Valsts prezidents Andris Bērziņš saskaņā ar Satversmes 71.pantu pieprasījis likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents norāda, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu. Valsts prezidents šādu regulējumu vērtē kā soli pareizā virzienā, jo „mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos.” Valsts prezidenta atzīst, ka Satversmes 78.pantā attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu.

Vienlaikus Valsts prezidents A.Bērziņš pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.

Likumdevējs ir centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildus parakstīšanās iespējas ne tikai pie zvērināta notāra un bāriņtiesā, bet arī citā pašvaldības institūcijā, kā arī elektroniskā veidā.

Valsts prezidents norāda, ka Saeima šos saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem. Tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.

Valsts prezidents uzsver, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem (parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski), nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu.

Tāpat Valsts prezidents uzskata, ka likumā ir nepieciešami arī citi uzlabojumi, kas novērstu atsevišķas pretrunas un pastiprinātu aģitācijas kontroli.

„Neapšaubāmi, ka Latvija tiešās demokrātijas ziņā ir samērā unikāla, tomēr Satversmē paredzētās indivīdu kopuma tiesības nedrīkstētu atcelt ar likumā ietvertu nesamērīgu prasību starpniecību. Iespējams, vietā ir diskusija par Satversmē noteikto slieksni – viena desmitā daļas vēlētāju – un paša Satversmes 78.panta konstrukcijas pilnveidošanu. Tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā,” uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Saeima paredzējusi caurlūkot minētos likuma grozījumus ceturtdien, 5. jūlijā, kad tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sesijas sēde.