Darba devējs ikdienā saskaras ar vairākiem maksājumiem darbiniekam, kur ir nepieciešams aprēķināt vidējo izpeļņu, piemēram, maksājums par darbinieka ikgadējo atvaļinājumu, mācību atvaļinājumu, maksājums saistībā ar darbinieka dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, ja darbiniekam ir noteikta akordalga, kā arī gadījumā, kad nepieciešams aprēķināt slimības naudu, tādēļ darba devējam jāraugās, lai veicot aprēķinus tas neiekļautu tādas darbiniekam izmaksātas naudas summas, kas neietilpst vidējās izpeļņas aprēķināšanā, tādējādi radot sev zaudējumus.

Lai darba devējs spētu aprēķināt darbinieka vidējo izpeļņu ir nepieciešams noskaidrot kādi maksājumi ir ņemami vērā veicot aprēķinu. Darba devējs, saskaņā ar Darba likuma (turpmāk – DL) 75. panta pirmo daļu, gadījumos, kad izmaksājama vidējā izpeļņa, to aprēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Turklāt DL 59. pants regulē darba samaksas jēdzienu, nosakot, ka tā ir darbiniekam regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkura cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2019. gada 1. oktobra spriedumā SKC- 509/2019 ir noteicis kā aprēķināma vidējā izpeļņa, nosakot kādi maksājumi nav iekļaujami aprēķinā.

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments izskatīja lietu saistībā ar darbinieka prasību pret darba devēju, kurā darbinieks ir lūdzis uzlikt pienākumu darba devējam pārrēķināt vidējo izpeļņu un izmaksāt starpību starp faktiski izmaksāto un pārrēķina rezultātā noteikto vidējo izpeļņu par darbnespējas un ikgadējā atvaļinājuma laiku, jo darba koplīgumā par 2016. gadu, kas noslēgts starp darba devēju un arodbiedrību, ir noteikts, ka darba devējam ir pienākums uz svētkiem, kā arī par ilggadēju darbu, izmaksāt darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, prēmiju 82,71 EUR apmērā. Darbinieks uzskatot, ka darba devējs pretēji DL 75. panta pirmajā daļā noteiktajam, darbinieka vidējās izpeļņas aprēķinos, kuri tam pienācās sakarā ar darbnespēju un ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, nav iekļāvis darba koplīgumā noteiktās prēmijas, lai arī tās ņemamas vērā, aprēķinot vidējo izpeļņu, vērsās ar prasību tiesā.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija darbinieka apelācijas sūdzību apmierināja. Tiesa argumentēja, ka, lai arī juridiskajā literatūrā minēts, ka vidējās izpeļņas aprēķinā nav iekļaujami DL 59. pantā noteikti maksājumi “jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu”, tomēr DL 75. panta ceturtajā un piektajā daļā jēdziena “darba samaksa” lietošana norāda uz pretējo. Tiesa norādīja, ka DL 75. panta ceturtā un piektā daļa ir uzskatāmas par speciālo tiesību normām iepretim DL 75. panta pirmajai daļai.

Senāts izskatot lietu kasācijas instancē secināja, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ir izdarījusi nepareizus secinājumus, jo starp DL 75. panta pirmo, ceturto un piekto daļu neveidojas tiesību normu kolīzija, jo šo normu tiesiskās sekas viena otru neizslēdz, bet tieši otrādi – papildina. Vienlaikus Senāts norādīja, ka DL 59. pantā noteiktā “jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” nav ņemama vērā darba devējam veicot vidējās izpeļņas aprēķinu.

Lai radītu skaidrību Senāts spriedumā izskaidro “prēmija” un “jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” saturu, ar pirmo saprotot darba devēja maksājums darbiniekam par paveiktā darba rezultātu un sasniegumiem darbā, savukārt ar “jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” saprotot darba devēja maksājumu vai piešķirtu citā naudā novērtējamu labumu, kas tiešā veidā nav saistīts ar darbinieka paveiktā darba rezultātu, piemēram, maksājums uz Ziemassvētkiem, dzimšanas dienu vai vārda dienu, universitātes absolvēšanu, u.c.

Vienlaikus norādot, ka darba devēja maksājumi darbiniekam uz svētkiem vai jubilejām ir ar dāvanas raksturu, nevis kā atzinība darbiniekam par priekšzīmīgu darbu, kas raksturīga prēmijai, tāpēc šādi maksājumi ietilpst DL 59. panta lietotā jēdziena “jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” tvērumā un nav ņemami vērā aprēķinot vidējo izpeļņu.

Ņemot vērā minēto, darba devējam, veicot vidējās izpeļņas aprēķināšanu, jābūt uzmanīgam izvērtējot darbiniekam veiktos maksājumus, identificējot vai veiktie maksājumi nav bijuši maksājumi darbiniekam uz svētkiem un neietilpst “jebkura cita veida atlīdzībā saistībā ar darbu”.