0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIValdībā atbalsta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu

Valdībā atbalsta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu

Ministru kabinets otrdien, 29. janvārī, atbalstīja priekšlikumus Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam, kura mērķis ir sniegt praktisku un viegli pieejamu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri nolēmuši Latvijā atgriezties no emigrācijas. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas piedāvājumam tagad līdz 2.aprīlim visām iesaistītajām pusēm būs jāizstrādā detalizēts to kompetencē esošo pasākumu ieviešanas plāns un to īstenošanai jāparedz finansējums 2014.gada budžetā. Atbilstoši identificētajiem pasākumu virzieniem un to risinājumiem detalizētajā rīcības plānā tiks iekļauti konkrēti ieviešanas instrumenti, nepieciešamais finansējums un tā avoti, termiņi un atbildīgie. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts prognozē, ka līdz 2030.gadam Latvijas ekonomika varētu attīstīties par vidēji 4% gadā un darba tirgū var veidoties vairāk nekā 200…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ministru kabinets otrdien, 29. janvārī, atbalstīja priekšlikumus Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam, kura mērķis ir sniegt praktisku un viegli pieejamu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri nolēmuši Latvijā atgriezties no emigrācijas. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas piedāvājumam tagad līdz 2.aprīlim visām iesaistītajām pusēm būs jāizstrādā detalizēts to kompetencē esošo pasākumu ieviešanas plāns un to īstenošanai jāparedz finansējums 2014.gada budžetā. Atbilstoši identificētajiem pasākumu virzieniem un to risinājumiem detalizētajā rīcības plānā tiks iekļauti konkrēti ieviešanas instrumenti, nepieciešamais finansējums un tā avoti, termiņi un atbildīgie.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts prognozē, ka līdz 2030.gadam Latvijas ekonomika varētu attīstīties par vidēji 4% gadā un darba tirgū var veidoties vairāk nekā 200 tūkstoši dažādu darba iespēju. Šīs darba vietas, ministraprāt, būtu jaaizpilda nevis imigrantiem, bet reemigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Informatīvo ziņojumu „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu” izstrādāja Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa, kurā piedalījās plašs iesaistīto pušu loks – valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji. Savukārt sākotnējo priekšlikumu apspriešana notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā „Mūsuvalsts.lv”.

Darba grupa piedāvā un Ministru kabinets šodien atbalstīja astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai:

  1. vienas pieturas aģentūras noteikšana, lai palīdzētu iedzīvotājiem saziņā ar dažādajām valsts iestādēm;
  2. darba tirgus informācijas pieejamība - efektīva un ērti pieejama informācija par Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām;
  3. augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste - valsts un ES finansējums komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, kā arī, lai veicinātu augsti kvalificētu jauniešu atgriešanos ar ārvalstīs iegūtu izglītību, jāpārskata prasības un profesiju saraksts, kurās, strādājot Latvijā, valsts dzēš studiju kredītus;
  4. latviešu valodas apmācības – atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem;
  5.  sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana) - pasākumi diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā un atbalsts uzņēmējiem, informācijas pieejamība un konsultācijas par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību;
  6. atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem – pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.
  7. valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir stingrāk jāvērtē svešvalodu prasības amatu pretendentiem;
  8. Personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu –lai repatrianta statusu varētu saņemt arī personas, kas izbraukušas pēc 1990.gada 4.maija un ārvalstīs nodzīvojušas vismaz 10 gadus.

Darba grupa arī identificējusi nepieciešamību izvērtēt ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas un diplomu atzīšanas praksi, kā arī reglamentēto profesiju sarakstu, bet par šo priekšlikumu atbildīgajām ministrijām būs jāveic papildu izpēte.

Sīkāk iepazīties ar pasākumu plānu un citiem saistītajiem materiāliem varat Ekonomikas ministrijas mājaslapā sadaļā "Reemigrācijas plāns".