0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIValdes vai grāmatveža atbildība – kvalitatīvs gada pārskats?

Valdes vai grāmatveža atbildība – kvalitatīvs gada pārskats?

Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma. Patlaban plaši tiek diskutēts par uzņēmumu valdes atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem. Jau vēsturiski mūsu likumdošana ir definējusi, ka valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumos, statūtos, valdes reglamentos, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Vēl aizvien praksē bieži konstatējam, ka ar sabiedrības valdes locekļiem nav noslēgts ne darba līgums, ne uzņēmuma līgums, ne pilnvarojuma līgums.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Sanita Dambe, zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle, speciāli Bilancei
Sanita Dambe, zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle

Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma.

Patlaban plaši tiek diskutēts par uzņēmumu valdes atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem. Jau vēsturiski mūsu likumdošana ir definējusi, ka valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumos, statūtos, valdes reglamentos, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Vēl aizvien praksē bieži konstatējam, ka ar sabiedrības valdes locekļiem nav noslēgts ne darba līgums, ne uzņēmuma līgums, ne pilnvarojuma līgums. Kam ir jāatbild par sabiedrības gada pārskatu – šajā rakstā.

Līgums ar valdes locekļiem – rūpīgiem sabiedrības saimniekiem

Jautājumus par valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata regulē Komerclikums. Piemēram, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību valdi ieceļ un atsauc dalībnieku sapulce atbilstoši sabiedrības statūtos noteiktajam valdes skaitliskajam sastāvam. Dalībnieku sapulce, apstiprinot valdi, saņem piekrišanu no katra valdes locekļa. Jau sākotnēji ar šiem dokumentiem rodas tiesiskās attiecības starp sabiedrību un valdes locekli, bet, veicot ierakstu komercreģistrā, šis fakts tiek pasludināts publiski. Komerclikums nereglamentē jautājumu par detalizēta rakstiska līguma noslēgšanu ar valdes locekli, tātad sabiedrības dalībniekiem ir jāizlemj jautājums, kāda veida līgumu slēgt ar sabiedrības valdes locekļiem. Jau sākotnēji abām pusēm būtu jāapzinās, ka noslēgtais līgums nav tikai formalitāte, jo ne visus jautājumus atrisina likums, un, lai strīda gadījumos izvairītos no interpretācijām, mazinātu riskus nākotnē, tas ir nepieciešams abām pusēm.

Latvijā bieži sabiedrības dalībnieki un valdes locekļi ir vienas un tās pašas personas, un šajos gadījumos grūti nošķirt, kad valdes loceklis rīkojas nevis ar saviem, bet ar sabiedrības līdzekļiem.

Komerclikumā ir definēts, ka valdes loceklim ir jādarbojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadot sabiedrību, un tai regulāri ir jāpieņem lēmumi, kas ietekmē sabiedrības finanšu stāvokli un attīstības iespējas. Ja runājam par sabiedrības finansēm, sabiedrības valde nevar koncentrēties uz peļņas palielināšanu īstermiņā, pakļaujot sabiedrību un sadarbības partnerus riskam nākotnē.

Sabiedrības valdes atbildība

Likuma „Par grāmatvedību” 2. pants - par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, tātad kapitālsabiedrībā - valde.

Sabiedrības valdes atbildībā ietilpst :

  • Grāmatvedības organizēšana sabiedrībā.
  • Grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrāde.
  • Grāmatvedības kontroles sistēmas izstrāde.
  • Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumu un grāmatvedības datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izstrāde uzņēmumā un tā kontrole.
  • Attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru saglabāšana.
  • Skaidras naudas saglabāšana un glabāšanas vietas nodrošināšana.
  • Materiālo vērtību saglabāšana un inventarizācijas.
  • Normatīvo aktu pārkāpumi.
  • Grāmatvedības datu ļaunprātīga sagrozīšana.
  • Grāmatvedības dokumentu nozaudēšana.
  • Oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšana.

Kvalitatīvs gada pārskats

Vienīgais sabiedrības dokuments, ko sabiedrības vadība sniedz publiskajā telpā un kuram nav ierobežota piekļuve, ir sabiedrības gada pārskats.

Sabiedrības gada pārskata mērķis ir sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciskus lēmumus – par investīcijām, sadarbību, kreditēšanu…

Finanšu informācijas sagrozīšana un tās nepilnīga uzrādīšana var ietekmēt lēmumus, kādus pārskatu lietotāji pieņem, pamatojoties uz finanšu informāciju, kas gada pārskatā tiek sniegta gan skaitļos, gan vārdos.

Sagatavojot gada pārskatu, ir jāievēro visas kvalitatīva gada pārskata pazīmes:

  • saprotamība – informācija viegli saprotama;
  • atbilstība – informācija ir noderīga, novērtējot pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus;
  • ticamība –tajā nav būtisku kļūdu, tā nav subjektīva, var paļauties uz sniegto informāciju;
  • salīdzināmība – var noteikt uzņēmuma finanšu stāvokļa un darbības rezultātu attīstības tendences.

Sabiedrības valdei jāspēj izanalizēt situāciju un izvēlēties atbilstošu grāmatvedības politiku, jāuzrāda informācija, tostarp grāmatvedības politika, un tā, lai šī informācija būtu nozīmīga, ticama, salīdzināma un saprotama, un jāsniedz papildu informācija, lai gada pārskatu lietotāji varētu izprast konkrētus darījumus un to ietekmi uz sabiedrības finanšu stāvokli.

Grāmatvedības organizācija un politika

Kvalitatīva gada pārskata pamatu pamats ir sabiedrības grāmatvedības organizācija un izmantotā grāmatvedības politika.

Praksē bieži nākas konstatēt, ka sabiedrības valde ne vienmēr izprot savu atbildību par grāmatvedības organizēšanu sabiedrībā un likumdošanas prasību ievērošanu un iespējamām sekām.

Grāmatvedības politikas uzdevumi un mērķi:

  • nodrošināt patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
  • nodrošināt finanšu informācijas salīdzināmību vienā sabiedrībā dažādos periodos, kā arī dažādās sabiedrībās.

Lai finanšu pārskata lietotāji vieglāk izprastu un varētu salīdzināt finanšu pārskatu ar citu sabiedrības finanšu pārskatu, finanšu pārskata pielikumā uzrāda (atklāj) pieņemto grāmatvedības politiku attiecībā uz atzīšanu un novērtēšanu.

Sabiedrības apstiprinātā un finanšu pārskatā atklātā grāmatvedības politika ir ilgākam laika periodam par vienu gadu, un tā konsekventi jālieto no gada uz gadu salīdzināmības nodrošināšanai. Tomēr nevar turpināt piemērot nemainīgu grāmatvedības politiku, ja tā nenodrošina atbilstošāku un ticamāku informāciju.

Aktīvu novērtēšana. Nenovērtēt tos par augstu!

Gada pārskata lietotājiem lēmumu pieņemšanai ir svarīgi, lai sabiedrības aktīvi nebūtu novērtēti par augstu, kas būtiski ietekmē sabiedrības finanšu rezultātu. Ne Gada pārskata likums, ne starptautiskie grāmatvedības standarti nepieļauj aktīvu uzrādīšanu finanšu pārskatā par vērtību, kas pārsniedz to atgūstamo vērtību. Ja ir pazīmes, kas liecina par iespējamo aktīvu vērtības samazināšanos, sabiedrībai jāaplēš to atgūstamā summa. Aktīvu vērtību novērtēšana ir process, kurā tiek iesaistīta gan sabiedrības valde, gan citi sabiedrības speciālisti, gan sabiedrība piesaista arī sertificētus konsultantus, vērtētājus, ja to pieprasa likums vai sabiedrības darbiniekiem un valdei nepietiek zināšanu.

Ar uzņēmējdarbību saistīto nenoteiktību dēļ daudzus aktīvus un pasīvus nevar aprēķināt precīzi, bet var tikai aplēst jeb aptuveni novērtēt, un tieši jautājumos, kas skar grāmatvedības aplēses, tiek veiktas visbūtiskākās korekcijas. Jāmin galvenās jomas:

  • Šaubīgo un bezcerīgo debitora parādu novērtējums.
  • Novecojušo vai lēnas aprites krājumu noteikšana un novērtējums.
  • Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laika noteikšana.
  • Pamatlīdzekļu likvidācijas vērtības noteikšana.
  • Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšana.
  • Uzkrājumu garantijas saistībām noteikšana.
  • Uzkrājumi neizmantoto atvaļinājuma noteikšanai.
  • Atliktā nodokļa aprēķins.
  • Uzkrājumu aprēķināšana citiem pienākumu radušiem notikumiem.

Uzmanību! Aplēses!

Grāmatvedības aplēšu galvenās vadlīnijas sabiedrības valde apstiprina grāmatvedības politikā, un sabiedrības valdei ir jāspēj pamatot savu lēmumu ar datiem, uz kuriem balstoties aplēses tiek izstrādātas. Grāmatvedības aplēsi pārskata, ja mainās apstākļi, ar kuriem tā pamatota, kā arī jaunas informācijas, lielākas pieredzes vai turpmāku notikumu ietekmē. Katru gadu jāizvērtē grāmatvedības aplēšu veidošanas precizitāte iepriekšējos periodos un jāsaprot starpības iemesls. Ja sabiedrības valde pieņem lēmumu mainīt grāmatvedības aplēsi, tā neattiecas uz iepriekšējiem periodiem un nav jāveic retrospektīvā kļūdas korekcija. Sastādot gada pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstā norādām gan aplēses, kas attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu, gan aplēses, kas attiecas uz pārskata periodu, un, tā kā tās ir mainītas, tad arī skaidrojam lēmuma pamatojumu.

Piemērs

Sabiedrība, sastādot 2013. gada pārskatu, ir izveidojusi uzkrājumu aktīvu vērtības samazinājumam sabiedrības krājumiem 25% apmērā no kopējās krājumu vērtības. Sabiedrības vadība aplēses aktīvu vērtības samazinājumam savā grāmatvedības politikā ir noteikusi 2011. gadā un konsekventi gadu no gada veido uzkrājumu iespējamam aktīvu vērtības samazinājumam. Sagatavojot sabiedrības 2014. gada pārskatu, sabiedrība izvērtēja vēsturisko situāciju un konstatēja, ka krājumi, kuriem ir izveidots uzkrājums aktīvu vērtības samazinājumam, tiek realizēti vidēji ar 20% uzcenojumu.

No iepriekš minētā piemēra skaidri redzams, ka nav veikta faktiskās situācijas analīze, un sabiedrības finanšu pārskati daudzu gadu garumā nesniedza skaidru un patiesu priekšstatu par finanšu situāciju sabiedrībā.

Iepriekš minētā piemērā ir aprakstīta situācija, kad sabiedrības valde ir vēlējusies samazināt aktīvu vērtību, samazinot pārskata gada peļņu, bet daudzos gadījumos sabiedrības valde apzināti neveic sabiedrības aktīvu vērtības novērtēšanu, lai uzrādītu pozitīvu finanšu rezultātu, un gada pārskata lietotāji lēmuma pieņemšanai izmanto gada pārskatus, kas nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli.

Grāmatveža atbildības paplašināšana nav nosodāma

Tomēr mums ir jāsaprot, ka sabiedrības valde nevar zināt visas grāmatvedības uzskaites un nodokļu aprēķināšanas nianses un grāmatvedis ir tā persona, kurš iesaka risinājumus un norāda uz paredzamiem riskiem. Tomēr praksē bieži konstatējam gadījumus, kad nepārdomāti risinājumi pie sabiedrības valdes nonāk tieši no sabiedrības grāmatvedības, tāpēc grāmatvežu atbildības paplašināšana jaunajā Gada pārskatu likuma projektā nav tik nosodāma.

Svarīgi nodrošināt, lai jebkurš saimnieciskais darījums notiktu ar sabiedrības valdes akceptu. Ja sabiedrības vadītājs ir apstiprinājis normatīvajos aktos noteiktos grāmatvedības organizācijas dokumentus un tajos ir konkrēti atrunāti aprēķina mehānismi, nav nepieciešams saņemt atkārtotu valdes apstiprinājumu. Grāmatvedības darbinieki, pamatojoties uz grāmatvedības politiku, veic aprēķinu, sagatavo grāmatvedības izziņu un veic ierakstu grāmatvedības reģistros.

Bet ja grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikts vispārīgi, piemēram, ka šaubīgos debitoru parādus izvērtē reizi gadā, pamatojoties uz katra konkrētā debitora maksātspēju? Tad sabiedrības grāmatvedībai jāveic norēķinu inventarizācija, kas kopā ar papildu informāciju (kavējuma termiņiem, likumdošanas prasībām, priekšlikumiem) jāiesniedz rakstiski sabiedrības valdei, un tā savu lēmumu noformē ar valdes protokolu vai valdes lēmumu. Pamatojoties uz to, tiek sagatavota grāmatvedības izziņa, un uz tās pamata veic ierakstu grāmatvedības reģistros.

Ja tiek veidoti uzkrājumi izmaksām saistībā ar tiesu procesiem, kas attiecas un ir saistīti ar periodu līdz bilances datumam, sabiedrības valde izvērtē un savu lēmumu noformē ar valdes protokolu vai valdes lēmumu, un tikai tad sabiedrības grāmatvedība sagatavo grāmatvedības izziņu un uz tās pamata veic ierakstu grāmatvedības reģistros.

Bieži praksē vērojam, ka no sabiedrības valdes netiek pieprasīta šī rakstiskā forma un valdes pamatojums un ieraksti grāmatvedības reģistros tiek veikti bez valdes akcepta.

Grāmatvedības aplēses un finanšu rezultātu sagrozīšana

Grāmatvedības aplēses nedrīkst izmantot finanšu rezultātu sagrozīšanai. Mērķis grāmatvedības aplēšu izvēlei ir nodrošināt kvalitatīvākus finanšu pārskatus, ievērojot uzņēmuma specifiku, un tā ir sabiedrības valdes atbildība. Ja sabiedrības valdei savā lēmumā būtu jāpamato grāmatvedības aplēšu maiņa, tad varbūt arī netiktu pieņemti īstermiņa lēmumi. Praksē visbiežāk lietderīgās lietošanas laiks tiek mainīts bez ekonomiska pamatojuma. Lietderīgās lietošanas laiku nosaka gados, kad sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un juridiskos pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus. Piemēram, ja sabiedrība lietderīgās lietošanas laiku maina ražošanas tehnoloģiskai iekārtai no 5 uz 7 gadiem, jo būtiski samazinājusies ražošanas jauda, maiņa ir ekonomiski pamatota, bet, ja tiek mainīts administratīvās ēkas lietderīgās lietošanas laiks no 40 uz 80 gadiem, tad grūti atrast vadības lēmuma pamatojumu.

Pašlaik profesionāļu vidū diezgan aktuāla kļuvusi grāmatvežu atbildības tēma, kas atbilstoši Eiropas direktīvas par grāmatvedības kārtošanu prasībām ir iestrādāta mūsu jaunajā Gada pārskatu likumā. Likuma projekts nosaka, ka grāmatvedis, tāpat kā valdes locekļi, parakstīs gada pārskatu, apliecinot to kvalitāti, korektumu. Patlaban vēl tikai minam, kā tas īstenosies praksē...

Grāmatvedības organizēšanas „sāpju bērni”

Vēlos vērst uzmanību uz jomām grāmatvedības organizēšanā, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība gan sabiedrības vadībai, gan grāmatvedībai:

  1. Nepilnīgi izstrādāta grāmatvedības organizācijas politika, tā netiek ievērota un atjaunota atbilstoši likumdošanas izmaiņām.
  2. Netiek ievērots likums „Par grāmatvedību”, veicot ierakstus sabiedrības grāmatvedības reģistros bez attaisnojuma dokumenta, kā arī attaisnojuma dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju, un tie netiek iegrāmatoti laikus un hronoloģiski.
  3. Nepilnīga krājumu uzskaite, jo krājumu uzskaite glabāšanas vietās un atbildīgie glabātāji ir jānodrošina sabiedrībā neatkarīgi no tā, kuru krājumu uzskaites metodi (nepārtraukto vai periodisko) lieto grāmatvedībā. (LR MK noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 17., 18., 19. punkts).
  4. Netiek ievērots Gada pārskata likums jomās, kas skar aktīvu un saistību novērtēšanu, uzrādīšanu, rezultātā publiskajā telpā nonāk gada pārskati, kas nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli.
  5. Darba likuma neievērošana, tā interpretācijas rada neprecizitātes darba laika uzskaitē un darba samaksas aprēķināšanā.
  6. Darījumi ar saistītām personām.

Ja sabiedrības vadība nav iesniegusi gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskata likuma 66. panta noteiktajām prasībām, Valsts ieņēmuma dienesta amatpersona ir tiesīga saukt sabiedrību pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 166. 6 pantu „Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana.”, bet soda naudas nomaksa neatbrīvo sabiedrību no gada pārskata iesniegšanas. Latvijas likumdošana patlaban neparedz naudas sodus par nekvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu, ja tas neskar nodokļa likumdošanas prasību neievērošanu. Ja būtu paredzēts administratīvais sods par nekvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu, situācija mainītos pati no sevis.

Cilvēks orķestris…

Bieži vien praksē sabiedrības grāmatveža pienākumus pilda sabiedrības valdes loceklis, bet reāli dzīvē to veic kāda persona (grāmatvedis), kas vēlas palikt anonīma, jo grāmatvedis apzinās likuma pārkāpumus, saprot, kāda informācija tiek sniegta, maldinot ne tikai finanšu iestādes, nodokļu administrāciju, bet arī pārējos gada pārskata lietotājus. Ja netiks vēl stingrāk reglamentēta valdes atbildība grāmatvedības jautājumos, vairākumā sabiedrību grāmatvedību kārtos valdes locekļi, bet mēs, grāmatveži, pārvērtīsimies par uzskaitvežiem, jo grāmatvedis ne vienmēr var ietekmēt sabiedrības vadības lēmumus, līdz ar to piedalīties likuma pārkāpumos, un mēs nevēlēsimies, lai mūsu vārds būtu saistīts ar šādu sabiedrību sagatavotajiem gada pārskatiem.

Grāmatveža pakalpojumi būs nepieciešami vienmēr, un ceru, ka likumdošanas grozījumi neliks mainīt profesijas nosaukumu un amata aprakstu, jo Latvijā darbojas daudz sabiedrību, kas novērtē grāmatveža nozīmi, respektē mūsu ieteikumus un risinājumus.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2015. gada februāra 1.numurā (351.nr.)

PORTĀLA ABONENTIEM bez maksas pieejams žurnāla BILANCE ELEKTRONISKAIS ARHĪVS (numuri, kas izdoti pirms 6 mēnešiem un agrāk), kur iespējams lasīt visus žurnālā publicētos rakstus.

Žurnālu abonēt var šeit. Ja Jums ir jautājumi par arhīvu vai abonēšanu, sazinieties ar Klientu servisu pa tālr. 67606110 vai e-pastu lid@lid.lv.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: