Valdība skata 2020. gada valsts budžeta projektu, būtiskas nodokļu izmaiņas tajā nav paredzētas
Valdības ārkārtas sēdē 11. oktobrī darba kārtībā ir plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020.gadam", likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā norādīts šo tiesību aktu anotācijā, 2020.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 9 894,1 milj. eiro, bet izdevumi – 10 001,6 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 milj. eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6 882,9 milj. eiro un izdevumi plānoti 7 224,9 milj.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Kā norādīts šo tiesību aktu anotācijā, 2020.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 9 894,1 milj. eiro, bet izdevumi – 10 001,6 milj. eiro.
Salīdzinājumā ar 2019.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 milj. eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 milj. eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6 882,9 milj. eiro un izdevumi plānoti 7 224,9 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400,0 milj. eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums 325,2 milj. eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 milj. eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3 211,5 milj. eiro un 2 977,0 milj. eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 milj. eiro jeb 7,6%.
Ņemot vērā, ka 2017.gada 24.maijā tika apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021.gadam, kuras ietvēra izmaiņas daudzos nodokļos un turpinās ietekmēt nodokļu politiku un ieņēmumus arī turpmākajos gados, sastādot 2020.gada budžeta prognozes, būtiskas papildu nodokļu politikas izmaiņas netika veiktas.
Ārpus Nodokļu reformas ietvara 2019.gadā ir ieviesti atsevišķi pasākumi, kas ietekmēs nodokļu ieņēmumus 2020.gadā:
atvieglojuma intensitātes paaugstināšana ziedojumiem saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli;
akcīzes nodokļa likmes pagaidu samazināšana stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;
dabas resursu nodokļa par atkritumu apglabāšanu paaugstināšana;
reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības piemērošanas atcelšana būvizstrādājumu un sadzīves elektronikas piegādēm;
iemaksu fondēto pensiju shēmā noteikšana par daļu no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai.
Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi likumprojekta “Par valsts budžetu 2020.gadam” izstrādes gaitā:
dividendēs izmaksājamās summas palielināšana atsevišķām valsts kapitālsabiedrībām;
azartspēļu nodokļa likmes palielināšana spēļu galdiem un automātiem;
“Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””;
“Grozījums Bāriņtiesu likumā”;
“Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””;
“Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””;
“Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”;
“Grozījums Notariāta likumā”;
“Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”;
“Grozījums Mediācijas likumā”;
“Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”;
“Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””;
“Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”;
“Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktu likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam” Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2020.gadam”
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.