Gada sākums izvērtās grūts un savdabīgs. Neiedomājamā steigā valdībai bija jāpieņem lēmumi par situācijām, ar kurām līdz šim nebijām sastapušies. Šādā tempā valdība nekad nebija strādājusi. Turklāt arī nākotnē neviens nesola, ka drīz viss sakārtosies un varēsim dzīvot kā agrāk.

Tomēr dzīve turpinās, un 2021. gads nav aiz kalniem. Ir nodzīvoti iepriekšējās nodokļu reformas trīs gadi, laiks ķerties klāt solītajiem nodokļu politikas uzlabojumiem. Kas mūs gaida?

Nākotnes vīziju iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins: pagaidām diskusijai ir piedāvāts veselības sistēmas uzlabošanas variants, kas paredz pārstrukturēt darba ņēmēja VSAOI likmi (11%). Piedāvāts ieviest veselības obligāto apdrošināšanas iemaksu 5% apmērā, vienlaikus samazinot darba ņēmēja iemaksu līdz 8%, darba devēja likme paliek nemainīga (24,09%). Lai šāda rotācija nesamazinātu mazo ieņēmumu saņēmēju neto algu, piedāvāts palielināt neapliekamo minimumu līdz 350 eiro, kā arī samazināt IIN likmi (no 20% līdz 18% un no 23% līdz 21%). Iespējams arī, ka minimālā mēnešalga tiks pacelta līdz 500 eiro. Kārtība, kas regulēs minēto sfēru, paredzēta realizācijai trīs gadu laikā, sākot ar 2021. gadu. Tās pamatideja ir nodrošināt, lai visos nodarbinātības režīmos par katru personu būtu veiktas iemaksas, ne mazākas kā no minimālās mēneša darba algas. Pagaidām tas ir tikai projekts, un līdz gada beigām palikuši vien četri mēneši...

Jārēķinās arī ar to, ka ļoti būtiski grozījumi ir paredzēti, mainot (palielinot) akcīzes nodokļa likmes.

Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore, Valsts kontroles padomes locekle Kristīna Jaunzeme skaidroja, kāpēc savu darbu 2020. gadā Valsts kontrole (VK) plānoja citādi: krīzes situācija uzliek papildu atbildību un atklāj vājākās vietas sistēmā. Tāpēc bija svarīgi darbu organizēt tā, lai pēc iespējas ātrāk veiktu pārbaudes un ziņotu par konstatēto.

Tomēr dažas revīzijas nav iespējams atlikt, jo to pabeigšana un publiskošana vērtējama kā ļoti svarīga, piemēram, revīzija "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte".

Galvenie virzieni, kādos Valsts kontrole strādās: 

• piešķirto papildu līdzekļu Covid–19 pārvarēšanai un seku novēršanai izlietojums; 
• attīstības izdevumu izlietojums; 
• bāzes izdevumi, kas ārkārtējās situācijas laikā nav nepieciešami un/vai nav pamatojami, lai resors nodrošinātu funkciju veikšanu nemainīgā līmenī;
• 2020. gada plānā sākotnēji iekļautās revīzijas.

Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta Trešā sektora vadītāja Ilze Bādere skaidroja, kā Valsts kontrole sadarbojas ar iekšējiem auditoriem.

Valsts kontroles darbības stratēģijā 2018.–2021. gadam ir noteikts: "Mūsu darba rezultāti ir lielā mērā atkarīgi no revidējamo vienību un mūsu sadarbības partneru atbalsta, kura pamatā ir izpratne par Valsts kontroles mērķiem, uzdevumiem un ieguldījuma publiskās pārvaldes pilnveidošanā. Nodrošināsim, ka sadarbība ar ministriem, iestāžu vadītājiem, pašvaldību un to pārstāvošo organizāciju vadītājiem, institūciju iekšējiem auditoriem, zvērinātiem revidentiem, tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem ir iedibināta prakse.

Turpināsim attīstīt sadarbību ar publiskā sektora iestāžu iekšējiem auditoriem un zvērinātiem revidentiem un, ja iespējams, šo sadarbības partneru darbu izmantosim mūsu revīzijās."

610. Starptautiskais revīzijas standarts paredz divas pieejas iekšējo auditoru darba izmantošanai: jau paveiktā darba izmantošana un tiešā palīdzība. Lielākoties līdz šim Valsts kontroles procesi (un faktiskā rīcība) bija vērsti tikai pirmās pieejas virzienā. Standarts neparedz pienākumu izmantot iekšējā audita darbu. Tas ir un paliek revīzijas grupas lēmums.

Par nodokļu nomaksas veicināšanas mērķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite nosauca vēlmi panākt nodokļu maksātāju uzvedības maiņu un brīvprātīgu saistību izpildi, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu.

VID pieeja nodokļu administrēšanas procesa ietvaros un nodokļu maksātājiem sniegtie pakalpojumi balstās uz nodokļu maksātāja segmentu (astoņas grupas: jaunreģistrētie, nereģistrētie, uzticamie, veicināmie, uzraugāmie, zemas ilgtspējas, ekonomiski neaktīvie, ierobežojamie) un konstatētajiem nodokļu nenomaksas riskiem.

Tikai pašam nodokļu maksātājam, izmantojot EDS, ir pieejams VID izveidotais reitingsª, kuras mērķis: informēt par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm, motivēt sekot nodokļu saistību izpildes disciplīnai un uzlabot to, kā arī nodrošināt nodokļu maksātājiem rīku, ar kuru tie var informēt sadarbības partnerus par savu reputāciju, nodokļu saistību izpildes disciplīnu un saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

Svetlana Volodina, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes speciāliste transfertcenu jomā, atgādināja par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas aktualitātēm, t.sk. par nepieciešamību zvērinātiem revidentiem ierobežotā pārbaudē pārbaudīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas rindas, kurās norādāmie dati korelē ar transfertcenu dokumentāciju.

Diemžēl konstatēts, ka nodokļu maksātāji nedeklarē darījumus, kas pārskata gadā veikti ar saistītām personām:

• 1306 uzņēmumi, kas 2017. gadā deklarē vismaz 1 eiro, 2018. gadā deklarē 0 eiro;
• 163 uzņēmumi, kas 2017. gadā deklarē vismaz 5 milj. eiro, 2018. gadā deklarē 0 eiro.

Vienlaikus lektore brīdināja par soda naudas piemērošanu līdz 1% no kontrolētā darījuma (par kuru ir pienākums sagatavot transfercenu (TC) dokumentāciju) summas, kas norādāma nodokļu maksātāja pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā (bet ne vairāk kā 100 000 eiro, ja: 

• nodokļu maksātājs nav ievērojis TC dokumentācijas iesniegšanas termiņu; 
• būtiski pārkāpis transfertcenas dokumentācijas sagatavošanas prasības, tas ir, dokumentācijā nav iekļautas vairākas normatīvajos aktos paredzētās transfertcenas dokumentācijas sastāvdaļas (nav norādīta nepieciešamā informācija) un tādēļ, izskatot šo dokumentāciju, nav iespējams pārliecināties, vai veiktā darījuma cena (vērtība) ir noteikta atbilstoši tirgus cenai (vērtībai).

Par ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēju uzraudzību informāciju sniedza VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Analizējot datus, konstatēts, ka līdz 27.07.2020. VID reģistrējušies 6450 likuma subjekti — ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji.

2019. gadā 730 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem veiktas pārbaudes, pieņemti 233 lēmumi par soda sankciju piemērošanu (t.sk. 3 brīdinājumi un 12 lēmumi par darbības apturēšanu), piemērotās sodas naudas apmērs 301,77 tūkst. eiro. Reputācijas risks konstatēts 3 gadījumos.

Konstatētie pārkāpumi:

• 142 gadījumos klienta izpēte nav veikta vai ir veikta nepilnīgi,
• 129 gadījumos ir konstatētas nepilnības PLG noskaidrošanā,
• 113 gadījumos nav veikta atbilstoša klienta identifikācija,
• 70 gadījumos nav veikta atbilstoša darījumu uzraudzība, 
• 48 gadījumos nav ziņots FID par aizdomīgiem darījumiem, 
• 20 gadījumos nav iecelta atbildīgā persona,
• 13 gadījumos nav tikusi sniegta pieprasītā informācija, 
• 14 gadījumos konstatēti Sankciju likuma pārkāpumi, 
• 11 gadījumos nav ticis iesniegts ziņojums par darbības veidu. 

A. Rudzīte piebilda, ka, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas likumprojekts ievieš papildu prasības darbības uzsākšanai. Tas stiprinās kopējo NILLTPFN sistēmas efektivitāti un atvieglos uz risku balstītas pieejas ieviešanu. Nozares sakārtošana stiprinās kopējo uzticību publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, kas atstās pozitīvu iespaidu uz valsts spēju piesaistīt investīcijas un nodrošinās vienotu nozares profesionāļu ētikas standartu ievērošanu. Rezultātā būtiski samazināsies negodprātīgo nozares pārstāvju īpatsvars.

Noslēgumā Latvijas zvērināto revidentu asociācijas (LZRA) valdes locekle un izglītības komitejas vadītāja Terēze Labzova–Ceicāne atgādināja par obligātajām prasībām, kas jāievēro, revidējot sabiedriskas nozīmes struktūras. Paziņojums attiecināms gan uz revidenta komercsabiedrību, gan uz revidentu — kāda komunikācija jāuztur ar Finanšu ministriju, ar FKTK un biržu. Papildus tika pieminēti specifiskie aspekti, kas jāatceras, revidējot sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) finanšu pārskatus, — par atalgojuma ziņojumu, par nefinanšu paziņojumu, par korporatīvās pārvaldības paziņojumu un arī jaunām regulas prasībām attiecībā uz pārskata formātu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra Nr. 9 (465.) numurā