VID jaunā vadītāja Ieva Jaunzeme par grāmatvežu profesionalitāti

Ieva Jaunzeme. Foto: VID

Tikt pie intervijas ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi nenākas ne viegli, ne ātri – komunikācijai ar grāmatvežu auditoriju esot rūpīgi jāsagatavojas. Tiekoties sarunai atvēlētajā stundā žurnālu “Bilance” primāri interesē tas, kā jaunā VID vadītāja raugās uz grāmatvedības nozari, kā vērtē grāmatvežu profesionalitāti un pārmaiņu procesu, kam grāmatveža profesija šobrīd iet cauri. Publicējam fragmentu no intervijas, kuru pilnā garumā iespējams lasīt žurnāla “Bilance” maija numurā.

Kā patlaban no VID ģenerāldirektores skatpunkta tiek vērtēta grāmatvežu profesionālā darbība – ko liecina VID dati par valstī reģistrēto uzņēmējdarbību kopumā? Vai no šiem datiem var izdarīt kādus secinājumus par grāmatvežu darba kvalitāti?

Tas, kādās attiecībās uzņēmums ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalificētu grāmatvedi tas algo. Ir uzņēmumi, kas groza savas deklarācijas vai darba devēja ziņojumus pat desmit reižu mēnesī. Statistika par sodiem, kas piemēroti uzņēmumu valdes locekļiem sakarā ar nekvalitatīvu grāmatvedības kārtošanu liecina, ka tendence ir pozitīva – sodu skaits samazinās, tomēr tie joprojām ir ap simts sodiem gadā. Uz kopējā fona tas gan var šķist nedaudz. Kopumā, kā jau jebkurā profesijā, arī starp grāmatvežiem gadās neprofesionāli sava darba veicēji.

Vai VID ir salīdzinājis grāmatvežu – darba ņēmēju un grāmatvežu – ārpakalpojumu sniedzēju iesniegto pārskatu kvalitāti? Kā tā atšķiras?

Šādā veidā neesam vērtējuši. Mēs izvērtējam katru konkrēto gada pārskatu – nav tik nozīmīgi, kas to ir sagatavojis. Protams, “štata” grāmatvedis būs sagatavojis tikai vienu gada pārskatu, lai gan tas arī negarantē, ka tas būs kvalitatīvs.

Tomēr licencēšana ir paredzēta tieši ārpakalpojumu grāmatvežiem. Saprotams, pamatā tam ir prasības cīņai ar naudas atmazgāšanu, tomēr – vai ar ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu ir plānots uzlabot arī pašas grāmatvedības kvalitāti šajā ārpakalpojumu nozarē?

Kā jau minējāt, pamatā šis regulējums ir vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču arī tajā, ka ārpakalpojumu grāmatvedis apkalpo krietni lielāku skaitu uzņēmumu, līdz ar to šos uzņēmumus nepārzinot tik labi kā savu uzņēmumu zina “štata” grāmatvedis, ir pamats izvirzīt papildus prasības. Taču nekādas pārmērīgas prasības jau netiek izvirzītas – tās ir kvalifikācijas prasības, spēja uzturēt grāmatvedības programmas, uzglabāt dokumentus. Jāsaprot, ka ārpakalpojumu grāmatvedība tomēr ir bizness un jebkuram biznesam var piemērot augstākas prasības nekā darba ņēmējam. “Štata” grāmatvedis var kaitēt tikai vienam uzņēmumam, bet nekvalitatīva ārpakalpojumu grāmatvedības prakse var skart uzreiz simtiem uzņēmumu.

Visu interviju “VID elpos pakausī tiem, kuri apsver izvairīšanos no nodokļiem” abonenti var lasīt žurnāla “Bilance”  maija numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Līdzīgie raksti:

3
Atstāt komentāru

2 Comment threads
1 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
2 Comment authors
Aigars.ramans@gmail.comImportets_no_LID 2011-10-13 Recent comment authors
  Subscribe  
vecāki jaunākie populārakie
Paziņot par
Importets_no_LID 2011-10-13
Lietotājs
andis.stu***@ptc.lv

Vai viņa ir sertificēta savam pašreizējam amatam? Ja jā – kas to darījis?

Aigars.ramans@gmail.com
Lietotājs
aigars***@gmail.com

Protams, vienmēr jau vainīgs ir pēdējais ķēdes posms – grāmatvedis. Tas nekas, ka deklarācijas nākas labot, jo valdes locekļi nespēj visus rēķinus vienuviet salikt un laicīgi atnest grāmatvedim… Grāmatveža atbildība, iemācīt to ko vecāki nav spējuši, acīm redzot…

Importets_no_LID 2011-10-13
Lietotājs
andis.stu***@ptc.lv

Bet ko darīt, ja valdes loceklis ir arī galvenais grāmatvedis? Tad jāpakarās …