0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

GRĀMATVEDĪBA VID informē par grozījumiem likumā “Par grāmatvedību”

VID informē par grozījumiem likumā “Par grāmatvedību”

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu materiālu, kurā informē, ka 2019.gada 17.oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas  stājās spēkā 2019.gada 6.novembrī. Likumā “Par grāmatvedību” veikti grozījumi, papildinot to ar normām, kas nosaka  administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā. Grozījumi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojumu Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, kas noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, izvērtēt visus to kompetencē esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvos pārkāpumus un, aktualizējot tos atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, iekļaut nozares…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: VisualHunt.com

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu materiālu, kurā informē, ka 2019.gada 17.oktobrī Saeimā ir pieņemts likums Grozījumi likumā “Par grāmatvedību, kas  stājās spēkā 2019.gada 6.novembrī.

Likumā “Par grāmatvedību” veikti grozījumi, papildinot to ar normām, kas nosaka  administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā.

Grozījumi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojumu Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, kas noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, izvērtēt visus to kompetencē esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvos pārkāpumus un, aktualizējot tos atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, iekļaut nozares atbilstošajos likumos.

Grozījumu mērķis ir panākt, lai uzņēmumos tiktu ievērotas un izpildītas grāmatvedības jomu regulējošās normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Saskaņā ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas plānu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 155.1, 155.2 un 166.6 pantā minētie administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ietverti likumā “Par grāmatvedību”.

Likums “Par grāmatvedību” papildināts ar VI nodaļu, kas nosaka attiecīgajam uzņēmuma vadītājam

1) administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem grāmatvedības jomā:

  • par kases operāciju uzskaites kārtības neievērošanu;
  • par grāmatvedības kārtošanas prasību, gada pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu gada pārskatu iesniegšanu;
  • par attaisnojuma dokumentu lietošanas kārtības neievērošanu;
  • par preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu lietošanas kārtības neievērošanu;

2) kompetenci sodu piemērošanā:

  • administratīvā pārkāpuma procesu par likuma “Par grāmatvedību” VI nodaļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests;
  • administratīvā pārkāpuma procesu par grāmatvedības kārtošanas prasību un gada pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu gada pārskatu iesniegšanu, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija), veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Paredzēti šādi sodi:

  • mazākais administratīvais sods – brīdinājums;
  • naudas sods;
  • papildsods – atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. (Skat. redakcijas piebildi zemāk).

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. janvārī.

REDAKCIJAS PIEBILDE

Atšķirībā no vēl spēkā līdz 2020. gada 1. janvārim esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK), kurā līdz šim bija iekļauts regulējums par administratīvajiem pārkāpumiem grāmatvedības kārtošanā un kas paredzēja, ka administratīvo sodu var piemērot gan attiecībā uz fizisko personu, gan uz juridisko personu, no 2020. gada 1. janvāra visa likumā paredzētā administratīvā atbildība būs attiecināta tikai uz fizisko personu – uzņēmuma vadītāju. Ņemts vērā, ka likuma “Par grāmatvedību” 2. panta trešajā daļā ir noteikts, ka par grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Turklāt saskaņā ar šo likumu uzņēmuma vadītājs ir:

  • personālsabiedrībā — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;
  • kapitālsabiedrībā — valde;
  • kooperatīvajā sabiedrībā — valde vai persona, kura pilda tās funkcijas sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā;
  • individuālajā uzņēmumā, zemnieka un zvejnieka saimniecībā — attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks;
  • ārvalsts komersanta filiālē un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgajā pārstāvniecībā — persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu (nerezidentu) darbībās, kas saistītas ar filiāli vai pastāvīgo pārstāvniecību;
  • iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības aģentūrā — tās vadītājs;
  • biedrībā, nodibinājumā, politiskajā organizācijā (partijā), politisko organizāciju (partiju) apvienībā un arodbiedrībā — izpildinstitūcija (vadības institūcija);
  • reliģiskajā organizācijā — vadība (vadības institūcija);
  • individuālais komersants un fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.

VID informatīvajā materiālā sākotnēji bija kļūdaini minēts, ka var tikt piemērots papildsods – atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Pēc portāla norādēm VID metodisko materiālu ir atjaunojis (skat. https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/2019_11_07_info_gr_lik_3.pdf)

Iepriekš likumprojektā bez brīdinājuma un naudas soda bija paredzēts arī saglabāt papildsodu – atņemt tiesības kapitālsabiedrībās ieņemt amatus kapitālsabiedrības valdes loceklim. Tomēr pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) iebildumiem šāds soda mērs no likumprojekta tika izslēgts. LZRA norādīja, ka papildsoda noteikšana valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus nav samērīga ar izdarītā pārkāpuma raksturu. Turklāt tādā gadījumā būtu nosakāms nevis liegums, bet gan tiesību ierobežošanas ilgums, jo tiesību atņemšana nozīmētu, ka personai tās vairs nav atjaunojamas. Tāpat valdes loceklis var būt arī amatpersona citās komercsabiedrībās, kas nav saistīti ar izdarīto pārkāpumu. Tāpēc nav pamata piemērot tiesību izmantošanas liegumu, kas attiektos arī uz līdzdalību citos uzņēmumos. Administratīvās atbildības likums neparedz, ka par vienu pārkāpumu var tikt piemēroti vairāki sodi.

Ar likuma grozījumiem uzņēmuma vadītājam varēs paredzēt tikai šādus administratīvos sodus: naudas sodu un mazāku administratīvo sodu – brīdinājumu. Līdz ar to personai, kura administratīvo pārkāpumu izdarījusi pirmo reizi, vispirms būs iespēja saņemt brīdinājumu. Likumā nebūs neparedzēts sods par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, jo jaunais Administratīvās atbildības likums vairs neparedz atkārtotību kā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmi. Tāpat par pieļautajiem grāmatvedības kārtošanas pārkāpumiem nav paredzēta mantas konfiskācija, jo Administratīvās atbildības likumā mantas konfiskācija netiek paredzēta ne kā pamatsods, ne kā papildsods.

Lasiet arī:

Jauni sodi par grāmatvedības pārkāpumiem

 

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: