Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā spēkā stājušās un arvien pastiprinātas ekonomiskās sankcijas gan pret konkrētām fiziskām un juridiskām personām, gan preču un pakalpojumu grupām, tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ne tuvu nav aizliegta – turklāt kopējie importa un eksporta apjomu kritumi vismaz pērn nebūt nebija tik dramatiski. Uzņēmējiem, kas ikdienā aizvien sadarbojas kādā no atļautajām biznesa jomām ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, svarīgi zināt, kas jāielāgo, lai nejauši neiesaistītos kādā no sankciju apiešanas shēmām. Par šādu aizdomīgu darījumu pamanīšanu ir atbildīgi arī grāmatveži, juristi, revidenti u.c. Šos aspektus pārrunājam arī ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju. 

Latvijā nav vienas centrālās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīga par visiem ar sankciju ievērošanu saistītajiem jautājumiem. Tā vietā ir vairākas iestādes, kur katrai ir sava loma. Finanšu izlūkošanas dienesta primārais uzdevums ir novērst finanšu ierobežojumu apiešanu caur Latvijas finanšu sistēmu. Mēs saņemam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas liecina par to, ka sankcijas tiek apietas, un analizējam šos ziņojumus. Ja redzam, ka ziņojumiem ir pamats un tajos minētā informācija noderētu citām iestādēm, mēs tos nosūtām tālāk – lielākoties izmeklēšanas iestādēm. Piemēram, sankciju pārkāpšanu izmeklē Valsts drošības dienests, kas ir arī visbiežākais mūsu informācijas saņēmējs. Tāpat ļoti daudz informācijas sūtām arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, jo sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju izpildē muitai ir ļoti svarīga loma. Kopumā likums nosaka, ka sankciju ievērošana un izpilde ir katras personas pašas atbildība, savukārt ir noteikts privāto tiesību subjektu loks, kurā ietilpstošajiem ir īpaši pienākumi sankciju izpildes jautājumos.

Jā, tie ir Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma subjekti. Bankas, citas finanšu iestādes, juristi, advokāti, nodokļu konsultanti, revidenti, grāmatveži – visi, kuru pakalpojumus teorētiski varētu izmantot sankciju apiešanai. Katru no šīm likuma subjektu kategorijām uzrauga kāda valsts iestāde. Finanšu iestādes sankciju ievērošanas jomā uzrauga Latvijas Banka, neatkarīgos juridisko pakalpojumu sniedzējus, ārpakalpojumu grāmatvežus – Valsts ieņēmumu dienests, revidentus – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. 

Mēs neuzraugām un nekad neesam uzraudzījuši nevienu subjektu ne naudas atmazgāšanas, ne sankciju atbilstības jomā. Tā nav Finanšu izlūkošanas dienesta loma. Mēs darbojamies kā informācijas filtrs starp privāto sektoru un izmeklēšanas iestādēm, lai nodotu svarīgākos izlūkdatus, kas varētu noderēt noziegumu izmeklēšanai finanšu nozarē. Esam atbildīgi arī par nacionālā riska novērtējuma izstrādi, lai identificētu tieši Latvijai piemītošos riskus, kas katrai valstij ir atšķirīgi. Sankciju pārkāpšana ir ļoti aktuāls risks tieši tā iemesla dēļ, ka mēs robežojamies ar Krieviju un Baltkrieviju. 

Tas ir grūti atbildams jautājums. Ir svarīga tā dēvētā „uz riskiem balstītā pieeja”. Katram uzņēmējam jāsaprot, kāds ir viņa pašreizējais risks, jāveic risku novērtējums. Ir noteiktas sankcijas pret lielu skaitu Krievijas oligarhu, ar Krievijas Federācijas augstāko vadību saistītām personām – patlaban sarakstā ir ap 1500 fiziskām personām un vairāki simti juridisko personu. Ar šādām personām piederošajiem visiem uzņēmumiem civiltiesiskā sadarbība ir aizliegta. Nedrīkst slēgt jaunus līgumus, nodot līdzekļus, viss, kas tiem pieder Eiropas Savienībā, ir jāiesaldē. Līdz ar to pirmais, kas jāsaprot ikvienam, kurš vēlas darboties Krievijas un Baltkrievijas teritorijā – īpašumtiesību ķēdes sadarbības partneru uzņēmumiem, vai tie neatrodas sankciju subjektu īpašumā vai faktiskajā kontrolē. 

Vienmēr jāizvērtē risks. Vai komersants ir gatavs iesaistīties darījumu attiecībās ar uzņēmumu, kas izveidots uzreiz pēc sankciju noteikšanas, bet zināms, ka ar to saistīts uzņēmums piederēja sankcionētam Krievijas oligarham... Skaidrs, ka pastāv sankciju apiešanas risks. Vai, piemēram, uzņēmums, kura kapitāldaļu vairākums piederēja oligarham, bet pēc sankciju pieņemšanas tas pēkšņi mainīja savu īpašnieku struktūru, un tagad oligarham pieder mazāks kapitāldaļu īpatsvars, tāpēc gluži tehniski uzņēmums vairs nav sankciju subjekts. Vai tiešām Latvijas uzņēmums vēlas uzņemties risku, ka šādā situācijā netiks konstatēta sankciju apiešana? Protams, nereti tiek izmantotas ārkārtīgi sarežģītas īpašumtiesību ķēdes, lai slēptu patiesos labuma guvējus. 

Ja nav iespējams noskaidrot nepieciešamo informāciju, tā ir paša uzņēmuma atbildība un izšķiršanās – vai sadarboties ar partneri, kam nevar noskaidrot patieso labuma guvēju vai arī nevar būt par to pārliecināts. Protams, nereti šo atbildību palīdz īstenot banku kontrole, jo parasti šādus darījumu pārskaitījumu riskus ar nezināmiem, šaubīgiem partneriem bankas nevēlas uzņemties. Sankciju apiešanas riska izvērtējumā ir svarīgi neieciklēties uz juridiski gramatisku pieeju, bet vērtēt iespējamos riskus plašāk.

Pie sektorālajām sankcijām pieder gan preču aprites ierobežojumi, gan konkrētu Krievijas propagandas kanālu retranslācijas, aviosatiksmes un kuģošanas aizliegumi un tamlīdzīgi. Vislielākā ekspozīcija ir konkrētu preču aprites ierobežojumi. Ir zināms konkrēts luksusa preču saraksts, kuras aizliegts eksportēt uz Krieviju, savukārt tērauda produkciju aizliegts importēt no Krievijas.

1 Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

Eiropas Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014¹ nosaka ļoti daudz dažādu preču, kurām darījumos ar Krieviju aizliegts vai nu imports, vai eksports, vai abi divi. Te atkal pastāv vairāki veidi, kā uzņēmējam pārbaudīt savus riskus. Jāsaprot, vai noteiktas sankcijas pret precēm, kuru tirgos darbojas konkrētais uzņēmējs. Ja šādas sankcijas nav noteiktas, tad, protams, risks ir zemāks. Jāskatās, kādos tirgos darbojas konkrētais uzņēmējs. Vai tas līdz šim darbojies Krievijā un Baltkrievijā un kas ir viņa jaunie sadarbības partneri? Ja tas ir jaundibināts sadarbības partneris kādā Centrālāzijas valstī, pie tam tā īpašumtiesību struktūrā ir kāds Krievijas valstspiederīgais, kas varētu liecināt, ka preces nonāks Krievijā, tie jau ir ļoti augsti sankciju apiešanas riski. Pēc ES plašo sankciju noteikšanas pret Krieviju redzam, ka preču tirdzniecība caur Centrālāzijas valstīm ir biežākais sankciju apiešanas mehānisms. Uzņēmējam ir jāpārliecinās, vai uzņēmumi, ar kuriem tas sadarbojas, ir īsti, vai tie izveidoti tikai tāpēc, lai preces varētu nonākt Krievijā.

Līdz galam uzņēmējs nekad nevarēs būt pārliecināts. Var nogādāt preces pat uz Jaunzēlandi, un tāpat tās var pēc tam tikt nogādātas Krievijā. 

Uzņēmumu reģistru informācija ir pieejama. Pats svarīgākais ir izpētīt savu darījuma partneri. Kāda ir viņa biznesa vēsture? Ar kādām precēm tas agrāk strādājis? Vai tas ir reāls uzņēmums? Papētīt tā mājaslapu. Saprast, vai ir biznesa loģika tajā, ka kāds Centrālāzijas uzņēmums pēkšņi vēlas sadarboties ar Latvijas uzņēmumu. Papētīt tirgu – vai konkrētajā valstī vispār ir pieprasījums pēc šāda veida precēm? Jāatceras, ka maksājumu veikšanas pamatotība būs jāprot izskaidrot arī savai bankai – pamatojot, kāpēc tā ir legāla uzņēmējdarbība, nevis sankciju apiešana.

2022. gadā par sankciju apiešanu saņēmām 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu. Šogad līdz maija beigām jau iesniegti vairāk nekā 220 ziņojumu, tātad tendence ir strauji augoša. Visvairāk ziņojumu iesniedz finanšu sektors, taču aktīvāks ir kļuvis arī nefinanšu sektors, starp kuriem redzam daudz ziņojumus gan no grāmatvežiem, gan no zvērinātiem advokātiem. 

Pēc tam, kad pērn sākās pilna apjoma karš, mēs jau martā izveidojām sankciju darba grupu, kur iesaistīts gan publiskais, gan privātais sektors. Tajā iesaistītas piecas bankas, Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts drošības dienests, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības (muita un Nodokļu un muitas policija), Latvijas banka, Ģenerālprokuratūra. Darba grupā identificējām izplatītāko sankciju apiešanas tipoloģiju un izveidojām īpašu dokumentu – sankciju apiešanas indikatoru sarakstu. Ja skatāmies uz finanšu sankcijām, visbiežāk tiek konstatētas ļoti sarežģītas īpašumtiesību shēmas, lai slēptu uzņēmēja saistību ar sankciju subjektu. Tur var būt iesaistītas ofšoru jurisdikcijas, kas pieder trastiem, savukārt trasti pieder vēl kaut kam un tā tālāk. Vēl biežs gadījums ir profesionālo pakalpojumu sniedzēju iesaiste, palīdzot sankciju apiešanā – reģistrējot jaunus uzņēmumus uz fiktīvas īpašumtiesību ķēdes, deklarējot fiktīvu patieso labuma guvēju un tamlīdzīgi. 

Tomēr kopumā risks, ka tiek apietas finanšu sankcijas, Latvijā ir pietiekami zems, ņemot vērā mūsu finanšu sektora augsto gatavības pakāpi. Turklāt mums, salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības valstīm, ir lieliski funkcionējošs patieso labuma guvēju reģistrs – par praktiski visiem Latvijas uzņēmumiem zinām, kas ir to patiesie labuma guvēji. Savukārt preču aprites sankciju apiešanas biežākie mēģinājumi saistās ar jau minēto trešo valstu jurisdikcijas izmantošanu – gan maksājumu veikšanā, gan preču piegādē. Precīzu proporciju, cik daudz ziņojumus nododam tālāk izmeklēšanas iestādēm, nevarēšu pateikt. Tomēr informāciju nododam tālāk gan Valsts drošības dienestam, gan Muitas pārvaldei, gan nepieciešamības gadījumā arī citām iestādēm. 

Atkal jāatceras par uz risku balstīto pieeju. Grāmatveža darbību kopums atkarīgs no tā, cik augsts ir klienta sankciju pārkāpšanas risks. Jāvērtē, kādas darbības ir veicis pats uzņēmums savu sadarbības partneru izpētē, grāmatvedis nepieciešamības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju. Gribētu izvairīties no skaidru vadlīniju sniegšanas likuma subjektiem, jo tas ir uzrauga kompetencē. Grāmatvežu gadījumā tas ir Valsts ieņēmumu dienests. 

No procesa viedokļa esam pamanījuši, ka patlaban praksē neskaidrības rada Sankciju likuma 17. pants, kas nosaka, ka par sankciju apiešanu jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam, savukārt par sankciju pārkāpšanu – Valsts drošības dienestam. Problēma ir tā, ka normatīvie akti nenosaka atšķirību starp sankciju apiešanu un sankciju pārkāpšanu. Daļa likuma subjektu sūta ziņojumus abām iestādēm – par kļūdu to nekad neesam uzskatījuši. Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienests ir izstrādājis vadlīnijas par ziņojumu iesniegšanu. Šogad tās tika papildinātas ar jaunām nodaļām tieši attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu par aizdomām par sankciju apiešanu un pārkāpšanu.

Jā, taču patlaban tiek izstrādāta jauna Eiropas Savienības direktīva par sankciju pārkāpšanas kriminalizēšanu visās dalībvalstīs. Visticamāk, definīcija tiks iestrādāta šajā direktīvā. Taču jau līdz šim esam izdevuši vadlīnijas, lai paskaidrotu, kāds ir valsts iestāžu uzskats par to, ar ko atšķiras sankciju apiešana no pārkāpšanas. Vienkārši runājot, pārkāpšana ir tiešs darījums ar sankciju subjektu, piemēram, pārskaitījums no uzņēmuma Latvijā kādai personai, kas atrodama sankciju sarakstā. Savukārt apiešana ir tad, ja tiek izdarīts kāds papildu solis, lai mēģinātu slēpt vai maskēt saistību ar sankcionēto personu. Veidi, kā tiek mēģināts apiet sankcijas, ļoti pārklājas ar to, kā notiek naudas atmazgāšana. 

Krimināllikuma 84. pantam ir trīs daļas. Pirmā ir par sankciju pārkāpšanu. Paredzētais sods ir brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Otrā daļa paredz – ja ar sankciju pārkāpšanu radīts būtisks kaitējums, sods var sasniegt piecus gadus cietumā. Savukārt trešajā daļā atrunāti gadījumi, kad sankciju pārkāpšanu veikusi valsts amatpersona vai tas izdarīts pēc iepriekšējas vienošanās organizētā grupā – šādos gadījumos sods var sasniegt līdz astoņiem gadiem brīvības atņemšanas. 

Līdz šim tiesu prakse attiecībā uz sankciju pārkāpšanu Eiropas Savienībā ir ļoti neattīstīta. Ne visās Eiropas Savienības valstīs sankciju pārkāpums vispār ir noziegums. Tas rada praktiskas problēmas arī mūsu darbā. Latvijā tiesu prakse ir mazliet attīstītāka, taču gadījumu pagaidām vēl ir ļoti maz, lai gan pēdējā laikā tie sāk parādīties. Paredzams, ka to skaits strauji augs, jo ir informācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē vien tikai 2022. gada laikā ir uzsākti vairāk nekā simts kriminālprocesu. Piedevām izmeklēšanas par sankciju pārkāpšanu veic arī Valsts drošības dienests. Līdz ar to veidosies arī tiesu prakse. Nesen iepazinos ar vienu anonimizētu tiesas nolēmumu, kur par sankciju pārkāpumu, kurā nebija iesaistītas pārāk lielas summas, tiesā tika apstiprināta vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto personu, nomaksājot naudas sodu, ja nemaldos, divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā. Taču šis bija salīdzinoši neliels pārkāpums. Par to, kādi sodi kādu pārkāpumu gadījumos tiks piespriesti, pagaidām ir grūti spriest – to rādīs laiks un turpmākā tiesu prakse. 

Ar Pauli Iļjenkovu sarunājās Ikars Kubliņš

Sankciju veidi

• Finanšu ierobežojumi – ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder starptautisko publisko tiesību subjektam, fiziskai vai juridiskai personai, vai citam identificējamam sankciju subjektam vai ir sankciju subjekta valdījumā vai kontrolē.
• Civiltiesiskie ierobežojumi – ierobežojumi attiecībā uz visa veida darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resursiem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus sankciju subjektam.
• Ieceļošanas ierobežojumi – ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā. 
• Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai citā veidā atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces.
• Tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts piedāvāt tūrisma pakalpojumus ceļošanai uz konkrētām teritorijām.

Finanšu un izlūkošanas dienesta (FID) loma starptautisko un nacionālo sankciju izpildes sistēmā ir noteikta Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 13. panta 4¹ daļā, proti, FID ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā.

• FID tīmekļa vietnē https://sankcijas.fid.gov.lv uztur informāciju par sankciju subjektiem – fizisku vai juridisku personu vai citu identificējamu subjektu sarakstus, attiecībā uz kuriem noteiktas starptautiskās un nacionālās sankcijas. Šis saraksts tiek regulāri aktualizēts un nodrošina informācijas par sankciju subjektiem pieejamību vienuviet. Tāpat FID pēc jaunu sankciju spēkā stāšanās nekavējoties atjaunoto sankciju sarakstu nosūta kompetentajām iestādēm.

• Materiālā „Pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas indikatori” apvienota informācija no FID saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, šie indikatori var liecināt par sankciju apiešanu vai sankciju apiešanas mēģinājumu.

• Nolūkā skaidrot Sankciju likuma 17. pantā noteikto ziņošanas pienākumu un kompetento institūciju lomu to apstrādē, FID izstrādājis vadlīnijas „Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas. 2. papildinātā redakcija”. Vadlīnijās sniegti ieteikumi un praktiski piemēri, kā nošķirt sankciju pārkāpšanu no sankciju apiešanas, kas ir kompetentās institūcijas ziņojumu saņemšanai, kā arī sniegti konkrētu sankciju apiešanas gadījumu apraksti un analīze.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.