Valdība apstiprina jaunas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības publisku personu kapitālsabiedrībām

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprināja grozījumus “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas veicinās vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās.

Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem.

Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā.

Īstenojot 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Šis likums nosaka, vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības.

Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot ilgtspējas informācijas atklāšanas minimālās prasības arī uz tādām publisku personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma noteiktajiem kritērijiem ir vidējas sabiedrības.

Līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tās turpinās sniegt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju, kas nosaka nefinanšu paziņojuma sagatavošanas un publiskošanas pienākumu tikai lielām kapitālsabiedrībām, kuru vidējais darbinieku skaits divus gadus pēc kārtas pārsniedz 250.

Ņemot vērā, ka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma saistīto dokumentu paketē ir iekļauti arī grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas paaugstina uzņēmumu lieluma kategoriju robežsliekšņus. Vienlaikus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā tiek precizēti arī 78. panta otrajā un trešajā daļā noteiktie padomes veidošanas priekšnosacījumi. Paredzēts, ka publiskas personas kapitālsabiedrībās ar ierobežotu atbildību būs jāveido padome, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst lielas sabiedrības kritērijiem. Savukārt, ja rādītāji atbilst vidējas sabiedrības kritērijiem, kapitālsabiedrībai, pamatojoties uz konkrētās sabiedrības vajadzībām, būs iespēja veidot padomi, lai uzlabotu pārvaldību un uzraudzību.

Plānots, ka jaunā ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība stāsies spēkā 2025. gadā lielām komercsabiedrībām, bet 2026. gadā – vidējām un mazām komercsabiedrībām.

"Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko!