Vispirms jānoskaidro, kurš ir kompetents pašvaldībā risināt konkrēto strīdu un piekritīgs pārstāvēt to tiesā

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (Nr. SKA-261/2024 (A420285221)), kurā personu apvienība prasa atlīdzināt nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kas radīti ar Jūrmalas pilsētas domes iepirkumu komisijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā pieņemtajiem lēmumiem. Senāts atzina, ka atbildētāju tiesā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde. Līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Senāts konstatēja, ka lietā atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē kā iestāde ir pieaicināta Jūrmalas pilsētas dome, tomēr tiesas procesā tās vietā piedalījās Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji. Tiesā saņemtajos paskaidrojumos ir argumentēts, ka iestādei mainījies nosaukums.

Senāts uzskatīja, ka nav ņemami vērā tādi likumam neatbilstoši apgalvojumi, ka agrākajai iestādei „dome” mainīts nosaukums uz „administrācija”. Dome ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, ko veido ievēlētie deputāti. Savukārt iestādes, ko dome izveidojusi pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, ir administrācija.

Senāts skaidroja, ka pašvaldību gadījumā administratīvi procesuālo rīcībspēju īstenot un tādējādi būt par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē var gan dome (pašvaldības orgāns, kas jau pēc likuma pieņem lēmumus pašvaldības vārdā), gan pašvaldības iestādes, gan konkrētas amatpersonas, ja tām ir tāda atsevišķa kompetence noteikta. Katrā administratīvajā lietā tātad ir jānoskaidro, kas valsts pārvaldes ietvaros ir kompetents lemt par tām tiesiskajām attiecībām, kuru ietvaros ir izcēlies strīds.

Senāts norādīja, ka izskatāmajā lietā kompetenta ir dome.

Proti, ja likums paredz, ka iesniegums par zaudējumu atlīdzību ir jāizskata domei, tad tikai dome ir kompetenta par to lemt.

Tas atspoguļo likumdevēja gribu tikai un vienīgi pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecības institūcijai piešķirt kompetenci šajā jautājumā. Tādējādi tiek panākts, ka pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija un galvenais pašvaldības gribas paudējs gan iegūst informāciju par tiesību pārkāpumiem un ar to radītajiem zaudējumiem, gan pieņem par to lēmumus.

Tā kā paskaidrojumus šajā lietā par pieteicējas pieteikumu iesnieguši un visā tālākajā procesā piedalījušies Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji, nevis dome, Senāts secināja, ka atbildētāju šajā lietā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde. Šī kļūdīšanās pārsniedz jautājumu par to, vai atbildētāja iesniegusi atbilstošu pilnvarojumu, bet ietiecas atbildētājas procesuālās rīcībspējas nepareizā izpratnē.