau iesniedzami, kuri plānoti kā nākamie? 

Pagaidām ar EDS API palīdzību iespējams iesniegt deviņus dokumentus — alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarāciju, darba devēja ziņojumu (VSAOI un IIN), informāciju par atteiktiem attālinātiem maksājumiem, pārskatu par taksometru pārvadājumiem, kas veikti, izmantojot tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu, PVN taksācijas perioda deklarāciju, PVN3: labojumu pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā, taksometra skaitītāja rādījumu nolasīšanas žurnālu, valsts amatpersonu sarakstu un ziņojumu par pārrobežu shēmu. 

Šie deviņi dokumenti izvēlēti kā pirmie, konsultējoties arī ar Tildi. "Pašā sākumā minējām, kuras atskaites ir būtiskākās, kuras mūsu klienti visvairāk izmanto. Starp tām nosaucām gan PVN deklarāciju, gan darba devēja ziņojumu — un VID to uzklausīja. Iespējams, VID bija vēl kādi sadarbības partneri, kas sniedza savus ieteikumus," atklāj V. Slaidiņš. Interesanti, ka sarakstā, kas iesniegts VID kā grāmatvežiem prioritāro automātiski iesniedzamo dokumentu saraksts, bijuši arī tādi dokumenti kā paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām un citas ar darbinieku informāciju saistītās atskaites. "Tāpēc ir cerība, ka arī šīs atskaites nākamajā etapā varētu tikt iekļautas EDS API," rezumē V. Slaidiņš.

L. Marnauza apliecina — jau esot izstrādāti nākamie dokumenti, kas būs pieejami EDS API. Tiesa, V. Slaidiņa minētos piemērus starp tiem gan viņa nenosauc. Nākamajā "laidienā" gaidāmi dokumenti, kas saistīti ar akcīzes deklarācijām (tabakas izstrādājumiem, kafijai, bezalkoholiskajiem dzērieniem, naftas produktiem), un divi dokumenti, kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, — iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas–nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājuma aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma. Šie dokumenti tikšot ievietoti sistēmā un būšot iesniedzami caur API jau līdz šā gada beigām, sola L. Marnauza. Vēl daži citi no prioritāšu sarakstā esošajiem dokumentiem (piemēram, algas nodokļa grāmatiņas dati, apgādājamās personas u.c.) esot jau izstrādāti, bet to ievietošanu API lietderīgāk veikt reizē arī VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) izveidi, uz ko vēl mazliet jāpagaida (MAIS šogad pavasarī ieviests pirmais etaps — valsts amatpersonu deklarācijas, bet patlaban notiekot aktīvs darbs pie uzkrājuma principa ieviešanas ieņēmumu uzskaitē, kam jābūt paveiktam līdz 1. janvārim). 

VID aicina grāmatvežus un programmu izstrādātājus sniegt informāciju par vēl citiem prioritārajiem dokumentiem iekļaušanai EDS API. "Esam atvērti gan dialogam ar Tildes Jumi, gan ar pārējiem grāmatvedības sistēmu izstrādātājiem un pašiem grāmatvežiem, lai izvēlētos, kuriem dokumentiem būtu jātiek integrētiem sistēmā vēl nākamajās projekta attīstības kārtās. Vēlamies saprast, kurus dokumentus vajadzētu ātrāk, kuru ieviešanu varam vēl atlikt," norāda L. Marnauza. 

EDS API izmantošana ir brīvprātīga — ja grāmatveži vēlas, var iesniegt dokumentus arī "pa vecam", proti, kā augšupielādējamus failus. "Saglabājas abas iespējas, jo pagaidām vēl tikai mūsu grāmatvedības programma piedāvā pieslēgumu EDS API," atklāj V. Slaidiņš (saruna notika 14. augustā). Kā minēja L. Marnauza, VID saņemot arī citu grāmatvedības programmu izstrādātāju pieprasījumus saslēgties ar API, lai izmēģinātu un pielāgotu savas sistēmas. 

Par jebkādām grāmatvežu neskaidrībām, neizpratni vai kļūdām, izmantojot jauno sistēmu, informācija pagaidām neesot saņemta, apliecināja gan L. Marnauza, gan V. Slaidiņš. 

Kāpēc grāmatvežiem radās problēmas ar PVN deklarāciju precizēšanu?

Kopumā sadarbība ar VID jaunā pakalpojuma ieviešanā esot bijusi pozitīva, vērtē V. Slaidiņš. VID iesaistījis grāmatvedības programmatūras izstrādātājus procesā no paša sākuma, notikusi savstarpēja konsultēšanās, kuras laikā tikušas novērstas pirmajos testos konstatētās nepilnības, tāpat ņemtas vērā arī izstrādātāju definētās prasības. "Būtībā šī bija pirmā reize, kad notika tik cieša sastrādāšanās ar VID, tai skaitā arī ar VID programmu izstrādātājiem," uzsver V. Slaidiņš.

Darvas karoti šajā medus mucā gan ielēja notikumi pirms pašas jaunās saskarnes ieviešanas. Proti, 22. jūlijā VID EDS tika mainītas elektronisko dokumentu XML versijas četriem no kopumā 174 EDS iesniedzamajiem dokumentiem, tai skaitā arī PVN taksācijas perioda deklarācijai. Nenozīmīgas tehniska rakstura nianses dēļ (mainoties EDS versijas numuram deklarāciju XML formātos) vairs nebija iespējama deklarāciju kopēšana, kas grāmatvežiem ir svarīgi, precizējot iepriekš iesniegtās deklarācijas. Kā zināms, tieši līdz mēneša 20. datumam ir iesniedzamas PVN deklarācijas, bet daļa mēdz iesniegt precizējumus arī dažas dienas pēc tam. 

"Lielākā problēma bija tā, ka tas notika ļoti negaidīti un neplānoti. Līdz tam bija runāts, ka viss tiks savlaicīgi paziņots, lai būtu iespējams pārbaudīt testa vidē, ka saskaņosim laiku pirms jauno deklarāciju failu formātu publicēšanas, lai programmu izstrādātāji paspēj reaģēt. Turklāt visu laiku runa bija tikai par VID EDS API ieviešanu, un nebija domas par to, ka failu formāti tiks mainīti arī veidlapām, kas iesniedzami kā faili līdzšinējā sistēmā. Mums nebija ne jausmas, ka jauns formāts būs arī vecajā deklarāciju iesniegšanas kanālā, uzzinājām to tikai divas dienas pirms tam un arī tikai pastarpināti — no saviem klientiem, kuriem bija atnācis paziņojums EDS, ka gaidāmas izmaiņas. Būtu labi, ja zinātu par šādām izmaiņām vismaz dažas nedēļas iepriekš, bet, ja izmaiņas ir vērienīgas, tad vēl laicīgāk," stāsta V. Slaidiņš. "Muļķīgākais, ka atskaites bez problēmām varēja tikt veidotas atpakaļsavietojamas (kopējamas), jo saturiski tajās nekādu datu izmaiņu nebija, pēc būtības tās ne ar ko neatšķīrās. Mainījās tikai EDS versijas numurs," viņš piebilst. Iznākums bijis daudzu neapmierinātu klientu zvani, kas nav varējuši precizēt PVN deklarācijas tā, kā ierasts. Risinājumi šai situācijai dažādiem grāmatvedības programmu izstrādātājiem bijuši katram savi — tai skaitā arī piedāvājumi grāmatvežiem pašiem XML dokumentā manuāli nomainīt EDS versijas numuru, pieskaņojot to jaunajam.

"Galvenais, kas no šī būtu jāņem vērā, ir tas, ka, mainoties atskaišu XML versijām, tām jābūt atpakaļsavietojamām — pat tādā gadījumā, ja tajās mainītos saturs. Tas nozīmē, ka, ja tiek iesniegta vecāka deklarācijas versija un tajā, piemēram, trūkst kādu datu lauku, kas ir izveidoti jaunākā deklarācijas versijā, tad šie lauki tiek attēloti pamanāmā veidā, lai grāmatvedis saprot, ka jāiesniedz papildu informācija. Taču, kā jau sacīju, šis pat nebija tas gadījums," skaidro V. Slaidiņš. 

L. Marnauza stāsta, ka minētās četru dokumentu failu versiju izmaiņas bijušas saistītas ar MAIS (nevis EDS API) projekta izstrādi. Nepiekrītot, ka par datņu versiju izmaiņām vispār nav ticis laikus informēts, viņa tomēr atzīst, ka komunikācija no VID puses varēja būt labāka: "Informācija par jaunajām failu struktūrām bija publicēta VID mājaslapā, taču acīmredzot mums par to bija jākomunicē aktīvāk, jo publicēt ir viens, bet nav garantijas, ka visi pamana, ko esam publicējuši. Šo pieredzi mēs noteikti ņemsim vērā, laižot klajā nākamos dokumentus." 

No programmu izstrādātāju puses izskan vēl viens ieteikums turpmākās sadarbības uzlabošanai — nepieciešams izveidot tiešu saziņas kanālu starp grāmatvedības programmu izstrādātājiem un VID sistēmu izstrādātājiem, lai tehnisku jautājumu gadījumā varētu komunicēt nepastarpināti un efektīvi. Arī šo jautājumu varot atrisināt, apliecina L. Marnauza: "Paldies par ieteikumu! Noteikti atradīsim veidu, kā grāmatvedības sistēmu izstrādātājiem pie mums vērsties, lai saņemtu visu nepieciešamo informāciju." 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra (465.) numurā.